ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris

Venecueela jaaatstaaj, jo nav skaidraas naudas

Taatad staasts apstaajaas pie taa, ka mees no Ciudad Bolivar braucaam uz Meridu. Taa arii bija. Braucaam ar nakts autobusu uz Barinas pilseetu, no turienes panjeemaam businju uz Meridu. Taa bija muusu pirmaa iepaziishanaas ar Andiem, kalniem, kas caurauzh dienvidameriku. Celsh uz Meridu bija skatiem bagaats, bet arii mokains, ar liikumotiem celjiem, kraujaam, agresiivu braukshanu utt.
Meridaa nonaacaam kautkaada prazdnjika laikaa, jo ielas bija pilnas ar atkritumiem, bija sastreegumi, ielaas cilveeki dzeera un priecaajaas, parkaa skaneeja muzons. Aizvilkaamies liidz hotelim un gaajaam apskatiit pilseetu. Merida paziistama ar divaam lietaam - vinjaa ir visgaraakais un visaugstaakais (ap 4500 m augstumaa) gaisa tramvajs pasaulee un vinjaa ir saldeejuma veikals, kuraa ir visvairaak saldeejuma skjirnju, par ko ir arii ginnesa rekords. Jaasaka, ka starp saldeejuma shkjirneem ir arii taads sviests kaa spgetti saldeejums un zivs saldeejums. Uzreiz jaasaka, ka mees nevienu no saldeejumiem nenogarshojaam, jo iebraucaam sveetdienaa, kad shii kafejniica bija valjaa un veel lepni pagaajaam garaam, domaajot, ka naakamajaa dienaa noteikti ieiesim. Buutu mees bijushi mazliet lepnaaki, varbuut muusu deguns buutu tik augstu, ka mees speetu saskatiit uzrakstu ¨nestraadaa pirmdienaas¨. Pirmdienaa, naakoshajaa dienaa, gaajaam un to arii ieraudziijaam, bet diemzheel bijaam jau noleemushi doties prom un liidz otrdienai negaidiijaam, jo mums bija spiediigi apstaaklji - beidzaas dolaari un bolivaari, bet bez tiem Venecueelaa nekur. Taads pats liktenis muus piemekleeja ar gaisa tramvaju, jo tas straadaa tikai saakot no treshdienas, pirmdienas, otrdienas briivdienas. KK shito uzzinot gribeeja pateikt ¨blja¨, bet notureejaas un nepateica. Zheel bija to palaist garaam, bet neko, jaabrauc taalaak. Vispaar jau uz Meridu braucaam ar domu, ka varbuut izdosies samainiit Kolumbijas peso (kuri mums bija ljoti daudz) pret bolivaariem, njemot veeraa pilseetas tuvumu Kolumbijai, un ja tas izdotos, tad brauktu uz triis-chetraam dienaam uz vietu, ko sauc par Los Lljanos - tie ir appluudushi lauki, kuri chum un mudzh no kaimaniem un anakondaam. Mums tuurisma agjentuuras te bezmazvai deva 100% garantiju, ka redzeesim vairaakas lielas anakondas, un kaimani pashi naak pie cilveekiem mediit kakjus. Bet neviena negribeeja njemt pretiim peso. Liidz ar to jaatvadaas bija no shii plaana. Toties skaidrs tapa viens - ka Venecueelaa ir pirmaa valsts celjojumaa kuraa buutu veerts atgriezties, vismaz lai redzeetu Los Llanos, Catatumbo neizskaidrojamos zibenjus, Roraimas tepui (augstaako galda kalnu pie Braziilijas un Gaijanas robezhas), Orinoko deltu, Los Roques biichu. Shiis ir vietas, kas jaaredz.
No Meridas aizvaaleejaam uz San Cristobal pilseetu, iechekojaam stiliigu supermaarketu, kur apeedu negarshiigaako paarsaaliitaako Big Maku savaa dziivee un naakamajaa dienaa devaamies prom uz Kolumbiju, par ko arii buus naakamais staasts. Tas nebuus garsh, jo mums viiza beidzaas 7 februaarii, liidz tam laikam jaatiek liidz Ekvadorai.

Anhela uudenskritums un Tepuji

Kad praatojaam par braukshanu vai nebraukshanu uz Venecueelu bija plaans iebraukt tikai Marakaibo un peec tam uz Meridu un atpakalj uz Kolumbiju, taads mazs atziimeeshanaas loks. Tomeer Venecueelaa ir viena ieveeriibas cieniigaakaa vieta pasaules meerogaa - Anhela uudenskritums, augstaakais uudenskritums pasaulee, ap 1 km kritums (tiem, kas miil preciizus skaitljus varu pateikt - gandriiz kilometrs). KK ljoti veeleejaas apskatiit sho vietu, es taa pa pusei, jo tas saistiijaas ar 2 probleemaam. Pirmkaart, mees prieksh Venecueelas bijaam panjeemushi saliidzinoshi maz dolaarus, taas reputaacijas deelj. Probleema rodas taapeec, ka no automaata vieteejo naudu njemt aaraa ir aarkaartiigi neizdeviigi, jo valstii ir divi valuutas kursi - oficiaalais un neoficiaalais. Neoficiaalais ir 2.5 reizes lielaaks, liidz ar to uz Venecueelu ir jaanjem daudz skaidraas naudas, dolaari vai eiro. Otrkaart, Anhela uudenskritums atrodas ljoti taalu no Marakaibo. Tomeer, beigaas izshkjiiraamies braukt uz turieni, un labi ka taa, jo tur bija spilgtaakie iespaidi shajaa celjojumaa.

Taatad aizbraucaam liidz Valensijai, no turienes taalaak nakts autobusu uz Ciudad Bolivar, kopaa 20 stundas. Nakts autobusaa bija kondishka, un es kaa duraks nepanjeemu dzhemperi un konkreeti nosalu, laigan zinaaju, ka nakts autobusos shitaa iet. Vieteejie njem dzhemperus un segas, visi peec nakts autobusiem shnjaukaajaas un pieklepo. Ciudad Bolivar atrodas pie Orinoko upes, un ir veesturiski svariiga pilseeta. Gar Orinoko upi iet promenaade un taas krastos un salaas ir patiikamas gaishu smilshu pludmales, kuraas neviens nezkaapeec netusee.

Atbraucot izstaigaajaam pilseetu un arii muzeju, kur kaadreiz tuseeja Simons Bolivaars, keks par kuru jums pilniibaa visu izstaastiiju ieprieksh un kura vaardaa ir nosaukts viss, ko vien var nosaukt, ieskaitot vieteejo naudu - bolivaarus. Peec tam pieteicaamies braukshanai uz Anhela uudenskritumu.

Braukshana uz un atpakalj no Anhela uudenskrituma notiek 3 dienas. Saakumaa ar mashiinu triis stundas, tad ar lidmashiinu pusstundu un tad ar laivu vairaakas stundas ar paarseeshanos.

Un taatad, izbraucaam mees no pasha riita, braucaam ar mashiinu taas 3 stuchas pa ljoti iipatneeju apkaartni. Saakumaa bija kalninji un pljavas ar lieliem melniem akmenjiem, peec tam bija 3 lielaaki kalni, kur Venecueelieshi ieguust dzelsruudu (prieksh Katanas speeleetaajiem). Veelaak iebraucaam taadaa kaa savannaa, kas atgaadina aafriku - liidzenas lielas pljavas un dazhi koki, briizhiem taakaa tuksnesii palmu oaazes.

Nobraucot 3 stundas uz kautkaadu ciemu P, kura nosaukumu es visu laiku zinaaju, bet tieshi tagad, kad vajag, nevaru atcereeties. Ciemaa P ir mazs lidlaucinsh kur paceljas un nolaizhas II pasaules kara laika lidenes, kaa arii mazaas Cesnas. Pirmo reizi lidoju ar tik mazu lideniiti, ljoti viegla, viens propellers, uzticiibu neiedvesh. Bet nu bila njebila, tomeer ieseedos un aizlidojaam paari elektrostacijas radiitajam ezeram, laukiem un dazhaadu kraasu upeem, kuraas kaa noskaidrojaam ir gan kaimani, gan anakondas. Uz lidojuma beigaam jau vareeja saskatiit shii regjiona iipatneejos pasaulee unikaalos kalnus, kaa arii apjomiigu uudenskritumu. Nolaidaamies mazaa ciemaa Kanaima. Shajaa ciemaa ir tuurisma firmu baazes, no kuraam saak braucienus pa upi uz Anhela uudenskritumu. Te ir ezers, kuraa pa apjomiigu uudenskritumu ietek upe. sheit ir arii ljoti laba baltu smilshu pludmale ar palmaam, kaadu nevar (peec aculiecinieku staastiitaa)atrast nekur citur Venecueelaa (iznjemot varbuut Las Roques salas). Mees tur protams neuzkaveejaamies, bet uzkaveejaamies pie lielaa uudenskrituma (kas veel nav Anhela uudenskritums, luudzu nejauciet), zem kura var paiet apakshaa un briiniities. Man liekas, ka Rembo filmaa bija kautkas liidziigs. Taa neko sev, ljoti mitrs un slidens, paaris tuuljas pat nozhaavaas - viena venecueeliete, kura gribeeja, lai es vinju nofocheeju un briidii, kad vajadzeeja focheet nolaadeeja uz pakaljas, un KK. Bet skats jau forsh itsevishkji, kur uudenskritums nav tik biezs un var cauri redzeet zilas debesis un baltus maakonjus.
Peec divu taadu uudenskritumu apskates un caurskates braucaam uz naakamo nometni, kas atradaas pie lielajiem iipatneejiem kalniem, kurus sauc par Tepui jeb angliski - table mountains (galda kalni). Shie kalni ir pasaulee unikaali, tie perpendikulaari zemei kaa taads milziigs kjiinas muuris slejaas augshup vairaak nekaa kilometra augstumaa. Un to virsma ir paarsvaraa vairaak vai mazaak gluda, taaka kopumaa tieshaam izskataas kaa galdi. Mees atradaamies pie kopeejaas virsmas zinjaa lielaakaa kalna, kura augstaakais punkts ir ap 2.5 kilometriem virs juuras liimenja. Faktiski mees visu laiku pa upi braucaam apkaart shim kalnam. Nezinu vai bildees to varees redzeet, bet liekas te bija iespaidiigaakie dabas skati, ko biju redzeejis. Pat neticaas, ka shos kalnus neviens nav veidojis, cik perfekti perpendikulaari zemei tie ir. Shie kalni cik var noprast deva Konan Doilam iedvesmu uzrakstiit romaanu Zudushaa pasaule, par pasauli, kas dziivo noshkjirti no muuseejaas ar savu evoluucijas gaitu. Veel te biezhi ir maakonji un tad skats vispaar ir super.
Taa mees nonaacaam liidz nometnei, kur atkal guleeshana tajos sasodiitajos shuupuljtiiklos (hamokos) un aukstumaa, jo diemzheel savas vieniigaas aatri zhuustoshaas (bet ne tik aatri) garaas bikses biju saslapinaajis kraachainajaas upees. Muusu grupaa veel bija 4 ungaari, no kuriem viens serbs. Nu Serbijaa dziivojosh ungaariic. 3 amerikaanietes, viens sakariigs venecueelietis, kas dziivo Spaanijaa, maaciijies ASV, sliidiigaa venecueeliete, venecueelietis, kas dziivo Londonaa un taa arii izskataas un veel kautkas laikam. Aaa, divi argentiinieshi, arii sakariigi. Visvairaak sanaaca tuseet ar ungaariem, serbs visvairaak intereseejaas par viskautko un maaceeja daudzko pastaastiit par Serbiju. Veel vinsh lieliijaas un uz videokameras bija uznjeemis skaistu meiteni, ko bija saticis vienaa no biichiem. Bet nu tas vairaak ir staasts prieksh Skuchas, no taas kategorijas, vinjam tad personiski arii pastaastiisim.
Naakoshajaa dienaa tesaam uz Anhela uudenskritumu, pa celjam bija sarezhgjiiti posmi ar seklu upi un milziigiem divstaaviigiem akmenjiem, kuriem garaam gods kam gods izbrauca laivinieks. Te kursh katrs nevar izbraukt, tas tochna. Bet nu aizbraucaam liidz vietai, kur taalaak jaaiet ar kaajaam, caur mezhu mazlit kalnaa. Uz emocionaalaa vilnja aatri izgaaju cauri mezham, jo kaa pirmais gribeeju vientuliibaa ieraudziit uudenskritumu, bet galaa ieraudziiju somu tuuristu pensionaaru barinju, kas blisinaajaas uz iespaidiigo uudenskritumu, jomajo. Iespidiigo, nevis sava apjoma, bet augstuma deelj. Uudenskritums atrodas klintii taadaa kaa dobumaa, augshaa atgaadina uudenskritumu, bet lejaa vairaak kaa lietu, jo uudens kriitot sadalaas un nesaglabaa nepaartrauktu pluusmu. Skats superiigs, bet laikam tomeer pashi Tepui kalni ir tas kas man paliks atminjaa no shiis vietas vairaak. Tuvaakaa vieta, kur var pieiet ir 100-200 m no uudenskrituma, tur izveidojusies taada kaa laguuna, kuraa vareejaam nopeldeeties un atlaisties uz akmenjiem un skatiities debesiis uz uudenskritumu. Protams visi visu laiku focheeja, uztaisiija vismaz 40 bildes vairaak nekaa varbuut vajadzeeja. Es gan nee, jo uztaisiiju 50 liekas bildes. Naacaas taadeelj, cherez njemogu, izdzeest paaris citas neizdevushaas bildes no citurienes, kuraas neko nevareeja saprast un kuras man bija ljoti miiljas. Bet taads ir futbols, briizhiem nezheeliigs!
Peec tam tesaam atpakalj pa straumi, un tur vairs nav ko staastiit, viss tas pats, kas ieprieksh, veelreiz izbaudiijaam majestaatiskos Tepui kalnus.
Atbraucaam atpakalj uz Ciudad Bolivar un prom uz Meridu. Pa celjam sanjeemaam Skuchas sveicienus Chavesam, noteikti nodosim! Vinju te vairs tik ljoti nemiil, jo cilveeki nevar nopirkt pienu, jaabrauc uz Kolumbiju.

otrdiena, 2008. gada 29. janvāris

Iepaziishanaas ar Venecueelu



Nu taa, sen nekas nav rakstiits, jaauzraksta kaa man iet. Izdomaajaam ar KK tomeer iebraukt Venecueelaa, komandantes Chavesa zemee. Daudz bija dzirdeets un arii sheit dzirdeejaam kaa apzog tuuristus un kaadi venecueelieshi lunji, bet nu jau jaasaka, ka ar mums Venecueelaa shaadu starpgadiijumu nebija.


Tomeer saakumaa venecueelieshi mums gadiijaas lohi - vispirms ar naudas mainiitaajiem bija taa, ka dzheki nebija baigi asie kalkuleetaaji, njemot veeraa, ka vinji maina naudu katru dienu. Bet cik var saprast tad skola vinjiem te ir baigais pleziirs. Viens francuuzis staastiija, ka vinji reaali skolaa maacoties knapi 1 stundu dienaa (vinja draudzene esot sheit skolotaaja). Nezin vai taisniiba, bet nu vienreiz redzeejaam kaa skolaa tieshaam mazie laizh luni stundas laikaa. Un veel mums gadiijaas pilniigi atsaldeets shoferis kravas automashiinaa no robezhas uz Marakaibo pilseetu. Tad veel paaris pasazhieri kaa vienmeer smaidiigais indiaanis beisbola cepuriitee (grimase nemainiijaas visu celju), bet smaidiigus indiaanjus es sheit veel nebiju redzeejis (vinji kautkaa vienmeer ar taadu pashlepnumu, nopietni, mazliet negatiivi skataas), liidz ar to bija pamats domaat, ka vinsh ir vainu iedzeeris vai arii gariigi atpalicis, bet taa ljoti laadziigs tips, maz runaaja un ja runaaja, tad neko nevareeja saprast. Veel bija dazhi mieramikas pofigisti. Pa celjam uz Marakaibo pilseetu bija entaas policijas dokumentu paarbaudes (liekas kaadas 8as), kas laikam meklee narkotikas no Kolumbijas.


Braucot ar smago gandriiz noskreejaam no celja un apgaazaammies, jo shoferis brauca kaa nenormaals. Viens pasazhieru paaris shii negadiijuma rezultaataa pazaudeeja chemodaanu, jo peec negadiijuma neapstaajaamies. Mazais chemodaanu kraaveejs visiem skalji pazinjoja, ka truukst viens chemis uz ko protams neviens nereagjeeja, jo domaaja, ka nu vinju chemis jaunu tas noteikti nebuus. Beigaas, peec pusstundas brauciena, kad policija kratiija somas, viens paariitis atchohniijaas, ka nav chemodaana. Liidz ar to naacaas braukt pakalj, paareejiem jaagaida. Veel pa celjam izbeidzaas benziins (jo shoferis visu bija izpaardevis kolumbieshiem uz robezhas un paarreekjinaajies), kas te starpcitu pretendee uz leetaako benziinu pasaulee - no pus liidz vienam santiimam par litru. Taapeec te biezhi redz lielaas rijiigaas amerikaanju mashiinas (ljoti iecieniits starpcitu ir AC mustangs). Veel te ir pilns ar vecajiem amiishu fordinjiem, daudzi eksemplaari nojaati liidz peedeejam, taa ka skelets spiezhas pa visaam malaam. Tie kalpo kaa takshi, jo vinjos var salaadeet daudz cilveeku.

Taatad atbraucaam mees uz Marakaibo, venecueelas otru lielaako pilseetu un bagaataakaa (naftas, kuru ieguust Marakaibo ezeraa) regjiona centru. Pilseeta taa neko, ar skaistu promenaadi un parku ar vissvisaadaam atrakcijaam gar Marakaibo ezera piekrasti. Pilna ar dazhaadiem laukumiem ar pieminekljiem. Viens no tiem un galvenais kaa vienmeer vienam cilveekam - atbriivotaajam Simonam Bolivaaram, ko godaa gan te, gan Kolumbijaa, Panamaa un aciimredzot arii Ekvadoraa. Kaa beigaas izraadiijaas Simonam ir galvenie laukumi un piemineklji visaas pilseetaas Venecueelaa. Pat pati republika tagad pilnaa nosaukumaa ir Bolivaara Venecueelas republika.

Veel shito apdeitoshu, tagad vienkaarshi laiks beidzas. .... Esmu atpakalj. Nu kas veel, Marakaibo pirmo reizi dziivee redzeeju strausu un taa olu, bet ne briivaa dabaa, bet parkaa iegrozhotu, iespaidiigs putns izraadaas, ar jokainaam peedaam. Veel Marakaibo ir 8 km garsh tilts paari ezeram, daudz studentu un patiikams karsts laiks un veejsh. Nekas cits ekstraordinaars nebija, ja neskaita paaris reizes, kad KK meegjinaaja nokjert taksi, vinjam taksisti ar baudu paraadiija fakuchus. Laikam Chavesa piekriteeji, antiimperiaalisti. Chaves katru dienu runaa pa teljuku, runaa par Karakasu kaa par ciinjas par pasaules mieru galvaspilseetu un par imperiaalistu sazveerestiibaam.

pirmdiena, 2008. gada 21. janvāris

Ciudad Perdida indiaanju zudusii pasaule

Nu taa, esmu atgriezies atpakalj civilizaacijaa (nu faktiski jau nee, jo esmu Venecueelaa, bet par to veelaak). 6 dienas biju prom kalnos Kolumbijas ziemeljos, un no sapraatiiga attaaluma redzeeju Kolumbijas augstaako punktu - Kolumba virsotni apmeeram 6 tk m augstumaa. Shajaa punktaa, daargie lasiitaaji, nekaapaam, jo vinjaa ir gruuti uzkaapt, vismaz KK taa apgalvoja, un vinsh Koumbiju ljoti labi paarzin. Bet nu tas par to. Muusu paargaajiens bija uz 1200 m augsto indiaanju savulaik pamesto pilseetu, no kuras ir saglabaajushaas kaapnes un terashu komplekss uz kuraam agraak staaveeja bambusa budaki. Saakumaa uzreiz pastaastiishu par pilseetu. Izraadaas, ka sho pilseetu kautkad ap 5 gs bija saakushi celt Taironas indiaanji. Shi vieta izveidojaas par vinju kultuuras centraalo pilseetu, kur dziivoja shamanji, valdnieki, amatnieki un pat vienkaarshi normaali keksi. Taa arii kalpoja kaa tirdznieciibas vieta. Taironas indiaanji ne ar vienu nekaroja, pilseeta bija aarkaartiigi gruuti ienjemama, jo atradaas augstu staavaa kalnaa veel augstaaku kalnu ielejaa. Kautkaadaa briidii Taironas miermiiliigos un godiigos nodokljmaksaataajus apmekleeja spaanju tuuristi, un lai gan vinji taa arii nekad nespeeja iekarot Ciudad Perdidu, vinji no Spaanijas atveda daavanas - sifilisu un citas slimiibas. Tur kur spaanji netika, slimiibas tika, un beigaas nonaaca liidz tam, ka indiaanji noleema, ka pilseeta ir nolaadeeta un to pameta. Muusdienaas shajaa regjionaa saimnieko to pashu indiaanju peectechi, mazi indiaaniishi ar melni sarkaniigu aadu un bieziem melniem un gariem matiem, biezhi vien gjeerbushies baltaa garaa kreklaa. Neizskatiijaas, ka vinji iipashi miil baltos, bet nu sist nesita. Otra lielaakaa iedziivotaaju grupa peec indiaanjiem te ir armijas karaviiri, kuru funkcija ir apsargaat kalnu takas (un arii tuuristus) no guerilaam un narkotrafikantiem, kas te jau nav raadiijushies 5 gadus.
Celjojums uz Ciudad Perdidu ir 3 dienu gaajiens turp un tikpat atpakalj. Gaajiens diezgan gruuts, jaaiet paarsvaraa staavu kalnaa. Pa nakti palikshana ir starpposmos uzbuuveetaas atveertaas budkaas, kuraas iekar shuupuljtiiklus, kuros vismaz es ne iipashi labi gulju. Visi starpposmi atradaas pie upes, taapeec vienmeer peec smagaa celja vareeja nopeldeeties atsvaidzinoshi aukstaa uudenii.
Mees kopaa bijaam 14 cilveeki, ieskaitot KK. Es, 4 sakariigi franchi, 1 amerikanizeejies shveicietis, 1 zaales un jebkuru apdulinosho liidzeklju lietotaajs vaacietis, 1 kautriigs snobinju paaris no anglijas, holandiete, 3 amiishi, KK. Muusu gidu sauca Omaars, kura maate un teevs ir braalis un maasa. Taa mees visi chaapojaam 6 dienas, vakaros pie galda sarunas par.... nu vot tagad neatceros par ko. Atceros, ka ljoti daudzi piipeeja zaali, un viena saruna bija par to vai ir kaads efekts uz apkaartseedoshajiem nepiipeetaajiem. Itkaa neesot. Aa, atcereejos gan, daudz tika runaats par celjojumiem, liidz ar to es vairaak klausiijos. Franchi likaas izbraukaajushi visu pasauli, vinju celjojums ilgs 1 gadu, pusgads jau nolauzts aazijaa un aafrikaa. Visaizrautiigaak vinji staastiija par aafriku. Beigaas visa grupa tik ljoti satuvinaajaas, ka pat atpakalj atbraucot, es nenoleecu no kopeejaa pasaakuma, Olgas diseniites Santa Marta pilseetaa klubaa La Puerta, kad atgriezaamies no kalniem. La Puerta bija stiliigs klubs. Laikam stiliigs, es taa iipashi nevaru saliidzinaat. Es palasiishu KK blogu un tad doshu savu galeejo sleedzienu par stiliigumu. Man patika, ka deju zaale bija zem atveertas zvaigznjotas un meeness apspiideetas debess. Dejo cilveeki te ljoti labi. Redzeeju vechukus ap 50, kas joprojaam ljoti plastiski kustaas.
Novirziijos no teemas. Kautkaa juutu, ka saak zust iedvesma rakstiit, liekas kautko forshu palaidiishu garaam, taapeec tagad pietiks, veelaak varbuut parakstiishu vairaak. Vienu gan varu pateikt - Ciudad Perdida atrodas ljoti skaistaa vietaa - ielejaa starp taaliem un tuviem kalniem, uudenskritumiem un maakonjiem, kas iespiezhas kalnos. Lai tajaa nokljuutu, peedeejaa stadijaa ir jaakaapj ljoti staavaas, liikumotaas un mazaas trepees 40 minuutes, kas pats par sevi ir piedziivojums (veel lielaaks piedziivojums ir kaapt lejaa). Arii pa celjam ir super skati, kad saule apspiid maakonjus, ir pilniigs miers, bez trokshnjiem, un pa vidu planee vanags. Visgruutaakais shajaa celjojumaa laikam tomeer bija posms, kuraa lija lietus, jo tad takas ir kaa slidotavas, es ar visiem kalnu zaabakiem slalomeeju kaa lielais.

pirmdiena, 2008. gada 14. janvāris

Man shodien vaarda diena!



Taatad man shodien vaarda diena! Kursh neapsveiks - norausies! Uz vaarda dienu naak neaicinaati, taatad luudzu, mana atrashanaas vieta Kolumbija kautkur 6 dienu paargaajiena kautkur starp Santa Marta pilseetu un Ciudad Perdida (pazaudeetaa pilseeta). Taatad shodien saaku seshu dienu paargaajienu un nebuushu sasniedzams pa telefonu. Ejam uz pazaudeeto pilseetu, un godiigi sakot nezinu kaapeec vinju taa sauc, liekas tur apakshaa ir kautkaads staasts, ka kautkaadi indiaanji aizgaaja uz kazinchiku (laikam uz to Olympic, kuram ir ljoti slikta reputaacija un ljoti vaajsh maarketings) un pakaasa veselu pilseetu paareejiem pilseetas iedziivotaajiem nezinot. Naacaas visiem indiaanjiem peekshnji pamest pilseetu un tiem kas nozaudeeja pilseetu piedeva, jo kam gan negadaas. Nee nu izrakstiija paaris pendeles, bet tas jau nav nekaads sods. Preciizaak par Ciudad Perdida izcelsmi gan lasiet KK blogaa, vinsh zin preciizaak. Bildees ir Kartagenas lielais cietoksnis un skats uz liici Tagangaa, ciematinjaa pie Kariibu juuras.

sestdiena, 2008. gada 12. janvāris

Beidzot Kolumbijaa






Nu ta beidzot. Beidzot esam nonaakushi KK sapnju zemee Kolumbijaa. Vinsh jau pirms celjojuma tikai to vien staasta cik Kolumbijaa labi un ka tik nu viss buus. Viens ir skaidrs - te ir leets kokoiins, un KK jau Riigaa bija gatavs biznesa plaans attieciibaa uz sho tautsaimnieciibas nozari. To ka vinsh te ir leets uzzinaajaam noskatoties, kaa uz ielaam to paardod draudziigi, zinoshi un viesmiiliigi paardeveeji un kaa to iepeerk muusu jaunieguutais draugs - ukrainis Sasha, kursh sevi saukaa par Aleksu, lai gan peec pases ir Oleksandrs. Taatad 1 grams 10 USD. Bet nu labi, tas taa, interesentiem.
Uz Kolumbiju atlidojaam ar lidmashiinu, jo pa sauszemi braukt ir ljoti biistami un vienaa 100 km posmaa nav arii normaalu celju un satiksmes (tas ir vieniigais posms, kur paartruukst Panamerikas celjs, kas iet cauri abiem Amerikas kontinentiem). Atlidojaam uz Kartagenu, noteikti smukaako pilseetu, kuraa liidz shim esmu bijis shajaa celjojumaa. Pilseetas centrs ir pilniibaa atjaunots, ar smukaam divstaaviigaam maajinjaam, katedraaleem un tornjiem. Pilseetu apjozh ljoti labi saglabaajies muuris. Pilseetas galvenais objekts ir iespaidiigs cietoksnis, ar lielu pliivojoshu Kolumbijas karogu. Pilseeta atrodas pie juuras, naktii centraalaas eekas ir apgaismotas, skaisti arvienvaardsakot. No Kartagenas aizbraucaam uz vulkaanu, ar veseliigiem dubljiem. To var redzeet bildee. Es nekaadu efektu gan nesajutu, driizaak saaka saapeet galva, bet tas laikam no ruma, ko Sashka mums piespieda dzert ieprieksheejaa vakaraa.
Shobriid jau esam Tagangaa, netaalu no Santa Martas pilseetas. Neko iipashu veel nevaru pateikt par sho vietu, jo iebraucaam vakaraa un nekur iipashi negaajaam. Bet Taganga ir ciems pie maza liiciisha Kariibu juuraa, kuru ieskauj augsti kalni. Veelaak ielikshu bildes.

otrdiena, 2008. gada 8. janvāris

Kino Panamaa

Nu taa, par cik taapat nav ko dariit, tad varu uzrakstiit kaa man iet. A iet nekaa. Dienas lielaako dalju parasti pavadaam Kolumbijas konsulaataa seezhot un veerojot apmekleetaajus. Naak dazhaads kontingents. Shodien piemeeram redzeejaam biezu jaunieshu gjimeniiti (viiram ap 50 gadiem, sievai ap 27 un mazais liidz 1 gadam) ar aukli un ratinjiem virs 1200 USD veertiibaa (ukrainja veerteejums), manashkas utt. Konsulaata darbinieki jau taa pie mums pieradushi, ka KK shodien pat pielika pie darba. Vinjam bija jaanovaac ziemassveetku mantinjas. Bez tam muus jau saak cienaat ar kafiju. Laigan to nedzeru, es shoreiz arii pieteicos uz kafiju, jo domaaju, ka kur kur, bet nu Kolumbijas konsulaataa noteikti pasniegs slaveno Kolumbijas kafiju, bet atkal ablomiijos, jo taa bija parastaa kafija. Dienas beigaas gan mums pateica, ka ir ljoti labas ceriibas riit dabuut viizu, taapeec jau riit iespeejams brauksim uz Kolumbiju.
Vairs neko iipashi nevaru pastaastiit, te visu laiku ir silts laiks, saule, vairs neliist.
Aa, varu vieniigi pastaastiit par kino. Esmu jau aizgaajis uz kinci 2 reizes. Kincis te maksaa no 2 liidz 4 USD. Vakar biju uz labu filmu, kura saucas "Miilestiiba holeras laikos". Laba un skaista filma par muuzha miilestiibu, uznjemta peec latiinjamerikaanju (Kolumbieshu) rakstnieka Gabriela Garsija Markesa romaana. Skatiijos, ka vinja driiz ies arii Riigaa, taakaa noteikti aizejiet, shii filma noteikti patiks sievieteem. Tas ir mazliet raudamgabals (bet es neraudaaju, ok!), bet arii izklaideejosha. Bet nu ne tas ir galvenais. Galvenais ir tas, ka darbiiba norisinaas Kartagenaa, Kolumbijaa, tieshi tajaa pilseetaa uz kuru mees iespeejams riitaa brauksim. Kino skatiishanaas kultuura un atmosfeera te ir atshkjiriiga no Latvijas. Nevar taa ieiet filmaa kaa Latvijaa, bet toties ir jautri. Lieta taada, ka te lielaakaa dalja skatiitaaju sapeerk popkornu, kolu, neviens i nedomaa sleegt aaraa mobilos un vispaar ir diezgan paskalji, lielaakaa dalja nekomplekso par sho lietu. Te ir taa, ka kaadam pazvana, tad vinsh mieriigi runaa itkaa buutu uz ielas, nekaadi pieklusinaati "es tev veelaak paarzvaniishu" vai kas taads. Bez tam vakar nezin kaapeec viens bija atvilcis savu siiko uz kino. Siikais kaa jau vareeja paredzeet nenoveerteeja filmas sarezhgjiitos miilestiibas pavedienus un visu laiku skalji tramdiija mammu. Ir cilveeki, kas meegjina citus kushinaat, bet vinji uzreiz tiek kolektiivi apsmieti un nolien savaas alaas. Vislabaak bija, kad filmas svariigaa momentaa vienam piezvaniija un vinsh iegrima sarunaa. Njemot veeraa filmas momenta svariigumu uzreiz dazhi (preciizaak dazhas pavecaakas filmaa iegrimushas daamas) saaka kushinaat, peec tam paareejie saaka izsmieshanas procesu. Peec tam siikais mammai skalji saaka izjautaat, kas par dzeelaam, kas notiek, maama saak skaidroties. Nu, karoche balagaans ne pa jokam.

sestdiena, 2008. gada 5. janvāris

Nekad nelikshu deelam vaardu Haime!

Jo Haime ir lohs. Haime ir Kolumbijas konsulaata darbinieks un darba apvienoshanas kaartiibaa arii lohs, pilniigs lohs. Vinja deelj mees te seezham Panamaa jau vairaak nekaa nedeelju virs taa ko plaanojaam, jo vinsh nebija nosuutiijis muusu dokumentus uz Kolumbiju, laigan apgalvoja preteejo aciis skatiidamies.
Rezultaataa mees esam iestreegushi Panamaa veel uz triis dienaam, jo aizvakar tikai tika nosuutiiti dokumenti, un liidz vakardienas vakaram diemzheel kolumieshi, pidari, nevareeja sazvaniities ar muusu norezerveeto hosteli, ko protams nevareeja pazinjot aatraak, kaa tikai tieshi pirms darba dienas beigaam. Bet darba dienas beigas kaa jau mees zinaam visaas valsts iestaadees visaa pasaulee ir sveeta lieta. Liidz ar to mees vairs neko shai sakaraa nevareejaam izdariit, lai gan vareetu, ja iedotu mums kautvai stundu laika. Nav jau taa, ka man radies iespaids, ka Kolumbieshu birokraati ir baigie nelieshi, bet nu kretiini gan.
Protams ir sagadiijies veel taa, ka ir kautkaada mistiska briivdiena pirmdienaa. Laikam vieteejais TV3 izciinijis. Nee nu godiigi sakot tie ir kautkaadi religjiski sveetki. Bet nu buusim Panamaa veel triis dienas, ne mazaak.
Papildus esam satikushi vienu krievu no Ukrainas, kas ir vainu paarguleejis vai paziist pusi Padomju pasaules slaveniibu (peec vinja nostaastiem, taatad jaanjem nost 80%), sapelniijis naudu veiksmiigi iepeerkot nekustamos iipashumus Kijevaa un tagad jau astonjus gadus aukstajaa periodaa regulaari celjojot.
Vakar bijaam uz kino, uz I legend. OK, viss.

ceturtdiena, 2008. gada 3. janvāris

San Blas salas

Esmu atkal atpakalj Panama city, laigan jauno gadu pavadiiju citur - paradiizei liidziigajaas salaas San Blas, kuras apdziivo Latiinjamerikaa autonomaakie indiaanji - Kunas. Kunas ir speejushi saglabaat savu kultuuru un dziivesveidu, daljeeji pateicoties tam, ka uz sho itkaa ideaalo tuuristu vietu ved sliktaakais celsh, ko jebkad esmu redzeejis (lietainaa laikaa sho 40 km garo, kalnaino, bedraino un dubljaino celju var braukt pat 12 stundas), daljeeji pateicoties tam, ka Kunas ir izspiedushi no Panamieshiem pashnoteikshanos un panamieshi pashi sheit nebrauc atpuusties. Bez tam zeme te var piedereet tikai Kunieshiem, liidz ar to te nav stipri attiistiita tuurisma infrastruktuura. Kunieshi dziivo ljoti primitiivos apstaakljos. Tur, kur mees apmetaamies, un taa liekas bija apdziivotaakaa kunieshu sala bambusa maajinjas ir sataisiitas viena pie otras, tualetes izvietotas virs juuras, taaka viss pa taisno nonaak juuraa, ar valjeeju jumtu, taa ka kameer esi tualetee var skatiities debesiis, veerot zvaigznes un filozofeet. Uz shiis salas bija saliidzinoshi daudz cilveeku un ljoti daudz beernu. Kunieshi runaa pashi savaa valodaa, bet ir cilveeki, kas prot arii spaanju un mazaak anglju. Kunieshu vecaas sievietes valkaa tradicionaalaas ljoti spilgtaas dreebes un debiilas ieshljuucenes, bet jaunieshu apgjeerbs jau ir modernizeejies un neatshkjiras no muuseejaa.



Taatad nonaacaam ljoti primitiivos apstaakljos, neredzeeju te arii nevienu veikalu, tikai labi ja 2 barchikus. Citaadaak nezinu kaa cilveeki te pavada briivo laiku. Dusha te skaitiijaas tas, ka es panjemu bljodaa uudeni un leju sev virsuu. Guleejaam shuupuljtiiklos, kas ir OK, ja zin pareizo guleeshanas tehniku, tomeer atbraucot atpakalj uz Panama city patiesi saaku noveerteet cik labi ir guleet gultaa.




Katru dienu (kopumaa 4 dienas) muus vadaaja pa dazhaadaam arhipelaaga salaam. Sala uz kuras dziivojaam nebija nekas skaists, ljoti bliivi sabuuveetas bambusa buudinjas un gandriiz neviena koka. Tomeer apkaart citas, neapdziivotas vai vienas gjimenes apdziivotas, salas bija ljoti skaistas, ar palmaam un baltaam smiltiim. Domaaju, ka shajaas vietaas top screensaveri un pastkartes, jo shiis korallju salas tieshaam izskataas labi, itsevishkji bildees. Bez tam te ir ljoti daudz pelikaanu, kas no riita lidinaas virs juuras un iipatneeji makshkjeree, bet veelaak, kad pieeedushies, vainu izmantojot pretveeju planee uz vietas virs palmaam vai arii seezh uz taam. Vinjiem vienmeer taads ar dziivi apmierinaata dziivnieka izskats, itsevishkji kad vinji lido.




Arii jauno gadu nosvineeju te. Pareizaak sakot nenosvineeju, jo biju noguris un noleemu mazliet paguleet pirms divpadsmitiem. Beigaas aizguleejos, laigan pa miegam dzirdeeju, ka shauj rakjetes utt, bet tomer izleemu nosvineet Aidafakit indiaanju stilaa un guleeju taalaak. KK tai pat laikaa svineeja ar vieteejiem, dejoja ar vieteejiem virsaishiem utt, nu karoche, ja gribat uzzinaat par Kunieshu jauno gadu ar visaam detaljaam - striptiizu, marihuaanu utt, un vispaar ir veeleeshanaas lasiit visaadas nekjiitriibas, tad izlasiet vinja blogu. Godiigiem nodoklju maksaataajiem ar pavaajiem nerviem gan to neiesaku dariit.




Taa mees visas 4 dienas nodziivojaam pa pasaikainaam salaam. Domaaju, ka shii ir ljoti laba vieta, kur atbraukt teiksim 2 nedeelju atvaljinaajumaa, lai atpuustos no darba. Tomeer njemot veeraa muusu celjojuma specifiku, man ar 4 dienaam pilniigi pietika un gribeeju doties taalaak.




Pagaidaam gan esam iestreegushi Panama city, jo kolumieshi chakareejas ar viizaam. Man godiigi sakot ir aizdomas, ka vinji domaa, ka KK ir kokaiina kontrobandists, taapeec nedod viizas (kaapeec es ar vinju iepinos?!). Probleema taada, ka es veel spaaniski nemaaku pateikt, ka tikai vinsh ir kontrabandists un es vinju godiigi sakot pat nepaziistu, taa jau sen buutu Kolumbijaa.