ceturtdiena, 2007. gada 6. decembris

Nikaragvas ezers un Ometepe sala


Shodien no Granadas atkratiijaamies uz San Jorge pilseetu, kas atrodas pie Nikaragvas ezera un kur nekas ieveeriibas cieniigs nenotiek. Toties no turienes var redzeet un arii ar kugjiiti aizbraukt uz Isla Ometepe - salu ko radiijis vulkaans, pat divi vulkaani. Vulkaani ir veel iespaidiigaaki nekaa citur jo atrodas ezera viduu, viens no tiem ir aktiivs un shodien taa izskats visu laiku mainiijaas. Saakumaa vulkaana smaile bija redzama, bet veelaak taa virsotni klaaja balta duumu sega, kas arii visu laiku mainiija formu. Vienubriid vareeja padomaat, ka virsotni klaaj sniega kaarta. Bet nu tas ir jaaredz. Ielikshu bildes veelaak, bet varu pateikt, ka man shis bija Nikaragvas spilgtaakais iespaids. Ar riteni mazliet arii pabraukaajaam pa salu.
Peec salas apmekleejuma braucaam un tagad atrodamies pilseetaa San Juan del Sur, kas atrodas ljoti tuvu pie Kostarikas robezhas. Esam iebraukushi vakara pusee un dziivojam pashaa centraa, pasuudiigaa hostelii (Lonely planet aprakstaa rakstiits, ka naktii var gaidiit arii sikspaarnju apmekleejumus; dziivosim redzeesim, citur ar tarakaaniem jau esam iepazinushies), toties pashaa centraa pie okeaana. Man shitaa vieta nedaudz atgaadina austrumaaziju, kur nekad neesmu bijis (liekas ka shiis pilseetas piekraste liidziiga Hongkongai bez debesskraapjiem). Redzeesim, kaa izskatiisies no riita.
Atgaadinaashu, ka Kostarikaa mani nevarees sazvaniit.

Nav komentāru: