otrdiena, 2007. gada 27. novembris

Antigua Gvatemala




No Tikala pa nakti 8 stundas braucaam uz Gvatemalas lielaako pilseetu, kuru sauc Gvatemala City. Karoche, shajaa pilseetaa iipashi ilgi neuztureejaamies, ieradaamies 6 no riita, kad pilseeta saaka mosties. Ap 7 riitaa jau ir pilniiga rosiiba, siikie jau ir skolaa, taapat bija arii Meksikaa. Braucaam ar vieteejo autobusu no Gvatemala city uz Antigvu. Autobusu vada shoferis un vinjam ir paliigs, kas savaac naudu no pasazhieriem, bet ar to vinja funkcijas neaprobezhojas (tas jums nav parasts konduktors), jo autobusam nav noteiktas obligaatas apstaashanaas vietas. Ir pieturas, kur staav cilveeki un autobuss braukaa gar shiim pieturaam un shis konduktors pilnaa balsii pa autobusa vienmeer atveertajaam durviim bljaustaas uz kurieni autobuss brauc un veel kaut ko nesaprotamu un skataas vai kaads uz ielas veelas iekaapt. Ja ir taadi, tad vinsh uzreiz shoferim nodod komandu apstaaties. Autobuss driiz vien piepildaas liidz malaam. Muusu autobusaa tik traki nebija, bet redzeeju citus autobusus, kur cilveeki piekjeerushies pie autobusa staav aarpusee, pat bija taads, kur viens bija piekjeeries autobusam taa, ka vinsh skatiijaas pa prieksheejo logu iekshaa salonaa.



Antigua ir pilseeta ar ljoti daudz tuuristiem. Te ir ljoti daudz un populaaras spaanju valodas maaciishanaas iestaades - maacaas parasti nedeelju vai divas katru dienu pa 4 stundaam viens uz vienu ar vieteejo skolotaaju. Cenas apmeeram 6 USD stundaa. Var noformeet arii komplektaa ar dziivoshanu un eeshanu. Karlito (tas ir KK) teica, ka tas ir leetaak nekaa maaciities Spaanijaa ar visiem celja izdevumiem. Ticeesim, jo KK maaciijaas Spaanijaa. Bez tam te ir arii spaanju koloniaalaa arhitektuura.



Otra lieta ar ko ir populaara Antigua ir taas vulkaani, kurus var redzeet jau no Gvatemala City. Tuvaakais vulkaans te ir iespaidiigs, itsevishkji taapeec, ka izceljas uz apkaarteejaas vides mazo kalninju fona. Piemeeram, shodien taa virsotni nemaz nevar redzeet, jo to pie puses jau klaaj maakonji ( kad ieradaamies to nebija). Shis vulkaans gan nav aktiivs, bet tuvumaa ir viens, kas ir - aktiivaakais vulkaans Gvatemalaa.



Vakar noleemaam aizbraukt uz sho aktiivo vulkaanu. Stundu braucaam, pusotru stundu kaapaam, kameer nonaacaam pie melnas atdzisushas lavas. Raapaamies taalaak augshaa, kur leeni pluuda uguniiga lava. Vareeja pieiet metra attaalumaa, kur jau bija diezgan karsti, vareeja cept ciisinjus (zheel, ka skudras Belizaa tos apeeda). Skats bija iespaidiigs un domaaju, ka nekur pasaulee kaa tikai mazliet pofigistiskajaa latiinjamerikaa muus tik tuvu lavai nelaistu droshiibas apsveerumu deelj. Bijaam tur saulrieta laikaa, kas arii bija lielisks skats. Jo vairaak norieteeja saule, jo izteiksmiigaaka bija lava un skats uz vulkaanu. Turpat arii skats uz ugunjojosho Gvatemalas pilseetu. Taakaa, tiem, kas uz shejieni atbrauc noteikti iesaku apmekleet Pacaya vulkaanu. No taa palikushi liidz shim spilgtaakie iespaidi.



Shodien 4os naktii braucam uz Hondurasu, uz Copanu, un riit jau brauksim uz Salvadoru. Un starpcitu es lieku visas savas bildes sheit: www.picasaweb.com/robelans

Tikals Gvatemala



Rakstu jau no Antiguas pilseetas. Bet veel pirms mees nonaacaam shajaa pilseetaa pabijaam arii maiju vienaa no varenaakajaam vietaam - Tikaalaa, ibio! Tikaals iipash ar to, ka te ir daudz augstu templju un to ieskauj dzhunglji. Apskatot objektus pavadiijaam 4 stundas un knapi visu redzeejaam, nostaigaajot kaadus 15 km. Tikaalaa atshkjiriibaa no Chitzen-itzas var uzkaapt templjos, ko mees arii dariijaam. Vienaa no templjiem vairs nevar kaapt, jo no taa jau paaris cilveeku nokritushi ar beediigu iznaakumu. Pirmajaa templii, kuraa mees uzkaapaam arii bija scary. Uzkaapaam un palika neomuliigi skatoties uz leju - templis paceelaas virs dzhungljiem un bija ljoti staavs. Es domaaju, ka tas ir laika jautaajums, kad kaads nozhausies arii te un aizveers arii sho templi. Templji paarsvaraa ir masiivas piramiidveidiigas celtnes, ar maijiem raksturiigajaam staavajaam kaapneem un mazu istabu templja galvgalii. Tikaalaa kokos var redzeet arii meerkajus un putnus, kas rada lielu troksni. No templju augshas var paarredzeet ljoti lielus attaalumus, jo tie paceljas virs dzhungljiem.


Shobriid mums veel palicis peedeejais maiju apskates objekts - Copana, bet tas jau buus Hondurasaa. Ir jau taa, ka mazliet piegriezushaas taas drupas, bet Copana buus mazliet savaadaaka. Ielieku bildi ar templi un skatu kaads paveras no viena no tiem.


svētdiena, 2007. gada 25. novembris

Gvatemala un Belize








Nu taa, esam nonaakushi Gvatemalaa, izbraucot arii mazo Belizu. Saaksim ar Belizu. Beliza kaa taada liekas ljoti forsha vieta, jo te ir taads niga stils, ljoti atgaadina Jamaiku (ieskaitot nigas kas staigaa ar jamaikieshu cepureem). Ljoti relakseeti cilveeki un ar labu humora izjuutu. Mazliet iespaidu pabojaaja Belize city, lielaakaa Belizes pilseeta ar 50 tk iedziivotaajiem. Iebraucot jau vareeja redzeet, ka visaam maajaam ir pirmaa staava logu restes, daudzaam dzelonjdraashu zhogs utt (skat bildi). Neizskatiijaas, ka te ir paaraak droshi, bet kaa saka KK, taa esot arii Jamaikaa un citos kariibu juuras regjionos. Dziivojaam mees pashaa suudiigaakajaa hostelii kaadu jebkad esmu redzeejis. Otrajaa dienaa peec ierashanaas braucaam uz Belizas zooparku, kas ne ar ko iipashu neizceelaas, ja neskaita to ka dziivnieki bija savaa videe un redzeejaam pasaules lielaako eergli un iespaidiigu melno jaguaaru - panteru. Bez tam tur bija arii papugailis kas runaaja, tjipa ¨common, bird¨, ¨what you lookin at¨ un citas rupjiibas. Veel zooparkaa bija stiliigi uzraksti par katru zveeru, es iespeejams veelaak ielikshu bildes.




Peec tam bijaam pilseetaa San Ignacio, kas ne ar ko iipashi neizceelaas, patiikami lauki ar upi. Kautkad ielikshu bildi no Belizes




Tagad jau otro dienu esam Gvatemalaa. Arii Gvatemala man patiik, te pagaidaam ir leeti un labi, uzturamies pie Peten-Itza ezera. Vakar speeleejaa futeni kopaa ar vieteejiem, muus ar KK panjeema ¨Pitbuls¨ komandaa. KK pat iesita golu, ko visi uznjeema ar ovaacijaam, jo mees uz kopeejaa fona bijaam ne paaraak tehniski un aatri, bet aizsardziibaa staaveejaam labi, njemot veeraa, ka latiinjamerikaanji visu laiku iet uz priekshu un aizsardziibaa nestaav principaa. Ja kas tad KK arii raksta blogu uzlatinameriku.blogspot.com.




Es par gvatemalu varbuut veel riit uzrakstiishu, jo mees driiz braucam uz Gvatemala city un tad uz Antigua. Reku bilde no ezera un augshaa ieliku interesantu bildi, kur meitene savaas labaakajaas izejamaas dreebees speelee futeni. Te meitenes neesmu redzeejis speeleejoties ar lelleem, daudzas aktiivaak speelee bumbu kaa dzheki. UN veel viena bilde, kuraa KK pieseejaas viens mazais un visu laiku prasiija kur ir banjos jeb tualete, bet KK visu laiku teica ka nerunaa spaaniski. Beidzaas ar to ka KK tomeer paraadiija uz dullo kur ir banjos.

ceturtdiena, 2007. gada 22. novembris

Hasta la vista Meksika un welcome Belize


Nu taa, shito rakstu jau rakstu no Belizas, bet veel pakaaveeshos mazliet pie Meksikas. Peedeejaa Meksikas dienaa pabijaam pierobezhas pilseetaa Chetumalaa. Liidz shim mums bija dariishana ar maiju meksikaanju dalju, tas ir, ar maziem (ljoti maziem) resniishiem, kas iipashaas aktivitaatees neielaizhaas. Chetumalaa jau ir citi meksikaanji, pilseeta var redzeet aktiivus cilveekus, pat redzeejaam vienu suni, kas reeja, nevis flegmaatiski vilkaas pa ielu kaa liidz shim maiju pilseetaas.
No Chetumalas esam atbraukushi uz Belizu, kas ir viena no retajaam ne spaaniski runaajoshaam valstiim shajaa regjionaa. Belizaa var runaat angliski, vinji pashi runaa savaa anglju valodaa. Faktiski Beliza ir ljoti liidziiga Jamaikai. Lielaakaa dalja cilveeku sheit ir melnie, bet vispaar ir rasu sajaukums. Uz pirmo acu uzmetienu izskataas ljoti relakseeta atmosfeera un arii ar humora izjuutu te viss kaartiibaa (pat politiskaa reklaama ir smiekliiga), man patiik, bet nu riit veel paskatiisimies. Ir iespeejams aizbraukt uz salu un papeldeet ar masku un paskatiities haizivis.

Pielieku bildi no Meksikas - Chitzen itzas kaapnju piramiida.

trešdiena, 2007. gada 21. novembris

Chitzen-itza

Vakar visu dienu kratiijaamies uz galveno Meksikas apskates objektu - Chitzen-itzu, maiju pilseetu. Izbraucaam no riita ap 10 un atpakal arii ap 10iem. Principaa kompleks ir iespaidiigs ar lielu teritoriju, stundas laikaa pat visu nevar apskatiit, un mees dazhas vietas pat neredzeejaam. Tomeer galveno, maiju kaapnju piramiidu un stadionu redzeejaam. Par Chitzen-itzu daudz kas ir rakstiits graamataas un internetaa, un par cik man shobriid nav laika varbuut neko par to nestaastiishu, ielikshu bildi. OK, bilde neiet, ielikshu veelaak!

pirmdiena, 2007. gada 19. novembris

Meksika un maiji


Shodien bija sameeraa aktiiva diena, no pasha riita ap 7.00 iziireejaam ritenjus un braucaam uz juuru peldeeties. Laiks shodien lietains un silts, bet uudens veel siltaaks. Vieniigaa probleema ar atklaato juuru, ka aatri paliek dziljsh un parasti ir vilnjains, liidz ar to nevar kulturaali papeldeet kaa baseinaa.
Peec peldeeshanas un brokastiim aizbraucaam uz vienu no Meksikas veesturiskajaam vietaam, kas ir galvenais tuuristu piesaistiitaajs Meksikaa. Jukatanas pussala ir noseeta ar senaas maiju civilizaacijas objektiem. Shodien bijaam uz vieniigo, kas atrodas pie juuras Tulumaa.
Peec tam devaamies uz interesantu veidojumu , ar kuriem Jukatanas pussala ir noseeta, un tas ir, ar uudeni piepildiitas alas, kuras izveidojushaas uudenim pamazaam saeedot miiksto akmeni (limestone angliski), kas veido sho pussalu, kas ir tikai 2 mlj gadu veca. Pa shiim alaam var nirt ar akvalangu vai vienkaarshi ar pleznaam un trubinju. Mees panjeemaam vienkaarshaako, bet arii ar trubinju paveeraas labs skats uz dziljajaam alaam.
Riit brauksim uz Chitzen-Itzu, vienu no Maiju civilizaacijas centriem un 7 jaunajiem pasaules briinumiem. Jaatziimee, ka KK ne iipashi gribeeja braukt, daljeeji arii izmaksu deelj, tomeer beigaas atradaam variantus kaa aizbraukt un par normaalu cenu. Riit pastaastiishu kaa gaaja.

svētdiena, 2007. gada 18. novembris

Beachaa


Shodien aizgaajaam uz biichu, un jaatziist, ka bija ljoti labs. Klinshaini krasti mijaas ar posmiem, kuros ir ljoti augstas klases smiltis - baltas un smalkas, pat smalkaakas nekaa visu laiku labaakajaa pludmalee - Gaciemaa. Turklaat veel ar palmaam. Riit saaksim domaat par veesturisko objektu apskati, ieskaitot vienu no jaunajiem pasaules briinumiem - Chichenjicu. Ielikshu shoreiz bildi no beacha.

Esam beidzot Meksikaa


Peec vairaakaam lidmashiinas reisa paarcelshanaam beidzot esam ieradushies latiinamerikaa. Iebraucaam pusseshos no riita, protams muus uzreiz gribeeja izvizinaat par uzskruuveetaam cenaam, tomeer nonaacaam tur kur tagad esam - Tulumaa pie Atlantijas okeaana krasta, bez starpgadiijumiem un mums ir saulains laiks. Ir ljoti silts un mitrs, nekad taadaa laikaa neesmu bijis. Esam motelii, satikaam zviedru paari un izraeelieti, kuri visdriizaak piipee zaali. Par izraeelieti noteikti nav shaubu, jo vinsh savos plaanos iz iekljaavis Venecueelu, lai gan nezin kur taa atrodas plus veel paaris diivainiibas.


Tagad ejam uz pludmali, paskatiisim, vai tur nenotiek kaadas nelikumiibas vai vismaz neetiska riiciiba!

sestdiena, 2007. gada 17. novembris

Uz kankūnu


Laižam uz lidostu, reiss tika vairākkārt atlikts un izbrauksim tikai 00.15. Izskatās, ka būs jābrauc pa nakti, kas būs samērā nogurdinoši. Ielieku bildi no Briseles.

Sorry par bildes apgasnhanos.

piektdiena, 2007. gada 16. novembris

Briselē pie Gatito Gatuzo


Karoče esam ieradušies pie Gačas Briselē. Pateicoties KK izveicībai nokļuvām biznesa klasē ar ekstra apkalpošanu un arī brīvu alkoholu. Līdz ar to KK Briselē nonāca pilnīgā lopā, atsitot naudu par lidmašīnas biļetēm.

Bildē redzams KK pirms Gačas dzīvokļa demolācijas.

otrdiena, 2007. gada 13. novembris

3 dienas līdz izbraukšanai


Pačekosim kā man te iet ar šito blogu! Varbūt kautkas sanāks. Domāju ka īpaši neko šeit nerakstīšu tikai likšu iekšā bildes un video materiālus.