ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris

Venecueela jaaatstaaj, jo nav skaidraas naudas

Taatad staasts apstaajaas pie taa, ka mees no Ciudad Bolivar braucaam uz Meridu. Taa arii bija. Braucaam ar nakts autobusu uz Barinas pilseetu, no turienes panjeemaam businju uz Meridu. Taa bija muusu pirmaa iepaziishanaas ar Andiem, kalniem, kas caurauzh dienvidameriku. Celsh uz Meridu bija skatiem bagaats, bet arii mokains, ar liikumotiem celjiem, kraujaam, agresiivu braukshanu utt.
Meridaa nonaacaam kautkaada prazdnjika laikaa, jo ielas bija pilnas ar atkritumiem, bija sastreegumi, ielaas cilveeki dzeera un priecaajaas, parkaa skaneeja muzons. Aizvilkaamies liidz hotelim un gaajaam apskatiit pilseetu. Merida paziistama ar divaam lietaam - vinjaa ir visgaraakais un visaugstaakais (ap 4500 m augstumaa) gaisa tramvajs pasaulee un vinjaa ir saldeejuma veikals, kuraa ir visvairaak saldeejuma skjirnju, par ko ir arii ginnesa rekords. Jaasaka, ka starp saldeejuma shkjirneem ir arii taads sviests kaa spgetti saldeejums un zivs saldeejums. Uzreiz jaasaka, ka mees nevienu no saldeejumiem nenogarshojaam, jo iebraucaam sveetdienaa, kad shii kafejniica bija valjaa un veel lepni pagaajaam garaam, domaajot, ka naakamajaa dienaa noteikti ieiesim. Buutu mees bijushi mazliet lepnaaki, varbuut muusu deguns buutu tik augstu, ka mees speetu saskatiit uzrakstu ¨nestraadaa pirmdienaas¨. Pirmdienaa, naakoshajaa dienaa, gaajaam un to arii ieraudziijaam, bet diemzheel bijaam jau noleemushi doties prom un liidz otrdienai negaidiijaam, jo mums bija spiediigi apstaaklji - beidzaas dolaari un bolivaari, bet bez tiem Venecueelaa nekur. Taads pats liktenis muus piemekleeja ar gaisa tramvaju, jo tas straadaa tikai saakot no treshdienas, pirmdienas, otrdienas briivdienas. KK shito uzzinot gribeeja pateikt ¨blja¨, bet notureejaas un nepateica. Zheel bija to palaist garaam, bet neko, jaabrauc taalaak. Vispaar jau uz Meridu braucaam ar domu, ka varbuut izdosies samainiit Kolumbijas peso (kuri mums bija ljoti daudz) pret bolivaariem, njemot veeraa pilseetas tuvumu Kolumbijai, un ja tas izdotos, tad brauktu uz triis-chetraam dienaam uz vietu, ko sauc par Los Lljanos - tie ir appluudushi lauki, kuri chum un mudzh no kaimaniem un anakondaam. Mums tuurisma agjentuuras te bezmazvai deva 100% garantiju, ka redzeesim vairaakas lielas anakondas, un kaimani pashi naak pie cilveekiem mediit kakjus. Bet neviena negribeeja njemt pretiim peso. Liidz ar to jaatvadaas bija no shii plaana. Toties skaidrs tapa viens - ka Venecueelaa ir pirmaa valsts celjojumaa kuraa buutu veerts atgriezties, vismaz lai redzeetu Los Llanos, Catatumbo neizskaidrojamos zibenjus, Roraimas tepui (augstaako galda kalnu pie Braziilijas un Gaijanas robezhas), Orinoko deltu, Los Roques biichu. Shiis ir vietas, kas jaaredz.
No Meridas aizvaaleejaam uz San Cristobal pilseetu, iechekojaam stiliigu supermaarketu, kur apeedu negarshiigaako paarsaaliitaako Big Maku savaa dziivee un naakamajaa dienaa devaamies prom uz Kolumbiju, par ko arii buus naakamais staasts. Tas nebuus garsh, jo mums viiza beidzaas 7 februaarii, liidz tam laikam jaatiek liidz Ekvadorai.

Nav komentāru: