Ieprieksh rakstiiju, ka biju no Kostarikas gaidiijis daudz vairaak, tomeer shobriid varu teikt, ka iespaids par Kostariku ir uzlabojies. Tomeer pirms tam gan jaapasaka, ka mani te sagaidiija arii ljoti beediiga zinja. Peec tam kad aizbrauca All stars komanda KO&co un biju vairaakas dienas mekleejis manu kostarikas chomu, San Josee kjeeraamies pie peedeejaa varianta un zvaniijaam visiem vinja uzvaarda braaljiem no telefona graamatas, un prasiijaam vai nepaziist vinju un vai nezin kur atrodas. To dariija Kaarlis, jo es tik labi spaaniski veel nerunaaju. Paarsvaraa atbildeeja pensionaari, kuriem aciimredzot sagaadaaja prieku negaidiitie zvani un iespeeja parunaaties, un vinji nevareeja vien nolikt klausuli (njemot veeraa, ka bija jaapazvana vairaak kaa 50 cilveekiem, KK prieks bija mazliet mazaaks) - viens vechuks uzskaitiija visus savus radiniekus peec vaardiem, bet Marko gan neviens neesot.
Briizhiem bija jautras sarunas, bet beigu beigaas tomeer sazvaniijaam vinja radus, kas paveestiija, ka Marko ir miris jau 2 gadus 32 gadu vecumaa. Veezis galvaa. Vinsh esot vienreiz jau itkaa izaarsteejies, esot apreceejies, bet veezis atgriezies. Vinja maasa bija prieciiga, ka es atcereejos par vinju un meegjinaaju vinju samekleet.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru