sestdiena, 2008. gada 12. janvāris

Beidzot Kolumbijaa






Nu ta beidzot. Beidzot esam nonaakushi KK sapnju zemee Kolumbijaa. Vinsh jau pirms celjojuma tikai to vien staasta cik Kolumbijaa labi un ka tik nu viss buus. Viens ir skaidrs - te ir leets kokoiins, un KK jau Riigaa bija gatavs biznesa plaans attieciibaa uz sho tautsaimnieciibas nozari. To ka vinsh te ir leets uzzinaajaam noskatoties, kaa uz ielaam to paardod draudziigi, zinoshi un viesmiiliigi paardeveeji un kaa to iepeerk muusu jaunieguutais draugs - ukrainis Sasha, kursh sevi saukaa par Aleksu, lai gan peec pases ir Oleksandrs. Taatad 1 grams 10 USD. Bet nu labi, tas taa, interesentiem.
Uz Kolumbiju atlidojaam ar lidmashiinu, jo pa sauszemi braukt ir ljoti biistami un vienaa 100 km posmaa nav arii normaalu celju un satiksmes (tas ir vieniigais posms, kur paartruukst Panamerikas celjs, kas iet cauri abiem Amerikas kontinentiem). Atlidojaam uz Kartagenu, noteikti smukaako pilseetu, kuraa liidz shim esmu bijis shajaa celjojumaa. Pilseetas centrs ir pilniibaa atjaunots, ar smukaam divstaaviigaam maajinjaam, katedraaleem un tornjiem. Pilseetu apjozh ljoti labi saglabaajies muuris. Pilseetas galvenais objekts ir iespaidiigs cietoksnis, ar lielu pliivojoshu Kolumbijas karogu. Pilseeta atrodas pie juuras, naktii centraalaas eekas ir apgaismotas, skaisti arvienvaardsakot. No Kartagenas aizbraucaam uz vulkaanu, ar veseliigiem dubljiem. To var redzeet bildee. Es nekaadu efektu gan nesajutu, driizaak saaka saapeet galva, bet tas laikam no ruma, ko Sashka mums piespieda dzert ieprieksheejaa vakaraa.
Shobriid jau esam Tagangaa, netaalu no Santa Martas pilseetas. Neko iipashu veel nevaru pateikt par sho vietu, jo iebraucaam vakaraa un nekur iipashi negaajaam. Bet Taganga ir ciems pie maza liiciisha Kariibu juuraa, kuru ieskauj augsti kalni. Veelaak ielikshu bildes.

Nav komentāru: