Paareejaas Ekvadoras pilseetas

Peedeejais staasts taatad beidzaas Kito. Nu tad luuk, peec Kito es un mani uzticamie draugi turpinaajaam virziities pa 37 paraleeli uz rietumiem. Es veel Kito paspeeju izlasiit savu pirmo graamatu spaanju valodaa ¨Kapteinja Granta berni¨ saiisinaato beernu graamatinju. Labi, ka ieprieksh zinaaju, kas notiek. Graamataa atpazinu Paganeelu. Labi, tas par to.
Taatad naakamais posms peec Kito bija Banos pilseeta. Latviski tulkotaajs bez pretenzijaam uz augstaako izgliitiibu valodnieciibaa sho pilseetu vareetu tulkot kaa ¨Tualete¨. Bet tik slikti nemaz nebija. Pilseeta sameeraa smuka, kalnu ielejaa, ar savu katedraali. Iipasha shii pilseeta ar to, ka te ir visaadi karstie mineraalie strauti un cilveeki brauc sheit mazgaaties. Siltie mineraalie strauti te ir taapeec, ka blakus ir ljoti aktiivs vulkaans. Aktiivaakais klasee. Nee godiigi, ljoti aktiivs, vienreiz pilseetas iedziivotaajiem bija jaapamet pilseeta uz 5 meeneshiem biistamiibas deelj. Ieradaamies shajaa pilseetaa apskatiit vulkaanu, jo tas savas aktivitaates peec bija nonaacis zinjaas. Saakumaa uzkaapaam vienaa skatu punktaa no kura neko nevareeja redzeet, par ko mees bijaam aizkaitinaati, jo kaapjot augshaa pa kalnu sirds pa muti leeca aaraa cik smagi bija. Labi, ka liidzi panjeemu mango, ko vareeju sagraiziit un apeest par sodu. Peec tam panjeemaam taksi un uzbraucaam uz normaalu skatu punktu no kura viss skaidri un gaishi bija redzams. Vulkaans baigi augstais uz kalnu fona, virs 5000 m. Skats taads - kalni, virs kalniem maakonji un virs maakonjiem vulkaans no kura virsotnes uz augshu iet melni duumi. Labs skats, kaa Olimps griekju miitos. Sho vulkaanu ljoti aptuveni sauc Tutabamba, nemekleejiet kartee, jo nosaukums ir paaraak aptuvens. Es vairs neatceros, varbuut arii ka sauca Tubariba. Vienu vulkaanu, ko gan atceros, redzeejaam pa celjam autobusaa un vinju sauc Kotopaksi. Arii izskatiijaas iespaidiigi, jo kalni nobaal shii vulkaana priekshaa. Nu varbuut arii nenobaal, jo shis vulkaans bija pilniigi balts, noklaats ar sniegu. Arii virs 5000 m. Banosaa diemzheel sapleesu savas superkuulaas brilles Police, taadas kaa Bruusam Vilisam. Par to iipashi prieciigs bija KK, jo vinjam vienmeer bijushas tikai debiilaas Britnijas Spiirsas brilles.
No Banos tai pashaa dienaa braucaam uz pilseetu Riobamba. No Riobambas uz Alausi. Alausi savukaart seedaamies iekshaa tuuristu vilcienaa un braucaam uz Velna degunu (Nariz del Diablo). Velna deguns ir klans pa kuru zig zag iet vilciens un kursh ir ljoti staavs un krauja ir ljoti tuvu pie vilciena malas. Nu itkaa OK, bija mazliet bailiigi laikam. Droshi vien ja nebuutu bijis uz Maiju templja N5 Tikaalaa, tieshaam buutu bailiigi, bet shoreiz kautkaa neko taadu neizjutu.
Peec Alausi devaamies uz Kuenku, tresho lielaako Ekvadoras pilseetu. Shii pilseeta Ekvadoraa liekas visskaistaakaa un vismieriigaakaa. Te pirmoreiz iepazinaamies arii ar inkiem, redzeejaam inku drupas, bet nekas iespaidiigs. Tomeer inku drupaas, ko domaajies, ko ne, peekshnji no stuura paraadiijaas Alpaka. Alpaka ir liidziiga Lamai, tikai ar smalkaaku, vieglaaku un siltu vilnu. Indiaanji no vinjas vilnas taisa jakas. Es arii jau esmu iegaadaajies vienu jaku. Vieniigi nezinaajaam vai vinja spljaudaas taapat kaa lama, liidz briidim, kad vinja iespljaava KK sejaa. Tajaa briidii saprataam, ka vinja spljaudaas taakaa lama. Labi, taa nebija, bet nu tas buutu smiekliigi. Starpcitu runa iet par lamu dziivnieku nevis Dalailamu.
Kuenkaa bijaam uz karstajiem mineraalavotbaseiniem, tur kaartiigi piedegu. Sen nebiju bijis saulee, jo Ekvadoraa visu laiku liist un augstajos kalnos nav iipashi karsts. Nopirkaam dazhus diskus ar jaunaakajaam filmaam, kas iet kinoteaatros. Bet tie bija legaalie, pa 1.5 USD. Te pilns ar disku veikaliem, shmotku veikaliem un telefon-pakalpojumu veikaliem. Veel bijaam uz vienu kinoseansu, kas visiem ir par briivu. Gaajaam, jo filma bija par bijusho PSRS, vienu no bijushajaam republikaam. Vaardaa republika netika mineeta, bet vareeja atpaziit Igauniju, dazhi kadri pat varbuut uznjemti Latvijaa. Karoche taa bija Zviedru filma, un taadaa Bye Bye Beauty stilaa. Nereaala. Sauc ¨Lily forever¨.
No Kuenkas es braucu uz Gajakilu, otru lielaako pilseetu Ekvadoraa, ekonomisko centru. Gajakilaa ir liela upe, sauc Gauja. Jokaina upe, ljoti mieriiga un ljoti plata, un pa upi peld ljoti daudz zaales. Izskataas kaa Veneecijaa. Sheit pilseetaa gar upes krastu iet taads interesanti izbuuveets krasts, kas domaats tuuristiem un vieteejiem atpuutniekiem. Te ir restoraani, piemineklji, instalaacijas, kinoteaatri, skatu tornji, pulkstenjtornji. Karoche, interesanta vieta. Centrs vispaar izskataas taads ljoti moderns un pirmais iespaids bija taads, ka shii ir daudz modernaaka pilseeta par Kito. Liidz briidim kameer es iebaazu savu degunu mazliet aarpus centra. Aarpus centra ir Bronksa, nu nav baigi kruta, taada mazliet chuhnja. Bet taa lielas ielas, nenormaali daudz zhigulju, itsevishkji 4ie. Universitaates. Biju aizgaajis liidz Gaijakilas unjikam, taads taakaa nodaliits rajonish, kur katram fakjim sava eeka. Uz juristu eekas bija kautkaads plakaats ar Che Gevaru un sirpjiem un aamuriem. Veel Gaijakilaa ir Imax. Es nekad nebiju bijis Imaxaa, taapeec aizgaaju iechekoju. Nu neko sev, nav slikti, nemaz nav slikti, ir taada liidzdaliibas sajuuta skatoties filmu. Es pats skatiijos filmu par Galapagosu, domaaju, ka veel iespaidiigaak buutu filma par kosmosu vai kaada BBC dokumentaalaa filma. Starpcitu riit braucu uz Galapagosu, taapeec esmu Gajakilaa, bet KK ir pilseetaa Lohaa pie lohiem tuvu Peru robezhai. KK nevareeja braukt uz Galapagosu, jo vinjam jau no beerniibas ir alergjija pret pingviiniem. Tas veel buutu mazaakais. Vinjam diemzheel ir arii paniskas bailes no taa, ka pingviins vareetu iespert ar kaaju visnepiemeerotaakajaa briidii. Taa ir reta kombinaacija, bet gadaas. Liidz ar to KK nebrauc un taupa naudu kautkam iespaidiigaakam - kam - par to vinja blogaa. Es savukaart esmu pamatiigi paarteereejis savu budzhetu un braucu. Mani kautkaa Kito visi meegjinaaja paarliecinaat ka jaabrauc, beigaas piekritu. Veel atradu pusliidz normaalu diilu. Par to tad naakamajaa blogaa jogaa.

Spaanju valoda Kito

Joprojaam atrodos Ekvadoraa un joprojaam Kito. Maacaamies spaanju valodu. Esmu jau sasniedzis taadu liimeni kaa KK pirms 2 dienaam. Bet vinsh veel joprojaam spiitiigi turaas priekshaa, maacaas dienu un nakti, lai tikai saglabaatu paarsvaru. Pat peerk nekjiitrus zhurnaalus, lai, apguustot jaunus vaardinjus, iepriecinaatu skolotaaju un tureetos priekshaa. Nezinu, varbuut man ar buus jaapeerk, citaadi neredzu iespeeju, kaa vinju sadziit, citas izejas laikam nav. Bet principaa tas ko gribeeju pateikt ir, ka liekas esmu ljoti talantiigs spaanju valodas apguveejs. Ko tur sleept - labaakais klasee. Skolotaajas kautriiba gan neljauj vinjai to pateikt, bet no aciim taapat viss ir skaidrs. Maacaamies mees 4 stundas dienaa, taakaa privaatstundas - viens uz vienu ar skolotaaju. Nomaaciijaamies visu pagaajusho nedeelju un tagad maacaamies otru nedeelju. Papildus veel shonedeelj izmantojam iespeeju dziivot gjimenee. Nu taa bija KK ideja. Dziivojam katrs savaa gjimenee ar noluuku, ka buus jaarunaa spaaniski. Ir taa, ka esmu nonaacis gjimenee, kuraa ir tikai vecaamaate, vecaisteevs un sunene ¨Tarakaans¨. Sunene mazliet liidziiga kokerim, nezinu kaapeec nosaukushi par tarakaanu, bet kad pirmoreizi atbraucu uz maajaam vinjai bija aizliimeeta mute vai kautkaads jociigs uzpurnis uzlikts, es pat nezinu. Laikam kozh, es vinju neglaudiishu, lai iet bekot. Pie tam veel tagad lepni staigaa bez uzpurnja. Taatad kas veel - veel tas, ka spaanju valodas skola mums piedaavaa Salsas kursus par briivu otrdienaas un ceturtdienaas. Es netieku, jo man katru dienu ir teniss. Te teniss baigi leetais - par laukumu 5 USD stundaa ar visaam raketeem un bumbaam. Saakumaa speeleeju ar KK, bet peec tam, kad es vinju kaartiigi paarmaaciiju, vinjam uzmetaas tulznas. Tomeer es nemetu raketi kruumos, naakamajaas dienaas turpinaaju treninjus ar treneri, kas arii iekljaujot visu maksaa 5 USD par treninju (parasti 1.5 stundas vai 2vas). Vieniigaa probleema, ka esmu sapleesis stiigas jau 2 raketeem, par ko naakas daargi maksaat. Un veel raketeem ir kaads 20 gadus vecs grips. Veel ir probleema ar laiku, jo te ir lietus un laukumi shaadaa aukstumaa (un augstumaa) laukumi nezhuust. Pirms treninja piedalos laukuma susinaashanaa, kas ir baigaa kjeepa. Taapeec netieku uz Salsu. Es nezinu kaapeec KK neiet, jo vinjam itkaa ir laiks, ir vareeshana, ir baleta bikses, valoda.
Bez mums veel skolaa pilns ar britiem dzeeraajiem. Paarsvaraa meitenes un lunji. Vinji te maacaas, lai peec tam vareetu braukt uz Peru straadaat par briivpraatiigajiem. Vinjiem par straadaashanu veel pashiem jaapiemaksaa. Shitaa lieta prieksh jaunieshiem sheit latiinjamerikaa ir ljoti populaara, esam satikushi daudzus savaa celjaa. Tas par skolu.
Aa man veel gjimenee bez tarakaana un saimniekiem dziivo viens shveicietis ap 40it un viens kanaadietis ap 65 ar pus (vinsh gan meliitis saka ka vinjam ir 65). Visi runaa spaaniski, taads te noteikums. Itkaa labi, jo shveicietis runaa labi, ar vaacu akcentu, bet labi, a kanaadietis ar savu amerikaanisko akcentu - nu neko nevar saprast, bet runiigs ka bail. Vakar kautko par politiku staastiija, bet taa normaals vechuks. Taa pie vakarinju galda dabonam parunaat mazliet vairaak spaaniski.
Taaks kas veel. Par Kito laikam neko veel nestaastiiju. Nu ta varbuut neko arii nestaastiishu, ja jau ieprieksh nekas nav staastiits. Paliksim konsistenti. Man Kito patiik. Te ir vecpilseeta ar katedraaleem, viena no taam ljoti smuka, naktii ar apgaismojumu, nesen celta gotiskajaa stilaa. vecpilseetaa daudz laukumu, kuros notiek dazhaadas aktivitaates un priekshnesumi (viikendos). Pilseeta izpleshas arii kalnos, Ir te arii viena liela statuja kalnaa uz kuru mums palaimeejaas aizbraukt un noskaidrot, ka vinja ir diezgan negliita, laigan no taaluma izskataas OK. Shai pilseetaa ir arii gaisa tramvajs - ljoti augsts (no Kito liimenja 2600 m liidz 4100m). Diemzheel tajaa dienaa, kad uzbraucaam, kalns bija maakonjos un neko no pìlseetas panoraamas virsotnee nevareeja redzeet. Te ir arii kaadi 4 parki un ljoti, ljoti daudz sporta laukumu. Un arii daudz cilveeku, kas sporto. Ljoti populaars ir Ekvadoras volejbols - 3 pret 3, ar augstaaku tiiklu un nemitiigaam mestaam bumbaam. Kaa noskaidroju gandriiz vienmeer tiek speeleets uz naudu, pie tam speelee nevis tur kautkaadi baigie atleeti, bet vechuki un naudu liek netikai tie kas speelee, bet arii skatiitaaji, kuru te ir ne mazums. Piemeeram tur kur es speeleeju tenisu, ir laukums volejbolam ar skatiitaaju tribiineeem, kuros vakaros savaacaas ap 200 vai vairaak skatiitaaju, katru dienu. Vispaar ekvadorieshi miil speeleet uz naudu, jo bez voleja ir arii futenis, gailju ciinjas un arii kaartis. Ljoti biezhi var redzeet, kaa dzheki parkaa speelee kaartis, apkaart skatiitaaji. Kas veel. Veel te gandriiz vienmeer paarbaaztajos trolejbusos shiveree zagleeni. Man arii nozaga kameru. Bet prieksh manis viss beidzaas labi, jo zagshanas briidii es par kaadiem 70 % biju paarliecinaats, ka mani apzog, taapeec peec tam, kad zaglis izkaapa no trolejbusa, man nebija nekaads paarsteigums, ka man biksees vairs nav kamera. Zagshanas briidii ieskatiijos vinjam aciis, un tagad zinu aa izskataas zaglja acis zagshanas briidii. Domaaju, ka vinsh arii saprata, ka es saprotu, ka vinsh mani apzog, bet vairs nevareeja apstaaties, jo nebija nekaads puskoka leeceejs - darbs jaapadara liidz galam. Karoche, nozaga man kameru, principaa diezgan profesionaali, jo es neko nejutu un nebija nemaz tik vioegli nozagt. Labi, ka man bija paranoja, ka man vareetu nozagt kameru, taapeec biju ljoti modrs, un, kad zaglis devaas aaraa naakamajaa pieturaa, vilkos vinjam pakalj. Pa celjam veel nochekoju, vai man nav nozagta kamera un kad noskaidrojaas, ka viss kaartiibaa - ir nozagta, vareeju droshi iet pie vinja iepaziities. Shkjiiraamies kaa draugi - vinsh man atdeva kameru un atzina bezierunu kapitulaaciju, es vinjam sadevu pa purnu un kaa saka - pa domam. Nee, nu labi neiedevu vinjam pa purnu. Vinsh man atdeva kameru, taads vechukinsh labsirdiigaam aciim, katrs aizgaajaaam uz savu pusi un laimiigu jauno gadu. Bet zagt te zog, jaabuut uzmaniigiem.
Veel sheit bijaam uz Mitad del Mundo parku, kas atrodas uz ekvatora un ir speciaali uztaisiits parks, lai tuuristi vareetu speeleeties - leekaat no vienas puslodes uz otru, noliktu (vistas) olu uz naglas (tas vieglaak izdaraams uz ekvatora nekaa citur), nosveertos (laikam bija taa, ka gravitaacijas deelj cilveeks uz ekvatora varbuut pat liidz 4 kg vieglaaks nekaa citaas vietaas), palasiitu par saules faazeem, zemes rotaaciju, iechekotu saules pulksteni un indiaanju dejas. Sheit satikaam arii vienu dienvidaafrikaanju meiteni ar indieshu izcelsmi, kas bija ljoti jauka, jo vinjai bija dzimshanas diena un mees vareejaam nahaljavu pieriities indieshu restoraanaa kopaa ar veel 2aam vinjas draudzeneem, kuraam arii tai dienaa paveicaas, jo arii vinjas vareeja na haljavu pieriities. Indieshiem diezgan asa virtuve, bet nu ja na haljavu, kaapeec ne. Vieniigi mazliet nozheeloju, ka vinja nepateica pirms tam, ka vinja izmaksaas, buutu pasuutiijis veel kautko.
Shonedeelj veel pamaaciisimies spaanju valodu un tad jau jaataisaas uz Peru pusi, jo mums tur gaidaams cieminsh - KK maasa, kas noziimee, ka atkal vareesim na haljavu pieriities, jo pie mums komandaa pienjemts, ka jauninjajiem jaamaksaa par pusdienaam. Buus arii beiudzot kaads kas gatavo garshiigas pusdienas un vakarinjas, un mazgaa traukus. Es savukaart apmainjaa vareeshu izliidzeet ar spaanju valodu. Veel pagaidaam taa tiiri teoreetiski izskataam iespeeju aizbraukt par sapraatiigu cenu uz Galapagosu, vietu kur ir pilns ar dziivniekiem un ja var ticeet, tad arii sheit Daarvins guva apstiprinaajumu savaam teorijaam par evoluuciju. Shii vieta ir pasaulee unikaala un slavena, bet nezheeliigi daarga. Principaa mani tur visvairaak interesee milziigaa juuras iguaana, bet varbuut citreiz.

Esmu Dienvidu puslodee

Rakstu jau no Kito, Ekvadoras galvaspilseetas, taapeec par Kito neko nerakstiishu. Pastaastiishu veel par ieprieksheejo pilseetu Otavalo, kas veel atradaas Ziemelju puslodee. Taatad beidzu ieprieksheejo staastu ar to, ka Otavalo buus sestdienas shmotku tirgus. Un bija arii. Daudz lielaaks nekaa citaas dienaas, bet ar taam pashaam indiaanju dreebeem un suveniiriem. Es iepirkos 10 USD robezhaas, nopirku kjiinieshu pulksteni ¨Fashion¨, jo ieprieksheejo peec 3 dienu valkaashanas aizmirsu Kali, un melnaas bikses pa 7 USD (bildee). Par KK pirkumiem labaak nestaastiishu, labaak pastaastiishu, ko vinsh nenopirka - kautkaadas ljoti smagas un negliitas indiaanju skulptuuras, auskarus un veel paaris aitemus. Jau saaka uz smagajiem shuupuljtiikliem skatiities, bet es kaa vareeju taa atrunaaju. Bez tirgus veel bijaam uz gailju ciinjaam, kas te ir legaalas.

Gailju ciinjaam ir atveeleets taads kaa miniatuurs Riigas cirka laukums. Uz ciinjaam dzheki sanes ljoti daudz gailju, liekas ka bija vismaz 40it. Ciinaas gan viens pret vienu, gailjiem izdzen plikas kaajas un pakalju, izskataas jokaini. Veel vinjiem nodziita sekste un uz kaajaam uzlikti asi pieshi. Vinjus ieziezh aciimredzot ar spirtu, lai traumu gadiijumaa neielaistu infekcijas. Pirms ciinjas gailjus kacina ljaujot citam gailim vinjus no augshas knaabaat. Liidz ciinjai gailis ir konkreeti izbesiijies, taapeec ciinaas ar uguntinju. Vispaar jau diezgan nezheeliigi, bet parasti bija bez fataala iznaakuma. Parasti viens no gailjiem zaudee, kad ir nokdaunaa un nevar piecelties. Peec ciinjas gailjus ved mazgaaties un visi skrien skatiities uz traumaam ar nopietnaam sejaam. Vispaar te baigie muulji savaacaas, inteligjentas sejas gandriiz neredz. Pirms katras ciinjas ljoti daudzi gailji tiek sveerti un visi gandriiz vienmeer sver 4 maarcinjas, bet taa arii nesapratu kaa tiek izveeleets kursh pret ko ciiniisies. Bet arii pie sveershanas daudz skatiitaaju, visiem znatoku nopietnas sejas itkaa taa ir nopietnaakaa lieta uz pasaules. Ciinjas notiek tikai sestdienaas un noris no 10 vakaraa liidz 3 riitaa.

Naakoshajaa dienaa peec gailju ciinjaam braucaam uz Kito, kautkur pa celjam shkjeersojaam ekvatoru. Kaads mums pateica, ka, kad shkjeerso ekvatoru ir tradiicija nodziit matus uz nulliiti, lai izskataas kaa globuss. Izraadaas, ka tie ir meli, nav taadas tradiicijas. Labi, ka nenoticeejaam. Veelaak aizbrauksim uz parku, kursh ir veltiits ekvatoram. Tur var staigaat turp atpakalj no vienas puslodes uz otru. Tagad esam Kito, ljoti smuka pilseeta kalnos. Ne tikai apkaart ir kalni, bet arii pati pilseeta ir uz pauguriem, ljoti moderna, es pagaidaam neredzu arii nabadziibas paziimes. Te ir arii troljuks, gaisa tramvajs un superiigi parki ar kanaaliem un dazhaadaam sporta speelju iespeejaam. Te speelee arii voljuku, kautkaadu saveejo, triis pret triis uz ljoti augsta tiikla. Bet nu par Kito veelaak, kad to buushu iepazinis kaartiigaak. Mees ar KK te paliksim vismaz uz nedeelju, jo esam saakushi maaciities spaanju valodu skolaa.

Esam jau Ekvadoraa, Otavalo pie indiaanjiem

Esam prom no Kolumbijas. Peedeejaa Kolumbijas dienaa biju aizgaajis uz sievieshu challengera tenisa turniiru, kur augstaakaa reitingotaa sieviete bija 62.vietaa, kautkaada vaaciete. Tenisa klubaa bija kaadi 20 laukumi, paarsvaraa tenisits, bet meitenes speeleeja nu taa, so so. Tas bija gan tenisa, gan golfa klubs, smukaa vietaa kaa jau visi golfa klubi.
Ap 8iem vakaraa atvadiijaamies no Karlosa un vinja gjimenes, uzaicinaajaam vinju uz Latviju un devaamies prom uz Ekvadoru. Shis brauciens izveertaas par 24 stundu braucienu, jo Ekvadoras hostelii pilseetaa Otovalo bijaam tieshi 8 vakaraa naakoshajaa dienaa. Nesaprotu kaa es agraak vareeju shausminaaties par 5 stundu braucieniem uz Tallinu. Paarsteidzoshi, bet peec shii brauciena nejutos nemaz tik suudiigi. Laikam taapeec, ka biju uz paceeluma peec ljoti labaas uznjemshanas Kali. Brauciens ar autobusu ievilkaas, jo pa celjam kalnos mums uz shosejas gadiijaas vairaaki zemes nogruvumi, kuri noblokjeeja satiksmi uz vairaakaam stundaam. Laikam kolumbieshi gribeeja, lai mees paliekam. KK jau taa bija Kolumbijas fanaatikjis, ultra. Es neko iipashu par Kolumbiju nezinaaju, bet neko sliktu par sho valsti nevaru teikt. Shii noteikti ir vieta, kur var braukt, te ir skaista daba, naktsdziive, interesantas pilseetas, vietas piedziivojumu mekleetaajiem un shii valsts noteikti patiks agresiivajiem brauceejiem, bet nevienaa vietaa nejutaamies nedroshi. Bet galvenaa veertiiba sheit ir cilveeki. Vainu man paveicaas vai kaa, bet te visi bija intelegjenti un pieklaajiigi cilveeki, kas ir patiesi ieintereseeti otraa cilveekaa, nevienaa vietaa nejutu nievaajoshu attieksmi vai uzbaaziibu. Domaaju, ka turpmaakajos gados Kolumbija vareetu attiistiities Argentiinas un Chiiles virzienaa, jo priekshnoteikumi tam ir. Liidz shim trauceejis pilsonju karsh un narkotirdznieciiba. Liekas, ka peedeejos gados lietas iet pareizaa virzienaa. Tas taa peec sarunaam ar Karlosu tapa skaidrs. KK vinju izprashnjaaja krustu shkjeersu. Tas par Kolumbiju.
Tagad esam Ekvadoraa. Shajaa valstii atkal ir viena patiikama lieta - te valsts nauda ir ASV dolaars. Nav tie tuukstoshi, kas Kolumbijaa un Venecueelaa, kur cenas nosaukshana man vienmeer uzdzina negatiivu reakciju, neskatoties uz to, ka patiesiibaa daudzkas bija leets. Ekvadoraa daba ljoti skaista, leezeni, augsti, zalji un peec izskata sakopti kalni, briizhiem dziljas aizas, kuraas tek upes. Nu karoche izskataas, ka jo taalaak braucam, jo daba paliek skaistaaka.
Otovalo pilseetaa, kas atrodas netaalu no Kolumbijas robezhas un arii netaalu no Ekvadoras galvaspilseetas Quito ir ljoti daudz mazu indiaaniishu. Shie indiaaniishi ir draudziigaakie kaadus liidz shim esmu saticis, dazhi man pat saka ¨Helo¨, un pa vairaakaam reizeem, laikam vinjiem tas vaards patiik. Shai pilseetai apkaart ir kucha vulkaanu, kuros var uzkaapt. Mees jau bijaam noleemushi, ka uzkaapsim vienaa 4.7 km augstumaa. Bet tas bija pirms tam kaa mees shodien panjeemaam ritenjus un aizelsushies braucaam uz vieteejo ezeru mazaa kalninjaa. Liidz ezeram neaizbraucaam, jo peec 10 minuuteem saprataam, ka noliksim karoti, ja turpinaasim, bet oficiaalais iemesls bija taads, ka pa celjam bija daudz nekontroleetu sunju, kam patiik riet un varbuut pat iekost ritenjbrauceejiem un pat godiigiem gaajeejiem nodokljmaksaataajiem indiaanjiem. Taapeec griezaamies atpakalj, un par kaapshanu vulkaanaa neviens vairs nerunaa, vulkaans tiek ignoreets. Vienkaarshi ir taa, ka shitaadaa augstumaa ir divreiz gruutaak ar fizuhu. Atbrauksim uz Latviju, buusim uztrenneejushies, visus sitiisim biich-volejaa.
Vispaar Otovalo pasaulee ir paziistama kaa liela tirgus vieta indiaanju shmotkaam. Vislielaakais piedaavaajums ir sestdienaas, tas ir riit, kad saskrien arii tuuristi no visaam Ekvadoras malaam. Tad arii redzeesim, laigan jau shodien bija pilns ar paardeveejiem. KK jau nopirka Mr. Prezha karnevaala kostiimu naakamgada jaungadam, taaka tas jau ir aiznjemts. KK izraadaas ir baigais impuls baiers. Es arii nopirku kreklu ar krasnozhopu indiaani, vilku un vanagu. Nezinu kapeec, jo man kreklus toch nevajag, bet nu vismaz tas nav Mr. P. Bet nu te pirmoreiz paraadaas taadas smukas lietinjas kuras gribaas nopirkt. Citaas valstiis suveniiri bija diezgan debiili, taapeec nebija probleemu. Labi, pagaidaam nav vairs ko staastiit. Starpcitu, kaadam no manis ir pienaakushas kartinjas no Panamas? Vismaz Zatleram pienaaca?

Kali

Shobriid atrodos Kali, pasaules salsas galvaspilseetaa. Esam sheit jau 3 dienu, un taisamies prom uz Ekvadoru, jo riit beidzaas muusu viizas. Kali ljoti labi pavadiijaam laiku, bet salsas reputaaciju gan nepaarbaudiijaam, jo ieradaamies pirmdienaa un brauksim prom shodien - treshdienaa, bet klubi veraas valjaa tikai saakot ar ceturtdienu. Cilveeki te saakumaa tusee Kali, kur visi klubi veraas ciet 3jos un peec tam dodas uz blakus pilseetu, kur ir iistie klubi (tur paarsvaraa cik es saprotu savaacaas labaakie vieteejie dejotaaji), kas griezh liidz 6iem. Tas par to.
Citaadi Kali ljoti labi, jo mees te dziivojam maajaas pie viena vieteeja dzheka, mana chuvaka Karlosa. Karlos ir diezgan biezs, vieteejais predprenjemakjeljs, sieva un 2 beerni, ar kalponi un beernaukli. Karlos vadaa muus visur ar mashiinu un dziivojam mees vinja mazaas meitas istabaa, kur ir pilns ar baarbijaam, speeljmantaam, taaka KK ir ko dariit.
Kad no riita iebraucaam Kali, Karlos muus savaaca un mees braucaam gandriiz pa taisno uz ljoti lielu gaajienu. Tas bija gaajiens pa lielaakajaam pilseetaam visaa valstii un pat aarpus taas, kuraa piedaliijaas apmeeram 10 mlj iedziivotaaju. Liekas lielaakais gaajiens Kolumbijas veesturee. Gaajiens bija pret FARC - organizaaciju, kas itkaa ciinaas par sociaalismu, bet reaali nodarbojas ar narkotirdznieciibu un cilveeku nolaupiishanu. Visi bija gjeerbushies baltaas dreebees ar pret FARC veerstiem saukljiem. Es diemzheel nebiju baltaas dreebees, taapeec visi, kam nebija slinkums, blisinaajaas uz maniim. Naacaas nopirkt baltu kreklinju "Chavez go home" par demokraatiskaam cenaam.
Peec tam braukaajaam apkaart pa pilseetu un skatiijaamies svariigaakaas vietas, fotograafeejaam pilseetu no skatu punktiem. Peec tam Karliic muus aizveda uz vieteejo lidinju paeest vieteejo paiku. Tas ir, negarshiiga auksta piena zupa ar paaraak saldiem saldumiem. Veel garshiigi riisi, garshiigas pupas, asinsdesa, vienkaarshi negarshiiga desa, grauzdeeta galja, vaariits platano un avokado.
Naakamajaa dienaa braucaam uz Kalima ezeru, kas atrodas starp kalniem kautkaa taa, ka te visu laiku ir perfekti apstaaklji vindseerfingam un kaitam. Visu cauru gadu. Bet pa celjam uz Kalima ezeru muus Karlos muus ieveda vienaa ljoti smukaa lauku seetaa, kura ir aprakstiita romaanaa (varbuut veelaak uzrakstiishu kaa to sauc) par nelaimiigi laimiigu miilestiibu. Maaja skaistaa vietaa, mazliet kalnaa, ar skatu paari liidzenam plashumam, daarzaa dazhi lieli koki un visapkaart tek pa vairaakiem kanaaliem no upes novirziits straujsh uudens (pirmoreiz redzu taadu joku). Sho maaju un celju uz to var apskatiit laukja no Salaspils - KK bildees. Es savu fochu aizmirsu mashiinaa.
Peec tam braucaam uz Kalima ezeru un kjeeraamies pie lietas. Mums deva izveeli, ko mees gribam dariit - kaitot vai vindseerfingot. Mees ar KK aatri un stingri noleemaam, ka gribam seerfot, jo kaitot ir chakars. Kad pateicaam, ka gribam seerfot, mums pateica, lai tinamies deet ar savu seerfoshanu. Seerfotaaji atradushies, be! Nee nu es paarspiileeju, bet nu pateica, ka nevar seerfot, jo nav instruktora, var tikai kaitot. Cik mees bijaam vienoti pirms tam, ka obligaati seerfosim, tik vienoti uzreiz paarmainiijaam viedokli, ka gribam kaitot. Nu tad OK, saakaam kaitot. No saakuma bija sausais treninsh, kursh man padevaas ljoti labi, biju paraugstudents, jo KK chakareejaas un faktiski sausaa treninjaa gandriiz visu laiku panjeema vinsh. Sausais treninsh bija maza puukjiisha lidinaashana pa gaisu. Peec tam braucaam uudenii ar laivu un ar iisto puukji, bet bez deelja, uz veedera. Uudenii KK bija ljoti labs, un pieraadiija, ka gruuti maaciibaas, viegli kaujaa. Es savukaart lohojos peec pilnas programmas, daudz vairaak nekaa KK sausajaa treninjaa. Domaaju, ka izbesiiju instruktoru, vairaakas reizes lidinaajos pa gaisu. Bet kopumaa jaasaka, ka pozitiivi, nav taa, ka vairaak nekad negribeetu kaitot. Bet vispaar kaita un vindseerfinga faniem iesaku uz shejieni atbraukt. Te esot ideaali apstaaklji visu gadu un ir arii hotelji, smuka apkaartne.
Vakaraa tuseejaam pa molu, kas te latiinjamerikaa ir smukaaki un lielaaka tusinju vieta nekaa Latvijaa. Cilveeki te naak peec darba iedzert alinju, te ir arii atrakcijas beerniem, taaka sestdienaas, sveetdienaas te esot piebaazts.
Shodien esam pashi par sevi, jo Karlos aizgaaja uz darbu (ieprieksheejaas divas dienas vinsh vazaajaas ar mums, par ko esam ljoti pateiciigi). Veelaak gan atbrauks un aizvediis muus uz tenisa turniiru, kautkaadu sievieshu challengeri, jaapaskataas kaa te speelee, jaanomeera tiikls, nu taadas lietas.

Bogota

Ieprieksheejais staasts apraavaas Bogotaa. Taatad Bogotaa, Kolumbijas galvaspilseetaa, pabijaam 3 dienas. Pashu galveno redzeejaam. Redzeejaam Kolumbijas galvaspilseetas iedziivotaajus, bet ne visus, jo te ir 16 miljoni. Bet nav metro, liidz ar to reizeem esot probleemas ar sastreegumiem. Sastreegumus redzeejaam, redzeejaam arii piebaaztos autobusus, arii lielpilseetai raksturiigaas sagurushaas sejas redzeejaam.
Saakumaa palikaam diezgan sliktaa hostelii, kas internetaa un graamataas bija labi noraksturots, nosalaam un paarvaacaamies uz citu vietu. Taa cita vieta bija tieshi tur pat, leetaaka un labaaka, plus veel papildus bonuss - nenosalaam. Vispaar man tagad ir jauns kriteerijs kaa izveeleeties hosteljus - jaaskataas, kuros hosteljos ir izraeelieshi. Ja nav izraeelieshu, tad jaameklee cits. Tas taapeec, ka izraeelieshu jaunieshu tuuristu ir ljoti daudz un vinjiem aciimredzot ir ljoti liela informaacijas aprite, taapeec vinji vienmeer zin labaakaas vietas. Iznjemot varbuut Venecueelu, jo Chavess esot antisemiits un izraeelieshiem viizas uz Venecueelu ir ljoti gruuti dabuut.
Faktiski Bogotaa vazaajaamies pa centru. Bijaam uz slaveno zelta muzeju, kur ir eksponaati no Kolumbijas indiaanju zelta kraajumiem. Kolumbijaa dziivojushi daudz un dazhaadi indiaanji, arii pietiekami daudz zelta. Jaasaka gan, ka nekas iipash shis muzejs uz pasaules fona tomeer nebija. Blakus aizgaajaam arii uz Botero muzeju. KK fano par Botero resniishu skulptuuraam un gleznaam, bet man gan taa ne visai. Bija te arii Pikasso gleznas utt. Centrs te taads patiikams, nav sajuuta, ka atrodies miljonu pilseetaa, fonaa augsti kalni. Vienaa no shiem kalniem atrodas klosteris, Montserates klosteris, uz kuru var uzbraukt ar gaisa tramvaju. Uzbraucaam arii, ko tur sleept. Augshaa paveraas lielisks skats paari visai liidzenajai pilseetai.
Bez tam bijaam arii kaarteejaa Bolivaara laukumaa, pilseetas centraalajaa laukumaa, kura neatnjemama sastaavdalja ir koloniaalaa laikmeta katedraale. Tomeer shis laukums bija iipatneejs ar to, ka sheit bija ljoti daudz balozhu, kaa Veneecijaa. Ar balozhiem shkjiiraamies pa labam, neviens nebija nekauniigs un muus neaptaisiija, laigan lido gan vinji diezgan tuvu.
Te pilseetaa ir arii parcinji, kur tauta mieriigi pastaigaajas un gulj zaaliitee. Diezgan daudz sunju, viena no retajaam valstiim, kur vinjiem ir veseliigs izskats un ir arii shkjirnes sunji.
Es biju aizgaajis uz vieteejo planetaariju, latiinjamerikaa lielaako. Neko sev, normaals planetaarijs ar tipisku repertuaaru, ieskatu veesturee, zvaigznaajiem utt. Peec seansa var iet speeleeties ar gadzhetiem, mazajiem liels prieks. Vinjiem te debesis mazliet savaadaak izskataas, pateica, ka kjipa nevarot redzeet no Bogotas Ursa Major (lielo laaci jeb lielos ratus). Es tai pashaa naktii braucot uz Kali ar nakts autobusu skaidri un gaishi gan to redzeeju. Melji? Varbuut! Bet varbuut arii lomu nospeeleeja, tas, ka mana spaanju valoda ir drusku zem augstaakaa liimenja. Varbuut vinji teica Ursa minor. Laikam te nevar redzeet polarzvaigzni, es veel naktii pachekoshu.
Pie planetaarija atradaas bulju ciinju stadions, kur tieshi notika bulju ciinjas. Blakus stadionam bija skalsh jaunieshu un panku pikets pret bulju ciinjaam.
Veel bijaam uz naktsklubu "Eskobaars", klubs taads nekaads peec dizaina, bet cilveeki savaacaas, sestdienas vakaraa bija piebaazts. Ieeja 8 USD, bet to ieejas maksu var nodzert. Nekaadus fokusus klubaa neiztaisiiju, kaa otro drinku panjeemu kaut ko ar tekilu, nesapratu ko, jo tas bija ljoti gruuts spaanju vaards. Bet nu negarshiigs, aatri notinos no taas iestaades, lai nebuutu tas jaadzer. Taapeec, ja gribat vairaak info par klubiem Bogotaa, lasiet KK blogu. KK ir arii labas bildes no Venecueelas un Kolumbijas. Iechekojiet.
Taalaak braucam uz Kali pie mana sena drauga, kuru neesmu redzeejis kaadus gadus divpadsmit.

Atkal Kolumbija - San Gila

Esam atpakalj Kolumbijaa. Atbraucaam no San Cristobalas Venecueelaa uz Kukutu Kolumbijaa, no taas uz Bukamarangu, un tad uz San Gilu. Pamazaam saaku jau pierast pie agresiivaas braukshanas kalnu apstaakljos, tomeeer brauciens ar Huanu Pablo Montoiju no Kukutas uz Bukamarangu bija jauns ieraksts agresiivaas braukshanas rekordu graamataa. Briizhiem jutos kaa F1 saciikstees, briizhiem, kaa kompjuuterspeelee, braucaam pa ljoti augstiem, liikumainiem celjiem. Dzheks pie stuures visu laiku brauca uz maksimumu, liikumus njeema taakaa F1 nevis pa asfaltu, bet pa ieksheejo lietus uudenju notecei domaato apmali. Vienu briidi iebraucaam maakonjos, kas radiija taadu duumaku un izjuutas veel vairaak saasinaajaas. Vieniigie, kas bez shofera mashiinaa neveema bijaam mees ar KK, godiigi. Bez mums veel bija muteriite ar divaam meitaam. Beigaas tikaam liidz Bukamarangai, kur uzreiz kaapaam autobusaa uz San Gilu. Shoreiz autobusa vadiitaajs iedvesa uzticiibu, agresiivs, bet ne no F1, veel vinjam taads godiigs kaartiiga cilveeka izskats, karoche iedvesa uzticiibu. Tas bija liidz briidim, kad vinjam blakus apseedaas smuka meitene un vinsh pagriezaas saaniski pret celju un braukaaja ar vienu roku, runaajaas ar meiteni un veel eeda saldeejumu, bet tempu aizainajos kalnos nesamazinaaja. Bet arii liidz San Gilai nokljuvaam.
San Gilaa domaajaam nobaazeeties uz kaadaam triis dienaam, jo te ir visaadas aktivitaates - raftings, parashuuti, klinshu uudenskritumos kaapeleeshana utt. Beigaas izmeegjinaaju tikai parashuutus. Laidaamies 2 km virs zemes vienkaarshi ar parashuutu,kas izmantojot veeja pluusmas speej pacelties augstaak nekaa saacis lidojumu un speej notureeties gaisaa bez motora. Nemaz nezinaaju,ka taada lieta ir iespeejama. Skati bija ljoti labi, laigan pilniibaa visu izbaudiit neljaava tas,ka esmu apslimis un ne paaraak labi jutos.
Peec San Gilas braucaam uz Zipakiru, kur apskatiijaam saals katedraali,kas ietaisiita dzilji zem zemes saals shahtaas. Iipatneeji, un veel no sienaam var eest saali. Veel shajaa pilseetaa smuks centraalais laukums ar palmaam,kur bija sapulceejushies daudz cilveeki,kas vakteeja,kad naaks mashiina,kas meetaas naudu. Briizhiem visi histeeriski kautkur skreeja,likaas,ka te notiek bulju skrieshana kaa Spaanijaa. Veelaak noskaidrojaam,ka vienreiz gadaa notiek shaada naudas meetaashana no mashiinas taapeec taada azhiotaazha.
Taalaak braucaam uz Bogotu, tagad esam te (pedejaa bilde jau no Bogotas centraalaa laukuma, baigi daudz balozhu).