sestdiena, 2007. gada 22. decembris

Kostarika reabiliteejas

Kostarikaa peec KO aizbraukshanas pavadiijaam liekas veel veselu nedeelju. Un jaasaka, ka taa nedeelja bija taada Kostarika, ko gaidiiju. Pirmkaart bijaam San Josee, Kostarikas galvaspilseetaa, kas personiigi man peec 3 dienu pavadiishanas sheit iepatikaas. Pilseeta ir liidziiga eiropas pilseetaam - kautvai tai pashai Briselei. Ne tikai taapeec, ka taa ir mazliet peleeciiga, aprakstiita un nolaista, bet arii cilveeki te ir taadi eiropeiskaaki - kopumaa ar lielaaku vidusslaani, nekaa citur centraalamerikaa un arii modiigaaki un indviduaalistiskaaki. Laikam pirmo reizi centraalamerikaa redzeeju arii pankus.
San Josee bijaam aizbraukushi uz shoping molu, tikai taapeec, ka Lonely Planet guidebooks to bija nosaucis par labaako shopingmolu centraalamerikaa. Shii nebija pirmaa reize, kad Lonely Planets melo (Metrocentral San Salvadoraa shitam ieliek), bet arii sheit bija ko redzeet. Kas man uzkrita uz nerviem bija tas, ka katram veikalam pie ieejas staav kaadi divi, triis cilveeki, kas meegjina tevi ievilkt veikalaa, un ja esi veikalaa, tad staav tev apkaart un prasaas paliidzeet. Nu karoche, naacaas nopirkt sev zaabakus, bljin (skat bildee)!
San Josee noskatiijaamies arii vienu masveida pasaakumu, ko sauc par festival de Luz. Atgaadina Rio de Janeiro karnevaalu - tas bija kaa gaajiens, pa ielaam gaaja dazhaadi dejotaaji, bija Hondas motociklistu paraugdemonstreejumi, Toyota izraadiija savus jaunos modeljus, un vispaar gaajiena daliibnieki parasti bija kautkaadas firmas paarstaavji ar savu teemu (dazhbriid gaajienaa paraadiijaas Disnejlendas tipa spilgti apgaismotas braucoshas estakaades). Cilveeki gar ielas malaam vietas saaka ienjeemt jau 7 stundas pirms gaajiena, gaajiena daliibniekus uznjeema ar lielaam ovaacijaam. Jaasaka gan, ka lielas ovaacijas sanjeema arii policija, ikreiz kad ik pa laikam pie savas baazes atnesa pa kaadai atnjemtai alkohola pudelei un kaadam nekaartiibas ceelaajam vai zagleenam ar aiz muguras aizlauztaam rokaam. Arii mees nogaidiijaam vismaz 2 stundas, un arii muusu barinjaa atradaas zagleens. Peekshnji viena daamiite saaka bljaustiities un saukt policiju, domaaju, ka Kaarlim palicis garlaiciigi un vinsh saacis kniebt cilveekiem dibenaa, bet izraadiijaas vainiigs bija viens dredains nopiipeejies zagleens, kuram ar sveetku atmosfeeru vien nepietika, gribeejaas arii naudinju. Arii vinsh pievienojaas draudziigajam likumpaarkaapeeju pulcinjam policijas ietilpiigajaa businjaa. Arvienvaardsakot, gaajiens bija labs.
Peec San Josee braucaam uz Tortuguero. Un Tortuguero ir vieta, kur noteikti jaaaizbrauc, jo te ir visi dziivnieki. Lai mokljuutu uz Tortuguero pie Kariibu juuras ir jaabrauc pa upi. Shis brauciens ir baigi labais, upe ir mieriigi gluda, tek ar liikumiem, apkaart mezhs un mainiigi skati, koki iespiezhas upee, vietaam gar malaam redzeejaam krokodilus, arii daudz putnu. Naakamajaa dienaa no riita ap 6iem braucaam skatiities dziivniekus ar koka laivu, bez motora, bet toties ar gidu, kas maak aireet un ieraudziit dziivniekus. Ar laivu bija pat labaak nekaa ieprieksheejaa dienaa ar lielo motorlaivu, jo vareejaam iebraukt biezaa mezhaa mazos kanaalinjos ar labiem skatiem. Redzeejaam visu ko vien vareejaam - kjirzakas, slinkjus (ne tikai Kaarli, kursh saakumaa baigi pieteicaas aireet, bet beigaas nekaa, gidam pasham vien bija jaaairee; bet nu labaak taa, jo KK nemaak aireet), dazhaadus meerkakjus, iguanas koku virsotnees, kaimanu, brunjurupuci, Boa chuusku, kjirzakas (ieskaitot manu visu laiku favoriitu Jesus Christ kjirzaku), un visdazhaadaakos putnus ar dazhaadaam diivainiibaam. Varbuut kautko veel piemirsu. Putni te paarsvaraa ir njurkojoshie un peldoshie, ar gariem kakliem un spicu knaabi, lai var no koka krist lejaa uudenii un netiishaam nokjert zivi. Peec tam gan putns kaadu briidi nevar lidot, kameer nozhuust. Meerkakji te arii daudz, un viena no shkjirneem taa breec, ka izklausaas kaa lauva vai jaguaars. Taa mees neilgi peec laivas brauciena uzsaakshanas baigaa lietuu kautkur taalumaa dzirdeejaam shitaadus lauvas reecienus. Beigaas skatamies, kautkaads mazs, tievinsh, mazkustiigs pintikjis - melns meerkakjiic "ar ruporu" baidee tautu. Vot taadi piiraagi.
Bez tam Tortuguero ir vieta, kur olas deej chetri no pasaules zinaamajiem 8iem saalsuudens brunjurupuchiem. Vislabaakais skats ir tad, kad te pirmkaart vienlaiciigi naak deet olas un peec tam shkjiljaas aaraa zaljie brunjurupuchi un vienaa laikaa nesaas uz juuru. Daudzi netiek, jo tos nomedii putni un citi dziivnieki, arii jaguaari un haizivis. Mees sho skatu gan neredzeejaam sheit (esmu to redzeejis pa teljuku), jo sezona ir beigusies. Starpcitu, kad gaajaam peldeeties, vieteejais veciic pateica, ka ja redzot haizivi, lai lienot aaraa. Peec shitaa teksta es jau tikuntaa negribeeju peldeeties, bet KK peldeejaas tur kur vinjam liidz potiiteem. Haizivis te visu laiku patroleejot, laikam uzmana vai nenaaks kaads brunjurupucis, kursh starpcitu nevar pilniigi ieritinaaties brunjaas (vismaz tas lielaakais pasaules brunjurupucis, ko redzeejaam Tamarindo toch nevar), taapeec ir viegli apeedams.
Pats Tortuguero ciems, kaa vairaakums kariibu pilseetu ir ljoti mieriigs, ar mieriigu un regeja stila gaisotni, Bob Marley utt. Te dziivo paarsvaraa melnie, kurus agraak izoleeja sheit no paareejaas valsts.
Shis gals ir arii pilns ar amerikaanju banaanu plantaacijaam, redzeejaam arii procesu kaa banaanus no zara ieliek Chiquita kastees, ko redzam veikalos.
Peec Tortuguero nonaacaam Puerto Viejo pilseetaa gandriiz pie Panamas robezhas. Kaarteejaa seerferu pilseeta, mazi suveniiru veikalinji un hostelji, restoraani, daudz tuuristi, Bob Marley.
Tagad jau rakstu no Panamas, un varu teikt, ka kopumaa arii Kostarika paliks labaa atminjaa, neskatoties uz tuurisma daardziibu un tomeer ne paaraak labajaam pludmaleem (tas bija mans galvenais ekspekteishens, kas nepiepildiijaas). Tomer cilveeki te ir atsauciigi un patiikami, kaads bija arii Marko.

Nav komentāru: