a par cilveekiem, bet gan par jaguaara peectechiem). Tuurs Hejerdaals (kuru starpcitu redzeeju Riigaa, kad veel maaciijos SSE) izmantoja shejienieshu ziniibas, lai uzkonstrueetu savas salmu laivas Ra II un Tigris (arii shie piedziivojumi ir aprakstiiti vairaakaas interesantaas padomju laika graamataas no taas pashas seerijas, kaa arii dokumentaalajaas filmaas). Tas viss, ko vairaak vai mazaak zinu. Veel peec nepaarbaudiitaam zinjaam te kaadu laiku uztureejaas slavenais franchu uudensliideejs Zh.Zh.Kusto, kas mekleeja pazudushas civilizaacijas (iespeejams Atlantiidas) peedas zem uudens, bet diemzheel 30-40 m duunju kaartas deelj neko laadziigu neizdevaas izdariit. Taatad atbraucu uz Puno un man uzreiz uzradaas agjents, kas izkaartoja gan hoteli, gan tuuri uz Uuru salmu peldoshajaam salaam, gan biljeti uz Kopakabanu, pilseetu Boliivijas pusee. Par cik man nebija daudz laika piekritu vinja piedaavaajumam. Retrospektiivaa varu pateikt, ka shis bija viens no tiem gadiijumiem, kad paliku pilniibaa apmierinaats ar agjenta paliidziibu. Taa pirmaa lieta, ko izdariiju bija arii galvenaa - braucu uz peldoshajaam salaam. Braucaam diezgan daudz cilveeku, lielaakaa dalja no tiem argentiinieshi. Pieljauju, ka argentiinieshu galvenais idols ir Che Guevara, kas vinjus inspiree uz celjojumiem pa latiinjameriku. Jaasaka, ka argentiinieshi ir ljoti stiliigi, varbuut pat tikpat stiliigi kaa es bez Police brilleem. Nee tieshaam, tas iekriit aciis - vinji ir stiliigi un tas man vinjos ljoti patiik. Vinju sliktaakaa iipashiiba ir mazliet paarlieku lielaa augstpraatiiba (laigan ne tik izteikta pret eiropieshiem), kas taa nepatiik paareejiem latiinjamerikaanjiem. Parunaajaam, dazhi zinaaja, kur atrodas Latvija. 99% gadiijumu sheit latiinjamerikaa, visi saka, ka esmu pirmais latvietis, ko vinji ir satikushi. Bet nu staasts kaa saprotat nav par argentiinieshiem, tie naaks veelaak, tagad uuri. Pie uuriem ieradaamies uz peldoshaas salas, kur dziivo kaadas 7 gjimenes, saprotams ljoti primitiivos apstaakljos. Viss, ieskaitot pashu salu, maajas un laivas celtas no niedreem, kuras sheit Titikakas ezeraa var dabuut pa pilnam. Salas un laivas muuzhiigi jaatjauno, jo taas ar laiku izmirkst un grimst uudenii. Salas ir peldoshas, 
principaa ar vinjaam var vajadziibas gadiijumaa aizpeldeet prom. Bet nu neviens prom nepeld, dazhas salas uznjem tuuristus, bet dazhas kategoriski atsakaas un dziivo savu noshkjirto dziivi. Mees tikaam pie komunikablas gjimeniites, kas centaas protams nopaardot arii savus suveniirus. Bez tam deva iespeeju arii izbraukt no vienas salas uz otru ar niedru laivu. Tomeer dazhi, man toreiz nesaprotamu iemeslu deelj, kategoriski atteicaas, pat peec ljoti laipnajiem luugumiem seesties iekshaa. Kad bijaam uz uudens viduu starp divaam salaam sapratu arii iemeslu - laivas iipashnieks-humorists saaka ievaakt naudu, par ko nekaadas runas pirms tam protams nebija. Par sho nebiju prieciigs, jo biju ieplaanojis visu atlikusho Peru naudas budzhetu liidz peedeejai kapeikai, un tagad shis mantkaaris (paprasiija sameeraa lielu summu un diezgan kategoriski un skrupulozi to iekaseeja) man visu izchakaree. Bet nu kopumaa man shii vide patika. Patika arii redzeet, ka cilveeki dziivo laimiigi arii bez televizora un vidzika, dziivojot primitiivos apstaakljos.
principaa ar vinjaam var vajadziibas gadiijumaa aizpeldeet prom. Bet nu neviens prom nepeld, dazhas salas uznjem tuuristus, bet dazhas kategoriski atsakaas un dziivo savu noshkjirto dziivi. Mees tikaam pie komunikablas gjimeniites, kas centaas protams nopaardot arii savus suveniirus. Bez tam deva iespeeju arii izbraukt no vienas salas uz otru ar niedru laivu. Tomeer dazhi, man toreiz nesaprotamu iemeslu deelj, kategoriski atteicaas, pat peec ljoti laipnajiem luugumiem seesties iekshaa. Kad bijaam uz uudens viduu starp divaam salaam sapratu arii iemeslu - laivas iipashnieks-humorists saaka ievaakt naudu, par ko nekaadas runas pirms tam protams nebija. Par sho nebiju prieciigs, jo biju ieplaanojis visu atlikusho Peru naudas budzhetu liidz peedeejai kapeikai, un tagad shis mantkaaris (paprasiija sameeraa lielu summu un diezgan kategoriski un skrupulozi to iekaseeja) man visu izchakaree. Bet nu kopumaa man shii vide patika. Patika arii redzeet, ka cilveeki dziivo laimiigi arii bez televizora un vidzika, dziivojot primitiivos apstaakljos.Peec salaam veel dienas beigaas pastaigaaju pa Puno ielaam un naakamajaa dienaa devos uz Boliiviju, uz Kopakabanu. Kopakabanaa arii izmantoju agjenta paliidziibu, un veelaak to 
nozheeloju, jo faktsiki agjents manis labaa neko neizdariija, tikai panjeema 2 reizes lielaaku naudu par lietaam, ko vareeju noorganizeet pats. Taapeec te neiesaku izmantot agjentus. Galvenaa lieta Boliivijas pusee Titikakas ezeraa ir inku sveetaas Saules un Meeness salas. Taapeec arii es devos uz Saules salu (Isla del sol). Saules salaa i dazhas nenoziimiigas drupas, bet ne tas te ir galvenais. Galvenais te ir skats uz ezeru un uz taa krastiem, maakonjiem utt. Sala ir diezgan augsta, taapeec skati ir labie. Ierados pusdienlaikaa un izdomaaju palikt sheit pa nakti. Atbraucot uzreiz sastapos ar nepatiikamu patiesiibu, te uz katra solja tiek iekaseeta nauda. Izkaapu no laivas un taisiijos iet jau pa inku trepeem augshaa, bet tur tantinjas ar biljeteem.Naacaas nopirkt. Atradu fiksi hoteli un devos apskatiit salu, faktiski devos uz salas augstaako punktu. Uzkaapu kalnaa un no shejienes tieshaam skats fantastisks - lielais dzidrais ezers, salas un taalumaa krastaa var redzeet lielus baltus kalnus - Cordillera Blanca. Cordillera Blanca ir andu kalni ar sniegotaam virsotneem, vairaakas galotnes sasniedz augstumu virs 6000 m. Taa es tur kaadu laicinju noseedeeju un devos taalaak uz otru salas dalju, lai noskatiitos saulrietu. Tomeer radaas sarezhgjiijumi. Ejot nost no kalna uzduuros 3 ap 10 gadus vecaam meiteneem, kas gulshnjaaja nosaciitaa pljavaa uz kalna. Gaaju garaam, a shiis mani ieraugot atri pieceljas un man pakalj. Domaaju, varbuut grib autograafu, varbuut esmu stiliigs. Bet nee, shiis man prasa vai es esot samaksaajis par kalnu. Es sameloju, ka jaa. Par cik vinjas aciimredzot ir vieniigaas, kam ienaakusi praataa ideja iekaseet naudu par kalnu kabatas naudinjai, tad vinjas ljoti labi zinaaja, ka es nevienam neko neesmu samaksaajis, bet kaartis veel neatklaaja un saaka man prasiit, kam es esmu samaksaajis. Sapratu, ka esmu atmaskots, bet arii negribeeju pabalstiit shaadu klaju naudas izspieshanu par katru soli uz salas, un veel meitenes bija mazas un sapratu, ka vinjas mani nevar iekaustiit. Pateicu, ka man nav naudinjas un gaaju taalaak uz kalna malu un filozofiski veel paskatiijos zilajos uudenjos. Bet mazaas meitenes saniknotas par manu nekauniibu peekshnji saaka mani apmeetaat ar akmenjiem. Es biju paarsteigts un nezinaaju, ko dariit, bet tad man praataa ieshaavaas laba ideja - es saaku vinjas apsaukaat par 'idiotaam', kas tulkojumaa no spaanju valodas noziimee 'sliktas meitenes, ljoti sliktas meitenes'. Vinjas diemzheel man nepiekrita un turpinaja veel spariigaak apmeetaat. Es paliku pie sava viedoklja, tomeer sapratu, ka vinjas praatiigu valodu nesaprot un nav laika filozofeet, jaatinaas prom, kameer veel neesmu dabuujis pa galvu ar akmeni kaa Goliaats. Laigan taisniibas labad jaaatziimee, ka mazaas meta diezgan nemaakuliigi un reaalu draudu nebija. No taa var secinaat, ka tuuristi parasti shitam reketam tomeer samaksaa un taapeec meitenes nav pieshaavushas roku. Fiksi devos taalaak un izvairiijos no cilveekiem, kuros saskatiiju potenciaalus izspiedeejus, pat no vaacu tuuristiem, kas man tuvojaas un iespeejams gribeeja tikai uzprasiit kaa tikt kalnaa no kura naaku. Tomeer nelaimiigaa kaartaa driiz atkal uzduuros vienam vieteejam, un nebija man arii nekaads briinums, ka tas man saaka prasiit naudu par ieeju salas otrajaa - ziemelju pusee. Man meers bija pilns, saaku izklaastiit vinjam, ka te visi izspiezh naudu uz savu roku utt. Vinju mans staasts aizrava un palaida mani bez maksas. Beigaas izraadiijaas, ka tas nebija nekaads pashdarbnieks un vinsh tieshaam legaali iekasee naudu, jo sala tik tieshaam ir sadaliita 2aas administratiivaas daljaas. Bet nu tas taa, man tad galvenais bija paspeet uz saulrietu, kas strauji tuvojaas. Beigaas pat bija jaaskrien pa ne visai liidzeno celju. Skriet 4000 metros virs juuras liimenja nav viegli, bet es to tai briidii biju piemirsis un labi noskreeju, jo paspeeju uz to sasodiito saulrietu. Saulriets labais, to vienatnee kalnaa pie tam veel pie inku drupaam izbaudiiju un devos atpakalj. Diemzheel atpakalj celsh bija daudz gruutaaks un man vajadzeeja iet pilniigaa tumsaa pa celju, kur kaklu toch vareeja nolauzt. Toties vareeju apstaaties un izbaudiit skaistaas un ljoti skaidraas zvaigzhnjotaas debesis pilniigaa klusumaa un tumsaa, jo uz salas tikai retaas vietaas ir elektriiba. Veel aiz kalniem taalu ezera krastaa vareeja redzeet kaa zibenjo zibens, taka bija pilns komplekts. Kaadu laiku pamaldiijos, bet atradu savu hoteli un saaku rukaat kaartis ar vaacieshu meiteneem un izraeelieti. Vispaar celjojuma laikaa esmu iemaaciijies ljoti daudz dazhaadu valstu kaarshu speeles, kuras visdriizaakdriiz aizmirsiishu. Visinteresantaakais kaarshu speelees shai hotelii bija tas, ka sho hoteli vada indiaanishi un vinji kautkur izrakushi ASV armijas kaartis ar visiem Iraakas galvenajiem varas cilveekiem, saakot no Sadama un Udaja Huseiniem liidz kautkaadiem mazajiem armiiniekiem. Kur, kur, bet sheit jau nu tochna necereeju iepaziities ar shiim izslaveetajaam kaartiim.
nozheeloju, jo faktsiki agjents manis labaa neko neizdariija, tikai panjeema 2 reizes lielaaku naudu par lietaam, ko vareeju noorganizeet pats. Taapeec te neiesaku izmantot agjentus. Galvenaa lieta Boliivijas pusee Titikakas ezeraa ir inku sveetaas Saules un Meeness salas. Taapeec arii es devos uz Saules salu (Isla del sol). Saules salaa i dazhas nenoziimiigas drupas, bet ne tas te ir galvenais. Galvenais te ir skats uz ezeru un uz taa krastiem, maakonjiem utt. Sala ir diezgan augsta, taapeec skati ir labie. Ierados pusdienlaikaa un izdomaaju palikt sheit pa nakti. Atbraucot uzreiz sastapos ar nepatiikamu patiesiibu, te uz katra solja tiek iekaseeta nauda. Izkaapu no laivas un taisiijos iet jau pa inku trepeem augshaa, bet tur tantinjas ar biljeteem.Naacaas nopirkt. Atradu fiksi hoteli un devos apskatiit salu, faktiski devos uz salas augstaako punktu. Uzkaapu kalnaa un no shejienes tieshaam skats fantastisks - lielais dzidrais ezers, salas un taalumaa krastaa var redzeet lielus baltus kalnus - Cordillera Blanca. Cordillera Blanca ir andu kalni ar sniegotaam virsotneem, vairaakas galotnes sasniedz augstumu virs 6000 m. Taa es tur kaadu laicinju noseedeeju un devos taalaak uz otru salas dalju, lai noskatiitos saulrietu. Tomeer radaas sarezhgjiijumi. Ejot nost no kalna uzduuros 3 ap 10 gadus vecaam meiteneem, kas gulshnjaaja nosaciitaa pljavaa uz kalna. Gaaju garaam, a shiis mani ieraugot atri pieceljas un man pakalj. Domaaju, varbuut grib autograafu, varbuut esmu stiliigs. Bet nee, shiis man prasa vai es esot samaksaajis par kalnu. Es sameloju, ka jaa. Par cik vinjas aciimredzot ir vieniigaas, kam ienaakusi praataa ideja iekaseet naudu par kalnu kabatas naudinjai, tad vinjas ljoti labi zinaaja, ka es nevienam neko neesmu samaksaajis, bet kaartis veel neatklaaja un saaka man prasiit, kam es esmu samaksaajis. Sapratu, ka esmu atmaskots, bet arii negribeeju pabalstiit shaadu klaju naudas izspieshanu par katru soli uz salas, un veel meitenes bija mazas un sapratu, ka vinjas mani nevar iekaustiit. Pateicu, ka man nav naudinjas un gaaju taalaak uz kalna malu un filozofiski veel paskatiijos zilajos uudenjos. Bet mazaas meitenes saniknotas par manu nekauniibu peekshnji saaka mani apmeetaat ar akmenjiem. Es biju paarsteigts un nezinaaju, ko dariit, bet tad man praataa ieshaavaas laba ideja - es saaku vinjas apsaukaat par 'idiotaam', kas tulkojumaa no spaanju valodas noziimee 'sliktas meitenes, ljoti sliktas meitenes'. Vinjas diemzheel man nepiekrita un turpinaja veel spariigaak apmeetaat. Es paliku pie sava viedoklja, tomeer sapratu, ka vinjas praatiigu valodu nesaprot un nav laika filozofeet, jaatinaas prom, kameer veel neesmu dabuujis pa galvu ar akmeni kaa Goliaats. Laigan taisniibas labad jaaatziimee, ka mazaas meta diezgan nemaakuliigi un reaalu draudu nebija. No taa var secinaat, ka tuuristi parasti shitam reketam tomeer samaksaa un taapeec meitenes nav pieshaavushas roku. Fiksi devos taalaak un izvairiijos no cilveekiem, kuros saskatiiju potenciaalus izspiedeejus, pat no vaacu tuuristiem, kas man tuvojaas un iespeejams gribeeja tikai uzprasiit kaa tikt kalnaa no kura naaku. Tomeer nelaimiigaa kaartaa driiz atkal uzduuros vienam vieteejam, un nebija man arii nekaads briinums, ka tas man saaka prasiit naudu par ieeju salas otrajaa - ziemelju pusee. Man meers bija pilns, saaku izklaastiit vinjam, ka te visi izspiezh naudu uz savu roku utt. Vinju mans staasts aizrava un palaida mani bez maksas. Beigaas izraadiijaas, ka tas nebija nekaads pashdarbnieks un vinsh tieshaam legaali iekasee naudu, jo sala tik tieshaam ir sadaliita 2aas administratiivaas daljaas. Bet nu tas taa, man tad galvenais bija paspeet uz saulrietu, kas strauji tuvojaas. Beigaas pat bija jaaskrien pa ne visai liidzeno celju. Skriet 4000 metros virs juuras liimenja nav viegli, bet es to tai briidii biju piemirsis un labi noskreeju, jo paspeeju uz to sasodiito saulrietu. Saulriets labais, to vienatnee kalnaa pie tam veel pie inku drupaam izbaudiiju un devos atpakalj. Diemzheel atpakalj celsh bija daudz gruutaaks un man vajadzeeja iet pilniigaa tumsaa pa celju, kur kaklu toch vareeja nolauzt. Toties vareeju apstaaties un izbaudiit skaistaas un ljoti skaidraas zvaigzhnjotaas debesis pilniigaa klusumaa un tumsaa, jo uz salas tikai retaas vietaas ir elektriiba. Veel aiz kalniem taalu ezera krastaa vareeja redzeet kaa zibenjo zibens, taka bija pilns komplekts. Kaadu laiku pamaldiijos, bet atradu savu hoteli un saaku rukaat kaartis ar vaacieshu meiteneem un izraeelieti. Vispaar celjojuma laikaa esmu iemaaciijies ljoti daudz dazhaadu valstu kaarshu speeles, kuras visdriizaakdriiz aizmirsiishu. Visinteresantaakais kaarshu speelees shai hotelii bija tas, ka sho hoteli vada indiaanishi un vinji kautkur izrakushi ASV armijas kaartis ar visiem Iraakas galvenajiem varas cilveekiem, saakot no Sadama un Udaja Huseiniem liidz kautkaadiem mazajiem armiiniekiem. Kur, kur, bet sheit jau nu tochna necereeju iepaziities ar shiim izslaveetajaam kaartiim. Naakamajaa riitaa saulrieta iespaidaa biju noleemis celties agri no riita un noskatiities saulleektu. Pieceelos un saaku vakteet stundu aatraak, kas man reaali izbesiija, jo vareeju tak ilgaak paguleet. Saulleektam diemzheel mazliet trauceeja maakonji, bet nu bija OK. Driiz vien peec tam arii devos prom no salas uz krasta pilseetinju Kopakabanu uz motorlaivas jumta, jo taa bija paarbaazta. Kaa jau teicu uudens te ir ljoti dzidrs un tiirs, un atbraucot uz Kopakabanu nevareeju attureeties un nopeldeejos Titikakas ezeraa kaa droshi vien savulaik Manko Kapaks, pirmais inku valdnieks. Nevienu citu neredzeeju peldamies, laikam skaitaas auksts uudens. Dienu izbaudiiju saulee Titikakas ezera krastaa. Vakaraa jau devos uz La Paz, Boliivijas neoficiaalo galvaspilseetu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru