ceturtdiena, 2008. gada 3. jūlijs

Epilogs

Te kautkas buus, es vienkaarshi nevaru sanjemties un uzrakstiit. Man pashlaik ir kultuurshoks. Kad tas beigsies uzrakstiishu. Man liekas, ka tas beigsies kautkad riitdien pa dienu, bet varbuut tikai vakaraa.

Nu taa, liekas, ka beidzaas, tikko.

Taatad par celjojumu. Pirmaam kaartaam un par cik atgriezos caur Vaaciju, gribeeju ielikt sho bildi no Berliines viena trotuaara, kuraa katra eiropas savieniibas valsts ielikusi kaada sava ieveerojama cilveeka citaatu (arii Latvijai ir Rainja citaats) anglju, vaacu un savaa valodaa, un sheit spaanja Servantesa (Dona Kihota sarakstiitaajs) citaats par celjoshanu: "Travelling and sojourning among various people makes men wise". Intuitiivi juutu, ka vinsh gribeejis pateikt, ka "celjoshana un uztureeshanaas starp dazhaadiem cilveekiem padara cilveekus gudraakus". Arii es pats taa domaaju, bet diemzheel ieveerojamais spaanju rakstnieks mani apsteidza, taapat kaa savulaik Ostapu Benderu ar dzejoli apsteidza Aleksandrs Pushkins. Filozofiskaas paardomaas par savu celojumu gribu atstaat pie sevis, bet noteikti varu pateikt to, ka shis bija spilgtaakais, aizraujoshaakais un veertiigaakais manas dziives posms un domaaju, ka taa tas ir un buus jebkuram, kas devies vai veel tikai dosies shaadaa ekspediicijaa.

Nnemot veeraa, ka bloga ieraksti izkaisiiti pa vairaakiem ierakstiem meegjinaashu dot kautkaadus iisus ieteikumus un noveerteejumus par latiinnamerikas valstiim, kautgan plashaakai informaacijai silti iesaku iegaadaaties kaadu no guidebookiem (Lonely planet, Rough guide vai Footprints), kas ir ljoti noderiigi, ljauj ieekonomeet gan laiku, gan naudu.

Ieshu atsevishkji pa valstiim. Saaksim ar centraalameriku. Centraalamerika gandriiz vai lieluma zinjaa ir taada kaa viena dienvidameerikas valsts un principaa to iespeejams izbraukaat viena pagara atvaljinaajuma (vismaz 1 meenesis) laikaa. Shii regjiona vienojoshaa lieta ir taada, ka te juutama liela ASV ietekme un ir liidziiga, nemieriiga, revoluucijaam un nemieriem bagaata veesture, kuraa savu netiiraako pusi veestures gaitaa paraadiijusi ASV (gan jau ka pietiekami par sho bija KK blogaa). Un taatad:

Meksika - ljoti interesanta valsts ar attiistiitu tuurisma industriju, vistuuristiskaakaa valsts (tuuristu skaita zinjaa) latiinjamerikaa. Faktiski mees apskatiijaam tikai vienu taas dalju - Jukatanas pussalu, kas skaitaas centraalamerika (dalja Meksikas ir ziemeljamerika) un kas ir saistiita ar latiinjamerikas pirmskolumba veestures spilgtaako civilizaaciju (maiji) un atrodas pie kariibu juuras piekrastes. Tomeer Meksikaa ir daudz citu apskates objektu - klusaa okeaana piekraste (Akapulko), Mehiko pilseeta, acteku civilizaacijas objekti, koloniaalaas pilseetas un citi. Meksikaa ir arii patiikami cilveeki, laigan aarishkjiigu skaistumu te nav ko mekleet, vismaz Jukatanas pussalaa. Maiju peectechi, kas sheit dziivo ir mazinji un negliiti, parastam godiigam sekstuuristam te nav ko dariit. Laigan Kankuunaa - galvenajaa pilseetaa pie kariibu juuras un ap to esoshajaas pilseetinjaas ir daudz tuuristu un aktiiva naktsdziive. Kariibu juuras piekrastee ir arii lieliskas pludmales. Ja godiigi jaasaka, tad peec maniem ieskatiem te (piemeeram Tulumaa) bija labaakaas pludmales visaa latiinjamerikaa, Ariel-baltas un milt-smalkas smiltis un superdzidrs (laigan arii ljoti saalsh, nevar dzert) uudens. Kopumaa sho valsti ljoti iesaku, ja buus iespeeja, arii pats tur gribeetu veel atgriezties.

Beliza - Beliza bija vieniigaa valsts, ko nevar pieskaitiit pie latiinjamerikas, jo taa vairaak atbilst kariibu juuras salu valstiim, taadaam kaa Jamaika. Ar to tad arii taa ir interesanta. Te valda regeja gaisotne. Valsts tuuristus piesaista ar savaam salaam un tur esoshajaam daivinga un snorkeleeshanas (peldeeshana ar masku un trubinju) iespeejaam. Mani daivings (zemuudens peldeeshana) neaizrauj, vismaz pagaidaam, taapeec nevaru pa sho liiniju daudz komenteet. Tomeer, ja taada interese ir, te noteikti jaaatbrauc. Man atminjaa paliks ar humoristisko ZOO parku un cilveekiem.

Gvatemala - vieta, kas man sheit centraalamerikaa likaas vislabaakaa. Pirmkaart, te ir laikam jau labaakais maiju civilizaacijas objekts - Tikaals. Otrkaart, smuka koloniaalaa pilseeta Antigua no kuras netaalu atrodas skaists ezers Atitlans. Blakus Antiguai ir arii dazhaadi vulkaani, un viens no tiem - Pakaija, no kura tek lava, noteikti jaaapmeklee. Shii valsts ir arii viena no spaanju valodas apguves populaaraakajaam vietaam. Veel te ir gan klusaa okeaana piekraste, gan kariibu juuras piekraste. Laikam interesantaak ir kariibu juuras piekrastee.

Hondurasa - viena no nabadziigaakajaam valstiim. Nav te arii tik daudz to apskates objektu. Ir viena izcila maiju civilizaacijas vieta - Copan, un tad ir kariibu juuras salas - Bay islands, kuraas ir daudz tuuristu, notiek tusinji un kur ir lieliskas un leetas (liekas leetaakaas pasaulee) daivinga iespeejas pie pasaules otra lielaakaa barjerrifa. Ir arii lieliski kalnu skati pie robezhas ar Gvatemalu un Salvadoru.

Salvadora - valsts, kuraa vareetu buut centraalamerikas skaistaakaas meitenes. Te ir arii seerfotaaju paradiize. Seerfot jaabrauc uz shejieni, uz klusaa okeaana piekrasti, kas pati par sevi ir skaista. Te var veerot arii skaistus saulrietus un saulleektus.

Nikaragva - viena no nabadziigaakajaam valstiim pasaulee (rietumu puslodee nabadziigaaka tikai Haiti) ar vaaji attiistiitu tuurismu, bet arii te ir skaista, seerfotaajiem labveeliiga klusaa okeaana piekraste un liela spaanju koloniaalaa pagaatne taadaas pilseetaas kaa Granada un Leona. Bez tam arii ir lielais Nikaragvas ezers, kuram pa vidu 2 vulkaani, kas veido salu - Isla Ometepe. Sheit uz gludaas uudens virsmas vislabaak var noveerteet perfekto vulkaana konusu. Ir te arii vietas, kur var izpeldeeties vulkaana kraaterii esoshos ezeros un vienkaarshi apskatiit vulkaana kraaterus. Veel te labi var izbaudiit centraalamerikas atmosfeeru un taas nabadziibu. Valsts ir arii interesanta ar savu pilsonju kariem un revoluucijaam bagaato veesturi.

Kostarika - visdroshaakaa un stabilaakaa valsts un ar plashaam tuurisma iespeejaam. Tajaa pashaa laikaa arii manaami daargaaka nekaa paareejaas centraalamerikas valstis. Te varu ieteikt aizbraukt uz Tortuguero pie kariibu juuras, kur buus iespeeja apskatiit daudz dziivnieku (itsevishkji putnu) un izbaudiit liikumotus braucienus pa upi. Ja nokjer pareizo laiku, tad te ir arii lieliskas brunjurupuchu apskates vietas. Ir te arii skaisti mezhi Monteverde rajonaa, kur ir dazhaadas tuuristiem domaatas atrakcijas. Veel te ir lielisks, bet padaargs raaftings (braukshana ar laivaam pa straujaam upeem). Daudz nacionaalo parku, no kuriem dabas un dziivnieku deelj noteikti veerts aizbraukt uz Korkovado (pats gan nebiju), Rincon de la Vieja un Tortuguero. Ir daudz pludmales, bet ja godiigi, tad ne par vienu nebiju iipashaa sajuusmaa. Prieksh seerfoshanas gan labas.

Panama - tuurismam interesanta valsts. Viegli arii izdaliit galvenaas vietas - Bocas del Toro salas, kuraas valda tuuristi un kuraas ir pienjemamas pludmales ar seerfoshanas iespeejaam, Panama city - Panamas debesskraapju galvaspilseeta, divus kontinentus atdaloshais Panamas kanaals un paradiizes San Blas salas. Bija arii klusajaa okeaanaa kautkaadas salas netaalu no Panama city, bet neatceros nosaukumu. Asaaku izjuutu cieniitaajiem vai pashnaavniekiem ar staazhu varu ieteikt pastaigaat un patuseet pie Kolumbijas-Panamas robezhas, kur valda pilniiga anarhija, tur pat apraujas slavenais Pan-americana celsh, kas iet no Aljaskas liidz pat Argentiinas dienvidiem.

Domaaju, ka atvaljinaajuma laikaa var tasiit shaada tipa celjojumus - 1) Meksika un Gvatemala (Beliza), 2) Nikaragva, Kostarika un Panama un 3) Hondurasa, Gvatemala, Salvadora. Var braukt arii vienkaarshi uz vienu valsti. Piemeeram Meksikaa noteikti var pavadiit arii meenesi. Viizas nevajag nevienaa valstii. Leeti uz Meksiku var aizbraukt piemeeram ar jetairfly aviokompaaniju (http://www.jetairfly.com/) ar kuru arii es aizlidoju uz Meksiku. Tikko apskatiijos, ka veiksmiigi izveeloties datumus no Briseles uz Meksiku var aizlidot pa 149 eiro katraa virzienaa ar jau iekljautiem visiem nodokljiem. Tas ir 300 eiro turp atpakalj, es vispaar nesaprotu, ko juus te veel gaidiet. Marsh peec biljeteem! Vieniigi nevar iisti plaanot ar 100% garantiju uz priekshu, jo taadas cenas ir tikai tuvajiem datumiem. Veel viena lidsabiedriiba, ko var pachekot ir http://www.condor.de/ , ar kuru savukaart atbraucu maajaas.

Labi, tagad par dienvidameriku. Dienvidamerikaa valstis daudz lielaakas, to apceljoshanai nepiecieshams ilgaaks laiks un tajaa valda lielaaka daudzveidiiba, ir valstis kuraas ir vairaaki pilniigi atshkjiriigi regjioni.

Saaksim ar Venecueelu - to ljoti leeti apbraukaat, jo benziins kaa jau ieprieksh rakstiiju leetaakais pasaulee. Pati valsts uz shodienu nav no droshaakajaam, galvaspilseeta Karakasa vareetu buut biistamaakaa pilseeta latiinjamerikaa, ja gadaas tur buut, tad jaauzmanaas ar takshiem, jo to vadiitaaji pashi meedzot apzagt tuuristus. Tomeer par spiiti visam Venecueela ir skaista zeme, kur noteikti gribeetu veel kaadreiz atgriezties. Noteikti jaaaizbrauc uz Anhela uudenskrituma rajonu pie iipatneejajiem tepui kalniem vainu uz pashu uudenskritumu vai uz Roraima kalnu. Taa noteikti bija viena no mana celjojuma top vietaam. Veel skaista vieta Andu kalnos ir Merida. No Meridas var aizbraukt uz veel vienu interesantu regjionu - los Llanos uudenjainajiem laukiem, kuraa ir daudz kaimanu un anakondu. Veel interesanta vieta vareetu buut Orinoko upes delta un Los Roques salu pludmales. Venecueelas papildus plus protams ir taas koloriitais vadiitaajs Hugo Chavez, kas meeli aiz zobiem netur un paraadaas visos labo darbu plakaatos.

Kolumbija - shii valsts vienmeer pasaules zinjaas paraadaas ar negatiivu pieskanju, jo asocieejas ar narkotikaam un narkokariem. Patiesiibaa valsts ir skaista un arii cilveeki sheit ir ljoti patiikami un draudziigi. Shii valsts cik saprotu KK bija miiljaakaa valsts. Un laigan manaa skalaa taa nav pashaa virsotnee, to noteikti veerts apmekleet. Pirmaamkaartaam lielisks ir paargaajiens uz Zudusho pilseetu Kolumbijas ziemeljaustrumos. Kartagena ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee esot Kolumbijaa, jo taa ir visskaistaakaa koloniaalaa pilseeta visaa latiinjamerikaa. Kolumbijas liels plus ir arii taas naktsdziive un vieteejo dejotprasme. Dejo salsu un taadeelj jaapmeklee pasaules salsas galvaspilseeta Kali. Interesantas ir arii Bogotas, Bukaramangas un Medelinas pilseetas. Bukaramangaa autoostaa redzeeju celjojuma skaistaako meiteni, taakaa, ja esat shai pilseetaa noteikti jaaiekljauj autoostas apmekleejums. Taganga netaalu no Kartagenas ir viena no taam vietaam, kur visvieglaak un leetaak iziet zemuudens peldeeshanas kursus (pats mazliet nozheeloju, ka to neizdariiju). Veel var aizbraukt uz amazones dzhungljiem, uz pilseetu Leticia. Ir protams vietas, kur labaak nebraukt, kaa piemeeram regjions uz Panamas un Kolumbijas robezhas, ko sauc par Darian gap. Sheit valda narkobizness, gerilas un paramilitaaristi. Bet nu no otras puses ir iespeejas asu izjuutu cieniitaajiem. Tomeer valsts attiistaas un meerkjtieciigi meegjina atbriivoties no visiem shiem negatiivajiem elementiem, un taapeec domaaju, ka Kolumbija ar laiku kljuus arvien pievilciigaaka.

Ekvadora - shii ir viena no manaam miiljaakajaam valstiim. Taa ir maza valsts, bet ljoti daudzveidiiga. Faktiski Ekvadorai ir 4 izteiktas daljas - piekraste, andu kalni, amazones dzhunglji un Galapagosu salas. Valsts maza, taapeec visas vietas relatiivi aatri sasniedzamas kautvai no galvaspilseetas Kito. Veel te ir raibs iedziivotaaju sastaavs, un sheit sastopami arii draudziigaakie indiaaniishi. Galvaspilseeta Kito ir skaista un tajaa ir daudz tuuristu, no kuriem daudzi sheit atbraukushi maaciities spaanju valodu (un briivajaa laikaa nedeeljas nogalees apbraukaa valsti). Kito agraak arii bija viena no inku civilizaacijas galvenajaam pilseetaam (itsevishkji taas beigu posmaa), laigan nekas nopietns no tiem laikiem laikam gan nav vairs saglabaajies. Faktiski, ja man buutu jaaiesaka viena valsts no visas latiinjamerikas, ieteiktu Ekvadoru. Pirmkaart te taatad ir andu kalni, vulkaani, no kuriem laikam visiespaidiigaakais sniegotais Kotopaksi vulkaans, kuraa var arii uzkaapt. Veel var aizbraukt pie vulkaaniem uz Banos pilseetu, kur var peldeeties siltajos vulkaaniskajos baseinos, braukaat ar zirgiem, ritenjiem, var nebraukaat, var taisiit raftingu pa upeem, var vienkaarshi kaapeleet augshaa uz vulkaana kraateri, ja tas nav paaraak aktiivs. Ir te arii citas interesantas pilseetas, kaa Kuenka, kas ir skaista koloniaalaa pilseeta. Bez tam veel ir pilseeta Vilkabamba (kuraa pats nebiju), kuraa jaabuut skaistai apkaartnei, un kura zinaama kaa "muuzhiigaas jauniibas ieleja", jo itkaa cilveeki te ilgi dziivojot (daudzi virs 100 gadiem). Taaka, miiljie pensionaari, luudzu, ja. Par dzhungljiem un pludmaleem no personiigaas pieredzes nevareeshu spriest (jo mees izveeleejaamies uz shiim vietaam braukt citaas valstiis), tomeer itkaa esot gan labi dzhunglji, gan interesantas un dazhaadas pludmales. Veel noteikti iesaku aiziet uz Otavalo indiaanju izstraadaajumu tirgu (vislabaak sestdienas dienaa) netaalu no Kito. Veel protams jaaiziet uz ekvatora parku pie Kito pilseetas. Atsevishkjs staasts par Galapagosu salaam, ja ir iespeeja, noteikti aizbrauciet uz shiim unikaalajaam un izoleetajaam salaam Klusajaa okeaanaa paglaudiit lielaakos brunjurupuchus pasaulee briivaa dabaa. Vieniigi, ka tas nekaadaa gadiijumaa nebuus leets prieks (neceriet ne uz ko mazaak par 1000 USD), un tas krietni sashkjobiija manu pieticiigo budzhetu. Tomeer taas noteikti bija viens no spilgtaakajiem celjojuma punktiem. Ieteicams buutu arii pirmstam iziet zemuudens peldeehsanas kursus, lai izbaudiitu shiis salas pilniibaa.

Peru - viena no tuuristiskaakajaam zemeem latiinjamerikaa, un laikam jau pamatoti, jo te ir daudz ko redzeet. Pirmkaart jau te ir bagaataakaa pirmskolumba veesture dienvidamerikaa, te mitinaajushaas vairaakas lielas civilizaacijas, un kaa peedeejaa un iespaidiigaakaa no taam bija inku civilizaacija. Spilgtaakais shiis civilizaacijas objekts ir Machu Pichu, tas noteikti jaaapmeklee. Viens no interesantaakajiem Machu Pichu sasniegshanas veidiem ir iet vairaaku dienu paargaajienaa paari kalniem pa inku taku, bet uz to jaapiesakaas jau ieprieksh (pat 2 meeneshi ieprieksh). Taapat pilseeta Kusko, kaadreizeejais shiis civilzaacijas centrs. Veel var aizbraukt uz Truhiljo pilseetu, kur var redzeet citu civilizaaciju paliekas. Veel pa to pashu liiniju, var aizbraukt uz Nasku un ar mazu lidmashiinu paarbraukt paari paarsteidzoshajaam Naskas liinijaam (ja ir interese). Veel Peru ir vieni no iespaidiigaakajiem andu kalnu skatiem, iesaku aizbraukt shai sakaraa uz vietu Huaraz (kur pats diemzheel neiegriezos, bet runaa, ka taa ir visspilgtaakaa andu kalnu ainava). Man viena no celjojuma skaistaakajaam ainavaam bija celsh no Kusko uz pilseetu Urubamba saulainaa dienaa. Noteikti iesaku pilseetu Arekipa, kura atrodas skaistaa vietaa un ar dazhaadaam kalnos (arii virs 6000 m) kaapshanas un braukshanas iespeejaam, un Kolkas kanjonu, kur vislabaak veerot kondorus un dabas ainavu, kuru harmoniski pamainiijushas arii pirmskolumba civilizaacijas. Veel Peru ir amazones dzhunglji. Te var braukt piemeeram uz Iquitos pilseetu, kas atrodas pie Amazones upes. Interesanta vieta, no kuras tiek organizeetas tuures iekshaa dzhungljos vai pa Amazoni, un noteikti iechekojiet arii nabadziigo Belenas rajonu (vislabaak periodaa, kad amazone ir appluudusi) un tirgu agri no riita. Vislabaakie dzhunglji (pat visaa dinvidamerikaa) laikam gan esot Manu nacionaalajaa parkaa, kur nebijaam, bet ir veerts paarbaudiit. Tad veel Lima, kur cik saprotu tagad ir arii Latvijai veltiits laukums (Zatlers shogad atklaaja). Man Lima taa pa pusei, bet te ir aktiiva naktsdziive un pievilciiga (kalnaina) klusaa okeaana piekraste. Tad veel Titikakas ezers, uz kura dziivo un taisa sev maaksliigaas salmu salas veel viena iipatneeja civilizaacija - uuri, un kur ir arii simpaatiskas dabiskaas salas kaa Takile. Vispaar rakstot sho, saprotu, ka Peru noteikti ir apmekleeshanas veerta, vieniigaa atruna par Peru ir taa, ka te cilveeki mazliet glumaaki nekaa citur.

Boliivija - leetaakaa valsts dienvidamerikaa un ljoti pievilciiga tuurismam. Galvenais tuurisma centrs ir La Paza, pilseeta augstu virs juuras liimenja, taapeec, ja uz to brauc pa taisno no Latvijas, galvassaapes 2 dienas garanteetas. Pati La Paza ir interesanta pilseeta taadaa kaa meteoriita izurbtaa dobumaa. Sheit uz ielaam norit aktiiva tirdznieciiba par smiekliigaam cenaam. Ej un tik smejies veederu tureedams. Vienaa pilseetas daljaa ir interesanta - Meeness ieleja, izskataas kaa lietuvieshu kuuka, tur var braukt ar kvadracikliem. La Pazu ieskauj vairaaki kalni virs 6000 m augstuma. Noteikti iesaku izmeegjinaat sevi un uzkaapt piemeeram Huayna Potosi kalnaa, kautgan negaranteeju, ka juus uzkaapsiet liidz galam, un ne jau taapeec, ka juus buutu kautkaadi mazi nozheelojami nevariigi ljautinji, bet gan taapeec, ka pie visa taa juus veel arii esat luuzeri! (joks, protams!) Var kaapt arii Ilimani kalnaa, kas ir veel augstaaks (ap 6500 m). Veel, ja ierodas pareizaa laikaa, var sleepot Chakaltaija kalnaa turpat pie La Pazas. Veel no La Pazas saakas ritenju tuures pa Pasaules biistamaako celju, ko sauc par "Death road". Ljoti iesaku, ilgi paliks atminjaa, bet jaabuut uzmaniigiem, jo sho celju nesauc par "Naaves celju" taapat vien, te viegli ieiet azartaa un paarveerteet savas speejas (un neviens tevi te neierobezhos), reaali katru gadu iet bojaa pa kaadam ritenjbrauceejam. Veel turpat netaalu no La Pazas ir dzhunglju pilseeta Rurenabake, kuraa organizee tuures pa dzhungljiem, esmu dzirdeejis labas atsauksmes. Veel netaalu ir Titikakas ezers un tajaa inku civilizaacijas pirmsaakumi un skati Saules salaa. Noteikti jaaapmeklee Uyuni saalsezers Boliivijas dienvidos. Pa celjam veel ir interesantas pilseetas Potosi un Sukre. Potosi ir bagaatiiga (visaas noziimees) veesture un Boliivijas simbols - Potosi sudraba kalns. Ja ir veeleeshanaas saliidzinaat paareejo nabadziigo Boliiviju ar bagaato dalju, var aizbraukt uz Santa Kruzu, kur cilveeki ir bagaati. Boliivijaa ir arii lielaakais indiaanju iipatsvars dienvidamerikaa. Respektiivi Boliivija ir ljoti interesanta un reti kursh nozheelo taas apmekleejumu (ja nu vieniigi jums ir alergjija pret nabadziibu).

Chiile - attiistiitaakaa valsts latiinjamerikaa, un vieniigaa, kurai ir atskanjas ar vaardu "piile". Chiile-piile. Prieksh manis taa sanaaca, kaa shii kopumaa bija arii neinteresantaakaa valsts. Galvaspilseeta Santjago nav nekas iipash, un arii netaalu esoshaa Valparaiso nu taa, plus veel cilveeki, saliidzinoshi ar blakus esoshajaam valstiim, neinteresanti. Un tomeer, varbuut taa man bija tikai sagadiishanaas. Piemeeram lasu, ka Che Gevaram patika draudziigie chiilieshi. Dazhreiz tas ir veiksmes/neveiksmes jautaajums. Ja brauc uz Chiili, tad noteikti iesaku Torres del Paine parku. Veel no taas pashas seerijas vareetu buut labs parks Laguna San Rafael. Vispaar dienvidu gals Chiilei, kuru mums aizshkjeersoja paaraak aktiivs vulkaans. Ziemeljos galvenais ir Atakamas tuksnesis, kur arii ir interesantas vietas un tuures saakas no San Pedro de Atacama pilseetas. Ja nekas cits, tad vismaz naktii debesis tur ir skaistas (var redzeet muusu galaktikas centru). Veel Chiilee peec nostaastiem ir ljoti laba sleeposhana, un sezona saakas liekas kautkad juunija viduu. Veel protams ir Lieldienu sala, kas vientuliibaa peld pa vidu klusajam okeaanam vienaa no attaalaakajiem punktiem uz pasaules. Uz to jaabrauc ar lideni (vismaz 500 usd turp atpakalj) kaadi 4 tk km un tai ir miiklaina veesture un tikpat miiklainas akmens statujas. Labpraat pats tur kaadreiz aizbrauktu, mazliet pat nozheeloju, ka neinformeetiibas deelj to neizdariiju jau shoreiz.

Argentiina - shiis valsts galvenaa veertiiba ir taas interesantie cilveeki, bet arii te ir daudz ko redzeet. Saakot jau ar galvaspilseetu Buenos Airesu, kur ir vairaaki interesanti aspekti. Veel protams Iguazu uudenskritumi. Iesaku aizbraukt arii uz Peninsula Valdez - pussalu, kur var apskatiit valjus, pingviinus, juuras zilonjus, juuras lauvas un citus zveerus (pirms tam gan iechekojiet kad zveeriem ir sezona, liekas, ka labaakie laiki bija kautkad no septembra liidz novembrim un sliktaakie kautkad ap apriili, maiju). Veel var aizbraukt uz viina galvaspilseetu un vienkaarshi skaistu pilseetu Mendozu un blakus esosho Akonkagvu (augstaako kalnu amerikas kontinentos), laigan, lai tajaa uzkaaptu esot vajadziigas vismaz 18 dienas (bet so info vajag veel paarbaudiit). No shejienes var iegriezties arii sleeposhanas kuurortos un Chiiles galvaspilseetaa Santjago. Interesanti ir Argentiinas dienvidi, un tieshi pilseetas Kaljafate un Ushuaija. Kajafatee ir vairaaki iespaidiigi ledaaji, ieskaitot slavenaako - Perito Moreno. No Ushuaijas savukaart var braukt taalaak 1000 km uz dienvidiem, uz Antarktiidu (nebuus gan leeti, bet kuram tad patiik, ka ir leeti). Un veel kas - ja juus esat galjeedaajs, neatradiisiet uz pasaules labaaku vietu par sho valsti. Valsts ir attiistiita un drosha, bet nav neinteresanta (kas biezhi iet roku rokaa). Shii laikam bija mana topa valsts (vismaz daliiti ar Ekvadoru).

Paragvaja - vismazaak tuuristu apmekleetaa valsts un laikam jau pamatoti, jo taadu iipasho vietu, kas obligaati jaaapmeklee sheit nav. Bet nu ja tomeer gadaas sheit atrasties, tad varu ieteikt divas pilseetas Asunsjonu un Ciudad del Este. Ciudad del Este ir aktiiva tirdznieciiba un mazliet aarpus pilseetas arii lielaakaa hidroelektrostacija pasaulee. Asunsjona ir normaala pilseeta ar atsevishkjaam skaistaam vietaam un diezgan labu naktsdziivi. Asunsjonaa labi naktsklubi, daudz skaistas, gaumiigi gjeerbtas meitenes. Veel var izbraukaat pa Paragvajas upi no Asunsjonas uz Konsepsjonu un ieveerteet laukus no kugja. Ja paliek galiigi neinteresanti un peekshnji paarnjem nepaarvarama tieksme parunaat vaaciski, shai miilestiibas valodaa, plus peec paarlieciibas esat nodokljnemaksaataajs, varat aizbraukt pa vidu nekurienei - uz Chaco, kas starpcitu ir arii maajvieta un laba apskates vieta dauz dziivniekiem un augiem (lai tos labaak apskatiitu jaanjem tuures no Asunsjonas). Veel, ja jums patiik vazaaties apkaart ar teejas termosu un cilveeki juus taapeec uzskata par jociigu, sheit Paragvajaa juus beidzot jutiisieties kaa maajaas. Veel ir jezuiitu vecaas utopiskaas nometnes Trinidada un Jesus, kur jezuiiti straadaaja roku rokaa ar vieteejiem Guarani indiaanjiem un aciimredzot sasniedza augstu maakslinieciku liimeni (sho es gan lasu no graamatas un pats shajaas nometnees nebiju, taapeec neko negaranteeju).


Braziilija - ljoti liela valsts, taapeec naakas paarvareet lielus attaalumus un transports ir padaargs, biezhi vien lidot ar lidmashiinu maksaa tikpat cik ar autobusu. Leetaas aviokompaanijas ir Varig un Gol (un veel treshaa kuras nosaukumu neatceros). Iesaku doties uz Iguazu uudenskritumiem. Arii uz Pantanalu, lielu purvu, kur vislabaak (labaak nekaa piemeeram dzungljos) iespeejams redzeet daudz zveeru. Noteikti arii Rio de Janeiro pilseetu, ar taas daudzajaam iespeejaam. Protams arii amazones dzhunglji, kur viss saakaas no pilseetas Manaus. Graamataas iesaka doties uz Salvadoru un daudziem shii vieta patiik (man taa likaas so, so). Visaa Atlantijas okeaana piekrastee ir visdazhaadaakaas pludmales, itkaa posms no Rio de Janeiro uz leju 300 km esot ljoti skaists (atkal vados no graamataam). Pilseeta Nataala vareetu buut interesanta ar savaam lielajaam kaapaam un iespeejaam braukaat pa taam ar bagijiem. Braziilijas cilveeki arii ir iipashi, pirmkaart jau ar savu rasu kokteili un otrkaart ar savu tieksmi komuniceet, atsauciigajaam meiteneem un noslieci uz tuseeshanu.

Urugvaja - dienvidamerikas stabilaakaa valsts, maza un atrodas eerti blakus Argentiinas Buenos Airesai, taaka viegli to iekljaut celjojumaa kopaa ar Argentiinu. Tikai uz Urugvaju diezvai ir veerts braukt. Pirmaa vieta, kas man patika un kas atrodas stundas braucienaa no Buenos Airesas, ir pilseetinja Colonia ar skaistu mazu vecpilseetu. Peec tam Montevideo, galvaspilseeta, kuraa ir futbols, tango, mates dzeeraaji un arii patiikami cilveeki. Montevideo iesaku aiziet uz pirmaa pasaules kausa futbola stadionu un vecpilseetu. Veel Punta del Este, slavens vasaras kuurorts un taa apkaartne.

Kopumaa jaasaka, ka iesaku pirmaamkaartaam kaadu no shiim valstiim - Peru, Boliivija vai Ekvadora.

Starpcitu esmu nokachaajis youtubaa paarsvaraa visus vidzikus (joprojaam tos kachaaju), taaka varat iechekot, kautgan pats tagad tos skatoties saprotu, ka neesmu baigi spicais operators un pie shiis maakslas veel jaapiestraadaa. Tomeer ir dazhi intrigjeejoshi materiaali: "KK un narkokontrobanda", "zemuudens pornuha Galapagosu salaas", "Lielais mahachs Galapagosaa", "KK aardaas Jaunaa laika miitinjaa Kolumbijaa" uc.


Ja kas, tad varat pie manis konsulteeties par prakstiskiem jautaajumiem (kaa kur aizbraukt, kaa iekarot karstasiniigo latiinjamerikas meitenju sirdis utt) jeb no manis aiznjemties kautkaadas graamatas par latiinjameriku un veel pilns ar vieglaam graamataam un tekstiem spaanju valodaa, ja kaads maacaas, mans e-mails ir robelans@gmail.com vai varat droshi zvaniit uz manu telefonu, tikai liidzi jaanjem naudinja (joks).

piektdiena, 2008. gada 27. jūnijs

Salvador de Bahia - galapunkts

Nu ko, shis ir peedeejais ieraksts. Peedeejais, jo esmu nonaacis galapunktaa - Salvador de Bahia pilseetaa. Salvadora pasaulei paziistama kaa aafrika aarpus aafrikas, vismaz taa to apraksta graamatas. Shajaa pilseetaa bijushie vergi saglabaajushi savas aafrikaanju tradiicijas vairaak nekaa jebkur citur aarpus aafrikas. To var pamaniit, kad ieiet suveniiru veikalos jeb staigaajot pa tuuristu vietaam centraa. Tiek paardotas visaadas aafrikaaniskas lietas un oficiantes (vismaz man likaas, ka taas vareetu buut oficiantes) staigaa aafrikaanju teerpos. Veel te ir taada kaa kaujas maaksla- bezmazvai deja, ko sauc par Kapoeiru, kuras saknes esot aafrikaa, un, ja ne aafrikaa, tad noteikti ar ilgu veesturi, kas aizsaakaas vergturu laikos. Tomeer jaasaka, ka centrs ir ljoti koloniaals, kas man nu galiigi nekaadi neiet kopaa ar aafriku, taapeec man neradaas iespaids par kautkaadu aafriku. Beztam te ir arii pietiekami daudz balto, kas man bija paarsteigums. Gaidiiju arii daudz vairaak ielas muuzikas, bet nebija paraak daudz. Bungoja shur tur, bet ljoti minimaali. Arvienvaardsakot Salvadora man atminjaa nepaliks kaa kautkas iipash.
No Salvadoras veel aizbraucu uz dazhaam salaam. Uz vienas no taam nosvineeju jaanjus, ko te sauc par Sao Joao. Jaanjus svineeja taa, ka bija liels ekraans, kur raadiija klipus un atskanjoja muuziku, ik pa laikam uz skatuves speeleeja arii dziivo muuziku, un apkaart laukumam paardeva eedamo un dzeramo. Cilveeki dzeera meereni, ja neskaita 3 amerikaanietes, kas domaaja, ka visi piedzersies un ka taa tam jaabuut, taapeec aatri piedzeeraas, un veelaak, kad jau redzeeja, ka te nav taadas tradiicijas, bija par veelu, vinjas jau bija lopaa. Savaadaak viss jautri, cilveeki dejo, priecaajaas.
Peedeejo dienu patiikami pavadiiju vienaa mazapdziivotaa un salaa ar palmaam un skaistu pludmali, kas bija labs nobeigums shim celjam.
Atpakaljceljaa veel iegriezos Vaacijaa, Frankfurtee un Berliinee. Frankfurte bija OK, bet Berliine godiigi sakot man nepatika un kautkaadas aizdomas, ka mani gaida kultuurshoks. Cilveeki sheit kautkaa savaadaaki, negatiivaa noziimee, bet nu varbuut tas taa ilgaa paarlidojuma un laiku starpiibas iespaidaa.
Buushu jau galiigi pa shito laiku piemirsis latvieshu valodu, nezinu vai vareeshu parunaat. KK runaa ar drausmiigu Maalpils akcentu. Pashi ziniet kaa cilveeki tur runaa. Taaka biezhi nesapratu, ko KK meegjina teikt, bet izlikos, ka saprotu. Bet nu godiigi sakot jaasaka paldies KK par celjojuma izplaanoshanu un organizeeshanu, vinsh bija ljoti labs travel partners. Tomeer partizaanos ar vinju neietu, vinjam slikta redze. Bet nopietni - paldies KK! Paldies arii tiem, kas peec bankrota iestaashanaas kautkur Boliivijaa Uyuni tuksnesii, pa vidu nekurienei, man aizdeva naudu un it iipashi ljoti liels paldies manai maasai ´latvijas lepnumam´ Ilvai par nesavtiigu riiciibu (daavinaajumu).
Negribu tagad izpluust lielos secinaajumos vai filozofiskaas paardomaas, ko man deva shis celjojums (tas lai paliek pie manis), tomeer varu to ieteikt visiem. Domaaju, ka shaads celjojums ir iipashi noderiigs cilveekiem, kas tikko beigushi vidusskolu vai peec universitaates. Un nav pasaulee regjiona, kas interesantaaks par latiinjameriku. Pie taa tad arii paliksim.

piektdiena, 2008. gada 13. jūnijs

Rio de Janeiro - pasaules skaistaakaa pilseeta

Esmu nonaacis atpakalj Braziilijaa. Pirms tam bijaam laukos (Pantanaalaa), taapeec shoreiz tikai pa pilseetaam. Un pirmaa manaa celjaa bija Porto Alegre. Porto Alegree galvenokaart iebraucu, lai apciemotu vienu draugu no Braziilijas, kuru nebiju redzeejis vairaak kaa 10 gadus. Ierados Porto Alegree veelu vakaraa, uzzinaaju, kur ir leetaakie hostelji un devos tur. Diemzheel shajos hosteljos nebija vietas un naacaas mekleet citas vietas. Taa es ar smagaam somaam vazaajos pa pilseetu, iisti nezinot vai shii pilseeta naktii ir biistama vai nav. Beigaas apmetos kautkaadaa motelii centraa par pienjemamu cenu. Iegaaju numuraa un sapratu, ka tas ir Braziilijaa tik populaarais - miilnieku motelis. Liela gulta, visa sarkanaa kraasaa, dekjis ar sirsninjaam, dvielji arii sarulleeti ka sirdis. Bija arii televizors ar triis kanaaliem - zinju kanaals, kautkaads izklaides kanaals un kanaals, kuraa raadiija kautkaadu franchu pornuhu. Pats interesantaakais, ka te visaas malaas salikti spogulji, arii griestos, plus prezervatiivs par velti. Biju gan jau ieprieksh dzirdeejis, ka Braziilijaa ir shaadas iestaades. Karoche naakamajaa dienaa satiku draugu un lidoju prom uz Ostapa Bendera nepiepildiito sapni - Rio de Zhaneiro. Uzreiz jaasaka, ka Benders nekljuudiijaas. Shii ir visskaistaakaa pilseeta pasaulee, nav shaubu. Te gan jaapiebilst, ka to domaaju kaa dabas dotu skaistumu, ne tik daudz cilveeku radiitu. Ierados Rio vakaraa, aizbraucu uz hoteli, kur priekshaa jau bija KK un man apstaastiija visu par pilseetu. KK jau naakamajaa dienaa brauca uz Salvador de Bahia pilseetu, taapeec pa Rio dziivojos viens.

Pirmajaa dienaa kjeeros veersim pie ragiem un apmekleeju abas svariigaakaas vietas pilseetaa - Korkovado jeb Kristus figuuru kalnaa, kas ir viens no 7 pasaules briinumiem (jau treshais muusu celjojumaa un latiinjamerikaa vispaar), un Pao de Azucar kalnu ar gaisa tramvaju. No abaam vietaam ir lieliska bet dazhaada panoraama uz pilseetu. Saakumaa braucu uz Kristus figuuru. Liidz kalna pakaajei var aizbraukt ar sabiedrisko transportu (te ir arii metro), bet kalnaa augshaa jaabrauc ar vilcienu vai taksi. Es izveeleejos braukt ar taksi, jo dzheks man iedeva labu cenu un piedaavaaja papildus aizvest arii uz citu labu skatu vietu. Vieniigais nepatiikamais visaa piedaavaajumaa bija tas, ka vinsh jau bija sarunaajis veel vienu pasazhieri par pusotru reizi lielaaku cenu un piekodinaaja, ka man jaasaka, ka es arii tikpat daudz samaksaaju. Nu neko, cereeju, ka tas otrs dzheks neko neprasiis un man nebuus jaamelo. Tomeer taa vietaa lai tureet meeli aiz zobiem, taksists uzreiz pats paceela sho teemu, nostaadot mani neveiklaa situaacijaa. Kautkaa tur nepaarliecinoshi izlociijos, bet nu nezinu vai meksikaanis noticeeja. Vispaar meksikaanis atsvaidzinoshi naivs un patiikams cilveeks, kardiologs, nopietns un draudziigs. Veel man pieteicaas izmaksaat alu, lai nostiprinaatu draudziibu, kas manu sirdsapzinju veel vairaak sasmeereeja. Laigan piedaavaajums iedzert un izmaksaat alinju notika divdomiigaa briidii, kad itkaa bija jaasteidzas atpakalj uz taksi, jo bija pagaajusi ar taksistu norunaataa stunda un pats meksikaanis mani pirms tam steidzinaaja (jo es kaa vienmeer nekur nesteidzos) doties atpakalj. Lieta taada, ka pie Kristus figuuras ieraudziijaam vienu sievieti ar iespaidiigaam formaam un mini kleitaa. Karoche kardiologs gandriiz sirdstrieku sakjeera un uzstaaja uz alinja iedzershanu un mazliet uzkaveeshanos, vairaakkaart atkaartojot cik perfekts ir shiis sievietes kjermenis. Dzheks arii nekautreejaas apseesties blakus pretiim un blenzt uz vinju. Beigaas bija vinsh jaavelk prom. Tai pat laikaa vinsh arii staastiija, ka vinjam esot liigava (14 gadus jaunaaka) un ka peec 2 gadiem preceesies. Esot ljoti uzticiiga kaa visas meksikaanju sievietes (noraadot gan ka taadu kjermeni kaa Kristus meitenei Meksikaa neatradiisi), bet meksikaanju viirieshi gan taadi nav. Tas par to, bet Kristus figuura kaa taada smuka, kas nav nemaz tik biezhi sastopama paraadiiba latiinjmerikaa, kur gandriiz katraa pilseetaa ar kalniem ir shaada tipa figuuras, paarsvaraa negliitas (kaa piemeeram Kito). Par pasaules briinumu to noteikti uzskata panoraamas deelj, taa ir to veerta. Taas galvenaa sastaavdalja ir Pao de Azucar klints un Botafogo liicis taa pakaajee ar vairaakaam jahtaam. Man shii panoraama starpcitu mazliet atgaadinaaja Machu Pichu no Peru. Veel te ap kalnu virsotneem lidinaas liels daudzums kondoram liidziigu putnu un frigates. Bet tie nav vieniigie, kas lidinaas, nepaartraukti lido arii helikopteri, kas braukaa iisos un garos panoraamas braucienos virs dazhaadaam pilseetas vietaam (par iisu 6 min braucienu ap 80 usd). Lido un nolaizhas arii lidmashiinas centraa esoshajaa lidlaukaa. Karoche, ljoti interesanti un skaisti.
Peec Kristus biju uz otru panoraamas vietu - Pao de Azucar (angliski Sugar loaf, un latviski Shugar louf), kas ir kalns taakaa pa vidu liicim un tajaa jaabrauc ar gaisa tramvaju. Aizbraucu tur pirms saulrieta, kas ir labaakais laiks, jo saulesstari skaisti lauzhaas caur pilseetas daudzajiem kalniem. Pavadiiju sheit arii saulrietu un arii apskatiijos cik fantastiski skaisti izskataas pilseeta naktii. Te nu nozheeloju, ka man nebija pie rokas KK kamera, kas fochee naktii. Starpcitu cilveeki uz ielas man biezhi jautaa 'Kaapeec Kaarlis tik aatri aizbrauca? Vai vinsh ir sisinsh?', bet es metos aizstaaveet, ka nebuut nee, vienkaarshi vinsh gribeeja paspeet uz Jaanjiem, jo tur var kaartiigi aizliet seju, un par to nekaa nav. No shiem diviem skatu punktiem (pilseetaa to ir ap 5iem) vareeja redzeet arii slavenaas favelas - Rio nabadziigaakos rajonus, kuraas tuuristiem labaak neraadiities (kautgan uz taam ir speciaalas tuures). Ja netiishaam gadaas ieiet taadaa, tad visdriizaak aaraa iziet bez naudas. Vispaar pirms ierados Rio biju dzirdeejis pietiekami daudz staastu par taas biistamiibu, tomeer ar mani nekas slikts nenotika un pilniigi neradaas iespaids par Rio kaa biistamu pilseetu, bet nu taa vairaak ir veiksme, bet nu nav arii taa, ka visu laiku esi apdraudeets. Par favelaam ir vairaakas filmas (slavenaakaa no taam Cidade de Deus jeb City of God), taas parasti atrodas kalnos, un ja godiigi, tad no taam ir jaapaveras lieliskiem skatiem uz pilseetas slavenaakajaam pludmaleem.
Un par slavenu pludmalju truukumu Rio noteikti nav jaasuudzas, jo te atrodas pasaules populaaraakaa pludmale un arii viens no apdziivotaakajiem rajoniem uz pasaules - Kopakabana, un arii pludmale, kuru populaaru pataisiija viena skaista dziesma (liekas populaaraakaa braziilju dziesma kopaa ar Lambadu) - angliski Girl from Ipanema, taatad Ipanema. Iedzeeru braziilijas tipisko alkoholisko dzeerienu Kaipirinja baaraa, kuraa tapa shii dziesma un no kura autors ieraudziija savu muuzu ejot pa ielu, par to tad ir arii dziesma. Shii dziesma ir iespiedusies daudzu viirieshu izteelee, laigan patiesiibaa shii sieviete tagad ir izveidojusies par karjeristi (par to liecina dazhaadi aviizhu izgriezumi par un ap sho dziesmu baaraa), kas galiigi neraisa romantiskas juutas. Bet nu meitene no Ipanemas, tas vairaak kaa simbols, katrs pats meklee savu meiteni Ipanemaa. Un ir pietiekamas iespeejas ieraudziit meitenes gan Ipanemaa, gan Kopakabanaa, it sevishkji viikendos, kad shiis pludmales ir pilnas ar cilveekiem. Biezhi cilveeki sadalaas starp Kopakabanas un Ipanemas faniem. Es laikam vairaak sliecos uz Kopakabanu, taa ir plashaaka un tajaa vienmeer rosaas dziiviiba un ir daudz sporta aktivitaashu, dienaa un naktii (naktii pludmales ir apgaismotas). Kopakabanas rajonaa arii dziivoju. Ipanema ir dabiski skaistaaka, itsevishkji uz saulrieta laiku. Faktiski bija taa, ka es parasti pavadiiju dienas pirmo pusi Kopakabanaa, bet peecpusdienu Ipanemaa, un tad atpakalj naktii uz Kopakabanu. Kopakabanaa dienas laikaa parasti tika speeleets volejbols, futvolejs un kautkas starp badmintonu un tenisu. Futvolejs ir kaa biicha volejbols bez rokaam, un tas te ir ljoti populaars un jaabuut diezgan lieliem futbola meistariem un ar labu fizuhu, lai to speeleetu. Dienas laikaa gandriiz netiek speeleets futbols (laigan rezeeju kaa futbola komandas te biezhi taisa fiziskos treninjus). Bez tam daudzi cilveeki te skrien, gan pa pludmali, gan pa gar to ejosho brugja trotuaaru (katrai pludmalei ir iipash trotuaara raksts) un asfalteeto ritenjbrauceeju celinju. Veel ik pa laikam ir pievilkshanaas stienji, vingroshanas stienji un dazhaas pludmalees arii taadas kaa primitiivas svaru zaales. Pa pludmali staigaa daudz kachaki. Ir arii daudz meitenju braziilju bikini, kas izskataas ljoti labi, ne par daudz, ne par maz. Daudz shokolaades meitenju. Biezhi gaaju skatiities volejbolu uz Ipanemu, kur vakarpusee speeleeja divas izskatiigas braziilietes bikini pret divaam neizkatiigaam apgjeerbtaam. Speeleeja labi visas, bet es biju par taam divaam, kuras bija bikini, bet ne jau taapeec, ka vinjas bija bikini, nebuut nee, vienkaarshi taapeec, ka vinjas bija izskatiigas. Naktii pludmales paarnjem futbols, cilveeki peec darba naak un speelee zem apgaismojuma. Citi cilveeki nodarbojas ar vingroshanu pludmalees organizeetaas grupaas. Arvienvaardsakot naktii dziiviiba neapstaajas. Pats arii dabuuju uzspeeleet gan volejbolu, gan futbolu. Sapratu, ka shajaa celjojumaa (it sevishkji jau peec tiem ilgajiem autobusu paarbraucieniem) esmu pilniigi pazaudeejis fizuhu. Veel mani izbesiija, ka voljuku vinji nespeelee peec noteikumiem, visu laiku ir mestas bumbas un biichvolejaa neatljauti panjeemieni, par ko pashi ljoti priecaajas. Vissmiekliigaak bija, kad speeleeja viens divmetrinieks, kas meetaaja bumbu, kur gribeeja, skaaraas tiiklam un striideejaas, ka nav skaaries tiiklam (ne ar mani gan). Futbolu speeleejaam naktii ar chomiem no hostelja, muusu komandaa bija vieniigais braziilis un liidz ar to mees vinneejaam. Bija manaa hostelii arii viens vieteejais die-hard Ipanemas fans, biistams tips, taa ap 45 gadiem ar alus veederinju. Vinsh vienmeer likaas mazliet ieraavis un staastiija kaapeec Ipanema labaaka par Kopakabanu, un kaa tur nokljuut. Staastiija kaa vinjam vienmeer katraa rokaa esot pa meitenei (tam gan man bija gruuti noticeet), kaa katraa kafejniicaa apstaajas un iedzer alinju (ticu!). Vienmer runaaja ilgi un dikti un vienmeer vienu un to pashu, pie tam veel vairaakas reizes atkaartojoties. Parasti vinsh to staastiija vairaaku cilveeku grupinjai, un nekad nebeidza runaat, kameer cilveeki pamazaam meegjinaaja aizlaviities prom liidz palika peedeejais cilveeks, kuram tika koncentreeta visa uzmaniiba un desmito reizi staastiits, ka jaabrauc ar 435to autobusu. Bija jaanotver moments, kad viirs ievilks elpu vai noriis siekalas, lai pateiktu, ka jaaskrien prom.
Biezhi dazhaadaas graamataas tiek saliidzinaata Kopakobanas un Garciema pludmale. Jaasaka, ka visi saliidzinaajumi liidz shim cietushi no neobjektiivas attieksmes, un biezhi vien ne par labu Garciema pludmalei. Beidzot jums ir izdeviiba lasiit objektiivu saliidzinaajumu, un te tas ir: Garciema pludmale viennoziimiigi labaaka par Kopakabanu. Viennoziimiigi. Labi, godiigi sakot vinjas nevar saliiidzinaat, jo viens ir wild ar kokiem un kaapaam, a otrs - pilseetas biichs ar hoteljiem.
Biju arii citaas pludmalees - Flamengo, Botafogo, bet nu taas ne ar ko iipashu neizceljas. Veel kas - te gadaas ljoti lieli vilnji, ir arii pietiekami daudz seerferu.
Veel viens Rio valis par ko noteikti jaapastaasta ir Rio naktsdziive. Biju te tuseet divus piektdienas vakarus, un laigan neesmu tuseetaaja tips, atljaushos apgalvot, ka shii vareetu buut pasaules tusinju galvaspilseeta. Tusinsh te katru viikendu ir kaa koncertaa, viens rajons, kuru sauc par Lapa, ir pilns ar cilveekiem. Cilveeki tusee gan neskaitaamajos klubos, gan arii uz ielas, kur paardod eedamo un dzeramo un laizh muuziku. Lapas rajons raksturiigs ar nolaistaam, bet smukaam maajaam (esot liidziigs Havanai Kubaa) un akveduktu. Pirmajaa piektdienaa satiku triis braziilietes. Ar braziilieteem ljoti viegli atrast kontaktu, un braziilji vispaar ir lieli tuseetaaji. Viss bija OK. Otrajaa piektdienaa gan gandriiz sanaaca kautinsh. Gaajaam ar dzhekiem no hostelja un apseedaamies iedzert alinju vienaa vietaa ar dziivo muuziku (daudzos klubos ir dziivaa muuzika) un mums post factum ierubiija baigo cenjiku. Viens no hostelja chomiem, urugvajietis, kas hostelii straadaaja tikai 2 dienu, peec neilgaam sarunaam jau tika ievikts pamatiigaa gruustiishanaas pasaakumaa ar baara menedzheri. Veel vareeja sanaakt suudi a vienu somu dzheku no hostelja. Lieta taada, ka shajaa rajonaa pilns ar prostituutaam un transvestiitiem, kas meklee klientus. Soms taads draudziiga tipa cilveeks ap gadiem 20, patiikami naivs, no laukiem laikam, bija mazliet iedzeeris un pilnaa nopietniibaa noleema iet ar vinjaam/vinjiem nopietni izrunaaties ' kaapeec vinjas/vinji to dara?' un gribeeja nolasiit moraali un pateikt 'lai iet maajaas, aprecas un dzemdee beernus'. Pie tam ar taadu apzinju, ka vinjas droshi vien vinju uzklausiis un izmainiisies. Kad vinsh mani briidinaaja, ka ies un shito tagad vinjaam liks priekshaa, domaaju, ka vinsh noteikti atrausies, bet nu ko tu dariisi, kad somi iedzeerushi daudzas diivainiibas redzeetas. Seedeeju un skatiijos, kad mums buus jaaiet un jaavelk vinsh aaraa no atspaardiishanas. Tomeer viss beidzaas labi, vinju paarsteidzoshaa kaartaa nesita, laikam paaraak draudziigs.
No Lapas uz visaam pilseetas malaam visu nakti kursee autobusi, taaka nokljuut turp un atpakalj nav probleemu.
Veel starp spilgtajiem notikumiem varu mineet pasaules slavenaakaa futbola stadiona - Marakanas - apmekleejumu. Liekas, ka tas ir lielaakais stadions pasaulee (ap 200 tk cilveeku ietilpiiba). Aizgaaju uz Rio populaaraakaa kluba (Rio tie ir vairaaki) Flamengo speeli ar Sao Paulo komandu. Cilveeki te entuziastiski fano, leekaa, dazhi aktiivi dejotaaji-vechuki utt. Faktiski bija taa, ka vieteejaa komanda zaudeeja, un varbuut emocijas buutu veel lielaakas uzvaras gadiijumaa. Jaasaka, ka zaudeejumu fani ne iipashi paardziivoja, liekas, ka futbols vairaak tiek uztverts kaa tusinja vieta nevis dziives jeegas mekleeshanas vieta. Galvenais tiesnesis sheit ir prostituuta nevis pidaras kaa Latvijaa un citaas valstiis. Tas nemitiigi tika atgaadinaats. Bija arii citas prostituutas - tie cilveeki, kas otrajaa puslaikaa saaka staaveet kaajaas un blokjeeja seedeetaajiem skatu. Vinji bija arii kautkas cits, bet man bija gruuti saprast tieshi kas, jo portugaalju valodu veel nepaarvaldu taadaa liimenii. Liidz ar to otro puslaiku paarsvaraa bija jaastaav un jaaskataas kaajaas. Machs interesants ar daudz goliem, tomeer guvu apstiprinaajumu faktam, ka pasaules labaakais futbols tiek speeleets eiropas klubu liimenii, jo sheit liimenis bija krietni zemaaks nekaa Madrides Real, ko redzeeju dziivajaa kaadus gadus atpakalj.
Kas veel Rio forshi, ka te var dabuut visdazhaadaako auglju svaigi spiestas sulas. Peec pludmales super taada sula ar lielu karstmaiziishu piedaavaajumu.
Protams Rio veel pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Kautkur man tepat blakus Kopakabanaa dziivo Paulu Koelju, braziilju pasaules slavenais rakstnieks. Vinju gan uz ielas neizdevaas ieraudziit.
Tomeer visvairaak cilveeki Rio paziist kaa karnevaala vietu. Karnevaals liekas notiek kautkad ap februaari un tad te ir pilns ar cilveekiem, cenas tiek paceltas vismaz divreiz un pilseeta valda Samba un nebeidzams tusinsh. Biju aizgaajis liidz Sambadromam. Taa sauc vietu, kur notiek karnevaala paraades kulminaacija. Tagad, kad shii vieta ir tuksha taa ne ar ko iipashu gan neizceelaas, vienkaarsha iela ar lielaam tribiineem. Karnevaala laikaa pludmales esot cilveeku paarpildiitas.
Arvienvaardsakot, Rio ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee. Man taa ljoti patika, mana tipa pilseeta. Te apvienojas dabisks un cilveeciks skaistums, siltums un cilveeku aktivitaate. Veel kas te ir aciimredzami un Braziilijaa vispaar, ka taa ir valsts prieksh visiem jeb kaa skan Braziilijas sauklis 'Pais de todos', un tas noziimee, ka te draudziigi sadziivo visaadas rases un tautiibas. Un arii mikseejas savaa starpaa. Liekas, ka tas tomeer ir unikaali, jo ASV, kas sevi uzskata par baigo piemeeru shai jomaa, taa noteikti nav (pastaav spriedze, kas tiek veel kultuuraa iipashi akcenteeta), nav arii citur. Cilveeki ir lepni par savu valsti. Cilveeki arii netur emocijas sevii, ne pozitiivaas, ne negatiivaas, un ir briivi savaa uzvediibaa. Liidz ar to shis bija celjojuma faktiski peedeejais punkts un arii taa kulminaacija un viens no spilgtaakajiem iespaidiem, uztureejos te 10 dienas un pat neaizbraucu uz futeni Agentiina-Braziilija kaa biju plaanojis.
Tas laikam arii viss, veel ielikshu peedeejo zinju no Salvadoras shodien vakaraa.

otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

Urugvaja

Taatad no Buenos Airesas ar kugji nonaacu Urugvajaa, pilseetaa Kolonija, kas atrodas upes otraa pusee. Kolonija ir ljoti smuka maza pilseetinja pie upes. Taas vecpilseeta ir iekljauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstaa, un man liekas pamatoti. Vecpilseetaa ir mazas brugjeetas ielas, dazhaas staav kara laika mashiinas, gar malaam veclaiciigi lukturi kaa Riigas parkos, daudzas mazas eestuves, dazhaas vietaas skan patiikama muuzika. Galvenais objekts ir sena baaka. Arpus vecpilseetas ielas, kuras ieskauj koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielas, liidziigi kaa tas bija Argentiinas pilseetaa Mendozaa. Veel sheit netaalu no centra ir arii pludmale, golfa laukums, hipodroms, bulju ciinju stadions un piraatismam veltiits muzejs. Klasiskajam piraatismam, nevis disku kopeeshanai. Apmekleeju muzeju un uzzinaaju, ka visa kariibu juuras apkaartne noseeta ar avareejushiem kugjiem, kas bijushi pilni ar bagaatiibaam. Attieciigi uz turieni tad arii buus naakamais celjojums. Veel shaada taada informaacija par piraatiem un avareejushajiem kugjiem. Piraati daliijaas vairaakaas grupaas - tiirie piraati, kas laupiija uz savu roku, bez nekaada mandaata (slavenaakais no tiem laikam Melnaa Baarda, nejaukt ar Shkjeeli), un piraati ar citiem nosaukumiem, kas darbojaas zem kaadas valsts mandaata apzogot un saboteejot citu valstu kugjus, respektiivi tas izpaudaas taa, ka shie piraati paarsvaraa straadaaja Anglijas vaardaa un uzbruka Spaanijas kugjiem, kas veda daargumus no kolonijaam uz Spaaniju un liidz ar to palielinaaja taas ietekmi Eiropaa, kas Anglijai nepatika. Shie piraati bija savaas maajaas godaajami cilveeki, vispaziistamaakie ir Henrijs Morgans (dzeeraaji atcereesies sho vaardu) un Sers Francis Dreiks. Kaapeec shis muzejs ir te, taalu no Kariibu juuras? Laikam jau taapeec, ka arii sheit shai upee ir nogrimushi daudzi kugji ar daargumiem. Arvienvaardsakot, shii bija viena no labaakajaam pilseetaam celjojuma laikaa (bet tas shoreiz ir mans personiskais viedoklis, pienjemu, ka buus taadi, kam taa liksies nekas iipash), tomeer mazinja un taapeec pavadiiju sheit tikai 2 dienas un devos taalaak uz Montevideo, Urugvajas galvaspilseetu.
No Montevideo protams gaidiiju daudz vairaak nekaa taa ir patiesiibaa. Kaa nekaa vinjai ir tik skaniigs nosaukums. Ne ar ko iipashu vinja gan neizceljas, mazliet liidziiga Buenos Airesai, bet ne gluzhi un mazaaka. Cilveeki gan liidziigi argentiinieshiem. Ir itkaa vecpilseeta, bet nu ne iipashi man. Viena maaja ljoti patika, bet nekas vairaak arii atminjaa nepaliks. Varbuut veel tikai tas, ka te atkritumus no centra izvadaa nevis smagaas mashiinas, bet gan zirgi. Te cilveeki arii ir lieli mates (vieteejaa teeja, teiksim taa) piekriteeji, taapat kaa Paragvajaa. Visur var redzeet cilveekus ar speciaalajaam teejas kruuzeem un termosiem ar uudeni rokaas, gan autobusos braucot no darba, gan uz ielas, visur. Es sho paraadiibu neizprotu, jo tas ir tik neeerti. Biezhi vien naakas noveerot, kaa kaads brauc no darba ar portfeli vienaa rokaa, termosu un mates kruuzi otraa, iekaapj autobusaa un mocaas samaksaat par biljeti konduktoram.
Montevideo starpcitu notika pirmais pasaules kauss futbolaa 1930. gadaa, kuru Urugvaja pati arii uzvareeja. Urugvaja uzvareeja arii peec 20.gadiem Braziilijas slavenajaa Marakanas stadionaa (lielaakais pasaulee) paarspeejot maajiniekus braziiljus un taa salauzhot sirdis vairaakiem desmitiem miljonu braziilju (liekas tas joprojaam ir Braziilijas saapiigaakais zaudeejums taas veesturee). Visi shie notikumi atspoguljoti futbola muzejaa, kas atrodas 1.pasaules kausa stadionaa, kas veel joprojaam kalpo vieteejaam futbola komandaam. Aizgaaju uz sho stadionu un muzeju peedeejaa briidii, jo bija nopirkta biljete uz Punta del Este pilseetu un bija stunda briiva laika. Muzejaa pavadiiju 2 minuutes ilgaak neka vajadzeeja, dabuuju atkal skriet uz autoostu un paarbaudiit cik punktuaali sheit attiet autobusi. Viss kaartiibaa, attiet ljoti punktuaali, liidz ar to savu autobusu nokaveeju, naacaas braukt ar naakamo, labi, ka bez finansiaalaam sekaam. Braucot aaraa no pilseetas braucaam cauri labiem, smukiem rajoniem, bija arii labie parki, taaka ar to Montevideo varbuut nav tik slikti kaa saakumaa likaas. Un pilseeta noteikti dabon pluspunktus par skaistaako pilseetas nosaukumu latiinjamerikaa - Montevideo. Laikam tad pie reizes jaatziimee pilseeta ar vissliktaako nosaukumu latiinjamerikaa - Huhui, Argentiinaa.

Punta del Estee nonaacu tieshi uz saulrieta laiku, pa celjam pabraucot garaam vietai, ko uzskata par labaako saulrieta vietu visaa Urugvajaa. Tieshaam ljoti skaists saulriets (vietaa, ko sauc par Punta Ballena, no taas vietas arii labi skatiities uz valjiem, kuri gan veel nav atpeldeejushi, nav sezona). Punta del Este ir slavens kuurorts pie Atlantijas okeaana. Pilseeta atrodas uz shauras pussalas, kuru no vienas puses apskalo mieriigie Rio Platas uudenji, bet no otras puses atklaatais okeaans. To sezonas laikaa apmekleejot ljoti daudz argentiinieshu un braziilju. Es tam ticu, jo pilseeta ir noseeta ar lieliem hoteljiem, no kuriem tagad, ziemas laikaa, daudzums nestraadaa. Pashlaik ir ziema un auksts, taatad nesezona, pilseeta tuksha, bet man tas patiik, taada Juurmala ziemaa. Visapkaart pussalai ir promenaade, pa kuru ik pa laikam noskraida kaads braziilju tuurists. Pie pussalas ir vairaaki moli, kuros piestaajushas daudzas jahtas, arii biezaas jahtas (Romkas tipa, nevis norveegju gjimenes jahtas). Te ir daudz no arhitektuuras viedoklja skaistas maajas un skaista baaka. Sheit ir arii iespeejams noskatiities gan saulleektu, gan saulrietu uudenii. Arvienvaardsakot skaisti.
Taalaak braucu uz vietu, ko sauc par Cabo Polonio. Aprakstaa bija rakstiits, ka te jaabuut lielaam staigaajoshaam kaapaam. Kaapas bija, bet laiks bija lietains un apmaacies, taapeec neatstaja uz mani taadu iespaidu kaa piemeeram Nidas kaapas. Ja saule apspiideetu smiltis, gan jau ka skats arii buutu cits. Gar okeaana krastu ir dazhas mazas zvejnieku buudinjas. Es ar sev taadu gribeetu, vienkarshu koka buudinju ar logu uz okeaanu. Starp kaapaam vienaa vietaa sheit ir klinshains krasts uz kuraam sabuuveetas simpaatiskas baltas muura paarsvaraa vienstaavu maajas. Pie shiim klintiim un netaalu esoshajaas salaas beidzot ieraudziiju iistaas juuras lauvas. Iistaas taapeec, ka vinjaam ir arii kautkaada liidziiba ar lauvaam - ap galvu taads kaa vainags. Sheit vinju bija ljoti daudz, viena no lielaakajaam kolonijaam pasaulee. Piegaaju ljoti tuvu, liidz aizsargzhogam. Kad piegaaju pie zhoga visi lauvas saaka blisinaaties uz maniim. Radaas iespaids, ka vinjas zina, ka par to taalaak cilveeks nevar iet un skatiijaas, ja kaapshu paari zhogam, ta jaatin prom uz uudeni. Bet nu zhogam paari nekaapu, vajadzeeja doties atpakalj uz peedeejo autobusu uz Kastiljos pilseetu. Atpakalj taapat kaa turp bija jaaiet 8 km. Pa celjam satiku vienu suneni, shii aatraa solii skreeja man virsuu, domaaju, ka grib iekost, taapeec vilku aaraa negarshiigos cepumus. Bet nee, izradiijaas, ka vinja grib draudzeeties. Turpinaajaam celju divataa. Peec neilga briizha mums pievienojaas veel viens suns, kas es nezinu peec kaa izskatiijaas. Izskatiijaas, ka vinja mamma vilcene sagreekojusi ar veeja suni. Dzhekam bija garsh spics purns un vinsh bija aatrs skreejeejs. Kaapeec to staastu? Taapeec, ka pa celjam gaajaam cauri mezham, a tur ik pa laikam ganaas govis. Un shitais suns miileeja taas trenkaat. Bija smiekliigs skats kaa govis skraida pilnos koksos turp atpakalj pa mezhu lauzhot kokus un muujinot krievu lamuvaardus. Tomeer visu cienju goviim, izraadaas vinjas arii var diezgan aatri paskriet. Ja grib ta var. Taa mees gaajaam, gaajaam liidz nonaacaam kaada km attaalumaa no autobusa pieturas. No shii attaalumaa arii noveerojaam kaa smuki, majestaatiski aiziet muusu miiljais, peedeejais autobuss. Neko dariit, izleemu iet atpakalj ar kaajaam, neko citu taisniibas labad arii nevareeja izlemt. Teicu sunjiem, lai iet maajaas, ka jaaiet 20-30 km, bet shie neko nesaprot. Tagad tikai padomaaju, ka nevajadzeja to teikt latviski, blin. Labi taa mees gaajaam pa lielcelju 15 km, apkaart pljavas ar retaam palmaam, ljoti smuki. Visu laiku apkaart arii govis, liidz ar to arii akshions, jo sunis nelikaas mieraa un turpinaaja trenkaat. Peec tiem 15 km izdevaas nostopeet vienu no retajaam mashiinaam un aizveda mani uz pilseetu. Zheel bija sunjus, itsevishkji jau paveco suneni, kas izskatiijaas sagurusi peec gaajiena, un kuri palika bez sava liidera, top menedzhera. Vinja ljoti uztraucaas, kad iekaapu mashiinaa, bet nu vismaz palika divataa.
Taalaak braucu uz pilseetu Chuy, kas interesanta ar to, ka centraalaas ielas vienaa pusee ir Braziilija, bet otraa - Urugvaja. Briiva kustiiba, nekaadas kontroles. Nokaartoju sev konsulaataa Braziilijas viizu (ljoti vienkarshi - jaasamaksaa 20 usd un tev ir viiza, turpretii Montevideo prasa ienaakumu izzinjas, atpakaljbiljetes utt.). Robezhkontroles faktiski nav, ziimogus neielika. Taatad mans ieteikums tiem, kas grib apskatiit Braziiliju bez viizas ir braukt caur Urugvaju un peec tam atpakalj uz Urugvaju.
Par cik celjojums virzaas uz beigaam, esmu ielicis karti ar celju, kuru veicaam un kur veel buusim.

Buenos Aires

Peec 5o stundaam autobusa esam galvaspilseetaa Buenos Airesaa. Braucienam itkaa vajadzeeja buut smagam, bet godiigi sakot esmu taa jau pieradis, ka tas bija kaabrauciens uz Jeekabpili. Bet nu tas taa. Izbraucaam mees no Ushuaijas agri no riita, ieprieksheejaa dienaa sapirku labi daudz eedamaa ilgajam braucienam. Taa bija liela kljuuda, jo tikai neilgi peec sapirkshanaas atcereejos, ka buus jaashkjeerso Chiiles robezha un uz robezhas viss tiks atnjemts. Tomeer liku lielas ceriibas uz to, ka mees netiksim kratiiti, jo faktiski braucam tikai tranziitaa cauri Chiilei, neizkaapjot taas teritorijaa. Tomeer nekaa nebija, nonaacaam uz robezhas un tur pretii uzciitiigs, atbildiigs somu paarbaudiitaajs, tvaju makj. Zinaaju, ka vedu paari lielu banaanu un aabolu kontrabandu, uz sienas skaidras bildes ar ziimeem, kuraas ar sarkanu paarsviitrots aabols. Cereeju, ka varbuut pavirshi paarbaudiis un neieraudziis manus banaanus un aabolus, jo manu somu citos robezhpunktos parasti ljoti pavirshi paarbaudiija. Kad tiku liidz savas somas paarbaudiishanas kaartai dzheks man kaa parasti uzdeva jautaajumu vai nevedu augljus utt. Sirdsapzinja neljaava melot aciis skatiidamies, taapeec es izveeleejos `neko nesaprotu` taktiku. Dzheks uzreiz saprata, ka esmu kontrabandists, laikam pieredzeejis. Kaartiigi paarbaudiija somu un atrada banaanus. Veel peec inerces meegjinaaju neveiksmiigi diskuteet par to vai banaans ir augs vai auglis (godiigi sakot nezinu kaapeec saaku sho diskusiju, jo faktiski tas neko nemainiitu), bet nu banaani tika konfisceeti. Vieniigais labums, ka robezhsargs taa safanojaas par banaanu konfiskaaciju, ka neieveeroja, ka manai somai ir dubultdibens, kuraa pasleepti aaboli, kas ir daudz veertiigaaki. Taatad daljeeji kontrabanda izdevaas. Peec konfiskaacijas braucaam taalaak un es veel kaadas 2 stundas dusmojos uz Chiili un noleemu, ka Chiile prieksh manis bija sliktaakaa valsts Dienvidamerikaa.
OK, taatad esam Buenos Airesaa. Buenos Airesa ir Argentiinas galvaspilseeta un izskataas diezgan eiropeiski, tomeer jaasaka, ka no shiis pilseetas biju gaidiijis kautko vairaak. Galvenais pilseetas truukums ir tas, ka tai nav taadas izcilas centraalaas vietas, kaa pilseetas simbols. Obelisku, kas atrodas milziigaas ielas centraa un ir uz daudzaam pastkarteem par taadu nevar uzskatiit, jo vinsh ir aarkaartiigi primitiivs un neko neizsakosh. Arii centraalais laukums , kuraa vienmeer kaads pret kautko streiko (sheit un miilestiibaa pret revoluucijaam paraadaas argentiinieshu liidziiba franchiem), ir diezgan neizteiksmiigs. Neskatoties uz to, pilseeta kopumaa ir interesanta, sadaliita vairaakos atshkjiriigos rajonos - ir tusinju rajons, ir shauru brugjeeto ielinju rajons , kuraas tiek tirgoti amatnieciibas izstraadaajumi, ir centrs ar daudzaam augstaam smukaam maajaam un gaajeeju ielaam, ir arii viens rajons ar ljoti kraasainaam maajaam un futbola stadionu. Veel te ir nenormaali lielas ielas, vienreiz uz vienas ielas saskaitiiju 11 joslas vienaa virzienaa.
Buenos Airesa pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Nu pirmaam kaartaam jau ar vienu lietu, ko katrs zina. Nu, kursh uzminees? Kursh minees, minees pareizi! Meitenes noteikti zinaas!? Kursh teica Tango? Nee, Tango nebuus pareizaa atbilde. Tas protams ir Djego Maradona! Futbola gjeenijs, ko dievs suutiijis Argentiinai un kursh dzimis vienaa no Buenos Airesas piepilseetaam un savulaik speeleejis Argentiinas legjendaaraakajaa un miileetaakajaa klubaa Boca Juniors. Djego 1986. gadaa vinneeja Argentiinai pasaules kausu futbolaa, kas ir augstaakaa balva visaa sporta pasaulee. Vinsh ir speeciigs maarketinga simbols, tiek paardoti visdazhaadaakie kreklinji ar Maradonu, dazhreiz arii ar banaaliem uzrakstiem. Tiek arii pieliidzinaats dievam, izmantojot vinja 10 numuru simbolaa`D10s` kas izskataas kaa vaards spaanju valodaa `Dios` jeb latviski Dievs. Visvairaak vinja klaatbuutni var just rajonaa, ko sauc par Boca, kuraa galvenais objekts ir Boca Juniors stadions dzeltenaas un zilaas kraasaas. Taadaas pashaas kraasaas nokraasotas arii daudzas maajas shajaa rajonaa. Tiek paardoti futbola suveniiri, daudzi tuuristi brauc uz shejieni skatiities Boca Juniors speeles un izbauda dienvidamerikas entuziastiskaas publikas radiito elektrizeejosho atmosfeeru. Mees to izbaudiijaam jau Ekvadoraa, un starpcitu tagad jau tapis zinaams, ka tieshi taas komandas, kuru ciinju toreiz skatiijaamies ir iekljuvushas Copa Libertadores (Latiinjamerikas chempionu liiga) finaalaa un liidz ar to shogad ir labaakaas divas komandas latiinjamerikaa. Kaada no shiim komandaam (uzvareetaaja) liekas kautkad rudenii ciiniisies ar Manchestras United par superkausu, lai noskaidrotu pasaules labaako klubu. Labi tas taa par futbolu, ja kaada meitene arii lasiija sho blogu, tad esmu vinju jau pazaudeejis.
Taatad kjeramies pie otras lietas, kas visvairaak raksturo Buenos Airesu. Nu kursh shoreiz minees, kas taa ir. Nu, jau redzu, ka daudziem tas staav uz meeles! Dzirdu, ka kaads jau tur aizmuguree saka Eva Perona? Kursh teica Eva Perona? Nee, Eva Perona nebuus pareizaa atbilde. Tas ir Tango, Argentiinas un tieshi Buenos Airesas melanholiskaa deja. To, ka shii deja ir melanholiskaa, to es pats neizdomaaju, bet gan izlasiiju aprakstos, OK, taaka nesaaciet te iedomaaties, ka esmu super eksperts. Faktiski Tango manaas aciis ir tas, kas tieshaam padara sho pilseetu iipashu un pasaulee atpaziistamu. Nav taa, ka te visi to vien dara kaa dejo tango, bet tango tiek izmantots kaa turisma objekts. Katru vakaru notiek Tango shovi kaa taadas teaatra izraades. Dazhaas pilseetas tirdznieciibas ielaas nedeeljas nogalees notiek tango paraugdemonstreejumi. Ir paari, kas sagjeerbjas tango teerpos (meitenes apspiileetaa, formas izceljoshaa parasti sarkanaa teerpaa un dzheks eleganti apgjeerbies ar tipisku cepuri) un pozee fotograafijaam. Parasti meitenes izskataas ljoti kaisliigas, dzheki mazliet atturiigi. Kautgan ko es tur tagad veerteeju, neesmu eksperts. Tango, arvienvaardsakot, manaas aciis ir galvenais, kas padara sho pilseetu iipashu. Uz ielaam var noveerot arii daudzas citas artistiskas darbiibas un ne tikai briivdienaas. Katru vakaru kautkas notiek gaajeeju ielaas, pat shajaa Buenos Airesai visaukstaakajaa laikaa. Redzeeju gan teatraalus uzvedumus, gan dejotaajus, gan zhongleetaajus, akrobaatus, gan dziedaataajus, gjitaaristus, duudotaajus, futbolbumbas dribleetaajus un ko tik veel nee. Interesanti, katru vakaru, ko pavadiiju sheit, staigaaju pa ielaam un vienmeer ieraudziiju kaadu jaunu uzvedumu. Redzeeju arii diezgan daudz bezpajumtnieku, kas prasa naudu. Iipatneeji bija tas, ka bezpajumtnieki izdevushi savu zhurnaalu un paardod tuuristiem par neadekvaatu cenu (prieksh taa materiaala kas tur bija) kaa paliidziibas veidu.
Sheit juutams arii slavenaa revolucionaara Che Gevaras gars, vismaz attieciibaa uz tirdznieciibu noteikti. Tiek paardoti kreklinji un citi suveniiri ar slaveno Che bildi. Ir arii dazhaadas variaacijas par Che teemu, piemeeram Simpsons Che izskataa paarveidojis slaveno moto `Hasta la victoria, siempre` par `Hasta la ultima cerveza, siempre` (tas spaanju valodas zinaataajiem). Che sheit tiek uzskatiits par ideaalistu un droshi vien ir daudzu jaunieshu elks. Veel sheit kaa kulta personu vareetu atziimeet Evu Peronu, kuras kapa vietu devaamies apskatiit. Droshi vien lielaakaa dalja atceras filmu-muuziklu `Evita`, kur galveno - Evas Peronas lomu atveidoja Madonna, kas dziedaaja `Don`t cry for me, Argentina`. Vinja bija viena Argentiinas prezidenta (Perona) sieva, laba oratore, un argentiinieshi vinju laiku atceras kaa Argentiinas augshupejas laiku. Argentiina savulaik bija viena no attistiitaakajaam valstiim pasaulee.
Izbaudiijaam arii Buenos Airesas naktsdziivi, pirmoreiz, kad Kordobaa satiktaas meitenes muus aizveda uz klubu ar nosaukumu, kas uzreiz man radiija nelabas aizdomas - Roxy. Nekad neesmu bijis Latvijas Roxy, bet man liekas, ka shis Roxy ir veel suudiigaaks nekaa muuseejais. Vispaar, kas iedomaajas ielikt klubam tik debiilu nosaukumu kaa Roxy. Tomeer neskatoties uz debiilo nosaukumu un klubu, sheit satiku slaveno argentiinieshu tenisistu Giljermo Kanjasu lopaa, par ko biju ljoti paarsteigts, jo tagad tikko bija saacies Francijas atklaatais chempionaats, kuraa argentiinieshi un tieshi vinsh parasti ljoti labi nospeelee. Peec tam apskatiijos, ka shis zaudeejis pirmajaa kaartaa un attieciigi bija par ko iedzert. Naakamajaa dienaa peec kluba meitenes apsoliija aizvest muus uzspeeleet lauka hokeju, bet tur viss nojuka, par ko biju mazliet pikts, jo gribeeju pasportot. Kaa nekaa man jaatguust forma, jo esmu Latvijas tenisa klubu chempionaataa vienaa liigaa ar Gulbi. Es esmu vieniigais savaa komandaa, kas vinju var apstaadinaat, komandas biedri uz mani paljaujas.
Veelaak biju arii uz vienu citu klubu. Saprotiet pareizi, sabiedriibaa radies iespaids, ka esmu baigais tuseetaajs, bet taa nemaz nav. Tuseeju pat mazaak nekaa mana jaunaakaa maasa, kas vispaar gandriiz netusee. Shis tusinsh tika noorganizeets no hostelja, arii nekas iipash, taapeec atljaushos secinaat, ka Buenos Airesa nav baigi labaa klubu tusinju vieta. Shai tusinjaa gan nacaas izbaudiit somu savdabiigo mentalitaati, kad tie ir kjeemaa, bet savaadaak nekas interesants.
Peedeejaa dienaa, kad kaajaam jau biju apstaigaajis visu Buenos Airesu, peec ilgaam paardomaam izdomaaju aiziet uz ZOO parku. Tas bija lielisks, labaakais, ko liidz shim biju redzeejis. Tas, kas te bija labi, pirmkaart bija tas, ka pa ZOO parku reaali briivi staigaa dazhaadi putni, katkaadi zkjveidiigi radiijumi un kautkaadi juuras zhurkai liidziigi veidojumi lielos daudzumos, kas rada labu atmosfeeru. Pie tam nebaidaas no cilveeka un pat grib draudzeeties. Bet draudzeeties grib taapeec, ka cilveeki vinjiem dod eedamo. Dod speciaalu eedamo, ko paardod zooparka teritorijaa (viens universaals eedamais visiem zveeriem - kautkaada sausaa bariiba). Liidz ar to visi dziivnieki, arii tie, kas aiz resteem, meklee kontaktu ar cilveeku. Domaaju, ka vinji tur dziivniekus mazliet badaa, vismaz tik daudz, lai tie gribeetu eest, un taapeec dotos pie cilveekiem. Tomeer dziivnieki izskataas ljoti labi un paartikushi, atkariibaa no sugas protams - ir taadi kas juutas pilniigi komfortabli (visaadas kazas un lamas) un taadi, kurus tureet zooparkaa peec manaam domaam ir noziegums (gruuti noskatiities uz kondoriem kraatinjaa). Man liekas nopeerkams eedamais ir lieliska ideja, Riigas Zoo buutu ko pamaaciities. Beerniem tachu taa patiik barot dziivniekus, domaaju tas padariitu vinju apmekleejumu daudz interesantaaku. Redzeeju vairaakus dziivniekus, ko ieprieksh nebiju redzeejis - Zhirafi, Bizoni, Shimpanzi, Degunradzi un citus. Shimpanzi ieraugot Daarvina teorijas par evoluuciju likaas daudz ticamaakas. Zhirafei izraadaas ir supergara meele, un Bizonji tieshaam miil bizot. Viens Bizonis ar lielaaku prieku dzenaaja briivi pa parku staigaajoshos zakjveidiigos prom no savas teritorijas. Interesantajaa Zooparkaa uztureejos tik negaidiiti ilgi, ka beigaas naacaas panervozeet un skriet ar smagajaam somaam pa Buenos Airesu uz kugji, uz kuru man jau bija nopirkta biljete. Paspeeju peedeejaas 10 minuutees un braucu taalaak paari upei uz naakamo valsti un arii peedeejo neiepaziito shajaa celjojumaa - uz Urugvaju.

svētdiena, 2008. gada 25. maijs

Tierra del Fuego - ugunszeme un pasaules gals

No Torres del Paine un Porto Natales devaamies taalaak uz dienvidiem, uz pilseetu Punta Arenas. No taas savukaart devaamies taalaak paari shaurumam un tagad esam nonaakushi liidz pasaules galam - Tierra del Fuego jeb latviski Ugunszeme. Pasaules gals taapeec, ka shii ir taalaakaa sauszeme dienvidos (neskaitot Antarktiidu protams). Faktiski tas ir vairaaku salu kompleks ar vienu izteikti lielu salu. Ugunszeme taapeec, ka taa to iesauca pirmais eiropietis, kas sheit apgroziijaas - Magelaana kungs. Pirmoreiz braucot garaam shai salai vinsh redzeeja daudz kuuposhu ugunskuru, kurus dedzinaaja vieteejie indiaanji, taapeec taa tika iesaukta par ugunszemi (peec citas versijas taa saakumaa tika iesaukta par duumu zemi, bet veelaak paarsaukta par ugunszemi, jo neesot duumu bez uguns). Braucaam paari shaurumam, kuru pirmoreiz izbrauca Magelaans. Taapeec to tagad sauc par Magelaana shaurumu. Faktiski Magelaans ir lielaakaa autoritaate shajos platuma graados (taapat kaa Daarvins Galapagosos vai Bolivaars dienvidamerikas ziemeljos). Par spiiti tam, ka esam pashos pasaules dienvidos (tikai ap 1000 km attaalumaa no Antarktiidas) un tam, ka zemi sauc par ugunszemi, te nav karsti, taaka KK ir sashutis (jaaliek iznjemtaas peldbikses un pretiedegumu kreems atpakalj chemodaanaa). Arvienvaardsakot te ir auksti, un taapeec arii Magelaans te redzeeja tos ugunskurus, jo vieteejiem bija auksti un tie gribeeja sasildiities, veel jo vairaak taapeec, ka shie indiaanji izceljas ar to, ka staigaa pilniigi vai gandriiz pliki. Vinjiem bija arii jokaini karnevaalu teerpi, bet tos gruuti aprakstiit (biezhi vien atgaadina kokus).

Apmetaamies pilseetaa, kas ir pasaules vistaalaakaa pilseeta dienvidos - Ushuaijaa. Ushuaija atrodas skaistaa vietaa pie kanaala, kas iziet uz abiem okeaaniem, aiz taas kalni un mezhs. No Ushuaijas attiet kugji uz Antarktiidu, bet maksaa supersaaliiti (normaali ap 500o USD, bet peedeejaa briizha piedaavaajums var buut divas reizes leetaaks, taatad ap 2500 USD) un liekas, ka shobriid ziemaa nemaz neiet. Bet nu tas jebkuraa gadiijumaa ir aarpus muusu celjojuma skoupa, jo muusu celjojumu sauc par celjojumu pa latiinjameriku, nevis celjojumu pa 3 kontinentiem. Tikpat paarspiileeti daargi ir celjojumi starp salaam, no kuraam interesanti buutu aizbraukt tikai uz Horna ragu, peedeejo vietu dienvidos, aiz kuras nekaa vairs nav un kur satiekas Atlantijas un Klusais okeaans. Bet arii uz Horna ragu shajaa laikaa tuures nebraukaa.

Ushuaijaa paarsteidza sheit esoshie lielie sniegotie kalni. Uz tiem veicaam arii pirmo paargaajienu. Ar mums es domaaju sevi, KK un divas chehu meitenes, kuras satikaam jau Punta Arenas. Chehu meitenes Katka un Radka atbraukushas no Colorado amerikaa, kur straadaa par sleeposhanas instruktoreem. Kaapaam kalnaa. Kalns bija pilns ar sniegu, blakus bija veel nestraadaajosh paceelaajs. Paceelaajs nestraadaaja, jo veel nav saakusies sezona, taa saaksies peec apmeeram 20 dienaam, lai gan sniegs ir pa pilnam. KK par to mazliet sagruziijies, bet man po, jo taapat sleepot te netaisiijos. Karoche, kaapaam augshaa kalnaa un aatri vien kaajas bija pilnas ar sniegu. Tas ir man un KK, jo man vairs nav tie kuulie uudensnecaurlaidiigie zaabaki. Tie neiztureeja Machu Pichu dzelzscelja aso akmenju paarbaudiijumu un palika uudenscaurlaidiigi, pat ljoti uudenscaurlaidiigi, faktiski ljoti labpraat saaka laist cauri uudeni. Naacaas atvadiities, jo mums vairs nav pa celjam - vinji gribeeja iet pa siltajaam, sausajaam zemeem, a es uz Ushuaiju. Tagad tie rotaas kaada Chiiles bomzha kaajas. Bet KK vispaar nekad nav bijushi taadi zaabaki, vinsh nekad nav izjutis sho ¨esmu supercool¨ emociju. Meitenes gan bija pilniibaa ekipeejushaas. Pusceljaa mees pazaudeejaam KK, jo vinsh vairs nejuta pirkstus un gaaja atpakalj. Mees gaajaam taalaak augshaa pa staavu kalnu. Meitenes man ar saviem zaabakiem cirta trepes sniegaa staavaakajaas vietaas, lai es nenosliideetu ar savaam sliidiigajaam kedaam. Ljoti jauki un izdeviigi. Uzkaapaam ljoti augstu pa sniegu un peec tam es kaadu gabalu pa klintiim liidz atduuros liidz nepaarejamaam 90 graadu spicaam greedaam. Paskatiijaamies skatus un devaamies atpakalj. Atpakalj doshanaas bija baigi jautraa. Leekaaju lejaa no kalna pa sniegu, kas bija visforshaak, jo no vienas puses puuta stiprs veejsh un kad palecies veejsh tevi ilgi tur gaisaa, tu lec no augstaaka punkta pa staavu kalnu lejaa un juuties kaa Dzhordans un patiikami miiksti piezemeejies sniegaa un lec taalaak. Faktiski labaaks saliidzinaajums buutu ar to pasaku par briinumzaabakiem, ar kuriem notika aatra paarvietoshanaas leekaajot paari kalniem. Taa arii es jutos, jo veel pirms neilga laika pa to pashu celju kaarpiijos augshaa maziem uzmaniigiem soljiem. Peec tam nonaacaam liidz mazliet cietaakam sniegam un tad devaamies lejaa uz pakaljas. Ljoti aatri, kaa ar ragavaam. Uz kalna bez mums bija arii citi kaapeeji, daudzi no tiem nevareeja sagaidiit sleeposhanas sezonas atklaashanu un nesa pashi augshaa sleepes un peec tam laidaas lejaa.
Otraa dienaa jau no pasha riita devaamies uz nacionaalo parku, kur var staigaat pa mezhu, gar upeem, ezeriem un kanaaliem. Aizveda muus (mani, KK, Katka un Radka) shoferis no riita un teica, ka 5os buus pakalj. Taa mees visu dienu nostaigaajaam pa mezhu un priecaajaamies par dabu. Tas varbuut nebija skaistaakais parks, ko dziivee esmu redzeejis, tomeer te bija labi tas, ka sniga patiikams leens sniegs. Visa apkaartne balta, apsnigushi koki, un taados apstaakljos jebkas izskataas super. Par cik iistu ziemu nebiju redzeejis apmeeram pusotru gadu (varbuut pat 2.5 gadus), tad man shii diena ljoti patika. Dabuujaam papikoties, es vienreiz KK traapiiju pa kaaju, un vislabaak man patika pikoties tai vietaa, kur es apmeetaaju KK un meitenes, bet vinji savukaart nevareeja liidz maniim aizmest, tomeer uzciitiigi to meegjinaaja, kas padariija sho procesu veel patiikamaaku. Bet nu labi, tas taa. Bija fantastiski atspulgi sastingushajos aukstajos uudenjos. Dienas beigaas taa sniga, ka muusu mashiina nevareeja tikt pa kalnu augshaa un mums nosalushiem un slapjiem bija jaaiet liels gabals ar kaajaam, peec tam veel jaastumj mashiina kalnaa vairaakas reizes. Man pasham un pat sisinjKK tas likaas vairaak kaa piedziivojums nevis apgruutinaajums, bet pie pilseetas komforta pieradushajaam chehieteem gan shaada novirze no eertiibas likaas nepienjemama un vinjas pamatiigi sagruziijaas uz shoferi. Lieliski pavadiita diena.

Taa arii beidzas muusu celsh Patagonijaa. Varbuut kaadreiz veel atbrauksim, lai iechekotu Antarktiidu, bet shobriid atpakalj uz Buenos Airesu, Argentiinas galvaspilseetu. 55 stundas autobusaa nav tas par ko no beerniibas sapnjoju, bet laikam jau Buenos Airesa ir taa veerta. Tai jaabuut super pilseetai, bet tas jau buus naakamais staasts.

piektdiena, 2008. gada 23. maijs

Torres del Paine

Jau ieprieksheejaa raksta virsrakstaa bija piemineeti spicie kalni. Nezinu kaapeec paraadiijaas taads virsraksts, jo nekas par spicajiem kalniem tai rakstaa nebija. Tomeer shajaa buus. Un staasts buus par Torres del Paine parku Chiilee. Bija doma to aprakstiit jau pie ieprieksheejaa raksta, tomeer peec shii parka apmekleejuma sapratu, ka tas pelniijis veselu rakstu.
Jaasaka, ka man Chiile liidz shim ne visai patika, vareetu pat teikt, ka prieksh manis taa liidz shim bija neinteresantaakaa valsts Dienvidamerikaa. Taas peedeejaa iespeeja revansheeties bija shis parks, un tagad jau varu pateikt, ka tas krietni uzlaboja iespaidu par valsti. Pastaav uzskats, ka, ja neesi bijis Torres del Paine, tad neesi Chiilee nemaz bijis. Taapeec man nebija shaubu, ka uz shejieni noteikti jaaatbrauc, neskatoties uz KK skepsi.
Man Torres del Paine parks ljoti patika, noteikti ierindotu to starp maniem spilgtaakajiem iespaidiem. Shis parks ir plasha teritorija ap vienu (diviem) iipatneejiem un atpaziistamiem kalniem ar spicaam virsotneem. Cilveeki braukaa uz sho parku, lai ietu vairaaku dienu (populaaraakais laikam 5 dienas) paargaajienos apkaart shiem kalniem ar teltiim. Mees devaamies uz to no pilseetas Porto Natales, kura pati atradaas skaistaa vietaa pie ezera. Spoguljainajaa, kristaaldzidrajaa ezeraa atspiid apkaarteejo kalnu un debesu atspulgi, pastaigaajaas flamingo barinsh un vairaaki gulbju paari.

Parka teritorija ir plasha un tajaa ir daudz dazhaada veida un izskata kalnu un liidzenumu, mazaak koku, bet ir iipatneeji pliki koki. Ar laiku mums paveicaas, tas bija skaists un saulains, vismaz dienas saakumaa. Pirmais ieveeriibas cieniigais kalns izskatiijaas kaa taada Chingizhana jurta vai kautkas taads. Kalni sheit neiet nepaartrauktaa kalnu greedaa, bet vairaak ir individuaali veidojumi, pa vienam, liidz ar to vairaak izceljas uz liidzenumu fona. Bija arii jokaini koki, kas izskatiijaas kaa nokaltushi bez lapaam, bet skaisti pa savam. Parkaa biezhi bija spilgtas kraasu mijas - saulee mirdzosha dzeltenzalja zaale liidzenumos, sniegotie kalni un zilas debesis. Ik pa laikam augstu debesiis paraadiijaas Kondoru bars (vienaa vietaa saskaitiiju 24us, ljoti augstu lidoja, tik augstu, ka KK saskaitiija tikai 4us). Taisniibas labad gan jaasaka, ka Kolkas kanjons tomeer ir labaaka vieta kondoru apskatei, jo tur tos var apskatiit gan gaisaa virs sevis, gan ljoti tuvu blakus sev, gan lidojam kanjonaa zem sevis, bet sheit redzeejaam tikai plivinoties gaisaa ap meenesi, ne paaraak tuvu, bet man shaadiem gadiijumiem bija binoklis un nebija probleemu noveerot to skaisto plivinaashanos gaisaa. Bez tam te bija neskaitaami daudz aitas liidzenumos kalnu pakaajee, kas ljoti labi te juutas. Taapat ljoti daudz huanako (lamas), kuras lieliski izskataas Torres del Paine kalnu fonaa.
Apstaajaamies un aizbraucaam uz vairaakaam vietaam, lai uznjemtu fotograafijas. Katraa savas atrakcijas. Vienaa no taadaam vietaam bija fantastisks skats, kur starp diviem lielajiem parka kalniem-simboliem ar spicajaam virsotneem lido shefs - kalnu karalis kondors. Taadus es pirms braukshanas uz latiinjameriku sev staadiijos priekshaa Andu kalnus, ar nepieejamaam virsotneem, kuraas apmetushies un virs kuraam lidinaas kondori.
Apkaart kalniem ir ezeri un tek upes. Vienaa vietaa arii uudenskritumi. Atnaaca muus apciemot arii lapsas, kas nav iipashi bailiigas un mieriigi pozeeja sauliitee. Principaa te dziivo arii pumas un ir iespeejas parkaa taas ieraudziit, bet mums shaada laime neuzspiideeja.
Peec uudenskritumiem braucaam uz kalnu otru pusi, pa celjam redzot savvaljas zirgus. Ljoti skaists skats, kaa vinji baraa briivi skrien (dazhs labs arii meetaa pakaljkaajas, cits uztaisa Ferari embleemas profilu) pa dzeltenzalju saules apspiideetu plashu liidzenumu ar sniegotu virsotnju kalniem fonaa. Vareeja sajusties kaa Marlboro cigareshu reklaamaa (labaakaas pasaulee peec manaam domaam).
Savukaart, kalna otraa pusee ir nevaldaams veejsh un ledaajs, aisbergi un saliidzinoshi lieli vilnji ezeraa. Te mums tika iedota pusotra stunda skatu vietu izstaigaashanai. Veejsh nes no kaajaam nost, kad uzkaapu maza kalna virsotnee. Pilniigs pretstats tai jaukajai saulainajai un bezveeja zelta pljavu ainavai, kas valdiija pirms tam. Sheit redzeeju cilveekus, kas meklee piedziivojumus un braukaa pa nemieriigajiem uudenjiem ar kanoe. Sheit arii redzeeju kondorus, kaa tie planee pret veeju un visaadi meegjinaaju tos caur binokli nofotograafeet. Diemzheel nekas praatiigs nesanaaca, veel neesmu apguvis binokljfotograafeeshanas tehniku. Mociijos, mociijos, bet nekaa, un beigaas man jau bija jaaskrien atpakalj uz satikshanaas vietu. Domaaju, ka atkal buushu nokaveejis un licis visiem uz sevi gaidiit. Aizelsies skreeju atpakalj, bet izraadiijaas neviens nekur nesteidzaas un es pat netiku lamaats. Mums vispaar shoreiz bija taada laba grupinja - es, KK (kuram peec visiem meerfija likumiem tika labaakaa vieta mashiinaa), viens japoza, viens kitajoza no Honkkongas un jauks argentiinieshu paaris, kuri te pavada medusmeenesi, tikko appreceejushies - dzheks daudz jaunaaks par savu sievu un izskatiijaas ljoti laimiigs, daudz runaaja, laigan angliski ne iipashi labi, bet nu centaas tikuntaa.
Kopumaa jaasaka lieliski pavadiita diena, un Andu kulminaacija, to grandiozs nosleegums.