piektdiena, 2007. gada 28. decembris

Joprojaam Panama city


Pagaidaam veel joprojaam esam tur kur bijaam - Panama city. Esam te taa iejutushies, ka jau vairs neizskatamies peec tuuristiem (ja tikai kautkaa vareetu pierunaat KK nevalkaat to "es esmu gringo" kreklu). Esam bijushi visaas pilseetas malaas, visos supermarketos, visaas amerikaanju eestuvees ieskaitot nepamatoti saaliito un kaneeljsmarzhiigo (taa ka vienaldziigi nevar paiet garaam) Cinnabond , pat netiishaam iegaajaam sliktaa rajonaa. Labi, ka policists brauca garaam un atpazina, ka mees esam tuuristi, un ka mums ir lielas ceriibas nonaakt situaacijaa, kuraa buutu jaadala piespiedu ziemassveetku daavanas. Vismaz dabuujaam izbraukt ar policijas mashiinu. Policisti starpcitu te ljoti draudziigi un izpaliidziigi, taapat kaa Latvijaa. Bildee esmu es un Pizza Hut!

Parasti iipashi neaprakstu vietu veestures un politisko situaaciju, jo negribu izlikties baigi gudrais - tagad visa informaacija ir ljoti labi pieejama internetaa un graamataas. Taapeec tagad arii neaprakstiishu. Tomeer pateikshu, ka Panama city bija pirmais Spaanju atbalsta punkts Klusaa okeaana pusee un pilseetas centrs ir 2 reizes mainiijies. Pirmo pilseetu izniicinaaja piraati (ruma Seram Henrijam Morganam kautkas te neiepatikaas). Tagad shai vietaa ir drupas un arii mees taas apskatiijaam. Ar drupaam viss kaartiibaa - ir. Atrodas pie okeaana un kruumiem, kas aug saalsuudenii. Bijaam arii centraa uz kurieni pilseeta tika paarcelta peec tam, katedraale utt. Tagad centrs ir lielie debesskraapji, liekas ka bankas un dziivojamie nami. Te sev dziivokljus iepeerk holivudas un citas zvaigznes un aciimredzot arii uzpirceeji, jo naktii ir taa, ka lielaakaa dalja logu ir tumshi.
Veel iegriezaamies pie kariibu juuras taadaa vietaa kaa Puertobelo, no kuras spaanji agraak suutiija daargumus uz Spaaniju. Kariibu regjions agraak bija noseets ar piraatiem, jo bija ko zagt (spaanju zelts, kas naaca no visaam amerikas puseem uz Panamu un tad uz Spaaniju pa okeaanu) un bija kur beegt (pilns ar mazajaam salinjaam no Venecueelas liidz Kubai). Taaka Kariibu juuras piraati nav nekaads bulshic. Starpcitu braucot uz Puertobelo autobusaa sanaaca konfliktsituaacija - braucaam, braucaam, nekas nenotiek, nu veel braucam, braucam, arii nekas, viss mieriigi, bet tad gandriiz pie galapunkta piepeshi autobusaa dejodama dziedaadama iekaapj piedzeerusies daama, paiet man garaam un iet taalaak. Es jau domaaju pranjeslo, bet njefiga - kautkaa vinja mani laikam bija pamaniijusi, bet nevareeja uzreiz apstaaties. Atnaaca atpakalj un saaka mani vilkt augshaa, laikam dejot. Es kaa iists dzhentlmenis protams atteicos. Tad vinja apseedaas man blakus un metaas runaaties. Manas spaanju valodas zinaashanas sarunvalodaa pagaidaam ir I love you liimenii, un pat to pashu minimumu shoreiz nevareeju pielietot, jo vinja nebija mans tips. Taapeec, runaaja paarsvaraa vinja un aatri vien nonaacaam pie taa, ka vinja ir kolumbiete, kura dziivo Panamaa un vinjai te nepatiik un viss ir slikti, cilveeki ir slikti, valsts slikta, viss skalji skaidraa spaanju valodaa, taa lai visi apkaarteejie panamieshi dzird (es biju kaa taads katalizators saapes izteikshanai uz vieteejiem). Protams saakaas konflikts ar apkaarteejiem, un es diemzheel biju pa vidu. Bet nu viss beidzaas mieriigi, laigan briizhiem nebija iisti skaidrs vai mani arii sitiis vai nee (Kaarlis bija noliidis kautkur autobusa stuurii, taapeec nebija pie kaa veersties peec tulkojuma). Kautkaadaa briidii saaku saprast, ka mani tomeer nesitiis (vismaz ar kaajaam ne), sitiis tikai kolumbieti un sirds palika daudz mieriigaaka. Beigaas pat kolumbiete tika sveikaa cauri. Vispaar izskataas ka starp Panamu un Kolumbiju valda shaadas taadas nesaskanjas. Daudzi kolumbieshi ir emigreejushi uz Kostariku un Panamu.

Savaadaak nekas iipash nenotiek, chakareejamies ar viizaam. Mums te konsulaataa gadiijies viens Haime, riktiigs birokraats, prasa visvisaadus papiirus, hotelju rezervaacijas, avioreisu rezervaacijas, entaas pases lapu kopijas. Viizas iesaku taisiit citur (zinu, ka citur tas ir pat vienas dienas jautaajums). Vinsh muusu viizas sanjemshanas procesu ir jau ievilcis uz naakamo gadu, taapeec riit dosimies uz citu vietu, kuru sauc San Blas salas. Vajadzeetu buut labai vietai ar iiptneejiem cilveekiem un vientuljaam baltu smilshu un palmu salam. Apskatiisimies kaa vinji svin jauno gadu. Principaa ir iespeejas atrast piraatu zeltu, tomeer es to nedariishu, jo piraatu mantai ir visaadi laasti. Lai Kaarlis rok. Bet nu tad jau redzees.

Visiem laimiigu jauno gadu! Esmu paaris izredzeetiem cilveekiem jau laiciigi (shodien) nosuutiijis stiliigas melnbaltas no saakuma itkaa neko neizsakoshas kartinjas no Panamas, taaka tagad viss Panama airmail rokaas, itkaa vajadzeetu 3 dienaas paspeet liidz Latvijai!

svētdiena, 2007. gada 23. decembris

Panama

Sveiki mani daargie 2 vai lielaakais 3 lasiitaaji. Esmu Panamaa, lielo iespeeju zemee. Panama ir sakariiga vieta, laigan liidz shim briidim vairaak esmu bijis tuuristu vietaas - Bocas del Toro salaas Kariibu juuraa un tagad galvaspilseetaa Panama city pie Klusaa okeaana.
Panama pirmkaart izceljas ar to, ka te daudz vairaak liist nekaa citur, vismaz shajaa gada laikaa. Esmu nonaacis kaartiigaa dushaa jau vairaakas reizes. Nekas traks jau nav, jo vispaar ir silts un ir pat patiikami nedaudz saliit un dabuut kautkaadu svaigumu.
Saakumaa pastaastiishu par Bocas del Toro salaam. Taas atrodas gandriiz pie robezhas ar Kostariku. Peec Kostarikas robezhas shkjeersoshanas braucaam ar autobusu liidz pilseetai, kura saakaas ar burtu C, bet kuras vaardu es esmu shobriid aizmirsis. Pastaav pat minimaala iespeeja, ka pilseeta nesaakas uz C. Tomeer buutu ljoti paarsteigts, ja nesaaktos uz C. Nu karoche graamataa izlasiijaam, ka par mikroautobusinju buus jaamaksaa 3 USD no cilveeka, bet tas bija pirms 3 gadiem, taapeec tagad domaajaam ka normaala cena vareetu buut pieciitis. Protams mums no saakuma prasiija 10 USD no personas. Tomeer kur gadiijies kur ne, uzradaas izraeelieshu jaunieshu grupa (triis meitenes - 2 no kaartiigaam gjimeneem, rezerveeti gjeerbushaas un 1 zaales piipeetaaja - un viens dzheks), kas paarnjeema kauleeshanaas procesu un beigaas aizbraucaam par 2 USD no personas. Te jaaatziimee, ka nevienam te iisti neinteresee cik personas ir mikroautobusinjaa, 1 vai 10, cena no personas te ljoti reti mainaas ar cilveeka daudzuma pieaugumu. Nezinu kas vinjiem te taa par fishku, varbuut cilveeki ir aarkaartiigi godiigi.
No pilseetas C pa amerikaanju banaanu plantaaciju izraktajiem transporta kanaaliem ar motorlaivu nonaacaam liidz juurai un pa juuru uz Bocas del Toro. Pa celjam redzeejaam delfiinus., Bocas del Toro ir vairaakas salas, daudz tuuristu, atkal daudz serferu. Bijaam uz vairaakaam pludmaleem, bet nevienu taa iisti nevaru rekomendeet, jo Garciems visaam ieliek. Bet nu te ir diezgan jautri, daudz jaunieshu, vieni atbraukushi uz dazhaam nedeeljaam, citi jau te ir vairaakus meeneshus, cilveeki no visaam pasaules malaam, un ljoti, ljoti daudz izraeelieshu. Ar izraeelieshiem ir taa, ka vinjiem peec skolas beigshanas ir jaaiet armijaa, arii meiteneem. Dzhekiem 3 gadi, meiteneem ¨tikai¨ divi. Peec armijas discipliinas vinji grib mazliet briiviibu, taapeec brauc ilgos celjojumos. Domaaju, ka vinji visbiezhaak izveelas latiinjameriku, jo te gandriiz nav musulmanju un nevalda naidiiga attieksme pret izraeelu. Bet nu taa ir tikai mana versija, es to vinjiem neprasiiju. Kopumaa izraeelieshi ir diezgan jautri un normaali jaunieshi.
Es sheit iziireeju riteni un aizbraucu uz vienu alu salas viduu, kura bija liela un dzilja un pilna ar sikspaarnjiem. Gaaju viens (KK tameer peldeejaas kautkur salaas) un jaasaka bija diezgan bailiigi. Jaaiet ir ar bateriju, jo ir pilniiga tumsa. Izgaaju cauri kaadaam triis alaam, pa uudeni, kursh briizhiem sasniedz veedera liimeni. Ceturtajaa alaa arii iegaaju, gaaju gaaju, bet nevareeju sasniegt izeju, turklaat shajaa alaa atshkjiriibaa no citaam, sikspaarnji bija ljoti aktiivi un visu laiku lidinaajaas man gar galvu. Katru reizi kad kaads man lidoja virsuu, reflektiivi atgainjaajos, lai gan principaa zinu, ka vinji manii neietrieksies, jo izmanto infrasarkanos starus, lai apietu shkjeershljus. Arvienvaardsakot bija jautri, vismaz sikspaarnjiem.
Peec Bocas del Toro braucaam uz Panama city. Panama city ir Centraalamerikas New Yorka. Te ir sacelti taadi debesskraapji pie pasha klusaa okeaana, ka liekas esmu atbraucis uz kaadu ASV lielpilseetu. Protams atpaziistamiibu Panama city un Panama vispaar ir ieguvusi pateicoties Panamas kanaalam, kuru mees shodien arii apskatiijaam. Mums paveicaas, jo tieshi tad, kad bijaam tur uz speciaalas skatiitaajiem domaatas estakaades, ieradaas viens liels kugjis, viena biezaa jahta ar nosaukumu ¨Ubiquitos¨, un kautkaada mazaa jahtinja. Paarvietoshanaas par kanaalu ir diezgan sarezhgjiits process ar vairaakiem dambjiem un uudens nolaishanaam. Esmu to uznjeemis video, driiz ielikshu youtubaa. Kad biezaa jahta brauca caur kanaalu, viena no taas apkalpojoshaa personaala meiteneem izgjeerbaas plika visu skatiitaaju priekshaa un izpelniijaas ovaacijas - laikam taada tradiicija. Panamaa ir arii daudzi supermaarketi un cilveeki iepeerkas ziemassveetkiem. Ziemassveetki mums vispaar ir mazliet iegriezushi, jo ne4varam iisti tikt taalaak. Mums vajag Kolumbijas viizas, bet veestnieciiba ir ciet, arii lidsabiedriibas pagaidaam ir ciet. Jahtas ies tikai peec jaunaa gada. Veel skatiisimies, izskataam variantu doties uz Venecueela pie Chavesonkulja. Tad jau uzrakstiishu, bet pagaidaam visiem 2 lasiitaajiem Prieciigus ziemassveetkus!

sestdiena, 2007. gada 22. decembris

Kostarika reabiliteejas

Kostarikaa peec KO aizbraukshanas pavadiijaam liekas veel veselu nedeelju. Un jaasaka, ka taa nedeelja bija taada Kostarika, ko gaidiiju. Pirmkaart bijaam San Josee, Kostarikas galvaspilseetaa, kas personiigi man peec 3 dienu pavadiishanas sheit iepatikaas. Pilseeta ir liidziiga eiropas pilseetaam - kautvai tai pashai Briselei. Ne tikai taapeec, ka taa ir mazliet peleeciiga, aprakstiita un nolaista, bet arii cilveeki te ir taadi eiropeiskaaki - kopumaa ar lielaaku vidusslaani, nekaa citur centraalamerikaa un arii modiigaaki un indviduaalistiskaaki. Laikam pirmo reizi centraalamerikaa redzeeju arii pankus.
San Josee bijaam aizbraukushi uz shoping molu, tikai taapeec, ka Lonely Planet guidebooks to bija nosaucis par labaako shopingmolu centraalamerikaa. Shii nebija pirmaa reize, kad Lonely Planets melo (Metrocentral San Salvadoraa shitam ieliek), bet arii sheit bija ko redzeet. Kas man uzkrita uz nerviem bija tas, ka katram veikalam pie ieejas staav kaadi divi, triis cilveeki, kas meegjina tevi ievilkt veikalaa, un ja esi veikalaa, tad staav tev apkaart un prasaas paliidzeet. Nu karoche, naacaas nopirkt sev zaabakus, bljin (skat bildee)!
San Josee noskatiijaamies arii vienu masveida pasaakumu, ko sauc par festival de Luz. Atgaadina Rio de Janeiro karnevaalu - tas bija kaa gaajiens, pa ielaam gaaja dazhaadi dejotaaji, bija Hondas motociklistu paraugdemonstreejumi, Toyota izraadiija savus jaunos modeljus, un vispaar gaajiena daliibnieki parasti bija kautkaadas firmas paarstaavji ar savu teemu (dazhbriid gaajienaa paraadiijaas Disnejlendas tipa spilgti apgaismotas braucoshas estakaades). Cilveeki gar ielas malaam vietas saaka ienjeemt jau 7 stundas pirms gaajiena, gaajiena daliibniekus uznjeema ar lielaam ovaacijaam. Jaasaka gan, ka lielas ovaacijas sanjeema arii policija, ikreiz kad ik pa laikam pie savas baazes atnesa pa kaadai atnjemtai alkohola pudelei un kaadam nekaartiibas ceelaajam vai zagleenam ar aiz muguras aizlauztaam rokaam. Arii mees nogaidiijaam vismaz 2 stundas, un arii muusu barinjaa atradaas zagleens. Peekshnji viena daamiite saaka bljaustiities un saukt policiju, domaaju, ka Kaarlim palicis garlaiciigi un vinsh saacis kniebt cilveekiem dibenaa, bet izraadiijaas vainiigs bija viens dredains nopiipeejies zagleens, kuram ar sveetku atmosfeeru vien nepietika, gribeejaas arii naudinju. Arii vinsh pievienojaas draudziigajam likumpaarkaapeeju pulcinjam policijas ietilpiigajaa businjaa. Arvienvaardsakot, gaajiens bija labs.
Peec San Josee braucaam uz Tortuguero. Un Tortuguero ir vieta, kur noteikti jaaaizbrauc, jo te ir visi dziivnieki. Lai mokljuutu uz Tortuguero pie Kariibu juuras ir jaabrauc pa upi. Shis brauciens ir baigi labais, upe ir mieriigi gluda, tek ar liikumiem, apkaart mezhs un mainiigi skati, koki iespiezhas upee, vietaam gar malaam redzeejaam krokodilus, arii daudz putnu. Naakamajaa dienaa no riita ap 6iem braucaam skatiities dziivniekus ar koka laivu, bez motora, bet toties ar gidu, kas maak aireet un ieraudziit dziivniekus. Ar laivu bija pat labaak nekaa ieprieksheejaa dienaa ar lielo motorlaivu, jo vareejaam iebraukt biezaa mezhaa mazos kanaalinjos ar labiem skatiem. Redzeejaam visu ko vien vareejaam - kjirzakas, slinkjus (ne tikai Kaarli, kursh saakumaa baigi pieteicaas aireet, bet beigaas nekaa, gidam pasham vien bija jaaairee; bet nu labaak taa, jo KK nemaak aireet), dazhaadus meerkakjus, iguanas koku virsotnees, kaimanu, brunjurupuci, Boa chuusku, kjirzakas (ieskaitot manu visu laiku favoriitu Jesus Christ kjirzaku), un visdazhaadaakos putnus ar dazhaadaam diivainiibaam. Varbuut kautko veel piemirsu. Putni te paarsvaraa ir njurkojoshie un peldoshie, ar gariem kakliem un spicu knaabi, lai var no koka krist lejaa uudenii un netiishaam nokjert zivi. Peec tam gan putns kaadu briidi nevar lidot, kameer nozhuust. Meerkakji te arii daudz, un viena no shkjirneem taa breec, ka izklausaas kaa lauva vai jaguaars. Taa mees neilgi peec laivas brauciena uzsaakshanas baigaa lietuu kautkur taalumaa dzirdeejaam shitaadus lauvas reecienus. Beigaas skatamies, kautkaads mazs, tievinsh, mazkustiigs pintikjis - melns meerkakjiic "ar ruporu" baidee tautu. Vot taadi piiraagi.
Bez tam Tortuguero ir vieta, kur olas deej chetri no pasaules zinaamajiem 8iem saalsuudens brunjurupuchiem. Vislabaakais skats ir tad, kad te pirmkaart vienlaiciigi naak deet olas un peec tam shkjiljaas aaraa zaljie brunjurupuchi un vienaa laikaa nesaas uz juuru. Daudzi netiek, jo tos nomedii putni un citi dziivnieki, arii jaguaari un haizivis. Mees sho skatu gan neredzeejaam sheit (esmu to redzeejis pa teljuku), jo sezona ir beigusies. Starpcitu, kad gaajaam peldeeties, vieteejais veciic pateica, ka ja redzot haizivi, lai lienot aaraa. Peec shitaa teksta es jau tikuntaa negribeeju peldeeties, bet KK peldeejaas tur kur vinjam liidz potiiteem. Haizivis te visu laiku patroleejot, laikam uzmana vai nenaaks kaads brunjurupucis, kursh starpcitu nevar pilniigi ieritinaaties brunjaas (vismaz tas lielaakais pasaules brunjurupucis, ko redzeejaam Tamarindo toch nevar), taapeec ir viegli apeedams.
Pats Tortuguero ciems, kaa vairaakums kariibu pilseetu ir ljoti mieriigs, ar mieriigu un regeja stila gaisotni, Bob Marley utt. Te dziivo paarsvaraa melnie, kurus agraak izoleeja sheit no paareejaas valsts.
Shis gals ir arii pilns ar amerikaanju banaanu plantaacijaam, redzeejaam arii procesu kaa banaanus no zara ieliek Chiquita kastees, ko redzam veikalos.
Peec Tortuguero nonaacaam Puerto Viejo pilseetaa gandriiz pie Panamas robezhas. Kaarteejaa seerferu pilseeta, mazi suveniiru veikalinji un hostelji, restoraani, daudz tuuristi, Bob Marley.
Tagad jau rakstu no Panamas, un varu teikt, ka kopumaa arii Kostarika paliks labaa atminjaa, neskatoties uz tuurisma daardziibu un tomeer ne paaraak labajaam pludmaleem (tas bija mans galvenais ekspekteishens, kas nepiepildiijaas). Tomer cilveeki te ir atsauciigi un patiikami, kaads bija arii Marko.

Kostarikas choms

Ieprieksh rakstiiju, ka biju no Kostarikas gaidiijis daudz vairaak, tomeer shobriid varu teikt, ka iespaids par Kostariku ir uzlabojies. Tomeer pirms tam gan jaapasaka, ka mani te sagaidiija arii ljoti beediiga zinja. Peec tam kad aizbrauca All stars komanda KO&co un biju vairaakas dienas mekleejis manu kostarikas chomu, San Josee kjeeraamies pie peedeejaa varianta un zvaniijaam visiem vinja uzvaarda braaljiem no telefona graamatas, un prasiijaam vai nepaziist vinju un vai nezin kur atrodas. To dariija Kaarlis, jo es tik labi spaaniski veel nerunaaju. Paarsvaraa atbildeeja pensionaari, kuriem aciimredzot sagaadaaja prieku negaidiitie zvani un iespeeja parunaaties, un vinji nevareeja vien nolikt klausuli (njemot veeraa, ka bija jaapazvana vairaak kaa 50 cilveekiem, KK prieks bija mazliet mazaaks) - viens vechuks uzskaitiija visus savus radiniekus peec vaardiem, bet Marko gan neviens neesot.
Briizhiem bija jautras sarunas, bet beigu beigaas tomeer sazvaniijaam vinja radus, kas paveestiija, ka Marko ir miris jau 2 gadus 32 gadu vecumaa. Veezis galvaa. Vinsh esot vienreiz jau itkaa izaarsteejies, esot apreceejies, bet veezis atgriezies. Vinja maasa bija prieciiga, ka es atcereejos par vinju un meegjinaaju vinju samekleet.

ceturtdiena, 2007. gada 13. decembris

Kostarika


Esmu beidzot nonaacis hostelii pie kompja. Kostarikaa esam pavadiijushi jau gandriiz nedeelju. Pa sho laiku noiireejaam mashiinu, lai gan to neizdevaas izdariit uzreiz. Es pats gan tur iipashi nechakareejos, bet Kaspars un Egita gan notrieca pusotru dienu, lai tikai noiireetu mashiinu (vinji te uztureejaas pavisam 7 dienas). Kad beidzot to noiireejaam, tad braucaam prom no Tamarindo klusaa okeaana pludmales uz kalniem - Monte Verdi. Monte Verdee kaa lielaakajaa daljaa Kostarikas ir daudz dabas parku un daudz tuurisma iespeeju. Par nozheelu jaatziist, ka gandriiz visas ir par daargu. Nevis par daargu taapeec, ka nevaram atljauties, bet taapeec, ka rodas iespaids, ka visu laiku paarmaksaajam un lietas nav to veertas cik par vinjaam jaamaksaa. Varbuut tas taapeec, ka sheit lielaakie tuuristi ir biezie amerikaanji, kas uzskata Kostariku par vieniigo pusliidz drosho valsti centraalamerikaa. Braucot uz Monte Verdi ir ljoti skaisti skati, maakonji iespiezhas ar mezhu noklaatajaas kalnu virsotnees, taalumaa var redzeet saules apspiideetu ezeru, pa staavajiem kalniem pamanaas staigaat baltas govis. Man shii vieta atgaadinaaja Shveici. Pashaa kalna augshaa gandriiz visu laiku ir maakonjains, laikam taapeec sheit mezhu angliski saukaa par "cloudforestu". Uztureejaamies te 2 dienas, pastaigaajaam pa lietainajiem mezhu parkiem, izmirkaam un devaamies atpakalj pie saules un siltuma - uz Jaco pilseetu atkal pie klusaa okeaana. Shii bija iista tuuristu vieta - daudz hotelju un restoraanu, daudz seerferu utt. Pati pludmale nav nekas iipash, ja neskaita seerfoshanu, un es pat nezinu, kas shos tuuristus te pievelk, varbuut Burger Kings. Bijaam arii blakus pilseetaas Playa Hermosa un Quepos, kur pludmales ir pievilciigaakas. Queposaa chetrataa noskatiijaamies saulrietu, bet shodien jau esam galvaspilseetaa San Jose. Riit Kaspars un Egita brauc prom un atkal braukaasim ar autobusiem. Jaasaka, ka chetrataa bija jautri, par cik vinji ir te tikai uz nedeelju, tad izmantoja vairaak tuurisma iespeeju - uztaisiija canopy (shljuukshana pa virvi virs aizaam Monte Verde) un coffee tuuri. Mees to paspeesim izdariit kaadaa no paareejaam valstiim. Vieniigais nesaprotu peec kaadiem kriteerijiem vinji izveeleejaas taadas vietas kaa "Nahua" hoteli Tamarindo un coffee tuuri Alahujela pilseetaa.
Kad vinji buus jau prom, dosimies uz Kariibu juuras piekrasti, un no turienes iebrauksim Panamaa. Veel censhos kautkaa samekleet savu Kostarikas pazinju no studiju laikiem, bet vinsh pagaidaam labi sleepjas.
Kopumaa jaasaka, ka iespaids par Kostariku ir viduveejs. Es biju gaidiijis vairaak. Iespeejams jau atbraucu ar paaraak lielaam iluuzijaam par sho valsti. Bet varbuut taa veel ar kautko paarsteigs. Veel ceru te ieraudziit daudz savvaljas dziivnieku papildus redzeetajiem meerkakjiem, chuuskai, brunjurupucim un putniem.
Liekas, ka visas galvenaas lietas buusim redzeejushi. Vieniigais par ko ilgi lauziijaam galvu un ko esam izleemushi tomeer nedariit ir raftings, kas sheit ir viens no labaakajiem pasaulee (baigi saaliiti).

svētdiena, 2007. gada 9. decembris

Bruunjurupuchi Kostarikaa


Saakshu ar to, ka esam nonaakushi Kostarikaa un satikushi arii Ozolinju paari. Chetrataa ir jautri, vakar visi jau bijaam uz vienu parku, kur vaariijaas vulkaniskie dublji, ar kuriem gan neko nevareeja iesaakt, jo tur bija vismaz 75 graadi. Veel tur bija smirdiigi seeraini duumi, kas mani iipashi neuzrunaaja. Toties viena lieta gan tur bija ljoti laba - mezha viduu peec ilga 6 km gaajiena bija laguuna ar uudenskritumu, ljoti skaisti un atsvaidzinoshi (ielikshu vidziku). Laguunaa bijaam tikai mees chetrataa, pa kokiem leekaaja meerkakji, redzeejaam arii zakja, cuukas un vaaveres krustojumu un putnus. Tomeer vakardienas galvenais notikums saistiits ar brunjurupuchiem. Peec parka apmekleejuma, braucaam prom no Libeerijas pilseetas uz Tamarindo, pilseetinju pie klusaa okeaana, kas ir kaarteejais seerferu ciems, bet ne tikai. Te uz sauszemes iznaak un deej olas arii pasaules lielaakais brunjurupucis, kuru kautkaa sauc, bet es neatceros. Paprasiiju Kaarlim, vinsh teelo, ka atceraas, bet beigaas izraadaas ka neatceraas gan. Shie brunjurupuchi gadaa veic nenormaalus attaalumus un deej olas tur kur pashi ir piedzimushi. Vinji ir uz izmirshanas robezhas, taapeec te ir ljoti stingri reglamenteetas ekskursijas to apskatei. Brunjurupucha skatiishanas notiek naktii (tikai 4 grupas pa 15 cilveekiem katru nakti un mums paveicaas tikt uzreiz grupaa, tikko kad bijaam ieradushies), kad vinsh atpeld no okeaana, lai izraktu olu glabaatuvi un izdeetu olas (parasti virs 60). Var gadiities arii taadas naktis, kad neierodas neviens brunjurupucis, un sanaak, ka esi noseedeejis 4 stundas par velti ( jeb pareizaak sakot samaksaajot 28$ par ekskursiju un neko neredzot). Ja taa notiek tiek dota veel viena iespeeja naakamajaa dienaa, bet ja arii tad neatnaak, tad nauda tiek zaudeeta. Taaka teoreetiski iespeejams, ka noseedi 2 naktis pa 4 stundaam un neko neredzi.
Mums taa negadiijaas, lai gan bijaam tuvu tam, lai buutu paarceeliens uz naakamo dienu. Mees bijaam dienas peedeejaa grupa, un katrai grupai tiek pa vienai cherepahai. Visas grupas ierodas gandriiz vienlaiciigi, taapeec, tiem kas ir ceturtajaa grupaa vajag taa, ka tai naktii ierodas vismaz 4 brunjurupuchi. Muuseejais ceturtais ieradaas tikai pusstundu pirms deadlina, kad dazhi jau atmeta ceriibas. Muus pielaida Brunjurupucim no mugurpuses, lai vinsh muus neredz, citaadi satiis makshkjeri un tiisies prom (bet viss actions taapat notiek mugurpusee, galva faktiski ir ierakusies smiltiis). Brunjurupucis no saakuma attiira teritoriju, iekaartojas taa eertaak un saak rakt bedri tik taalu, cik speej aizsniegt ar pakaljkaajaam (tas ir apm 70 cm dziljums). Rok ljoti ruupiigi un pacietiigi, ar izteiktu tehniku, kas nodroshina to, ka bedree no izraktaa nekas nebirst atpakalj. Kad izrakts, saak deet baltas olas, kas ir lielumaa starp pingponga un tenisa bumbinju, peec izskata izskataas kaa Trikaatas siera siera bumbinjas, ljoti elastiigas. Peec tam visu aizrok. Un tad aizmaalee peedas (sho dalju gan neredzam, jo muus dzen prom, citaadaak brunjurupucis muus ieraudziis) . Muusu brunjurupucis bija 1.5 m garsh un 1.05 m plats zverjuga. Ljoti liels un smags - ap 250 kg (sveert gan vinju nesveera, bet tas esot parastais svars). Nezinu kaa vinsh var papeldeet.
Diemzheel bildeet nedriiksteeja, tika izmantotas tikai infrasarkanaas baterijas, citaadaak bija tumsa, ja neskaita naktii spiidoshos krabiishus. Kad gaajaam gar juuru, no smiltiis ierakushajasamies krabjiem, atspiezhoties uz peedas, zem taas saak mirgot zeme (liidziigi kaa kaadaa Maikla Dzheksona klipaa).

piektdiena, 2007. gada 7. decembris

San Juan del Sur



San Juan del Sur izraadiijaas pilseetinja ar labiem skatiem. Izdomaajaam pakaapeleet pa klintiim no kuraam paveeraas lieliski skati. Uzkaapaam sheit augstaakajaa punktaa pie okeaana, tur kur ir Nikaragvas biezo rajons - maajas te skaistas ar baseiniem un skati uz okeaanu veel skaistaaki. Tur arii sapratu, ko man shii pilseeta atgaadina - taa atgaadina Rio de Janeiro, laigan arii tur veel neesmu bijis taapat kaa Hongkongaa. Ja KK aizdos man savas bildes, tad ielikshu un juus vareesiet noveerteet vai ir taa kaa es saku, vai nav.
Tagad jau esam Kostarikaa, un mums ir pilna pakalja ar naudu, jo te 1 dolaars ir 500 vieteejaas naudas. Esam jau Liberia pilseetaa.

ceturtdiena, 2007. gada 6. decembris

Nikaragvas ezers un Ometepe sala


Shodien no Granadas atkratiijaamies uz San Jorge pilseetu, kas atrodas pie Nikaragvas ezera un kur nekas ieveeriibas cieniigs nenotiek. Toties no turienes var redzeet un arii ar kugjiiti aizbraukt uz Isla Ometepe - salu ko radiijis vulkaans, pat divi vulkaani. Vulkaani ir veel iespaidiigaaki nekaa citur jo atrodas ezera viduu, viens no tiem ir aktiivs un shodien taa izskats visu laiku mainiijaas. Saakumaa vulkaana smaile bija redzama, bet veelaak taa virsotni klaaja balta duumu sega, kas arii visu laiku mainiija formu. Vienubriid vareeja padomaat, ka virsotni klaaj sniega kaarta. Bet nu tas ir jaaredz. Ielikshu bildes veelaak, bet varu pateikt, ka man shis bija Nikaragvas spilgtaakais iespaids. Ar riteni mazliet arii pabraukaajaam pa salu.
Peec salas apmekleejuma braucaam un tagad atrodamies pilseetaa San Juan del Sur, kas atrodas ljoti tuvu pie Kostarikas robezhas. Esam iebraukushi vakara pusee un dziivojam pashaa centraa, pasuudiigaa hostelii (Lonely planet aprakstaa rakstiits, ka naktii var gaidiit arii sikspaarnju apmekleejumus; dziivosim redzeesim, citur ar tarakaaniem jau esam iepazinushies), toties pashaa centraa pie okeaana. Man shitaa vieta nedaudz atgaadina austrumaaziju, kur nekad neesmu bijis (liekas ka shiis pilseetas piekraste liidziiga Hongkongai bez debesskraapjiem). Redzeesim, kaa izskatiisies no riita.
Atgaadinaashu, ka Kostarikaa mani nevarees sazvaniit.

trešdiena, 2007. gada 5. decembris

Taalaakais plaans un Laguna Apoyo


Joprojaam esam Granadaa. Shodien aizbraucaam uz Laguna Apoyo, kas ir netaalu esosh vulkaana izraisiits kraateris - ezers. Tas ir zemaakais punkts Centraalamerikaa, vai vismaz kautkas uz to pusi - es par to lasiiju, bet jau aizmirsu. Ezers ir dziljsh, liekas dziljaaks par Baltijas juuru, taapeec taalu no krasta nepeldeeju, ljoti aatri paliek dziljsh. Par sevi mazaak baidiijos, bet bija jaapieskata KK, jo vinsh nemaak peldeet (laigan apgalvo ka maak, lieliibnieks). Nekaada baigaa tuurisma industrija ap sho ezeru nav izveersta, lai gan to liekas te vareetu izveerst.

Paareejo dienu pavadiijaam Granadaa. Nu karoche man nav ko rakstiit par shodienu, vairaak vai mazaak atpuutaamies, lai riit dotos uz salu Nikaragvas ezeraa, peec tam brauksim uz Nikaragvas seerferu paradiizi un tad uz Kostariku, kur muus sagaidiis Kaspich (Ozo no Converse, vipendrila, kas braukaa ar to All stars numura mashiinu) ar kundzi. Vinsh jau ir sagatavojis programmu Kostarikai, un tas muus ar KK arii visvairaak biedee. Bet nu uzticeesimies tiem muzej-miiljiem. Kostarikaa buusim nedeelju, bet sazvaniit muus nevarees, jo taa ir viena no retajaam valstiim, kur nekjer (vienkarshi nav zonas).

otrdiena, 2007. gada 4. decembris

Granada pie Nicaragua ezera


Esam Granadaa. Apmetaamies normaalaa vietaa ar baseinu un maz klientiem, teeju pa briivu un veel internetu par briivu, un tas viss par demokraatiskaam cenaam. Riit arii te paliksim, jo teeja ir par briivu! Pariit gan ne, jo, laigan teeja ir par briivu, mums ir sarunaata tikshanaas ar Ozo Kostarikaa 6 vai 7 dec.

Nonaacaam mees Granadaa no pilseetas Leon. Taapeec, ka piegriezaas taa Leon, be. Nee nu tik traki nebija, mums vienkaarshi kaa jau teicu ir jaaieveero grafiks, lai tiktu liidz Kostarikai laikaa, peec tam celjosim mieriigaak. Nu taatad, no Leon braucaam uz Nikaragvas galvaspilseetu Managua, kas taapat kaa San Salvadora izskatiijaas diezgan dziiviiga un attiistiibaa ar jaunaam smukaam maajaam, eestuveem, saloniem, supermaarketiem, Hiltonu utt. Takshi gan te ir so, so.

Managua redzeejaam paaris interesantus padomju stila pieminekljus, piemeeram viens ar apkopeeju un asvalta urbeeju pashaa centraa. Veel redzeeju autosalonu, kursh vienlaikus paarstaaveeja gan Mercedes, gan Belarus traktorus. Principaa Managua ilgu laiku neuztureejaamies, jo Leonaa mums sastaastiija, ka te nav droshi. Mees noticeejaam, paarseedaamies autobusaa uz Granadu un braucaam prom.

Esam Granadaa, kas atrodas pie Nikaragvas ezera un ir liidziiga Antigua pilseetinjai Gvatemalaa. Pilseeta patiikama, bet nezinu kaa lai vinju apraksta. Nu kaarteejaa spaaniskaa pilseeta ar padaudz tuuristiem, daudz restoraaniem, tirdzinjiem, kur paardod tos pashus kjiinieshu hlamus, ko pie mums, utt. Braukaa te arii chuvaks apkaart ar riteni un piedaavaa tuuristiem marihuanu, bet par cik mees neesam ekotuuristi, tad muus tas neinteresee, bez tam diezvai mees vareetu iekjauties dienas budzhetaa. Nu kas veel, itkaa te nav tik netiirs kaa citur. Netiirriiba uz ielaam te centraalamerikaa ir baigaa. Liekas ir tikai dazhas sveetas vietas, kur netiek mesti atkritumi - autobuss, savas maajas, bazniica (un arii ne vienmeer). Piemeeram Leonaa pashaa centraalajaa laukumaa ir struuklaka, kura pilna ar papiira skjiivjiem, politeleena maisiem utt. Ljoti daudz politeleena maisinju; vinji te dzer sulas, uudeni itkaa manaa skatiijumaa no neeertajiem politeleena maisinjiem. Laikam taapeec ka tos var vieglaak izmest pa autobusa logu un tie uz ielas aiznjem mazaaku vietu kaa pudeles. Arvienvaardsakot par atkritumiem te neviens neiespringst. Zaljajam punktam ar savu atkritumu skjiroshanu te nav ko dariit!

pirmdiena, 2007. gada 3. decembris

Nikaragva


Shobriid atrodos Nikaragvaa, pilseetaa Leon. Nikaragva man ne paaraak patiik, bet varbuut tas ir taapeec, ka mees baigi ilgi kratiijaamies uz shejieni. Izbraucaam no Salvadoras 8os no riita un Leonaa nokljuvaam tikai pus10os vakaraa, braucot ar 8 dazhaadiem autobusiem (braucaam caur Hondurasu).
Nikaragva muus sagaidiija ar supersuudiigiem celjiem un krievu bobiku, aciimredzot paliekas no konflikta ar ASV (un PSRS atbilstoshu paliidziibu). Te redzeejaam arii paaris zhiguljus. Pirms ierashanaas sheit man par Nikaragvu iespiedushaas atminjaa tikai karikatuuras no PSRS laikiem, kur teevocis Sems (ASV) spiezh mazo Nikaragvu. Shobriid te esot nejuut iipashas antipaatijas pret ASV jeb simpaatijas pret Krieviju (nu vieniigi redzeeju uzrakstu par Bushu, bet nu kur gan taadu tagad vairs nav).
Faktiski man par Nikaragvu nav veel daudz iespaidu un nav ko pastaastiit. Bijaam shodien liidz klusaa okeaana piekrastei - nekas iipash. Arii Leona, bijusii Nikaragvas galvaspilseeta izceljas tikai ar to, ka te ir diezgan daudz jaunieshu (universitaates) un daudz nobruzhaatu spaanju laiku katedraalju. Un jaa, visur apkaart ir vulkaani, taa bija arii Salvadoraa, Gvatemalaa un Hondurasaa - tie izceljas uz citu kalnu fona un ir redzami no liela attaaluma.
Riit brauksim uz Granadu, Nikaragvas pievilciigaako vietu (peec nostaastiem), tad arii varbuut buus kautkas vairaak.
Starpcitu es esmu ielicis arii video materiaalu no Gvatemalas, aizejot uz www.youtube.com ierakstiet Vulkans Pacaya searchaa un paraadiisies iiss vidziks ar Karlisimo pie lavas. Nekas baigais tas nav, jo bija nakts un vidziks ir iiss, bet nu tomeer. Veelaak vareetu papildinaat ar vidzikiem no citurienes.

sestdiena, 2007. gada 1. decembris

Salvadora


Pashlaik atrodos Salvadoraa, melnaa biichaa pie seerfotaajiem. Turpinaashu sho zinju mazliet veelaak, es shodien iziireeju seerfu un tuuliit noriet saule, jaapaspeej nokjert peedeejie vilnji, riit braucam prom.
OK, tagad kad esmu Nikaragvaa, turpinu. Nu taatad, varu pateikt, ka Salvadora man patika (Hondurasa ne paaraak) un bija lielaakais paarsteigums. Atbraucaam mees no Hondurasas uz San Salvadoru, kas ir pilseeta valstii El Salvadoraa. Saakumaa bijaam plaanojushi braukt uz Santa Ana pilseetu, bet satikaam amerikaanju paari, kuriem te piejuuras ciemaa El Tunco pie pilseetas La Libertad dziivo choms-serferis, arii amerikaanis. Nodomaajaam, ka buus daudz labaak, ja muus ar valsti iepaziistinaas kaads vieteejais, taapeec pievienojaamies vinjiem.
Pirms tam domaaju, ka Salvadora buus ljoti nabadziiga un nekaartiiga, kaa Hondurasa, tomeer jau pashaa saakumaa shis priekshstats izgaisa, jo iebraucaam attiistiitaa pilseetaa, bez aciimredzamaam nabadziibas paziimeem. Pirmaa vieta, kur nonaacaam peec autoostas bija supermarkets Metrocentral, kur bija arii foodmarts ar visaam paziistamajaam eestuveem - MC Donalds, Burger kings, etc. Bija ljoti atsvaidzinoshi peec Hondurasas chujnjas nonaakt civilizaacijaa un normaali paeest. Patiikami arii, ka vinjiem kaa valsts nauda ir amerikaanju dolaars, nav iipashi jaalauza galva par cenaam.
Vieteejais chuvaks muus savaaca lielveikalaa un ielika sava pickup traka (mashiina ar atveertu kuzavu, Latvijaa taadu ljoti maz) kuzavaa un izvizinaaja pa pilseetu, kas driizaak atgaadinaaja kaadu ASV pilseetu, nevis sameeraa nabadziigas valsts pilseetu. Daudzi Salvadorieshi dziivo ASV un suuta maajaas naudu ( apm 1.5 miljardi USD gadaa). Redzeejaam te arii Ferrari un Masserati autosalonu, taaka te ir arii naudiigi viiri. Arii sheit redzeejaam schoolbusus. Daudzi noklaati ar dazhaadiem religjiska rakstura uzrakstiem (ljoti daudzaas vietaas redzeejaam ebreju zvaigzni, kas aciimredzot tiek saistiita ar biibeli). Veel te bija smiekliigi, ka dazhiem schoolbusiem bija antispaarni, kaa formulaam.
Vakaraa aizgaajaam paeest uz vieteejo eestuvi (pa 1.5 USD), un zem ljoti skaidras un zvaigzhnjotas debess braucaam (atveertaa pikup trakaa bija baigi labais skats) uz piejuuras pilseetinju El Tunco pie klusaa okeaana, kur tam vieteejam - izbijusham amerikaanju juristam - tagad seerferim bija seerfu veikals.
Sheit Salvadoraa ir ideaali apstaaklji, lai seerfotu. Kad mees bijaam sheit nebija veeja (taatad nav fakino vindseerfingistu un kaitistu), bet bija vilnji, un uudens silts (atshkjiriibaa no Kalifornijas). Faktiski pludmales domaatas tikai seerfingam, jo te pat nav volejbola laukumu. Pie tam mees te bijaam gadalaikaa, kad te ir mazaakie vilnji, laigan man tie likaas pietiekami lieli. Visi tuuristi te ir serfingotaaji, daudzi no ASV, bet redzeejaam arii zviedrus, francuuzhus utt.. Ir taadi, kas te paarceelushies uz dziivi seerfinga deelj.
Riktiigu seerfotaaju dziives ritms te ir taads - celjaas kautkur ap 4 liidz 5 no riita liidz ar saulleektu, kas te iznaak no okeaana (ljoti skaisti, pats redzeeju, jo kautkaa vienu dienu neguleejaas) un metas okeaanaa liidz kaadiem es nezinu cikiem, bet pa dienu vinji eenaa gulj un atpuushas vakara ceelienam, kautkur saakot no 4iem liidz saulrietam.
Mees ar KK nodomaajaam, ka ja jau esam sheit tad arii jaaizmeegjina. Noiireejaam deeli un entuziastiski aireejaam uz vilnjiem. Entuziasms aatri pazuda, pirmkaart taapeec, ka nevareejaam iisti notureet liidzsvaru un otrkaart taapeec, ka ir fakin gruuti aireeties. Pirms tam domaajaam, ka seerfotaaji shefo un teelo superkuulos dzhekus staigaajot ar taisnu muguru, bet izraadiijaas, ka vinjiem ir baigaa slodze, kas veido vinjus taadus ar labi attistiitiem muguras muskuljiem. Bet nu kautkaa aizaireejaamies liidz tiem vilnjiem, tomeer nekaadi nevareejaam nokjert vilni. Kad nokjeeraam, tad bija forshi - vilnis tevi saakumaa izshauj taakaa lodi, ir mazs aatruma samazinaajums un tad vilnis atkal panjem tevi un nes liidz pat krastam (musu gadiijumaa kaadus metrus 25-30). Mees protams kaajaas vel nestaaveejaam, shljuucaam uz veedera, bet taapat izbaudiijaam braucienu. Es prieksh sevis tomeer sapratu, ka seerfs nav prieksh manis, jo to var saliidzinaat apmeeram ar slaloma sleeposhanu bez paceelaaja Siguldaa. Tu 10 minuutes kaap kalnaa un tad 15 sekundes brauc lejaa. Protams profi dara mazliet savaadaak, jo vinji negaida, kad vilnis vinjus aiznesiis liidz krastam, bet seerfo tikai liidz briidim, kad vilnis sapliist un metas iekshaa uudenii, lai peec tam taakaa idinjiem (es un KK) nebuutu pusstundu jaaaireejas atpakalj. Ja buutu saacis seerfot 10 gados Salvadoraa, noteikti patiktu seerfot. Tomeer labaak palikshu pie tenisa. Tomeer, Elza, domaaju, ka tev noteikti jaapameegjina un jaaatbrauc kaadreiz uz shejieni, tev vareetu patikt. Salvadoraa cilveeki ir atsauciigi un patiikami, itsevishkji jau shajos seerfotaaju ciematos.

Hondurasa


Nu taa labdien. Kaadu laiku nevareeju tikt pie kompja, jo biju chuhnjaa - Hondurasaa. Nu labi, nav jau taa, ka baigaa chuhnja, bet nu noteikti nabadziigaakaa valsts kaadaa liidz shim esam pabijushi. Kaa jau teicu izbraucaam no Gvatemalas mees 4os no riita, diemzheel neizguleejushies, preteeji ieprieksh plaanotajam. Domaajaam aiziesim mieriigi 9os guleet, bet par nelaimi muusu istaba atradaas tuvu koridorim, kur divi sadzeerushi celjotaaji bija noleemushi skalji padiskuteet par religjiskiem un citiem jautaajumiem. Lai gan diskusija nebija iipashi augliiga, taa turpinaajaas liidz pat 3.30 naktii, tieshi pirms tam, kad mums bija jaaceljas. Taa mees mazaa businjaa kaa shprotes nonaacaam Hondurasaa.
Hondurasaa pabijaam peedeejaas Maiju drupaas muusu celjaa - Copanaa. Es neko par vinjaam nestaastiishu. Vieniigais atshkjiriigais tur bija stellas ar valdnieku portretiem un vienas interesantas Maiju, nevis tuuristu aprakstiitas trepes. Un veel te bija lieli maiju sveetie koki - ceibas (paskat bildi, skatiities saaniski).
Hondurasa, ko mees redzeejaam bija kalnaina, skaistiem skatiem. Celji bija labi bet mazliet draudiigi ar iespeeju novelties pa krauju, ja autobuss neierakstaas liikumaa.
Hondurasaa gadiijaas arii viens izcils autobusa eksemplaars, par to pastaastiishu veelaak. Nu taa, atkal tiku pie kompja. Tas autobuss bija schoolbus ar toneetiem stikliem un ar dzelonjdraashu kraasojumu gar saaniem. Bez tam vinjam uz jumta bija policijas migalka. Kad shis autobuss piebrauca pilseetaa La Entrada, peekshnji saakaas baigaa azhiotaazha. Laikam shis autobuss tur bija labi paziistams, ko mees gan kaapjot nezinaajaam. Autobusa vadiitaajs brauca pa liikumainajaam kalnainajaam ielaam kaa F1 pilots bez paarspiileejuma. Visiem bija jaaturaas pie prieksheejiem seedekljiem. Uzzinaajaam, ka autobusam ir arii vaards - Bulleens. Par spiiti shaubaam, nonaacaam gala meerkjii sveiki un veseli. Vispaar briinos par tiem schoolbusiem, kur vinji tik speeciigi. Kalnaa velk kaa pa sviestu, kur vieglie mokaas. Schoolbusi te centraalamerikaa ir celju valdnieki, tas ir viennoziimiigi. Un braukshanas stils (arii iekaapshanas un izkaapshanas stils) ir agresiivs.
Veelaak ielikshu bildes no Hondurasas.