svētdiena, 2008. gada 25. maijs

Tierra del Fuego - ugunszeme un pasaules gals

No Torres del Paine un Porto Natales devaamies taalaak uz dienvidiem, uz pilseetu Punta Arenas. No taas savukaart devaamies taalaak paari shaurumam un tagad esam nonaakushi liidz pasaules galam - Tierra del Fuego jeb latviski Ugunszeme. Pasaules gals taapeec, ka shii ir taalaakaa sauszeme dienvidos (neskaitot Antarktiidu protams). Faktiski tas ir vairaaku salu kompleks ar vienu izteikti lielu salu. Ugunszeme taapeec, ka taa to iesauca pirmais eiropietis, kas sheit apgroziijaas - Magelaana kungs. Pirmoreiz braucot garaam shai salai vinsh redzeeja daudz kuuposhu ugunskuru, kurus dedzinaaja vieteejie indiaanji, taapeec taa tika iesaukta par ugunszemi (peec citas versijas taa saakumaa tika iesaukta par duumu zemi, bet veelaak paarsaukta par ugunszemi, jo neesot duumu bez uguns). Braucaam paari shaurumam, kuru pirmoreiz izbrauca Magelaans. Taapeec to tagad sauc par Magelaana shaurumu. Faktiski Magelaans ir lielaakaa autoritaate shajos platuma graados (taapat kaa Daarvins Galapagosos vai Bolivaars dienvidamerikas ziemeljos). Par spiiti tam, ka esam pashos pasaules dienvidos (tikai ap 1000 km attaalumaa no Antarktiidas) un tam, ka zemi sauc par ugunszemi, te nav karsti, taaka KK ir sashutis (jaaliek iznjemtaas peldbikses un pretiedegumu kreems atpakalj chemodaanaa). Arvienvaardsakot te ir auksti, un taapeec arii Magelaans te redzeeja tos ugunskurus, jo vieteejiem bija auksti un tie gribeeja sasildiities, veel jo vairaak taapeec, ka shie indiaanji izceljas ar to, ka staigaa pilniigi vai gandriiz pliki. Vinjiem bija arii jokaini karnevaalu teerpi, bet tos gruuti aprakstiit (biezhi vien atgaadina kokus).

Apmetaamies pilseetaa, kas ir pasaules vistaalaakaa pilseeta dienvidos - Ushuaijaa. Ushuaija atrodas skaistaa vietaa pie kanaala, kas iziet uz abiem okeaaniem, aiz taas kalni un mezhs. No Ushuaijas attiet kugji uz Antarktiidu, bet maksaa supersaaliiti (normaali ap 500o USD, bet peedeejaa briizha piedaavaajums var buut divas reizes leetaaks, taatad ap 2500 USD) un liekas, ka shobriid ziemaa nemaz neiet. Bet nu tas jebkuraa gadiijumaa ir aarpus muusu celjojuma skoupa, jo muusu celjojumu sauc par celjojumu pa latiinjameriku, nevis celjojumu pa 3 kontinentiem. Tikpat paarspiileeti daargi ir celjojumi starp salaam, no kuraam interesanti buutu aizbraukt tikai uz Horna ragu, peedeejo vietu dienvidos, aiz kuras nekaa vairs nav un kur satiekas Atlantijas un Klusais okeaans. Bet arii uz Horna ragu shajaa laikaa tuures nebraukaa.

Ushuaijaa paarsteidza sheit esoshie lielie sniegotie kalni. Uz tiem veicaam arii pirmo paargaajienu. Ar mums es domaaju sevi, KK un divas chehu meitenes, kuras satikaam jau Punta Arenas. Chehu meitenes Katka un Radka atbraukushas no Colorado amerikaa, kur straadaa par sleeposhanas instruktoreem. Kaapaam kalnaa. Kalns bija pilns ar sniegu, blakus bija veel nestraadaajosh paceelaajs. Paceelaajs nestraadaaja, jo veel nav saakusies sezona, taa saaksies peec apmeeram 20 dienaam, lai gan sniegs ir pa pilnam. KK par to mazliet sagruziijies, bet man po, jo taapat sleepot te netaisiijos. Karoche, kaapaam augshaa kalnaa un aatri vien kaajas bija pilnas ar sniegu. Tas ir man un KK, jo man vairs nav tie kuulie uudensnecaurlaidiigie zaabaki. Tie neiztureeja Machu Pichu dzelzscelja aso akmenju paarbaudiijumu un palika uudenscaurlaidiigi, pat ljoti uudenscaurlaidiigi, faktiski ljoti labpraat saaka laist cauri uudeni. Naacaas atvadiities, jo mums vairs nav pa celjam - vinji gribeeja iet pa siltajaam, sausajaam zemeem, a es uz Ushuaiju. Tagad tie rotaas kaada Chiiles bomzha kaajas. Bet KK vispaar nekad nav bijushi taadi zaabaki, vinsh nekad nav izjutis sho ¨esmu supercool¨ emociju. Meitenes gan bija pilniibaa ekipeejushaas. Pusceljaa mees pazaudeejaam KK, jo vinsh vairs nejuta pirkstus un gaaja atpakalj. Mees gaajaam taalaak augshaa pa staavu kalnu. Meitenes man ar saviem zaabakiem cirta trepes sniegaa staavaakajaas vietaas, lai es nenosliideetu ar savaam sliidiigajaam kedaam. Ljoti jauki un izdeviigi. Uzkaapaam ljoti augstu pa sniegu un peec tam es kaadu gabalu pa klintiim liidz atduuros liidz nepaarejamaam 90 graadu spicaam greedaam. Paskatiijaamies skatus un devaamies atpakalj. Atpakalj doshanaas bija baigi jautraa. Leekaaju lejaa no kalna pa sniegu, kas bija visforshaak, jo no vienas puses puuta stiprs veejsh un kad palecies veejsh tevi ilgi tur gaisaa, tu lec no augstaaka punkta pa staavu kalnu lejaa un juuties kaa Dzhordans un patiikami miiksti piezemeejies sniegaa un lec taalaak. Faktiski labaaks saliidzinaajums buutu ar to pasaku par briinumzaabakiem, ar kuriem notika aatra paarvietoshanaas leekaajot paari kalniem. Taa arii es jutos, jo veel pirms neilga laika pa to pashu celju kaarpiijos augshaa maziem uzmaniigiem soljiem. Peec tam nonaacaam liidz mazliet cietaakam sniegam un tad devaamies lejaa uz pakaljas. Ljoti aatri, kaa ar ragavaam. Uz kalna bez mums bija arii citi kaapeeji, daudzi no tiem nevareeja sagaidiit sleeposhanas sezonas atklaashanu un nesa pashi augshaa sleepes un peec tam laidaas lejaa.
Otraa dienaa jau no pasha riita devaamies uz nacionaalo parku, kur var staigaat pa mezhu, gar upeem, ezeriem un kanaaliem. Aizveda muus (mani, KK, Katka un Radka) shoferis no riita un teica, ka 5os buus pakalj. Taa mees visu dienu nostaigaajaam pa mezhu un priecaajaamies par dabu. Tas varbuut nebija skaistaakais parks, ko dziivee esmu redzeejis, tomeer te bija labi tas, ka sniga patiikams leens sniegs. Visa apkaartne balta, apsnigushi koki, un taados apstaakljos jebkas izskataas super. Par cik iistu ziemu nebiju redzeejis apmeeram pusotru gadu (varbuut pat 2.5 gadus), tad man shii diena ljoti patika. Dabuujaam papikoties, es vienreiz KK traapiiju pa kaaju, un vislabaak man patika pikoties tai vietaa, kur es apmeetaaju KK un meitenes, bet vinji savukaart nevareeja liidz maniim aizmest, tomeer uzciitiigi to meegjinaaja, kas padariija sho procesu veel patiikamaaku. Bet nu labi, tas taa. Bija fantastiski atspulgi sastingushajos aukstajos uudenjos. Dienas beigaas taa sniga, ka muusu mashiina nevareeja tikt pa kalnu augshaa un mums nosalushiem un slapjiem bija jaaiet liels gabals ar kaajaam, peec tam veel jaastumj mashiina kalnaa vairaakas reizes. Man pasham un pat sisinjKK tas likaas vairaak kaa piedziivojums nevis apgruutinaajums, bet pie pilseetas komforta pieradushajaam chehieteem gan shaada novirze no eertiibas likaas nepienjemama un vinjas pamatiigi sagruziijaas uz shoferi. Lieliski pavadiita diena.

Taa arii beidzas muusu celsh Patagonijaa. Varbuut kaadreiz veel atbrauksim, lai iechekotu Antarktiidu, bet shobriid atpakalj uz Buenos Airesu, Argentiinas galvaspilseetu. 55 stundas autobusaa nav tas par ko no beerniibas sapnjoju, bet laikam jau Buenos Airesa ir taa veerta. Tai jaabuut super pilseetai, bet tas jau buus naakamais staasts.

piektdiena, 2008. gada 23. maijs

Torres del Paine

Jau ieprieksheejaa raksta virsrakstaa bija piemineeti spicie kalni. Nezinu kaapeec paraadiijaas taads virsraksts, jo nekas par spicajiem kalniem tai rakstaa nebija. Tomeer shajaa buus. Un staasts buus par Torres del Paine parku Chiilee. Bija doma to aprakstiit jau pie ieprieksheejaa raksta, tomeer peec shii parka apmekleejuma sapratu, ka tas pelniijis veselu rakstu.
Jaasaka, ka man Chiile liidz shim ne visai patika, vareetu pat teikt, ka prieksh manis taa liidz shim bija neinteresantaakaa valsts Dienvidamerikaa. Taas peedeejaa iespeeja revansheeties bija shis parks, un tagad jau varu pateikt, ka tas krietni uzlaboja iespaidu par valsti. Pastaav uzskats, ka, ja neesi bijis Torres del Paine, tad neesi Chiilee nemaz bijis. Taapeec man nebija shaubu, ka uz shejieni noteikti jaaatbrauc, neskatoties uz KK skepsi.
Man Torres del Paine parks ljoti patika, noteikti ierindotu to starp maniem spilgtaakajiem iespaidiem. Shis parks ir plasha teritorija ap vienu (diviem) iipatneejiem un atpaziistamiem kalniem ar spicaam virsotneem. Cilveeki braukaa uz sho parku, lai ietu vairaaku dienu (populaaraakais laikam 5 dienas) paargaajienos apkaart shiem kalniem ar teltiim. Mees devaamies uz to no pilseetas Porto Natales, kura pati atradaas skaistaa vietaa pie ezera. Spoguljainajaa, kristaaldzidrajaa ezeraa atspiid apkaarteejo kalnu un debesu atspulgi, pastaigaajaas flamingo barinsh un vairaaki gulbju paari.

Parka teritorija ir plasha un tajaa ir daudz dazhaada veida un izskata kalnu un liidzenumu, mazaak koku, bet ir iipatneeji pliki koki. Ar laiku mums paveicaas, tas bija skaists un saulains, vismaz dienas saakumaa. Pirmais ieveeriibas cieniigais kalns izskatiijaas kaa taada Chingizhana jurta vai kautkas taads. Kalni sheit neiet nepaartrauktaa kalnu greedaa, bet vairaak ir individuaali veidojumi, pa vienam, liidz ar to vairaak izceljas uz liidzenumu fona. Bija arii jokaini koki, kas izskatiijaas kaa nokaltushi bez lapaam, bet skaisti pa savam. Parkaa biezhi bija spilgtas kraasu mijas - saulee mirdzosha dzeltenzalja zaale liidzenumos, sniegotie kalni un zilas debesis. Ik pa laikam augstu debesiis paraadiijaas Kondoru bars (vienaa vietaa saskaitiiju 24us, ljoti augstu lidoja, tik augstu, ka KK saskaitiija tikai 4us). Taisniibas labad gan jaasaka, ka Kolkas kanjons tomeer ir labaaka vieta kondoru apskatei, jo tur tos var apskatiit gan gaisaa virs sevis, gan ljoti tuvu blakus sev, gan lidojam kanjonaa zem sevis, bet sheit redzeejaam tikai plivinoties gaisaa ap meenesi, ne paaraak tuvu, bet man shaadiem gadiijumiem bija binoklis un nebija probleemu noveerot to skaisto plivinaashanos gaisaa. Bez tam te bija neskaitaami daudz aitas liidzenumos kalnu pakaajee, kas ljoti labi te juutas. Taapat ljoti daudz huanako (lamas), kuras lieliski izskataas Torres del Paine kalnu fonaa.
Apstaajaamies un aizbraucaam uz vairaakaam vietaam, lai uznjemtu fotograafijas. Katraa savas atrakcijas. Vienaa no taadaam vietaam bija fantastisks skats, kur starp diviem lielajiem parka kalniem-simboliem ar spicajaam virsotneem lido shefs - kalnu karalis kondors. Taadus es pirms braukshanas uz latiinjameriku sev staadiijos priekshaa Andu kalnus, ar nepieejamaam virsotneem, kuraas apmetushies un virs kuraam lidinaas kondori.
Apkaart kalniem ir ezeri un tek upes. Vienaa vietaa arii uudenskritumi. Atnaaca muus apciemot arii lapsas, kas nav iipashi bailiigas un mieriigi pozeeja sauliitee. Principaa te dziivo arii pumas un ir iespeejas parkaa taas ieraudziit, bet mums shaada laime neuzspiideeja.
Peec uudenskritumiem braucaam uz kalnu otru pusi, pa celjam redzot savvaljas zirgus. Ljoti skaists skats, kaa vinji baraa briivi skrien (dazhs labs arii meetaa pakaljkaajas, cits uztaisa Ferari embleemas profilu) pa dzeltenzalju saules apspiideetu plashu liidzenumu ar sniegotu virsotnju kalniem fonaa. Vareeja sajusties kaa Marlboro cigareshu reklaamaa (labaakaas pasaulee peec manaam domaam).
Savukaart, kalna otraa pusee ir nevaldaams veejsh un ledaajs, aisbergi un saliidzinoshi lieli vilnji ezeraa. Te mums tika iedota pusotra stunda skatu vietu izstaigaashanai. Veejsh nes no kaajaam nost, kad uzkaapu maza kalna virsotnee. Pilniigs pretstats tai jaukajai saulainajai un bezveeja zelta pljavu ainavai, kas valdiija pirms tam. Sheit redzeeju cilveekus, kas meklee piedziivojumus un braukaa pa nemieriigajiem uudenjiem ar kanoe. Sheit arii redzeeju kondorus, kaa tie planee pret veeju un visaadi meegjinaaju tos caur binokli nofotograafeet. Diemzheel nekas praatiigs nesanaaca, veel neesmu apguvis binokljfotograafeeshanas tehniku. Mociijos, mociijos, bet nekaa, un beigaas man jau bija jaaskrien atpakalj uz satikshanaas vietu. Domaaju, ka atkal buushu nokaveejis un licis visiem uz sevi gaidiit. Aizelsies skreeju atpakalj, bet izraadiijaas neviens nekur nesteidzaas un es pat netiku lamaats. Mums vispaar shoreiz bija taada laba grupinja - es, KK (kuram peec visiem meerfija likumiem tika labaakaa vieta mashiinaa), viens japoza, viens kitajoza no Honkkongas un jauks argentiinieshu paaris, kuri te pavada medusmeenesi, tikko appreceejushies - dzheks daudz jaunaaks par savu sievu un izskatiijaas ljoti laimiigs, daudz runaaja, laigan angliski ne iipashi labi, bet nu centaas tikuntaa.
Kopumaa jaasaka lieliski pavadiita diena, un Andu kulminaacija, to grandiozs nosleegums.

trešdiena, 2008. gada 21. maijs

Patagonijas ledaaji un spicie kalni

No Valdesa pussalas braucaam taalaak, lejaa uz dienvidiem uz pilseetu Rio Galjegas. Diemzheel uz dienvidiem nepaliek siltaaks kaa Kaarlis gaidiija. Diemzheel atrodamies dienvidu puslodee un te viss ir kaajaam gaisaa - vasaraa ir ziema un ziemaa vasara. Uz Rio Galjegas braucaam 29 stundas, mans personiskais rekords (tagad ar smiekliem atceros laikus, kad uzskatiiju 5 stundu braukshanu uz Tallinu par mociibaam - veel viens pieraadiijums, ka cilveeks speej pierast pie visa). Vispaar bija paredzeets braukt ap 20 stundaam, bet pa celjam saaka baigi snigt un mees 7 stundas nostaaveejaam diikstaavee. Autobusaa noskatiijaamies ljoti daudz filmas. Kad beidzaas autobusa filmu kolekcija, pasazhieri saaka vilkt aaraa saveejaas. Bija viena mammiite (17 gadi) ar triis meeneshu vecu beernu un plashu shausmu filmu kolekciju. Bija veel vismaz 2 siikie, taapeec autobusaa pastaaviigi kaads bljaustiijaas, ieskaitot laimiigos vecaakus. Filmas shajaa celjojumaa esmu paarskatiijies, paarsvaraa filmas ir OK, bet ir gadiijushaas arii sliktas valstis, kur cienjaa ir Zhans Klods van Damme jeb veel sliktaak Dolfs Lundgrens, un tad nezin kur likties. Tomeer neviens nav tik slikts kaa viens nigu paaris, kas uznjemas B kategorijas filmaas. Vinji bija populaari kaadaa no ieprieksheejaam valstiim, bet vairs nevaru atcereeties kuraa. Iebraucot Chiilee mani arii nedaudz paarsteidza autobusa filmu izveele - gaishaa dienas laikaa tika raadiits Zaagjis 4. Tas taa par filmaam. Karoche atbraucaam uz to Rio Galjegas, kas ir regjiona centrs un diivainas sagadiishanaas peec arii garlaiciiga pilseeta, kuraa ir nepamatoti daargi hostelji un auksts laiks (ap -10 C vareeja buut). Tas bija pietiekams iemesls, lai dotos prom no shejienes. Vieniigais interesantais sheit bija luksofors, kas briidina cilveekus par izmainjaam ozona liimenii, jo pilseeta atrodas tuvu Antarktiidai un to ietekmee slavenais ozona caurums.
Taatad braucaam taalaak uz Kaljafati, pilseetu pie Argentiinas ezera. Shii pilseeta dziivo no tuurisma un galvenie tuurisma objekti sheit ir ledaaji un jo iipashi populaaraakais no tiem un viens no Argentiinas simboliem - Perito Moreno ledaajs. Atbraucaam uz Kaljafati pa skaistu celju (taa beigu posmaa), kas no augstaaka liidzenuma iebrauca zemaakaa liidzenumaa un taalumaa saules apspiideeti reegojaas andu kalni, kas sheit ir ar ljoti iipatneejaam spicaam virsotneem. Esam sheit ziemaa taapeec nav daudz cilveeku. Kaljafatee apmetaamies vienaa no labaakajiem hosteljiem kaadaa esam bijushi par supercenu un mums te uzreiz piedaavaaja braukt skatiities Perito Moreno ledaaju naktii, jo tieshi bija pilnmeeness nakts. Taa mees arii aizbraucaam un apskatiijaam sho dabas briinumu meeness gaismaa pa celjam redzot arii paaris dziivnieku - piemeeram, smirdiigo skunksu, ko ieprieksh nebiju nekad redzeejis. Diezgan lempiigs, taapeec taads smirdiigs. Apskatiijaam ledaaju peec tam citaa dienaa arii dienaa. Skaists un iespaidiigs, ko tur teikt, kaa balta gara 60 m augsta un kilometriem bieza siena, kas ieiet ezeraa, liekas, ka atrodies kautkur Antarktiidaa. Apskatiijaam to gan no pussalas, kurai shis ledaajs pieskaras, gan arii nobraucaam gar to ar kugjiiti. Pa ezeru peld vairaaki no ledaaja atskaldiijushies aisbergi. Ledaajaa ik pa laikam notiek kustiibas un luushana, kas rada troksni. Paarsvaraa visi shie procesi notiek aizkulisees kautkur ledaaja iekshienee, bet gadaas, ka ar bliikshkji uudenii ieluust arii ledaaja redzamaa mala. Taisniibas labad gan jaasaka, ka lai arii ledaajus redzu retaak, kalni tomeer mani aizrauj vairaak. Ap ledaaju ir vairaaki sniegoti kalni, ir arii vairaaki ledaaji, bet ekskursijas uz tiem ir sameeraa daargas, taapeec iipashi neaizraujamies. Peec ledaajiem biju sataisiijies braukt uz pilseetu Chaltenu, pie kuras atrodas interesants kalns ar spicaam virsotneem un apkaart dazhaadam takaam, kur veikt paargaajienus. Diemzheel taa bija sagadiijies, ka tajaa dienaa raadiija chempionu liigas finaalu, kursh beidzaas tikai peec pagarinaajuma un liidz ar to nokaveeju savu autobusu. Bet nu nav liela beeda, jo taadi pashi kalni ir arii Chiilee, Torres del Paine parkaa uz kurieni arii devaamies taalaak. Peedeejaa bilde jau ir no Chiiles, ezers pie pilseetas Puerto Natales.

piektdiena, 2008. gada 16. maijs

Patagonijas ezeri un pussala Valdez

Taatad braucam taalaak un esam nonaakushi pie regjiona, ko sauc par Patagoniju. Shis regjions ir visa Argentiinas un Chiiles dienvidu dalja saakot kautkur no pilseetas Bariloche, un tajaa jaabuut ljoti skaistai un iipatneejai dabai. Saakumaa devaamies uz pilseetu Valdivia, kas atrodas pie Klusaa okeaana un taatad atrodas Chiilee. Shii pilseeta bija peedeejais spaanju konkistadoru nocietinaajums dienvidos un taapeec pirmais, ko sheit izdariijaam bija braukshana uz shiem nocietinaajumiem, kas izveidoti par muzeju. Peec muzeja braucaam atpakalj uz centru, kur pie zivju tirgus (kas atrodas pie uudens) sastapaam ljoti lielus juuras lauvas - kaartiigi trekni dziivnieki, kam shajaa aukstumaa nav probleemu un kas uudenii filigraani peld kontrastaa ar mociishanos, kas noveerojama uz sauszemes. Vairaak Valdivijaa nekas interesants nenotika, un mees devaamies taalaak uz Patagonijas ezeru rajonu, kam peec aprakstiem graamataas jaabut ljoti skaistam. Ezeru rajons tieshaam bija skaists, pilns ar ezeriem, ko tur sleept. Mazliet atgaadina Norveegjiju, uudenji un kalni. Vieniigais atshkjiriigais bija tas, ka te bez parastajiem kalniem ir arii daudz vulkaanu, kas padara skatu veel labaaku un mazliet futuuristisku (kosmisku). Veicot celju atpakalj uz Argentiinu braucaam vienam no vinjiem tieshi garaam. Argentiinaa palikaam San Martinaa, pilseetinjaa, kas ir sleeposhanas kuurorts, bet sezona saakas tikai no juunija. Pilseeta smuka ar veikaliem un maziem restoraaninjiem, paarsvaraa skaistaas koka maajinjaas. Tipiska sleeposhanas kuurorta pilseeta. Shii pilseeta arii atrodas ezera krastaa un arii sheit uzkaapjot kalnaa bija lieliski skati uz ezeru. Te saeedaamies arii bulochkas, kas Argentiinaa ir leetas un garshiigas. Ljoti garshiiga sheit ir arii galja. Argentiina ir galjeedaaju paradiize (vegjetaarieshu elle?). Neesmu baigais galjeedis, tomeer speeju noveerteet vieteejos razhojumus.
Peec San Martinas devaamies uz Barilochi pa celju, kas pilns ar skaistiem skatiem. Diemzheel mums ne iipashi paveicaas ar laiku, jo bija apmaacies un lietains. Nonaacaam Barilochee, laiks taads pats un noleemaam doties taalaak. Diemzheel muusu plaanus apgruutina tas, ka pa celjam no Bariloches uz Ushuaiju (muusu gala meerkji Argentiinas dienvidos) Chiiles teritorijaa ir vulkaans, kas shobriid ir aktiivs, pat paaraak aktiivs, un vinja deelj nenotiek neviens iekshzemes lidojums uz Chiiles un Argentiinas dienvidiem un arii autobusu kustiiba ir ierobezhota.
Izleemaam doties uz austrumiem - uz Valdesa pussalu, kas ir ljoti bagaata ar juuras dziivniekiem. Vieniigi atbraucot sheit noskaidrojaam, ka esam pashaa neizdeviigaakajaa laikaa, jo nav sezona ne valjiem, ne pingviiniem. Principaa valjus jau ir iespeejas redzeet, ja paveicas, bet tikai no krasta, jo sezona saakas tikai juunijaa un saakot no taa arii tiek organizeetas tuures ar kugjiem. Neskatoties uz to panjeemaam tuuri pa pussalu un mums baigi paveicaas - redzeejaam ljoti daudz valjus (6us) pie pasha krasta plunchaajamies. Faktiski vinji laiski peldeejaas tikai 10 liidz 20 m no mums (tas ir no krasta), ik pa laikam paraadot spuras, asti un galvu, ne tikai muguru. Izskatiijaas, ka shie patieshaam izbauda peldeeshanos un nekur nesteidzas. Mazliet dziljaak valji taisiija pigorus ar astes pacelshanu gaisaa un leenu ienirshanu atpakalj uudenii, kas tuuristiem taa patiik. Arii man. Shos valjus sauc par Southern right whales, mute kaa shuuplaade. Valju skatiishanaas notika ap saulleekta laiku, kas padariija to veel patiikamaaku. Pavadiijaam kaadu stundu skatoties valjus un es labpraat buutu uzkaveejies veel vairaak, bet citi grupas biedri mani steidzinaaja doties taalaak. Taalaak braucaam dziljaak iekshaa pussalaa. Pa celjam redzeejaam ljoti daudz aitu, kuraam te shajos itkaa skarbajos apstaakljos ljoti patiik (man skjiet). Vinjas mieriigi un briivi diedelee pa milziigiem kjeerpjainiem bezkokainiem liidzenumiem biezhi vien mashiinas priekshaa shkjeersojot celju. Ar vinjaam sho platiibu dala peedeejais lamu veids, ko ieprieksh nebiju sastapis - Huanako (paareejie veidi ir Lama, Alpaka un Vikunja). Huanako ir skaista, mazliet atgaadinaaja stirnu, kad taa skaisti skrien pa lauku. Veel redzeejaam dienvidamerikas strausu, bet tas ir ljoti bailiigs. Atliek izliist no mashiinas un meegjinaat nofocheet, kaa putns jau gabalaa. Veel redzeejaam eergli un zakjiem liidziigus tipus. Nonaakot pie juuras, redzeejaam arii juuras lauvas un juuras zilonjus (ronja veids). Juuras lauvas bija aktiivas, to starpaa ljoti labi vareeja saskatiit macho, tas ir, ciema vecaako, kas visus izkomandee. Taa es kljuvu par liecinieku tam, kaa macho dzenaaja siikos juuras lauveenus peldeeties. Un veel macho bija dzelteni zobi (tagad saprotu kaapeec vinji izveeleejaas bebra kungu). Juuras zilonjus redzeeju pirmo reizi, tie ir ljoti lieli, var sasniegt 5 m garumu un 4 t svaru. Bez tam juuras zilonji ir baigie dziljuudens peldeehsanas chempioni, jo var peldeet pat 1500 m dziljumaa. Jaasaka gan, ka vinju uzvediiba aarpus uudens ir man nepienjemama un to vareetu noveerteet ar atziimi "neapmierinoshi", jo vinji to vien dara kaa gulj. Es vinjus veeroju pusstundu un kaa galvenos hailaitus (spilgtaakie momenti) varu atziimeet: 1) viens zilonis pakustinaaja pakaljkaajas, 2) cits mazliet pieceela galvu, 3) un visbeidzot viens boliijaas uz maniim kaa es bolos uz vinjiem un man liekas pamirkshkjinaaja acis. Veel sheit redzeeju kautkaadus putnus, kuri no taaluma izskatiijaas taakaa pingviini. Ne tikai izskatiijaas, bet arii staigaajot kusteejaas kaa pingviini sveroties no vienas puses uz otru. Probleema taada, ka shajaa laikaa te pingviinu nav, taapeec es nevareeju taa vienkaarshi aiziet, man bija jaapieraada, ka tie nav pingviini. Taa es tur atkal pusstundu uz vinjiem ar binokli blisinaajos un meegjinaaju savaakt neapgaazhamus pieraadiijumus, ka tie nav pingviini. Tomeer vinji turpinaaja teelot pingviinus un es ilgi nevareeju aiziet no taas vietas (bet bija jaasteidzas, jo mums shai vietaa bija atveeleeta tikai stunda, un es jau biju pavadiijis pusstundu gaidot briinumus (aktivitaates) no juuras zilonjiem, bez tam jau tuures saakumaa pie valjiem biju ieguvis sliktaa dzheka reputaaciju, jo pretojos braukshanai prom). Beigaas viens no shiem partizaaniem izgaazaas, paraadot savu kaklu, kas nebija kaa pingviinam un es vareeju mieriigi doties taalaak. Vispaar dazhus pingviinus redzeeju, bet beigtus. Tas arii skaitaas. Vispaar par pingviiniem man nav taada beeda, jo tos ieprieksh jau esmu redzeejis. Vairaak nozheeloju to, ka nav sezona Orkaam jeb Killer valjiem (valjiem slepkavaam), kas gan iisteniibaa nav viss valji, bet gan delfiini ar lieliem zobiem (skelets izskataas peec T-rex dinozaura, iechekojiet zobus kautkur internetaa). Gan jau ka visi shos dziivniekus atceras no filmas "Briiviibu Villijam 2". Ljoti interesanti, civilizeeti un gudri dziivnieki. Orkas ir ljoti izplatiiti dziivnieki, esot pat vidusjuuraa, taapeec itkaa jau veel buus iespeeja tos kautkur redzeet (nebriivee tos esmu redzeejis). Tomeer sheit Valdez pussalaa (un nekur citur) vinji veic vienu no paarsteidzoshaakajaam darbiibaam dziivnieku pasaulee - vinji mediijot juuras lauvas ar vilni izpeld krastaa un pakjer kaadu krastaa esoshu juuras lauvu, uz laiku uzturoties iesprostoti krastaa un gaidot naakamo vilni, ar kuru atgriezhas atpakalj okeaanaa. Sho skatu gan nav tik viegli ieraudziit arii sezonaa. Faktiski shie radiijumi ir juuras karalji, jo atrodas bariibas kjeedes virsotnee, un uzbruuk pat haiziviim un valjiem.
Veel redzeeju brunjnesi, kas naaca pie tuuristiem dinjgjeleet paartikas produktus. Normaals chizhs. Mazliet spalvains, bet meiteneem jau taadi patiik.
Peec pussalas apmekleejuma braucam taalaak uz dienvidiem uz "siltajaam zemeem", uz Uguns zemi un taa taalaak, bet par to naakoshreiz.

piektdiena, 2008. gada 9. maijs

Santjago un piepilseetas

Esam atpakalj Chiilee. No Mendozas atbraucaam pa skaistu celju, kuraa galvenais objekts neapshaubaami bija
Akonkagva - ameriku augstaakais kalns, kuru sheit esmu nofotograafeejis (bildee fonaa mazliet aiz maakonja). Bez shii kalna bija arii citi skaisti un augsti kalni, un arii vairaaki sleeposhanas kuurorti, kuri gan veras valjaa tikai saakot ar juuniju. Taakaa esam nedaudz par agru. Sheit esot ljoti labs sniegs, un ir autoritaates, kas uzskata shejienes sniegu par labaako (miikstaako) pasaulee. Bija pa celjam arii viens smuks ciems - laikam Upsalata sauc, kur var braukaat ar zirgiem un izbaudiit skaisto apkaartni - skaistus kokus un sniegotos kalnus.

Uz Chiiles robezhas atkal bija chakareeshanaas ar visaam vinju somu paarbaudeem, bet nu nonaacaam Santjago bez starpgadiijumiem. Santjago diezgan moderna pilseeta, taada Maskavas tipa, lielaam ielaam un pamatiigaam celtneem un plashumiem, bet neizceljas ar kautko iipashu. Vieniigais, kas droshvien paliks atminjaa ir kalni pashaa pilseetaa, no kuriem var paarredzeet pilseetu. Bijaam uz diviem taadiem. Pirmajaa braucaam augshaa ar funikulieru (vagoninji) uz virsotni, kuraa bija liela jaunavas Marijas statuja, kura izpletusi rokas pret pilseetu (peec maniem noveerojumiem shaada statuja ar kaadu no sveetajiem ir gandriiz katraa sevi cienoshaa pilseetaa ar kalnu) un lejaa braucaam ar gaisa tramvaju. Otrais kalns ir mazaaks, bet tas atrodas pashaa centraa un izbuuveets kaa taads tornis ar daudzaam shauraam ejaam. Shii vieta aciimredzot domaata miilniekiem, jo sheit bija pilns ar paariishiem, kuri kalna parkam sleedzoties ciet (uz nakti to sleedz ciet) paraadiijaas no visaam malaam. Sheit uztaisiijaam paaraak daudz bildes ar pilseetu un noskatiijaamies saulrietu. Peectam veel palikaam un izbaudiijaam pilseetu nakts uguniis. Naktii ljoti smuki, kad taalu, taalu, cik vien var redzeet spiid ugunis, taakaa zvaigznes kosmosaa. Sheit palikaam ilgaak nekaa es buutu veeleejies, jo KK saaka taa pa iistam testeet savu jauno fotokameru. Jaasaka, ka vinjam sanaaca apbriinojami labas bildes.

Santjago iedziivotaaji, kaa jau lielpilseetaa, ir aatraaki nekaa citur satiktie chiilieshi, tomeer kopumaa rodas iespaids, ka chiilieshi ir leeniiga tauta. Vispaar cilveeki nav iipashi smuki, ir arii diezgan daudz panku un metaalistu, daudziem patiik valkaat melnas dreebes.

Peec Santjago devaamies uz klusaa okeaana piekrasti, uz lielaako ostu Valparaiso. Man godiigi sakot Valparaiso nepatika. Valparaiso ir kalnaa buuveeta pilseeta, mazliet atgaadina itaalju pilseetinjas vidusjuuraa, kas ir OK, pat interesanti. Bet man nepatika piekraste, kas ir paaraak ruupnieciska, un nepatika arii visur grafiti aprakstiitaas maajas un seetas. Interesantaakaa vieta no kultuuras viedoklja bija Pablo Nerudas maaja-muzejs kalnaa, no kura paveeraas skats uz okeaanu. Veel interesanta vieta bija pamestais cietums pilseetas viduu. Peec KK staastiitaa shii ir anarhistiskaakaa pilseeta Chiilee. Bija taa, ka te vairaak cilveeki taadi alternatiivie. Valparaiso vienaa no parkiem bija arii shis jokainais koks (bildee).

Netaalu no Valparaiso atrodas arii Klusaa okeaana viens no lielaakajiem un labaakajiem kuurortiem Vinja del Mar. Aizbraucaam arii uz turieni. Shii vieta bija citaadaaka - normaala pludmale, palmas, restoraani, kazinchiki, smukas maajas un sakopta apkaartne. Te man patika, ja neskaita vienu atgadiijumu, kad netiishaam iekaapu okeaanaa (nu faktiski mani paarsteidza un uzlija virsuu liels okeaana vilnis), lai pataustiitu cik auksts uudens. Peectam visu dienu naacaas staigaat slapjaam botaam.

Tagad jau virzamies uz Patagonijas pusi, esam tiktiko shkjeersojushi ´Kapteinja Granta beernos´ tik svariigo 37 paraleeli un apmeeram pa to arii virziisimies uz austrumiem, uz Argentiinu.



piektdiena, 2008. gada 2. maijs

Chiiles un Argentiinas ziemelji


Ieprieksheejais staasts apraavaas uz Chiiles-Boliivijas robezhas, taapeec shis saaksies tieshi tur, shai aukstajaa kalnainaajaa apviduu. Sheit muus savaaca autobuss no Chiiles puses. Uzreiz bija pirmais paarsteigums - Chiilee nevar iebraukt ar eedamo, dziivniekiem un dazhaadu tipu amatnieciibas izstraadaajumiem. Tas taapeec, ka vinjiem ir ljoti stiprs zemnieciibas sektors un arii dabiski skjeershlji pret aarpasauli (andu kalni), un vinji var reaali ciiniities pret no citaam valstiim ievazaataam slimiibaam. Naacaas atbriivoties no kokas lapaam un koka mizaam, kuras staipiiju jau no Amazones dzhungljiem, naacaas apeest arii vairaak aabolus nekaa gribeejaas, bet nu OK. Nonaakot Chiilieshu pusee no Boliivijas, muus uzreiz gaidiija spilgti kontrasti. Kaadus lielaakais 500 m aiz robezhas saakaas labaakaas kvalitaates celsh, ko shai celjojumaa esmu redzeejis, pashi chiilieshi leeniigi, brauc uzmaniigi, robezhskjeersoshna ljoti kaartiigi peec saraksta. Te interesanti ka, uz celja malaam ir krustinji (kaa arii citaas valstiis) un vinjiem blakus atstaati (vai izlikti) sadauziitu mashiinu vraki, kaa biedeeklji aatrajiem brauceejiem. Uz robezhas muus laipni, bet kaartiigi izkratiija, un man par laimi neko neatnjeema.





Taa nonaacaam pilseetaa San Pedro de Atakama. Celsh uz to bija ljoti interesants, jo braucaam no kalniem uz lielu liidzenumu, ko ieskauj kalni (dazhi ar sniegotaam galotneem). Atakama ir sausaakais tuksnesis pasaulee, te ir vietas, kur lietus nav raadiijies vairaakus gadsimtus. Pati pilseetinja taada mazinja un jokaina, bet patiikama. Es pa dienu atguleeju ieprieksh neguleeto, bet vakaraa kopaa ar taam 3 anglju meiteneem no otras mashiinas un vienu holandieshu meiteni gaajaam skatiities zvaigznes. Zvaigznes braucaam skatiities organizeetaa tuuree, kas aizved uz tumshu vietu nostaak no pilseetas, kur dziivo viens francuuzis ar savu sievu un 6 palieliem teleskopiem. Es jau pirms tam zinaaju, ka noteikti gribeeshu aizbraukt shaadaa tuuree Atakamaa, jo sheit redzamiibas un laika paredzamiibas deelj ir viena no labaakajaam vietaam pasaulee, lai noveerotu zvaigznes. Atakamas tuksnesii ir izvietotas arii nopietnas observatorijas. Un taa es tagad piepildiiju savu meerkji un skatiijos zvaigznees. Francuuzis bija diezgan sakariigs, vinsh sho tuuri veic jau vairaakus gadus, liidz ar to taa ir nosliipeeta, un ar humoru (kas gan beigaas jau likaas par daudz). Saakumaa pastaastiija par kosmosu, par zvaigznaajiem, zvaigzneem, miitiem, pasaules uzskatiem utt, bet peec tam deva skatiities teleskopos. Debesis ljoti skaidras, redzeeju saturnu (to vareeja arii focheet) un jupiteru, spilgtaako zvaigzni, ko no muusu planeetas var redzeet, bet ko Latvijas pusee neredzam (Sirius), arii mums tuvaako zvaigzni Alfa Centaurus, Skorpiona izteiksmiigo zvaigznaaju, globulaaro klasteri, gaazes nebulu (mana vakara favoriite), galaktikas (vareeja redzeet spiraales, bet pavaaji), vienu zvaigznaaju, kur bija dazhaadu kraasu zvaigznes un veel sho to. Ljoti labi sheit var redzeet piena celju. Shai puslodee var redzeet muusu galaktikas centru (tas noziimee plataaku piena celju vienaa pusee). Karoche bija interesanti, pat anglju meitenes bija apmierinaatas.



Naakamajaa dienaa jau devaamies prom uz Argentiinu, uz Saltas pilseetu. Salta arii koloniaalaa pilseeta, pastaigaajaam te pa centru, pa gaajeeju ielinjaam, diezgan sakariiga. Cilveeki te ljoti draudziigi. Naakamajaa dienaa peec atbraukshanas bija diena pirms briivaa 1. maija, taapeec visi brauca tuseet, iznjemot KK (jo vinjam naakamajaa dienaa bija sarunaata viina tuure uz kuru es negribeeju braukt). Mani draudziigaa hostelja meitene arii uzaicinaaja un es kautkaa ljoti aatri piekritu. Saakumaa braucaam iesildiities uz citu hosteli, kur muus jau gaidiija vairaaki citi tuseetaaji, diezgan raibs sastaavs, pirmkaart jau pajaunais hostelja iipashnieks ar pilniigi nodzertu seju. Izskatiijaas, ka dzheks tusee vismaz 6 dienas nedeeljaa un vinjam ir konkreeti viss piegriezies un uz visu ir po. Bez vinja bija hostelja iemiitnieki, neinteresantas anglju un amerikaanju meitenes un paarsvara anglji. Veel bija viens kechua runaajosh pavecs tips no Boliivijas, nezinu vinja dziives staastu un kaa vinsh te nokljuvis, bet izskatiijaas, ka vinsh ir haljavshchiks, kas dzeera daudz haljavnaa viina un negribeeja veelaak maksaat savu taksha dalju (taa tika novelta uz neko nefiltreejosho piedzeerusho iiru). Karoche vinsh pie visiem liida un baazaas ar savu ¨Priekaa¨ kechua valodaa. Vienaa briidii 2 anglji un iirs saaka stulbu diskusiju par futbolu. Shai dienaa bija notikusi Chelsea-Liverpool chempionu liigas speele, kuru arii es ar lielu interesi noskatiijos, un diskusija bija par to. Diezgan smiekliigi, jo vechi bija piemetushies un savaa snobiskajaa anglju akcentaa dzhentlmeniski nopietni diskuteeja un runaaja glupiibas. Kautkaa diskusija neievirziijaas pareizajaa gultnee un viens no diskuteetaajiem - iirs bija apleejis angli ar viinu (kursh te tika piedaavaats lielos daudzumos), laikam Zhirinovska stilaa, un tad vinji joprojaam dzhentlmeniski viens otru meegjinaaja argumenteeti noniecinaat. Protams neviens nepiekaapaas, bet bija laiks doties uz tusinju vietu - ielu, kur disloceejas visi klubi. Pa celjam taksii, kuraa man nepalaimeejaas braukt kopaa ar iiru, kuram joprojaam biistami rokaas bija viina pudele, hostelja meiteni un boliivieti-haljavshchiku, saakaas veelviena neaugliiga diskusija, kuraa iirs bija saklausiijis liidziibu starp eebreju hebrew valodu un inku kechua valodu. Diskusija turpinaajaas veel uz klubu ielas un paarauga citaas stulbaas, smiekliigaas diskusijaas. Kautkaa mums vienaa briidii palaimeejaas atbriivoties no iira, jo vinja draugi savaa paarsteidziibaa vinju panjeema savaa paspaarnee. Gaajaam uz vienu no klubiem. Klubs normaals, bet sasodiiti pilns, te nav kur kaaju nolikt, nerunaajot par dejoshanu. Nesaprotu, kaa sheit nesaakas masveida kautinji. Neredzeeju nevienas nesaskanjas, pats uzkaapu paaris cilveekiem uz kaajaam un nesekoja nekaada negatiiva reakcija. Vispaar liekas, ka cilveeki sheit ljoti iecietiigi un bez jebkaada stresa. Nezinu kaa vinji to panaak.


Naakamajaa dienaa devaamies jau uz citu pilseetu - Kordobu, Che Guevaras dziivesvietu, bet kas galvenais - te dziivo arii Argentiinas labaakais tenisists Davids Nalbandjans. Neilgi peec iebraukshanas jau redzeejaam vinju reklaamaas. Redzeejaam arii Che uzrakstus ¨Che vive¨ (¨Che dziivs¨ latviski, kautkas liidziigs ¨Coi zhiv¨) un taa taalaak. Man Kordoba patiik, patiik arii taas iedziivotaaji. Kordoba ir moderna pilseeta, te pat ir trolejbuss, protams netik sazarotas liinijas kaa pie mums, bet nu viena liinija vismaz ir. Tramvaja nav, pat metro nav. Bet savaadaak OK. Che Gevaras gars sheit tik tieshaam ir dziivs, cilveekiem patiik gjeerbties 70 gadu stilaa, mazliet shiziigi. Te ir viens bikshu stils meiteneem, kas man ljoti nepatiik - taadas bikses kaa klauniem cirkaa (augshaa baigi plataas un apakshaa pilniigi piegulj pie potiiteem). Bez tam daudzaas vietaas tiek paardota komunistu literatuura, kaa Marksa ¨Komunistu manifests¨, Lenina darbi un biograafija, Kubas ciinjas un pilns ar graamataam pa Che. Veel vienaa parkaa visu laiku ir nometinaajushies Argentiinas patrioti, kas informee tautu par Folklendu salaam (kuras argentiinieshi saukaa par islas Malvinas), atainojot angljus ne paaraak labaa gaismaa un paardodot literatuuru un noziimiites, vaacot parakstus. Apkaart Argentiinas karogi un plakaats, kuraa atainots Lielbritaanijas karogs kaashu krusta formaa. KK teica, ka shie dzheki te bijushi arii pirms 2 gadiem.


Kordobaa satikaam arii 4 forshas argentiinieshu meitenes no Buenasairesas, kas sheit atbraukushas uz briivdienaam. Bijaam ar vinjaam uz vienu klubu, kur atkal sastapaamies ar veco probleemu - klubaa atkal ne no vietas nevar pakusteeties, es taa arii nevaru atraadiit savas jaunaas kustiibas. Pilniigs p.


Vienu dienu pavadiiju staigaajot ar argentiinieshu meiteneem pa veikaliem. Ir vairaakas gaajeeju ielas, kuras pilnas ar veikaliem. Veel ir taads kaa maakslas izstraadaajumu un amatnieciibas tirdzinsh briivdienaas. To tad arii kopiigi (bet bez KK) apmekleejaam. Naacaas staigaat pa visaadiem sievieshu veikaliem, kas varbuut nebija baigi interesanti, bet vismaz neradaas veeleeshanaas kautko nopirkt. Vieniigi vienaa vietaa pagadiijaas Indiana Dzhonsa aadas cepure, baigi labaa, bet tomeer notureejos un nenopirku. Veel vienaa vietaa All blacks regbija krekls 2 izmeeri pa lielu. Tie tad arii bija vieniigie mani kaardinaajumi. Bet savaadaak bija jautri, daudz ko uzzinaaju par Argentiinu.


Peedeejaa dienaa aizbraucu arii uz Che Guevaras muzeju, kas atrodas vinja beerniibas maajaa, kuraa vinsh dziivoja 6 gadus. Maaja atrodas pilseetinjaa Alta Gracia stundas attaalumaa no Kordobas. Vinja gjimene paarceelaas uz shejieni, jo mazajam eernijam bija astma un bija vajadziigs svaigs gaiss, un kaa es pats paarliecinaajos, tas te ir pietiekamaa daudzumaa. Muzejs taads mazinsh, bet ar daudz bildeem, biograafiju un mazaa Eernija pierakstiem. Izraadaas Che bijis divu ljoti karstasiniigu tautu (ar pasaulsslavenu terorismu) asinju sajaukums - iiru un basku. Tas man bija jaunums. Paareejo vairaak vai mazaak jau kautkur biju lasiijis. Che Guevara ir viens no latiinjamerikas izteiktaakajiem simboliem un man liekas, ka arii pasaules populaaraakais foto ir tas ar Che.


Taalaak ar nakts autobusu devaamies uz pilseetu Mendosa. Nakts autobuss lielisks - guli gandriizvai taakaa gultaa - plats kreesls, var gandriiz izstiept kaajas, atlaist malu gandriiz liidz horizontaalam staavoklim. Atbraucaam un man Mendosa uzreiz iepatikaas. Taa atrodas Andu kalnu pakaajee, taalumaa redzami sniegoti kalni, kas sasniedz 6800 m augstumu. Relatiivi tuvu pie Mendosas sezonaa (driiz saaksies, bet veel nav) var arii sleepot, te ir latiinjamerikas labaakie sleeposhanas kuurorti. No Mendosas arii saakas ekspediicijas uz amerikas abu kontinentu augstaako kalnu Akonkagvu (ap 6960 m). Bet galvenais, kas man Mendosaa patiik ir taas daudzie parki un plataas ielas, kuru malaas sastaadiiti lieli koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielaam. Sheit pavadiijaam 2 dienas. Pirmajaa dienaa noiireejaam ritenjus un izbraukaajaam pilseetas galvenaas vietas. Otrajaa dienaa es vienkaarshi staigaaju pa ielaam un baudiiju silto (Latvijas) pavasariigo laiku, bet nu tas nav nekas iipash, taapeec nav iisti ko rakstiit. Turpmaak vispaar buus gruutaak aprakstiit notikumus, jo nebuus vairs taadu kontrastu. Esam iebraukushi attiistiitaas, eiropeiskaas zemees, kas dziivo un domaa liidziigi mums. Neskatoties uz to joprojaam izbaudu arii sho latiinjamerikas dalju - argentiinieshi man ljoti patiik, vinji ir netikai ljoti civilizeeti, bet arii ljoti atsauciigi un labdabiigi. Vismaz pagaidaam, veel jaaskataas kaa ir galvaspilseetaa Buenosairesaa. Kaadreiz domaaju, ka argentiinieshi ir ljoti iedomiigi (taa vismaz man bija staastiijushi citi latiinjamerikaanji), tomeer sheit Argentiinaa ar sho iipashiibu neesmu sastapies.



Riit atkal brauksim uz Chiili (uz galvaspilseetu Santjago) un tad no turienes uz leju uz Patagoniju.