piektdiena, 2008. gada 27. jūnijs

Salvador de Bahia - galapunkts

Nu ko, shis ir peedeejais ieraksts. Peedeejais, jo esmu nonaacis galapunktaa - Salvador de Bahia pilseetaa. Salvadora pasaulei paziistama kaa aafrika aarpus aafrikas, vismaz taa to apraksta graamatas. Shajaa pilseetaa bijushie vergi saglabaajushi savas aafrikaanju tradiicijas vairaak nekaa jebkur citur aarpus aafrikas. To var pamaniit, kad ieiet suveniiru veikalos jeb staigaajot pa tuuristu vietaam centraa. Tiek paardotas visaadas aafrikaaniskas lietas un oficiantes (vismaz man likaas, ka taas vareetu buut oficiantes) staigaa aafrikaanju teerpos. Veel te ir taada kaa kaujas maaksla- bezmazvai deja, ko sauc par Kapoeiru, kuras saknes esot aafrikaa, un, ja ne aafrikaa, tad noteikti ar ilgu veesturi, kas aizsaakaas vergturu laikos. Tomeer jaasaka, ka centrs ir ljoti koloniaals, kas man nu galiigi nekaadi neiet kopaa ar aafriku, taapeec man neradaas iespaids par kautkaadu aafriku. Beztam te ir arii pietiekami daudz balto, kas man bija paarsteigums. Gaidiiju arii daudz vairaak ielas muuzikas, bet nebija paraak daudz. Bungoja shur tur, bet ljoti minimaali. Arvienvaardsakot Salvadora man atminjaa nepaliks kaa kautkas iipash.
No Salvadoras veel aizbraucu uz dazhaam salaam. Uz vienas no taam nosvineeju jaanjus, ko te sauc par Sao Joao. Jaanjus svineeja taa, ka bija liels ekraans, kur raadiija klipus un atskanjoja muuziku, ik pa laikam uz skatuves speeleeja arii dziivo muuziku, un apkaart laukumam paardeva eedamo un dzeramo. Cilveeki dzeera meereni, ja neskaita 3 amerikaanietes, kas domaaja, ka visi piedzersies un ka taa tam jaabuut, taapeec aatri piedzeeraas, un veelaak, kad jau redzeeja, ka te nav taadas tradiicijas, bija par veelu, vinjas jau bija lopaa. Savaadaak viss jautri, cilveeki dejo, priecaajaas.
Peedeejo dienu patiikami pavadiiju vienaa mazapdziivotaa un salaa ar palmaam un skaistu pludmali, kas bija labs nobeigums shim celjam.
Atpakaljceljaa veel iegriezos Vaacijaa, Frankfurtee un Berliinee. Frankfurte bija OK, bet Berliine godiigi sakot man nepatika un kautkaadas aizdomas, ka mani gaida kultuurshoks. Cilveeki sheit kautkaa savaadaaki, negatiivaa noziimee, bet nu varbuut tas taa ilgaa paarlidojuma un laiku starpiibas iespaidaa.
Buushu jau galiigi pa shito laiku piemirsis latvieshu valodu, nezinu vai vareeshu parunaat. KK runaa ar drausmiigu Maalpils akcentu. Pashi ziniet kaa cilveeki tur runaa. Taaka biezhi nesapratu, ko KK meegjina teikt, bet izlikos, ka saprotu. Bet nu godiigi sakot jaasaka paldies KK par celjojuma izplaanoshanu un organizeeshanu, vinsh bija ljoti labs travel partners. Tomeer partizaanos ar vinju neietu, vinjam slikta redze. Bet nopietni - paldies KK! Paldies arii tiem, kas peec bankrota iestaashanaas kautkur Boliivijaa Uyuni tuksnesii, pa vidu nekurienei, man aizdeva naudu un it iipashi ljoti liels paldies manai maasai ´latvijas lepnumam´ Ilvai par nesavtiigu riiciibu (daavinaajumu).
Negribu tagad izpluust lielos secinaajumos vai filozofiskaas paardomaas, ko man deva shis celjojums (tas lai paliek pie manis), tomeer varu to ieteikt visiem. Domaaju, ka shaads celjojums ir iipashi noderiigs cilveekiem, kas tikko beigushi vidusskolu vai peec universitaates. Un nav pasaulee regjiona, kas interesantaaks par latiinjameriku. Pie taa tad arii paliksim.

piektdiena, 2008. gada 13. jūnijs

Rio de Janeiro - pasaules skaistaakaa pilseeta

Esmu nonaacis atpakalj Braziilijaa. Pirms tam bijaam laukos (Pantanaalaa), taapeec shoreiz tikai pa pilseetaam. Un pirmaa manaa celjaa bija Porto Alegre. Porto Alegree galvenokaart iebraucu, lai apciemotu vienu draugu no Braziilijas, kuru nebiju redzeejis vairaak kaa 10 gadus. Ierados Porto Alegree veelu vakaraa, uzzinaaju, kur ir leetaakie hostelji un devos tur. Diemzheel shajos hosteljos nebija vietas un naacaas mekleet citas vietas. Taa es ar smagaam somaam vazaajos pa pilseetu, iisti nezinot vai shii pilseeta naktii ir biistama vai nav. Beigaas apmetos kautkaadaa motelii centraa par pienjemamu cenu. Iegaaju numuraa un sapratu, ka tas ir Braziilijaa tik populaarais - miilnieku motelis. Liela gulta, visa sarkanaa kraasaa, dekjis ar sirsninjaam, dvielji arii sarulleeti ka sirdis. Bija arii televizors ar triis kanaaliem - zinju kanaals, kautkaads izklaides kanaals un kanaals, kuraa raadiija kautkaadu franchu pornuhu. Pats interesantaakais, ka te visaas malaas salikti spogulji, arii griestos, plus prezervatiivs par velti. Biju gan jau ieprieksh dzirdeejis, ka Braziilijaa ir shaadas iestaades. Karoche naakamajaa dienaa satiku draugu un lidoju prom uz Ostapa Bendera nepiepildiito sapni - Rio de Zhaneiro. Uzreiz jaasaka, ka Benders nekljuudiijaas. Shii ir visskaistaakaa pilseeta pasaulee, nav shaubu. Te gan jaapiebilst, ka to domaaju kaa dabas dotu skaistumu, ne tik daudz cilveeku radiitu. Ierados Rio vakaraa, aizbraucu uz hoteli, kur priekshaa jau bija KK un man apstaastiija visu par pilseetu. KK jau naakamajaa dienaa brauca uz Salvador de Bahia pilseetu, taapeec pa Rio dziivojos viens.

Pirmajaa dienaa kjeeros veersim pie ragiem un apmekleeju abas svariigaakaas vietas pilseetaa - Korkovado jeb Kristus figuuru kalnaa, kas ir viens no 7 pasaules briinumiem (jau treshais muusu celjojumaa un latiinjamerikaa vispaar), un Pao de Azucar kalnu ar gaisa tramvaju. No abaam vietaam ir lieliska bet dazhaada panoraama uz pilseetu. Saakumaa braucu uz Kristus figuuru. Liidz kalna pakaajei var aizbraukt ar sabiedrisko transportu (te ir arii metro), bet kalnaa augshaa jaabrauc ar vilcienu vai taksi. Es izveeleejos braukt ar taksi, jo dzheks man iedeva labu cenu un piedaavaaja papildus aizvest arii uz citu labu skatu vietu. Vieniigais nepatiikamais visaa piedaavaajumaa bija tas, ka vinsh jau bija sarunaajis veel vienu pasazhieri par pusotru reizi lielaaku cenu un piekodinaaja, ka man jaasaka, ka es arii tikpat daudz samaksaaju. Nu neko, cereeju, ka tas otrs dzheks neko neprasiis un man nebuus jaamelo. Tomeer taa vietaa lai tureet meeli aiz zobiem, taksists uzreiz pats paceela sho teemu, nostaadot mani neveiklaa situaacijaa. Kautkaa tur nepaarliecinoshi izlociijos, bet nu nezinu vai meksikaanis noticeeja. Vispaar meksikaanis atsvaidzinoshi naivs un patiikams cilveeks, kardiologs, nopietns un draudziigs. Veel man pieteicaas izmaksaat alu, lai nostiprinaatu draudziibu, kas manu sirdsapzinju veel vairaak sasmeereeja. Laigan piedaavaajums iedzert un izmaksaat alinju notika divdomiigaa briidii, kad itkaa bija jaasteidzas atpakalj uz taksi, jo bija pagaajusi ar taksistu norunaataa stunda un pats meksikaanis mani pirms tam steidzinaaja (jo es kaa vienmeer nekur nesteidzos) doties atpakalj. Lieta taada, ka pie Kristus figuuras ieraudziijaam vienu sievieti ar iespaidiigaam formaam un mini kleitaa. Karoche kardiologs gandriiz sirdstrieku sakjeera un uzstaaja uz alinja iedzershanu un mazliet uzkaveeshanos, vairaakkaart atkaartojot cik perfekts ir shiis sievietes kjermenis. Dzheks arii nekautreejaas apseesties blakus pretiim un blenzt uz vinju. Beigaas bija vinsh jaavelk prom. Tai pat laikaa vinsh arii staastiija, ka vinjam esot liigava (14 gadus jaunaaka) un ka peec 2 gadiem preceesies. Esot ljoti uzticiiga kaa visas meksikaanju sievietes (noraadot gan ka taadu kjermeni kaa Kristus meitenei Meksikaa neatradiisi), bet meksikaanju viirieshi gan taadi nav. Tas par to, bet Kristus figuura kaa taada smuka, kas nav nemaz tik biezhi sastopama paraadiiba latiinjmerikaa, kur gandriiz katraa pilseetaa ar kalniem ir shaada tipa figuuras, paarsvaraa negliitas (kaa piemeeram Kito). Par pasaules briinumu to noteikti uzskata panoraamas deelj, taa ir to veerta. Taas galvenaa sastaavdalja ir Pao de Azucar klints un Botafogo liicis taa pakaajee ar vairaakaam jahtaam. Man shii panoraama starpcitu mazliet atgaadinaaja Machu Pichu no Peru. Veel te ap kalnu virsotneem lidinaas liels daudzums kondoram liidziigu putnu un frigates. Bet tie nav vieniigie, kas lidinaas, nepaartraukti lido arii helikopteri, kas braukaa iisos un garos panoraamas braucienos virs dazhaadaam pilseetas vietaam (par iisu 6 min braucienu ap 80 usd). Lido un nolaizhas arii lidmashiinas centraa esoshajaa lidlaukaa. Karoche, ljoti interesanti un skaisti.
Peec Kristus biju uz otru panoraamas vietu - Pao de Azucar (angliski Sugar loaf, un latviski Shugar louf), kas ir kalns taakaa pa vidu liicim un tajaa jaabrauc ar gaisa tramvaju. Aizbraucu tur pirms saulrieta, kas ir labaakais laiks, jo saulesstari skaisti lauzhaas caur pilseetas daudzajiem kalniem. Pavadiiju sheit arii saulrietu un arii apskatiijos cik fantastiski skaisti izskataas pilseeta naktii. Te nu nozheeloju, ka man nebija pie rokas KK kamera, kas fochee naktii. Starpcitu cilveeki uz ielas man biezhi jautaa 'Kaapeec Kaarlis tik aatri aizbrauca? Vai vinsh ir sisinsh?', bet es metos aizstaaveet, ka nebuut nee, vienkaarshi vinsh gribeeja paspeet uz Jaanjiem, jo tur var kaartiigi aizliet seju, un par to nekaa nav. No shiem diviem skatu punktiem (pilseetaa to ir ap 5iem) vareeja redzeet arii slavenaas favelas - Rio nabadziigaakos rajonus, kuraas tuuristiem labaak neraadiities (kautgan uz taam ir speciaalas tuures). Ja netiishaam gadaas ieiet taadaa, tad visdriizaak aaraa iziet bez naudas. Vispaar pirms ierados Rio biju dzirdeejis pietiekami daudz staastu par taas biistamiibu, tomeer ar mani nekas slikts nenotika un pilniigi neradaas iespaids par Rio kaa biistamu pilseetu, bet nu taa vairaak ir veiksme, bet nu nav arii taa, ka visu laiku esi apdraudeets. Par favelaam ir vairaakas filmas (slavenaakaa no taam Cidade de Deus jeb City of God), taas parasti atrodas kalnos, un ja godiigi, tad no taam ir jaapaveras lieliskiem skatiem uz pilseetas slavenaakajaam pludmaleem.
Un par slavenu pludmalju truukumu Rio noteikti nav jaasuudzas, jo te atrodas pasaules populaaraakaa pludmale un arii viens no apdziivotaakajiem rajoniem uz pasaules - Kopakabana, un arii pludmale, kuru populaaru pataisiija viena skaista dziesma (liekas populaaraakaa braziilju dziesma kopaa ar Lambadu) - angliski Girl from Ipanema, taatad Ipanema. Iedzeeru braziilijas tipisko alkoholisko dzeerienu Kaipirinja baaraa, kuraa tapa shii dziesma un no kura autors ieraudziija savu muuzu ejot pa ielu, par to tad ir arii dziesma. Shii dziesma ir iespiedusies daudzu viirieshu izteelee, laigan patiesiibaa shii sieviete tagad ir izveidojusies par karjeristi (par to liecina dazhaadi aviizhu izgriezumi par un ap sho dziesmu baaraa), kas galiigi neraisa romantiskas juutas. Bet nu meitene no Ipanemas, tas vairaak kaa simbols, katrs pats meklee savu meiteni Ipanemaa. Un ir pietiekamas iespeejas ieraudziit meitenes gan Ipanemaa, gan Kopakabanaa, it sevishkji viikendos, kad shiis pludmales ir pilnas ar cilveekiem. Biezhi cilveeki sadalaas starp Kopakabanas un Ipanemas faniem. Es laikam vairaak sliecos uz Kopakabanu, taa ir plashaaka un tajaa vienmeer rosaas dziiviiba un ir daudz sporta aktivitaashu, dienaa un naktii (naktii pludmales ir apgaismotas). Kopakabanas rajonaa arii dziivoju. Ipanema ir dabiski skaistaaka, itsevishkji uz saulrieta laiku. Faktiski bija taa, ka es parasti pavadiiju dienas pirmo pusi Kopakabanaa, bet peecpusdienu Ipanemaa, un tad atpakalj naktii uz Kopakabanu. Kopakabanaa dienas laikaa parasti tika speeleets volejbols, futvolejs un kautkas starp badmintonu un tenisu. Futvolejs ir kaa biicha volejbols bez rokaam, un tas te ir ljoti populaars un jaabuut diezgan lieliem futbola meistariem un ar labu fizuhu, lai to speeleetu. Dienas laikaa gandriiz netiek speeleets futbols (laigan rezeeju kaa futbola komandas te biezhi taisa fiziskos treninjus). Bez tam daudzi cilveeki te skrien, gan pa pludmali, gan pa gar to ejosho brugja trotuaaru (katrai pludmalei ir iipash trotuaara raksts) un asfalteeto ritenjbrauceeju celinju. Veel ik pa laikam ir pievilkshanaas stienji, vingroshanas stienji un dazhaas pludmalees arii taadas kaa primitiivas svaru zaales. Pa pludmali staigaa daudz kachaki. Ir arii daudz meitenju braziilju bikini, kas izskataas ljoti labi, ne par daudz, ne par maz. Daudz shokolaades meitenju. Biezhi gaaju skatiities volejbolu uz Ipanemu, kur vakarpusee speeleeja divas izskatiigas braziilietes bikini pret divaam neizkatiigaam apgjeerbtaam. Speeleeja labi visas, bet es biju par taam divaam, kuras bija bikini, bet ne jau taapeec, ka vinjas bija bikini, nebuut nee, vienkaarshi taapeec, ka vinjas bija izskatiigas. Naktii pludmales paarnjem futbols, cilveeki peec darba naak un speelee zem apgaismojuma. Citi cilveeki nodarbojas ar vingroshanu pludmalees organizeetaas grupaas. Arvienvaardsakot naktii dziiviiba neapstaajas. Pats arii dabuuju uzspeeleet gan volejbolu, gan futbolu. Sapratu, ka shajaa celjojumaa (it sevishkji jau peec tiem ilgajiem autobusu paarbraucieniem) esmu pilniigi pazaudeejis fizuhu. Veel mani izbesiija, ka voljuku vinji nespeelee peec noteikumiem, visu laiku ir mestas bumbas un biichvolejaa neatljauti panjeemieni, par ko pashi ljoti priecaajas. Vissmiekliigaak bija, kad speeleeja viens divmetrinieks, kas meetaaja bumbu, kur gribeeja, skaaraas tiiklam un striideejaas, ka nav skaaries tiiklam (ne ar mani gan). Futbolu speeleejaam naktii ar chomiem no hostelja, muusu komandaa bija vieniigais braziilis un liidz ar to mees vinneejaam. Bija manaa hostelii arii viens vieteejais die-hard Ipanemas fans, biistams tips, taa ap 45 gadiem ar alus veederinju. Vinsh vienmeer likaas mazliet ieraavis un staastiija kaapeec Ipanema labaaka par Kopakabanu, un kaa tur nokljuut. Staastiija kaa vinjam vienmeer katraa rokaa esot pa meitenei (tam gan man bija gruuti noticeet), kaa katraa kafejniicaa apstaajas un iedzer alinju (ticu!). Vienmer runaaja ilgi un dikti un vienmeer vienu un to pashu, pie tam veel vairaakas reizes atkaartojoties. Parasti vinsh to staastiija vairaaku cilveeku grupinjai, un nekad nebeidza runaat, kameer cilveeki pamazaam meegjinaaja aizlaviities prom liidz palika peedeejais cilveeks, kuram tika koncentreeta visa uzmaniiba un desmito reizi staastiits, ka jaabrauc ar 435to autobusu. Bija jaanotver moments, kad viirs ievilks elpu vai noriis siekalas, lai pateiktu, ka jaaskrien prom.
Biezhi dazhaadaas graamataas tiek saliidzinaata Kopakobanas un Garciema pludmale. Jaasaka, ka visi saliidzinaajumi liidz shim cietushi no neobjektiivas attieksmes, un biezhi vien ne par labu Garciema pludmalei. Beidzot jums ir izdeviiba lasiit objektiivu saliidzinaajumu, un te tas ir: Garciema pludmale viennoziimiigi labaaka par Kopakabanu. Viennoziimiigi. Labi, godiigi sakot vinjas nevar saliiidzinaat, jo viens ir wild ar kokiem un kaapaam, a otrs - pilseetas biichs ar hoteljiem.
Biju arii citaas pludmalees - Flamengo, Botafogo, bet nu taas ne ar ko iipashu neizceljas. Veel kas - te gadaas ljoti lieli vilnji, ir arii pietiekami daudz seerferu.
Veel viens Rio valis par ko noteikti jaapastaasta ir Rio naktsdziive. Biju te tuseet divus piektdienas vakarus, un laigan neesmu tuseetaaja tips, atljaushos apgalvot, ka shii vareetu buut pasaules tusinju galvaspilseeta. Tusinsh te katru viikendu ir kaa koncertaa, viens rajons, kuru sauc par Lapa, ir pilns ar cilveekiem. Cilveeki tusee gan neskaitaamajos klubos, gan arii uz ielas, kur paardod eedamo un dzeramo un laizh muuziku. Lapas rajons raksturiigs ar nolaistaam, bet smukaam maajaam (esot liidziigs Havanai Kubaa) un akveduktu. Pirmajaa piektdienaa satiku triis braziilietes. Ar braziilieteem ljoti viegli atrast kontaktu, un braziilji vispaar ir lieli tuseetaaji. Viss bija OK. Otrajaa piektdienaa gan gandriiz sanaaca kautinsh. Gaajaam ar dzhekiem no hostelja un apseedaamies iedzert alinju vienaa vietaa ar dziivo muuziku (daudzos klubos ir dziivaa muuzika) un mums post factum ierubiija baigo cenjiku. Viens no hostelja chomiem, urugvajietis, kas hostelii straadaaja tikai 2 dienu, peec neilgaam sarunaam jau tika ievikts pamatiigaa gruustiishanaas pasaakumaa ar baara menedzheri. Veel vareeja sanaakt suudi a vienu somu dzheku no hostelja. Lieta taada, ka shajaa rajonaa pilns ar prostituutaam un transvestiitiem, kas meklee klientus. Soms taads draudziiga tipa cilveeks ap gadiem 20, patiikami naivs, no laukiem laikam, bija mazliet iedzeeris un pilnaa nopietniibaa noleema iet ar vinjaam/vinjiem nopietni izrunaaties ' kaapeec vinjas/vinji to dara?' un gribeeja nolasiit moraali un pateikt 'lai iet maajaas, aprecas un dzemdee beernus'. Pie tam ar taadu apzinju, ka vinjas droshi vien vinju uzklausiis un izmainiisies. Kad vinsh mani briidinaaja, ka ies un shito tagad vinjaam liks priekshaa, domaaju, ka vinsh noteikti atrausies, bet nu ko tu dariisi, kad somi iedzeerushi daudzas diivainiibas redzeetas. Seedeeju un skatiijos, kad mums buus jaaiet un jaavelk vinsh aaraa no atspaardiishanas. Tomeer viss beidzaas labi, vinju paarsteidzoshaa kaartaa nesita, laikam paaraak draudziigs.
No Lapas uz visaam pilseetas malaam visu nakti kursee autobusi, taaka nokljuut turp un atpakalj nav probleemu.
Veel starp spilgtajiem notikumiem varu mineet pasaules slavenaakaa futbola stadiona - Marakanas - apmekleejumu. Liekas, ka tas ir lielaakais stadions pasaulee (ap 200 tk cilveeku ietilpiiba). Aizgaaju uz Rio populaaraakaa kluba (Rio tie ir vairaaki) Flamengo speeli ar Sao Paulo komandu. Cilveeki te entuziastiski fano, leekaa, dazhi aktiivi dejotaaji-vechuki utt. Faktiski bija taa, ka vieteejaa komanda zaudeeja, un varbuut emocijas buutu veel lielaakas uzvaras gadiijumaa. Jaasaka, ka zaudeejumu fani ne iipashi paardziivoja, liekas, ka futbols vairaak tiek uztverts kaa tusinja vieta nevis dziives jeegas mekleeshanas vieta. Galvenais tiesnesis sheit ir prostituuta nevis pidaras kaa Latvijaa un citaas valstiis. Tas nemitiigi tika atgaadinaats. Bija arii citas prostituutas - tie cilveeki, kas otrajaa puslaikaa saaka staaveet kaajaas un blokjeeja seedeetaajiem skatu. Vinji bija arii kautkas cits, bet man bija gruuti saprast tieshi kas, jo portugaalju valodu veel nepaarvaldu taadaa liimenii. Liidz ar to otro puslaiku paarsvaraa bija jaastaav un jaaskataas kaajaas. Machs interesants ar daudz goliem, tomeer guvu apstiprinaajumu faktam, ka pasaules labaakais futbols tiek speeleets eiropas klubu liimenii, jo sheit liimenis bija krietni zemaaks nekaa Madrides Real, ko redzeeju dziivajaa kaadus gadus atpakalj.
Kas veel Rio forshi, ka te var dabuut visdazhaadaako auglju svaigi spiestas sulas. Peec pludmales super taada sula ar lielu karstmaiziishu piedaavaajumu.
Protams Rio veel pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Kautkur man tepat blakus Kopakabanaa dziivo Paulu Koelju, braziilju pasaules slavenais rakstnieks. Vinju gan uz ielas neizdevaas ieraudziit.
Tomeer visvairaak cilveeki Rio paziist kaa karnevaala vietu. Karnevaals liekas notiek kautkad ap februaari un tad te ir pilns ar cilveekiem, cenas tiek paceltas vismaz divreiz un pilseeta valda Samba un nebeidzams tusinsh. Biju aizgaajis liidz Sambadromam. Taa sauc vietu, kur notiek karnevaala paraades kulminaacija. Tagad, kad shii vieta ir tuksha taa ne ar ko iipashu gan neizceelaas, vienkaarsha iela ar lielaam tribiineem. Karnevaala laikaa pludmales esot cilveeku paarpildiitas.
Arvienvaardsakot, Rio ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee. Man taa ljoti patika, mana tipa pilseeta. Te apvienojas dabisks un cilveeciks skaistums, siltums un cilveeku aktivitaate. Veel kas te ir aciimredzami un Braziilijaa vispaar, ka taa ir valsts prieksh visiem jeb kaa skan Braziilijas sauklis 'Pais de todos', un tas noziimee, ka te draudziigi sadziivo visaadas rases un tautiibas. Un arii mikseejas savaa starpaa. Liekas, ka tas tomeer ir unikaali, jo ASV, kas sevi uzskata par baigo piemeeru shai jomaa, taa noteikti nav (pastaav spriedze, kas tiek veel kultuuraa iipashi akcenteeta), nav arii citur. Cilveeki ir lepni par savu valsti. Cilveeki arii netur emocijas sevii, ne pozitiivaas, ne negatiivaas, un ir briivi savaa uzvediibaa. Liidz ar to shis bija celjojuma faktiski peedeejais punkts un arii taa kulminaacija un viens no spilgtaakajiem iespaidiem, uztureejos te 10 dienas un pat neaizbraucu uz futeni Agentiina-Braziilija kaa biju plaanojis.
Tas laikam arii viss, veel ielikshu peedeejo zinju no Salvadoras shodien vakaraa.

otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

Urugvaja

Taatad no Buenos Airesas ar kugji nonaacu Urugvajaa, pilseetaa Kolonija, kas atrodas upes otraa pusee. Kolonija ir ljoti smuka maza pilseetinja pie upes. Taas vecpilseeta ir iekljauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstaa, un man liekas pamatoti. Vecpilseetaa ir mazas brugjeetas ielas, dazhaas staav kara laika mashiinas, gar malaam veclaiciigi lukturi kaa Riigas parkos, daudzas mazas eestuves, dazhaas vietaas skan patiikama muuzika. Galvenais objekts ir sena baaka. Arpus vecpilseetas ielas, kuras ieskauj koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielas, liidziigi kaa tas bija Argentiinas pilseetaa Mendozaa. Veel sheit netaalu no centra ir arii pludmale, golfa laukums, hipodroms, bulju ciinju stadions un piraatismam veltiits muzejs. Klasiskajam piraatismam, nevis disku kopeeshanai. Apmekleeju muzeju un uzzinaaju, ka visa kariibu juuras apkaartne noseeta ar avareejushiem kugjiem, kas bijushi pilni ar bagaatiibaam. Attieciigi uz turieni tad arii buus naakamais celjojums. Veel shaada taada informaacija par piraatiem un avareejushajiem kugjiem. Piraati daliijaas vairaakaas grupaas - tiirie piraati, kas laupiija uz savu roku, bez nekaada mandaata (slavenaakais no tiem laikam Melnaa Baarda, nejaukt ar Shkjeeli), un piraati ar citiem nosaukumiem, kas darbojaas zem kaadas valsts mandaata apzogot un saboteejot citu valstu kugjus, respektiivi tas izpaudaas taa, ka shie piraati paarsvaraa straadaaja Anglijas vaardaa un uzbruka Spaanijas kugjiem, kas veda daargumus no kolonijaam uz Spaaniju un liidz ar to palielinaaja taas ietekmi Eiropaa, kas Anglijai nepatika. Shie piraati bija savaas maajaas godaajami cilveeki, vispaziistamaakie ir Henrijs Morgans (dzeeraaji atcereesies sho vaardu) un Sers Francis Dreiks. Kaapeec shis muzejs ir te, taalu no Kariibu juuras? Laikam jau taapeec, ka arii sheit shai upee ir nogrimushi daudzi kugji ar daargumiem. Arvienvaardsakot, shii bija viena no labaakajaam pilseetaam celjojuma laikaa (bet tas shoreiz ir mans personiskais viedoklis, pienjemu, ka buus taadi, kam taa liksies nekas iipash), tomeer mazinja un taapeec pavadiiju sheit tikai 2 dienas un devos taalaak uz Montevideo, Urugvajas galvaspilseetu.
No Montevideo protams gaidiiju daudz vairaak nekaa taa ir patiesiibaa. Kaa nekaa vinjai ir tik skaniigs nosaukums. Ne ar ko iipashu vinja gan neizceljas, mazliet liidziiga Buenos Airesai, bet ne gluzhi un mazaaka. Cilveeki gan liidziigi argentiinieshiem. Ir itkaa vecpilseeta, bet nu ne iipashi man. Viena maaja ljoti patika, bet nekas vairaak arii atminjaa nepaliks. Varbuut veel tikai tas, ka te atkritumus no centra izvadaa nevis smagaas mashiinas, bet gan zirgi. Te cilveeki arii ir lieli mates (vieteejaa teeja, teiksim taa) piekriteeji, taapat kaa Paragvajaa. Visur var redzeet cilveekus ar speciaalajaam teejas kruuzeem un termosiem ar uudeni rokaas, gan autobusos braucot no darba, gan uz ielas, visur. Es sho paraadiibu neizprotu, jo tas ir tik neeerti. Biezhi vien naakas noveerot, kaa kaads brauc no darba ar portfeli vienaa rokaa, termosu un mates kruuzi otraa, iekaapj autobusaa un mocaas samaksaat par biljeti konduktoram.
Montevideo starpcitu notika pirmais pasaules kauss futbolaa 1930. gadaa, kuru Urugvaja pati arii uzvareeja. Urugvaja uzvareeja arii peec 20.gadiem Braziilijas slavenajaa Marakanas stadionaa (lielaakais pasaulee) paarspeejot maajiniekus braziiljus un taa salauzhot sirdis vairaakiem desmitiem miljonu braziilju (liekas tas joprojaam ir Braziilijas saapiigaakais zaudeejums taas veesturee). Visi shie notikumi atspoguljoti futbola muzejaa, kas atrodas 1.pasaules kausa stadionaa, kas veel joprojaam kalpo vieteejaam futbola komandaam. Aizgaaju uz sho stadionu un muzeju peedeejaa briidii, jo bija nopirkta biljete uz Punta del Este pilseetu un bija stunda briiva laika. Muzejaa pavadiiju 2 minuutes ilgaak neka vajadzeeja, dabuuju atkal skriet uz autoostu un paarbaudiit cik punktuaali sheit attiet autobusi. Viss kaartiibaa, attiet ljoti punktuaali, liidz ar to savu autobusu nokaveeju, naacaas braukt ar naakamo, labi, ka bez finansiaalaam sekaam. Braucot aaraa no pilseetas braucaam cauri labiem, smukiem rajoniem, bija arii labie parki, taaka ar to Montevideo varbuut nav tik slikti kaa saakumaa likaas. Un pilseeta noteikti dabon pluspunktus par skaistaako pilseetas nosaukumu latiinjamerikaa - Montevideo. Laikam tad pie reizes jaatziimee pilseeta ar vissliktaako nosaukumu latiinjamerikaa - Huhui, Argentiinaa.

Punta del Estee nonaacu tieshi uz saulrieta laiku, pa celjam pabraucot garaam vietai, ko uzskata par labaako saulrieta vietu visaa Urugvajaa. Tieshaam ljoti skaists saulriets (vietaa, ko sauc par Punta Ballena, no taas vietas arii labi skatiities uz valjiem, kuri gan veel nav atpeldeejushi, nav sezona). Punta del Este ir slavens kuurorts pie Atlantijas okeaana. Pilseeta atrodas uz shauras pussalas, kuru no vienas puses apskalo mieriigie Rio Platas uudenji, bet no otras puses atklaatais okeaans. To sezonas laikaa apmekleejot ljoti daudz argentiinieshu un braziilju. Es tam ticu, jo pilseeta ir noseeta ar lieliem hoteljiem, no kuriem tagad, ziemas laikaa, daudzums nestraadaa. Pashlaik ir ziema un auksts, taatad nesezona, pilseeta tuksha, bet man tas patiik, taada Juurmala ziemaa. Visapkaart pussalai ir promenaade, pa kuru ik pa laikam noskraida kaads braziilju tuurists. Pie pussalas ir vairaaki moli, kuros piestaajushas daudzas jahtas, arii biezaas jahtas (Romkas tipa, nevis norveegju gjimenes jahtas). Te ir daudz no arhitektuuras viedoklja skaistas maajas un skaista baaka. Sheit ir arii iespeejams noskatiities gan saulleektu, gan saulrietu uudenii. Arvienvaardsakot skaisti.
Taalaak braucu uz vietu, ko sauc par Cabo Polonio. Aprakstaa bija rakstiits, ka te jaabuut lielaam staigaajoshaam kaapaam. Kaapas bija, bet laiks bija lietains un apmaacies, taapeec neatstaja uz mani taadu iespaidu kaa piemeeram Nidas kaapas. Ja saule apspiideetu smiltis, gan jau ka skats arii buutu cits. Gar okeaana krastu ir dazhas mazas zvejnieku buudinjas. Es ar sev taadu gribeetu, vienkarshu koka buudinju ar logu uz okeaanu. Starp kaapaam vienaa vietaa sheit ir klinshains krasts uz kuraam sabuuveetas simpaatiskas baltas muura paarsvaraa vienstaavu maajas. Pie shiim klintiim un netaalu esoshajaas salaas beidzot ieraudziiju iistaas juuras lauvas. Iistaas taapeec, ka vinjaam ir arii kautkaada liidziiba ar lauvaam - ap galvu taads kaa vainags. Sheit vinju bija ljoti daudz, viena no lielaakajaam kolonijaam pasaulee. Piegaaju ljoti tuvu, liidz aizsargzhogam. Kad piegaaju pie zhoga visi lauvas saaka blisinaaties uz maniim. Radaas iespaids, ka vinjas zina, ka par to taalaak cilveeks nevar iet un skatiijaas, ja kaapshu paari zhogam, ta jaatin prom uz uudeni. Bet nu zhogam paari nekaapu, vajadzeeja doties atpakalj uz peedeejo autobusu uz Kastiljos pilseetu. Atpakalj taapat kaa turp bija jaaiet 8 km. Pa celjam satiku vienu suneni, shii aatraa solii skreeja man virsuu, domaaju, ka grib iekost, taapeec vilku aaraa negarshiigos cepumus. Bet nee, izradiijaas, ka vinja grib draudzeeties. Turpinaajaam celju divataa. Peec neilga briizha mums pievienojaas veel viens suns, kas es nezinu peec kaa izskatiijaas. Izskatiijaas, ka vinja mamma vilcene sagreekojusi ar veeja suni. Dzhekam bija garsh spics purns un vinsh bija aatrs skreejeejs. Kaapeec to staastu? Taapeec, ka pa celjam gaajaam cauri mezham, a tur ik pa laikam ganaas govis. Un shitais suns miileeja taas trenkaat. Bija smiekliigs skats kaa govis skraida pilnos koksos turp atpakalj pa mezhu lauzhot kokus un muujinot krievu lamuvaardus. Tomeer visu cienju goviim, izraadaas vinjas arii var diezgan aatri paskriet. Ja grib ta var. Taa mees gaajaam, gaajaam liidz nonaacaam kaada km attaalumaa no autobusa pieturas. No shii attaalumaa arii noveerojaam kaa smuki, majestaatiski aiziet muusu miiljais, peedeejais autobuss. Neko dariit, izleemu iet atpakalj ar kaajaam, neko citu taisniibas labad arii nevareeja izlemt. Teicu sunjiem, lai iet maajaas, ka jaaiet 20-30 km, bet shie neko nesaprot. Tagad tikai padomaaju, ka nevajadzeja to teikt latviski, blin. Labi taa mees gaajaam pa lielcelju 15 km, apkaart pljavas ar retaam palmaam, ljoti smuki. Visu laiku apkaart arii govis, liidz ar to arii akshions, jo sunis nelikaas mieraa un turpinaaja trenkaat. Peec tiem 15 km izdevaas nostopeet vienu no retajaam mashiinaam un aizveda mani uz pilseetu. Zheel bija sunjus, itsevishkji jau paveco suneni, kas izskatiijaas sagurusi peec gaajiena, un kuri palika bez sava liidera, top menedzhera. Vinja ljoti uztraucaas, kad iekaapu mashiinaa, bet nu vismaz palika divataa.
Taalaak braucu uz pilseetu Chuy, kas interesanta ar to, ka centraalaas ielas vienaa pusee ir Braziilija, bet otraa - Urugvaja. Briiva kustiiba, nekaadas kontroles. Nokaartoju sev konsulaataa Braziilijas viizu (ljoti vienkarshi - jaasamaksaa 20 usd un tev ir viiza, turpretii Montevideo prasa ienaakumu izzinjas, atpakaljbiljetes utt.). Robezhkontroles faktiski nav, ziimogus neielika. Taatad mans ieteikums tiem, kas grib apskatiit Braziiliju bez viizas ir braukt caur Urugvaju un peec tam atpakalj uz Urugvaju.
Par cik celjojums virzaas uz beigaam, esmu ielicis karti ar celju, kuru veicaam un kur veel buusim.

Buenos Aires

Peec 5o stundaam autobusa esam galvaspilseetaa Buenos Airesaa. Braucienam itkaa vajadzeeja buut smagam, bet godiigi sakot esmu taa jau pieradis, ka tas bija kaabrauciens uz Jeekabpili. Bet nu tas taa. Izbraucaam mees no Ushuaijas agri no riita, ieprieksheejaa dienaa sapirku labi daudz eedamaa ilgajam braucienam. Taa bija liela kljuuda, jo tikai neilgi peec sapirkshanaas atcereejos, ka buus jaashkjeerso Chiiles robezha un uz robezhas viss tiks atnjemts. Tomeer liku lielas ceriibas uz to, ka mees netiksim kratiiti, jo faktiski braucam tikai tranziitaa cauri Chiilei, neizkaapjot taas teritorijaa. Tomeer nekaa nebija, nonaacaam uz robezhas un tur pretii uzciitiigs, atbildiigs somu paarbaudiitaajs, tvaju makj. Zinaaju, ka vedu paari lielu banaanu un aabolu kontrabandu, uz sienas skaidras bildes ar ziimeem, kuraas ar sarkanu paarsviitrots aabols. Cereeju, ka varbuut pavirshi paarbaudiis un neieraudziis manus banaanus un aabolus, jo manu somu citos robezhpunktos parasti ljoti pavirshi paarbaudiija. Kad tiku liidz savas somas paarbaudiishanas kaartai dzheks man kaa parasti uzdeva jautaajumu vai nevedu augljus utt. Sirdsapzinja neljaava melot aciis skatiidamies, taapeec es izveeleejos `neko nesaprotu` taktiku. Dzheks uzreiz saprata, ka esmu kontrabandists, laikam pieredzeejis. Kaartiigi paarbaudiija somu un atrada banaanus. Veel peec inerces meegjinaaju neveiksmiigi diskuteet par to vai banaans ir augs vai auglis (godiigi sakot nezinu kaapeec saaku sho diskusiju, jo faktiski tas neko nemainiitu), bet nu banaani tika konfisceeti. Vieniigais labums, ka robezhsargs taa safanojaas par banaanu konfiskaaciju, ka neieveeroja, ka manai somai ir dubultdibens, kuraa pasleepti aaboli, kas ir daudz veertiigaaki. Taatad daljeeji kontrabanda izdevaas. Peec konfiskaacijas braucaam taalaak un es veel kaadas 2 stundas dusmojos uz Chiili un noleemu, ka Chiile prieksh manis bija sliktaakaa valsts Dienvidamerikaa.
OK, taatad esam Buenos Airesaa. Buenos Airesa ir Argentiinas galvaspilseeta un izskataas diezgan eiropeiski, tomeer jaasaka, ka no shiis pilseetas biju gaidiijis kautko vairaak. Galvenais pilseetas truukums ir tas, ka tai nav taadas izcilas centraalaas vietas, kaa pilseetas simbols. Obelisku, kas atrodas milziigaas ielas centraa un ir uz daudzaam pastkarteem par taadu nevar uzskatiit, jo vinsh ir aarkaartiigi primitiivs un neko neizsakosh. Arii centraalais laukums , kuraa vienmeer kaads pret kautko streiko (sheit un miilestiibaa pret revoluucijaam paraadaas argentiinieshu liidziiba franchiem), ir diezgan neizteiksmiigs. Neskatoties uz to, pilseeta kopumaa ir interesanta, sadaliita vairaakos atshkjiriigos rajonos - ir tusinju rajons, ir shauru brugjeeto ielinju rajons , kuraas tiek tirgoti amatnieciibas izstraadaajumi, ir centrs ar daudzaam augstaam smukaam maajaam un gaajeeju ielaam, ir arii viens rajons ar ljoti kraasainaam maajaam un futbola stadionu. Veel te ir nenormaali lielas ielas, vienreiz uz vienas ielas saskaitiiju 11 joslas vienaa virzienaa.
Buenos Airesa pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Nu pirmaam kaartaam jau ar vienu lietu, ko katrs zina. Nu, kursh uzminees? Kursh minees, minees pareizi! Meitenes noteikti zinaas!? Kursh teica Tango? Nee, Tango nebuus pareizaa atbilde. Tas protams ir Djego Maradona! Futbola gjeenijs, ko dievs suutiijis Argentiinai un kursh dzimis vienaa no Buenos Airesas piepilseetaam un savulaik speeleejis Argentiinas legjendaaraakajaa un miileetaakajaa klubaa Boca Juniors. Djego 1986. gadaa vinneeja Argentiinai pasaules kausu futbolaa, kas ir augstaakaa balva visaa sporta pasaulee. Vinsh ir speeciigs maarketinga simbols, tiek paardoti visdazhaadaakie kreklinji ar Maradonu, dazhreiz arii ar banaaliem uzrakstiem. Tiek arii pieliidzinaats dievam, izmantojot vinja 10 numuru simbolaa`D10s` kas izskataas kaa vaards spaanju valodaa `Dios` jeb latviski Dievs. Visvairaak vinja klaatbuutni var just rajonaa, ko sauc par Boca, kuraa galvenais objekts ir Boca Juniors stadions dzeltenaas un zilaas kraasaas. Taadaas pashaas kraasaas nokraasotas arii daudzas maajas shajaa rajonaa. Tiek paardoti futbola suveniiri, daudzi tuuristi brauc uz shejieni skatiities Boca Juniors speeles un izbauda dienvidamerikas entuziastiskaas publikas radiito elektrizeejosho atmosfeeru. Mees to izbaudiijaam jau Ekvadoraa, un starpcitu tagad jau tapis zinaams, ka tieshi taas komandas, kuru ciinju toreiz skatiijaamies ir iekljuvushas Copa Libertadores (Latiinjamerikas chempionu liiga) finaalaa un liidz ar to shogad ir labaakaas divas komandas latiinjamerikaa. Kaada no shiim komandaam (uzvareetaaja) liekas kautkad rudenii ciiniisies ar Manchestras United par superkausu, lai noskaidrotu pasaules labaako klubu. Labi tas taa par futbolu, ja kaada meitene arii lasiija sho blogu, tad esmu vinju jau pazaudeejis.
Taatad kjeramies pie otras lietas, kas visvairaak raksturo Buenos Airesu. Nu kursh shoreiz minees, kas taa ir. Nu, jau redzu, ka daudziem tas staav uz meeles! Dzirdu, ka kaads jau tur aizmuguree saka Eva Perona? Kursh teica Eva Perona? Nee, Eva Perona nebuus pareizaa atbilde. Tas ir Tango, Argentiinas un tieshi Buenos Airesas melanholiskaa deja. To, ka shii deja ir melanholiskaa, to es pats neizdomaaju, bet gan izlasiiju aprakstos, OK, taaka nesaaciet te iedomaaties, ka esmu super eksperts. Faktiski Tango manaas aciis ir tas, kas tieshaam padara sho pilseetu iipashu un pasaulee atpaziistamu. Nav taa, ka te visi to vien dara kaa dejo tango, bet tango tiek izmantots kaa turisma objekts. Katru vakaru notiek Tango shovi kaa taadas teaatra izraades. Dazhaas pilseetas tirdznieciibas ielaas nedeeljas nogalees notiek tango paraugdemonstreejumi. Ir paari, kas sagjeerbjas tango teerpos (meitenes apspiileetaa, formas izceljoshaa parasti sarkanaa teerpaa un dzheks eleganti apgjeerbies ar tipisku cepuri) un pozee fotograafijaam. Parasti meitenes izskataas ljoti kaisliigas, dzheki mazliet atturiigi. Kautgan ko es tur tagad veerteeju, neesmu eksperts. Tango, arvienvaardsakot, manaas aciis ir galvenais, kas padara sho pilseetu iipashu. Uz ielaam var noveerot arii daudzas citas artistiskas darbiibas un ne tikai briivdienaas. Katru vakaru kautkas notiek gaajeeju ielaas, pat shajaa Buenos Airesai visaukstaakajaa laikaa. Redzeeju gan teatraalus uzvedumus, gan dejotaajus, gan zhongleetaajus, akrobaatus, gan dziedaataajus, gjitaaristus, duudotaajus, futbolbumbas dribleetaajus un ko tik veel nee. Interesanti, katru vakaru, ko pavadiiju sheit, staigaaju pa ielaam un vienmeer ieraudziiju kaadu jaunu uzvedumu. Redzeeju arii diezgan daudz bezpajumtnieku, kas prasa naudu. Iipatneeji bija tas, ka bezpajumtnieki izdevushi savu zhurnaalu un paardod tuuristiem par neadekvaatu cenu (prieksh taa materiaala kas tur bija) kaa paliidziibas veidu.
Sheit juutams arii slavenaa revolucionaara Che Gevaras gars, vismaz attieciibaa uz tirdznieciibu noteikti. Tiek paardoti kreklinji un citi suveniiri ar slaveno Che bildi. Ir arii dazhaadas variaacijas par Che teemu, piemeeram Simpsons Che izskataa paarveidojis slaveno moto `Hasta la victoria, siempre` par `Hasta la ultima cerveza, siempre` (tas spaanju valodas zinaataajiem). Che sheit tiek uzskatiits par ideaalistu un droshi vien ir daudzu jaunieshu elks. Veel sheit kaa kulta personu vareetu atziimeet Evu Peronu, kuras kapa vietu devaamies apskatiit. Droshi vien lielaakaa dalja atceras filmu-muuziklu `Evita`, kur galveno - Evas Peronas lomu atveidoja Madonna, kas dziedaaja `Don`t cry for me, Argentina`. Vinja bija viena Argentiinas prezidenta (Perona) sieva, laba oratore, un argentiinieshi vinju laiku atceras kaa Argentiinas augshupejas laiku. Argentiina savulaik bija viena no attistiitaakajaam valstiim pasaulee.
Izbaudiijaam arii Buenos Airesas naktsdziivi, pirmoreiz, kad Kordobaa satiktaas meitenes muus aizveda uz klubu ar nosaukumu, kas uzreiz man radiija nelabas aizdomas - Roxy. Nekad neesmu bijis Latvijas Roxy, bet man liekas, ka shis Roxy ir veel suudiigaaks nekaa muuseejais. Vispaar, kas iedomaajas ielikt klubam tik debiilu nosaukumu kaa Roxy. Tomeer neskatoties uz debiilo nosaukumu un klubu, sheit satiku slaveno argentiinieshu tenisistu Giljermo Kanjasu lopaa, par ko biju ljoti paarsteigts, jo tagad tikko bija saacies Francijas atklaatais chempionaats, kuraa argentiinieshi un tieshi vinsh parasti ljoti labi nospeelee. Peec tam apskatiijos, ka shis zaudeejis pirmajaa kaartaa un attieciigi bija par ko iedzert. Naakamajaa dienaa peec kluba meitenes apsoliija aizvest muus uzspeeleet lauka hokeju, bet tur viss nojuka, par ko biju mazliet pikts, jo gribeeju pasportot. Kaa nekaa man jaatguust forma, jo esmu Latvijas tenisa klubu chempionaataa vienaa liigaa ar Gulbi. Es esmu vieniigais savaa komandaa, kas vinju var apstaadinaat, komandas biedri uz mani paljaujas.
Veelaak biju arii uz vienu citu klubu. Saprotiet pareizi, sabiedriibaa radies iespaids, ka esmu baigais tuseetaajs, bet taa nemaz nav. Tuseeju pat mazaak nekaa mana jaunaakaa maasa, kas vispaar gandriiz netusee. Shis tusinsh tika noorganizeets no hostelja, arii nekas iipash, taapeec atljaushos secinaat, ka Buenos Airesa nav baigi labaa klubu tusinju vieta. Shai tusinjaa gan nacaas izbaudiit somu savdabiigo mentalitaati, kad tie ir kjeemaa, bet savaadaak nekas interesants.
Peedeejaa dienaa, kad kaajaam jau biju apstaigaajis visu Buenos Airesu, peec ilgaam paardomaam izdomaaju aiziet uz ZOO parku. Tas bija lielisks, labaakais, ko liidz shim biju redzeejis. Tas, kas te bija labi, pirmkaart bija tas, ka pa ZOO parku reaali briivi staigaa dazhaadi putni, katkaadi zkjveidiigi radiijumi un kautkaadi juuras zhurkai liidziigi veidojumi lielos daudzumos, kas rada labu atmosfeeru. Pie tam nebaidaas no cilveeka un pat grib draudzeeties. Bet draudzeeties grib taapeec, ka cilveeki vinjiem dod eedamo. Dod speciaalu eedamo, ko paardod zooparka teritorijaa (viens universaals eedamais visiem zveeriem - kautkaada sausaa bariiba). Liidz ar to visi dziivnieki, arii tie, kas aiz resteem, meklee kontaktu ar cilveeku. Domaaju, ka vinji tur dziivniekus mazliet badaa, vismaz tik daudz, lai tie gribeetu eest, un taapeec dotos pie cilveekiem. Tomeer dziivnieki izskataas ljoti labi un paartikushi, atkariibaa no sugas protams - ir taadi kas juutas pilniigi komfortabli (visaadas kazas un lamas) un taadi, kurus tureet zooparkaa peec manaam domaam ir noziegums (gruuti noskatiities uz kondoriem kraatinjaa). Man liekas nopeerkams eedamais ir lieliska ideja, Riigas Zoo buutu ko pamaaciities. Beerniem tachu taa patiik barot dziivniekus, domaaju tas padariitu vinju apmekleejumu daudz interesantaaku. Redzeeju vairaakus dziivniekus, ko ieprieksh nebiju redzeejis - Zhirafi, Bizoni, Shimpanzi, Degunradzi un citus. Shimpanzi ieraugot Daarvina teorijas par evoluuciju likaas daudz ticamaakas. Zhirafei izraadaas ir supergara meele, un Bizonji tieshaam miil bizot. Viens Bizonis ar lielaaku prieku dzenaaja briivi pa parku staigaajoshos zakjveidiigos prom no savas teritorijas. Interesantajaa Zooparkaa uztureejos tik negaidiiti ilgi, ka beigaas naacaas panervozeet un skriet ar smagajaam somaam pa Buenos Airesu uz kugji, uz kuru man jau bija nopirkta biljete. Paspeeju peedeejaas 10 minuutees un braucu taalaak paari upei uz naakamo valsti un arii peedeejo neiepaziito shajaa celjojumaa - uz Urugvaju.