Saakshu ar to, ka esam nonaakushi Kostarikaa un satikushi arii Ozolinju paari. Chetrataa ir jautri, vakar visi jau bijaam uz vienu parku, kur vaariijaas vulkaniskie dublji, ar kuriem gan neko nevareeja iesaakt, jo tur bija vismaz 75 graadi. Veel tur bija smirdiigi seeraini duumi, kas mani iipashi neuzrunaaja. Toties viena lieta gan tur bija ljoti laba - mezha viduu peec ilga 6 km gaajiena bija laguuna ar uudenskritumu, ljoti skaisti un atsvaidzinoshi (ielikshu vidziku). Laguunaa bijaam tikai mees chetrataa, pa kokiem leekaaja meerkakji, redzeejaam arii zakja, cuukas un vaaveres krustojumu un putnus. Tomeer vakardienas galvenais notikums saistiits ar brunjurupuchiem. Peec parka apmekleejuma, braucaam prom no Libeerijas pilseetas uz Tamarindo, pilseetinju pie klusaa okeaana, kas ir kaarteejais seerferu ciems, bet ne tikai. Te uz sauszemes iznaak un deej olas arii pasaules lielaakais brunjurupucis, kuru kautkaa sauc, bet es neatceros. Paprasiiju Kaarlim, vinsh teelo, ka atceraas, bet beigaas izraadaas ka neatceraas gan. Shie brunjurupuchi gadaa veic nenormaalus attaalumus un deej olas tur kur pashi ir piedzimushi. Vinji ir uz izmirshanas robezhas, taapeec te ir ljoti stingri reglamenteetas ekskursijas to apskatei. Brunjurupucha skatiishanas notiek naktii (tikai 4 grupas pa 15 cilveekiem katru nakti un mums paveicaas tikt uzreiz grupaa, tikko kad bijaam ieradushies), kad vinsh atpeld no okeaana, lai izraktu olu glabaatuvi un izdeetu olas (parasti virs 60). Var gadiities arii taadas naktis, kad neierodas neviens brunjurupucis, un sanaak, ka esi noseedeejis 4 stundas par velti ( jeb pareizaak sakot samaksaajot 28$ par ekskursiju un neko neredzot). Ja taa notiek tiek dota veel viena iespeeja naakamajaa dienaa, bet ja arii tad neatnaak, tad nauda tiek zaudeeta. Taaka teoreetiski iespeejams, ka noseedi 2 naktis pa 4 stundaam un neko neredzi.
Mums taa negadiijaas, lai gan bijaam tuvu tam, lai buutu paarceeliens uz naakamo dienu. Mees bijaam dienas peedeejaa grupa, un katrai grupai tiek pa vienai cherepahai. Visas grupas ierodas gandriiz vienlaiciigi, taapeec, tiem kas ir ceturtajaa grupaa vajag taa, ka tai naktii ierodas vismaz 4 brunjurupuchi. Muuseejais ceturtais ieradaas tikai pusstundu pirms deadlina, kad dazhi jau atmeta ceriibas. Muus pielaida Brunjurupucim no mugurpuses, lai vinsh muus neredz, citaadi satiis makshkjeri un tiisies prom (bet viss actions taapat notiek mugurpusee, galva faktiski ir ierakusies smiltiis). Brunjurupucis no saakuma attiira teritoriju, iekaartojas taa eertaak un saak rakt bedri tik taalu, cik speej aizsniegt ar pakaljkaajaam (tas ir apm 70 cm dziljums). Rok ljoti ruupiigi un pacietiigi, ar izteiktu tehniku, kas nodroshina to, ka bedree no izraktaa nekas nebirst atpakalj. Kad izrakts, saak deet baltas olas, kas ir lielumaa starp pingponga un tenisa bumbinju, peec izskata izskataas kaa Trikaatas siera siera bumbinjas, ljoti elastiigas. Peec tam visu aizrok. Un tad aizmaalee peedas (sho dalju gan neredzam, jo muus dzen prom, citaadaak brunjurupucis muus ieraudziis) . Muusu brunjurupucis bija 1.5 m garsh un 1.05 m plats zverjuga. Ljoti liels un smags - ap 250 kg (sveert gan vinju nesveera, bet tas esot parastais svars). Nezinu kaa vinsh var papeldeet.
Diemzheel bildeet nedriiksteeja, tika izmantotas tikai infrasarkanaas baterijas, citaadaak bija tumsa, ja neskaita naktii spiidoshos krabiishus. Kad gaajaam gar juuru, no smiltiis ierakushajasamies krabjiem, atspiezhoties uz peedas, zem taas saak mirgot zeme (liidziigi kaa kaadaa Maikla Dzheksona klipaa).
Mums taa negadiijaas, lai gan bijaam tuvu tam, lai buutu paarceeliens uz naakamo dienu. Mees bijaam dienas peedeejaa grupa, un katrai grupai tiek pa vienai cherepahai. Visas grupas ierodas gandriiz vienlaiciigi, taapeec, tiem kas ir ceturtajaa grupaa vajag taa, ka tai naktii ierodas vismaz 4 brunjurupuchi. Muuseejais ceturtais ieradaas tikai pusstundu pirms deadlina, kad dazhi jau atmeta ceriibas. Muus pielaida Brunjurupucim no mugurpuses, lai vinsh muus neredz, citaadi satiis makshkjeri un tiisies prom (bet viss actions taapat notiek mugurpusee, galva faktiski ir ierakusies smiltiis). Brunjurupucis no saakuma attiira teritoriju, iekaartojas taa eertaak un saak rakt bedri tik taalu, cik speej aizsniegt ar pakaljkaajaam (tas ir apm 70 cm dziljums). Rok ljoti ruupiigi un pacietiigi, ar izteiktu tehniku, kas nodroshina to, ka bedree no izraktaa nekas nebirst atpakalj. Kad izrakts, saak deet baltas olas, kas ir lielumaa starp pingponga un tenisa bumbinju, peec izskata izskataas kaa Trikaatas siera siera bumbinjas, ljoti elastiigas. Peec tam visu aizrok. Un tad aizmaalee peedas (sho dalju gan neredzam, jo muus dzen prom, citaadaak brunjurupucis muus ieraudziis) . Muusu brunjurupucis bija 1.5 m garsh un 1.05 m plats zverjuga. Ljoti liels un smags - ap 250 kg (sveert gan vinju nesveera, bet tas esot parastais svars). Nezinu kaa vinsh var papeldeet.
Diemzheel bildeet nedriiksteeja, tika izmantotas tikai infrasarkanaas baterijas, citaadaak bija tumsa, ja neskaita naktii spiidoshos krabiishus. Kad gaajaam gar juuru, no smiltiis ierakushajasamies krabjiem, atspiezhoties uz peedas, zem taas saak mirgot zeme (liidziigi kaa kaadaa Maikla Dzheksona klipaa).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru