Joprojaam esam Granadaa. Shodien aizbraucaam uz Laguna Apoyo, kas ir netaalu esosh vulkaana izraisiits kraateris - ezers. Tas ir zemaakais punkts Centraalamerikaa, vai vismaz kautkas uz to pusi - es par to lasiiju, bet jau aizmirsu. Ezers ir dziljsh, liekas dziljaaks par Baltijas juuru, taapeec taalu no krasta nepeldeeju, ljoti aatri paliek dziljsh. Par sevi mazaak baidiijos, bet bija jaapieskata KK, jo vinsh nemaak peldeet (laigan apgalvo ka maak, lieliibnieks). Nekaada baigaa tuurisma industrija ap sho ezeru nav izveersta, lai gan to liekas te vareetu izveerst.
Paareejo dienu pavadiijaam Granadaa. Nu karoche man nav ko rakstiit par shodienu, vairaak vai mazaak atpuutaamies, lai riit dotos uz salu Nikaragvas ezeraa, peec tam brauksim uz Nikaragvas seerferu paradiizi un tad uz Kostariku, kur muus sagaidiis Kaspich (Ozo no Converse, vipendrila, kas braukaa ar to All stars numura mashiinu) ar kundzi. Vinsh jau ir sagatavojis programmu Kostarikai, un tas muus ar KK arii visvairaak biedee. Bet nu uzticeesimies tiem muzej-miiljiem. Kostarikaa buusim nedeelju, bet sazvaniit muus nevarees, jo taa ir viena no retajaam valstiim, kur nekjer (vienkarshi nav zonas).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru