pirmdiena, 2008. gada 21. janvāris

Ciudad Perdida indiaanju zudusii pasaule

Nu taa, esmu atgriezies atpakalj civilizaacijaa (nu faktiski jau nee, jo esmu Venecueelaa, bet par to veelaak). 6 dienas biju prom kalnos Kolumbijas ziemeljos, un no sapraatiiga attaaluma redzeeju Kolumbijas augstaako punktu - Kolumba virsotni apmeeram 6 tk m augstumaa. Shajaa punktaa, daargie lasiitaaji, nekaapaam, jo vinjaa ir gruuti uzkaapt, vismaz KK taa apgalvoja, un vinsh Koumbiju ljoti labi paarzin. Bet nu tas par to. Muusu paargaajiens bija uz 1200 m augsto indiaanju savulaik pamesto pilseetu, no kuras ir saglabaajushaas kaapnes un terashu komplekss uz kuraam agraak staaveeja bambusa budaki. Saakumaa uzreiz pastaastiishu par pilseetu. Izraadaas, ka sho pilseetu kautkad ap 5 gs bija saakushi celt Taironas indiaanji. Shi vieta izveidojaas par vinju kultuuras centraalo pilseetu, kur dziivoja shamanji, valdnieki, amatnieki un pat vienkaarshi normaali keksi. Taa arii kalpoja kaa tirdznieciibas vieta. Taironas indiaanji ne ar vienu nekaroja, pilseeta bija aarkaartiigi gruuti ienjemama, jo atradaas augstu staavaa kalnaa veel augstaaku kalnu ielejaa. Kautkaadaa briidii Taironas miermiiliigos un godiigos nodokljmaksaataajus apmekleeja spaanju tuuristi, un lai gan vinji taa arii nekad nespeeja iekarot Ciudad Perdidu, vinji no Spaanijas atveda daavanas - sifilisu un citas slimiibas. Tur kur spaanji netika, slimiibas tika, un beigaas nonaaca liidz tam, ka indiaanji noleema, ka pilseeta ir nolaadeeta un to pameta. Muusdienaas shajaa regjionaa saimnieko to pashu indiaanju peectechi, mazi indiaaniishi ar melni sarkaniigu aadu un bieziem melniem un gariem matiem, biezhi vien gjeerbushies baltaa garaa kreklaa. Neizskatiijaas, ka vinji iipashi miil baltos, bet nu sist nesita. Otra lielaakaa iedziivotaaju grupa peec indiaanjiem te ir armijas karaviiri, kuru funkcija ir apsargaat kalnu takas (un arii tuuristus) no guerilaam un narkotrafikantiem, kas te jau nav raadiijushies 5 gadus.
Celjojums uz Ciudad Perdidu ir 3 dienu gaajiens turp un tikpat atpakalj. Gaajiens diezgan gruuts, jaaiet paarsvaraa staavu kalnaa. Pa nakti palikshana ir starpposmos uzbuuveetaas atveertaas budkaas, kuraas iekar shuupuljtiiklus, kuros vismaz es ne iipashi labi gulju. Visi starpposmi atradaas pie upes, taapeec vienmeer peec smagaa celja vareeja nopeldeeties atsvaidzinoshi aukstaa uudenii.
Mees kopaa bijaam 14 cilveeki, ieskaitot KK. Es, 4 sakariigi franchi, 1 amerikanizeejies shveicietis, 1 zaales un jebkuru apdulinosho liidzeklju lietotaajs vaacietis, 1 kautriigs snobinju paaris no anglijas, holandiete, 3 amiishi, KK. Muusu gidu sauca Omaars, kura maate un teevs ir braalis un maasa. Taa mees visi chaapojaam 6 dienas, vakaros pie galda sarunas par.... nu vot tagad neatceros par ko. Atceros, ka ljoti daudzi piipeeja zaali, un viena saruna bija par to vai ir kaads efekts uz apkaartseedoshajiem nepiipeetaajiem. Itkaa neesot. Aa, atcereejos gan, daudz tika runaats par celjojumiem, liidz ar to es vairaak klausiijos. Franchi likaas izbraukaajushi visu pasauli, vinju celjojums ilgs 1 gadu, pusgads jau nolauzts aazijaa un aafrikaa. Visaizrautiigaak vinji staastiija par aafriku. Beigaas visa grupa tik ljoti satuvinaajaas, ka pat atpakalj atbraucot, es nenoleecu no kopeejaa pasaakuma, Olgas diseniites Santa Marta pilseetaa klubaa La Puerta, kad atgriezaamies no kalniem. La Puerta bija stiliigs klubs. Laikam stiliigs, es taa iipashi nevaru saliidzinaat. Es palasiishu KK blogu un tad doshu savu galeejo sleedzienu par stiliigumu. Man patika, ka deju zaale bija zem atveertas zvaigznjotas un meeness apspiideetas debess. Dejo cilveeki te ljoti labi. Redzeeju vechukus ap 50, kas joprojaam ljoti plastiski kustaas.
Novirziijos no teemas. Kautkaa juutu, ka saak zust iedvesma rakstiit, liekas kautko forshu palaidiishu garaam, taapeec tagad pietiks, veelaak varbuut parakstiishu vairaak. Vienu gan varu pateikt - Ciudad Perdida atrodas ljoti skaistaa vietaa - ielejaa starp taaliem un tuviem kalniem, uudenskritumiem un maakonjiem, kas iespiezhas kalnos. Lai tajaa nokljuutu, peedeejaa stadijaa ir jaakaapj ljoti staavaas, liikumotaas un mazaas trepees 40 minuutes, kas pats par sevi ir piedziivojums (veel lielaaks piedziivojums ir kaapt lejaa). Arii pa celjam ir super skati, kad saule apspiid maakonjus, ir pilniigs miers, bez trokshnjiem, un pa vidu planee vanags. Visgruutaakais shajaa celjojumaa laikam tomeer bija posms, kuraa lija lietus, jo tad takas ir kaa slidotavas, es ar visiem kalnu zaabakiem slalomeeju kaa lielais.

1 komentārs:

ilvagulane teica...

Omārs ne tikai ir īpašs ar savu izcelsmi, bwet arīdzan ar vārdu :D