Nu taa, par cik taapat nav ko dariit, tad varu uzrakstiit kaa man iet. A iet nekaa. Dienas lielaako dalju parasti pavadaam Kolumbijas konsulaataa seezhot un veerojot apmekleetaajus. Naak dazhaads kontingents. Shodien piemeeram redzeejaam biezu jaunieshu gjimeniiti (viiram ap 50 gadiem, sievai ap 27 un mazais liidz 1 gadam) ar aukli un ratinjiem virs 1200 USD veertiibaa (ukrainja veerteejums), manashkas utt. Konsulaata darbinieki jau taa pie mums pieradushi, ka KK shodien pat pielika pie darba. Vinjam bija jaanovaac ziemassveetku mantinjas. Bez tam muus jau saak cienaat ar kafiju. Laigan to nedzeru, es shoreiz arii pieteicos uz kafiju, jo domaaju, ka kur kur, bet nu Kolumbijas konsulaataa noteikti pasniegs slaveno Kolumbijas kafiju, bet atkal ablomiijos, jo taa bija parastaa kafija. Dienas beigaas gan mums pateica, ka ir ljoti labas ceriibas riit dabuut viizu, taapeec jau riit iespeejams brauksim uz Kolumbiju.
Vairs neko iipashi nevaru pastaastiit, te visu laiku ir silts laiks, saule, vairs neliist.
Aa, varu vieniigi pastaastiit par kino. Esmu jau aizgaajis uz kinci 2 reizes. Kincis te maksaa no 2 liidz 4 USD. Vakar biju uz labu filmu, kura saucas "Miilestiiba holeras laikos". Laba un skaista filma par muuzha miilestiibu, uznjemta peec latiinjamerikaanju (Kolumbieshu) rakstnieka Gabriela Garsija Markesa romaana. Skatiijos, ka vinja driiz ies arii Riigaa, taakaa noteikti aizejiet, shii filma noteikti patiks sievieteem. Tas ir mazliet raudamgabals (bet es neraudaaju, ok!), bet arii izklaideejosha. Bet nu ne tas ir galvenais. Galvenais ir tas, ka darbiiba norisinaas Kartagenaa, Kolumbijaa, tieshi tajaa pilseetaa uz kuru mees iespeejams riitaa brauksim. Kino skatiishanaas kultuura un atmosfeera te ir atshkjiriiga no Latvijas. Nevar taa ieiet filmaa kaa Latvijaa, bet toties ir jautri. Lieta taada, ka te lielaakaa dalja skatiitaaju sapeerk popkornu, kolu, neviens i nedomaa sleegt aaraa mobilos un vispaar ir diezgan paskalji, lielaakaa dalja nekomplekso par sho lietu. Te ir taa, ka kaadam pazvana, tad vinsh mieriigi runaa itkaa buutu uz ielas, nekaadi pieklusinaati "es tev veelaak paarzvaniishu" vai kas taads. Bez tam vakar nezin kaapeec viens bija atvilcis savu siiko uz kino. Siikais kaa jau vareeja paredzeet nenoveerteeja filmas sarezhgjiitos miilestiibas pavedienus un visu laiku skalji tramdiija mammu. Ir cilveeki, kas meegjina citus kushinaat, bet vinji uzreiz tiek kolektiivi apsmieti un nolien savaas alaas. Vislabaak bija, kad filmas svariigaa momentaa vienam piezvaniija un vinsh iegrima sarunaa. Njemot veeraa filmas momenta svariigumu uzreiz dazhi (preciizaak dazhas pavecaakas filmaa iegrimushas daamas) saaka kushinaat, peec tam paareejie saaka izsmieshanas procesu. Peec tam siikais mammai skalji saaka izjautaat, kas par dzeelaam, kas notiek, maama saak skaidroties. Nu, karoche balagaans ne pa jokam.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru