Fantastiskais ¨Death road¨ ritenjbrauciens

Kaapeec uzrakstiiju, ka Death road (turpmaak DR) ritenjbrauciens ir fantastiskais? Taapeec, ka man tas ljoti patika. Uzreiz jaasaka, ka es to visiem iesaku, laigan varbuut es mazliet paarspiileeju, njemot veeraa, ka man pasham ljoti patiik braukaat ar riteni un patiik arii aatrums un biistamas situaacijas, un skaista daba. Shajaa braucienaa tas viss bija. DR ir paziistamaakaa Boliivijas atrakcija (nu varbuut veel Uyuni saalsezeri). Uz ¨Death road¨ jeb latviski ¨Naaves celsh¨ jaabrauc no La Pazas.

La Paza ir neoficiaalaa Boliivijas galvaspilseeta. Nezinu kaa tas iisti straadaa, laikam kautkas liidziigs Berliinei Vaacijaa. Bet nu par La Pazu vienmeer saka, ka taa ir augstaakaa galvaspilseeta pasaulee, apmeeram 3600 m virs juuras liimenja. Parasti cilveekiem neiesaka sheit ierasties pa taisno, jo tas vairaakumaa gadiijumu beidzaas ar augstuma slimiibu (altitude sickness angliski), jo augstumaa ir retinaataaks gaiss un nepieradusham cilveekam ir suudiigi. Man gan taa nebija, jo atbraucu uz shaadu augstumu pamazaam. La Pazaa iebraucu naktii no kalna, jo La Paza atrodas taada kaa kanjona ielejaa. No augshas kaa jau var paredzeet La Pazas mirgojoshaas ugunis izskatiijaas ljoti skaisti. Tomeer, kad peec neilga laika nolaidaamies pilseetaa, sapratu ka taa ir baigaa miskaste (atsauca atminjaa centraalamerikas netiiriibu) - ielas piemeetaatas ar suudiem, uz krustojumiem izveidojushaas dabiskaas miskastes (cilveeki vienkaarshi pasaakushi mest te atkritumus un taa visi tagad tur met un izveidojies atkritumu kalns), pilseeta smird. Tik slikti attieciibaa uz higieenu nebija bijis nevienaa vietaa. Man principaa parasti nav baigaas pretenzijas pret tiiriibu, bet shoreiz gan domaaju, ka peec iespeejas aatraak tiishos prom no shejienes. Atradu savu hosteli un taisiijos naakamaas dienas slavenajam ritenjbraucienam, kas saakas 4700 m augstumaa un nolaizhas liidz 1200 m augstumam.

Nakamajaa dienaa ceelos un gaaju uz 7iem uz citu hoteli, kur tiek iedotas brokastis un no kurienes mikrobusinsh aizved uz DR. Pie brokastu galda satiku citus manas grupas brauceejus - pirmais ar ko iepazinos bija zviedrs Bjorns, kas bija tipisks zviedrs (taapeec uzreiz vinjaa atpazinu zviedru) un saakumaa likaas normaals. Vinsh taapat kaa Ukrainis Sashka ziemu jau 8 gadus pavada siltajaas zemees celjojot. Vinja staasts vispaar ir liidziigs Sashkam, tikai ar Timoshenko meitu gan laikam vinsh nebija paarguleejis, lai gan tieshu jautaajumu par sho teemu vinjam neuzdevu, taaka 0.01% iespeejamiiba paliek. Straadaajot vienalga ko varot dabuut, kad esot Zviedrijaa, uz projektiem utt un pa ziemu celjo pa pasauli, esot vinjam arii kautkaadi dziivoklji sapirkti. Vispaar shitaadus kadrus ik pa laikam te satieku. Bez vinja veel bija visuresoshie izraeelji (par ko nopriecaajos, jo izraeelji parasti sameklee vislabaakos diilus) - 4 dzheki, kas saakumaa likaas normaali un beigaas arii normaali. Tad veel paaris no Londonas - smuka kolumbiete un nesmuks par vinju vecaaks anglis. Veel 3 kanaadieshi - viena meitene un 2 dzheki, franciski runaajoshie, principaa normaali, bet ar dazhaam franciskaam izpausmeem. Taadaa sastaavaa plus veel divi gidi mees aizbraucaam uz virsotni no kuras saakas ritenjbrauciens. Iedeva veel mums pirms tam visu ekipeejumu, izraeeljiem tur kautkas nebija kaartiibaa ar kreklu vai apakshbikshu izmeeriem, es nezinu un negribeeju iedziljinaaties vai pa mazu vai pa lielu, bet nu beigaas kautkaa tur noreguleejaas un vareejaa braukt. Iedaliija uz kalna mums arii ritenjus. Man bija kautkaads videeja daarguma ritenis Trek, itkaa normaals, tikai aatrumus nevareeja uz vienu pusi paarsleegt, bet bremzes straadaaja, un tas shai braucienaa ir galvenais. Zviedrs bija pasuutiijis un samaksaajis par labaako riteni, bet neko no ritenjiem nesaprata, taapeec nekaadas pretenzijas neizvirziija. Toties viens no izraeeljiem gan par savu itkaa labo riteni izraadiija savu sashutumu tam regjionam pierastaa stilaa bez kompleksiem un augstos tonjos. Vinjam bija otrais labaakais ritenis aiz zviedra (peec cenas), bet vinsh atshkjiriibaa no zviedra kautko saprata no ritenjiem, jo kaa teica paareejie izraeelji vinjam maajaas esot richaags pa 6000 USD. Palamaajaas, paprasiija pusi naudas atpakalj, bet gids tikai plaatiija rokas. Gids bija jauns chomaks, kam principaa bija po, vinsh gribeeja aatraak doties lejaa pa kalnu, visam piekrita, laigan zinaaja, ka ofisaa peec tam buus jauna saruna. Taa mees beidzot saakaam laisties lejaa pa kalnu. Saakumaa celsh ir asvalteets un liikumains, un parasti kaa mums todien arii slapjsh no lietus maakonjiem, kas te pastaigaajas. Liidz ar to man shis posms likaas visbiistamaakais, jo aatrums ljoti liels, strauji pagriezieni, sliidiigi slapjsh, bet apkaart smuki kalni un lejaa lielas nogaazes ar potenciaali ilgu lidojumu. Atshkiriibaa no ASV, Eiropas vai citaam valstiim ar augstiem droshiibas standartiem, te latiinjamerikaa neviens tev grozhus neuzliek, vari braukt tik aatri, cik tev sapraats atljauj, tu pats uznjemies risku par savu aatrumu. Gids aizbrauc pirmais uz pilniem koksiem, un vinjam po vai paareejie tiek liidzi vai nee, jo no muguras arii brauc gids. Ja gribi izbaudi aatrumu un biistamiibu un turies liidzi, ja nee pats izveelies savu aatrumu. Es, kaa jau vairaakums viirieshu manaa vecumaa, protams izveeleejos tureeties liidzi gidam. Par laimi nekur nenokritu un brauciens bija aizraujosh. Paarsvaraa brauciens ir lejaa pa kalnu, bet viens posms mazliet kalnaa. Shis posms, par cik atrodas augstu kalnos, ir pagruuts, daudziem tas beidzas ar ritenja stumshanu kalnaa. Bet peec taa saakas iistais Death Road, kas ir sameeraa shaurs akmenjains celsh, kur knapi knapi var izmainiities divas mashiinas, un kuram malaa ir staavas nenorobezhotas nogaazes. Sho celju par Naaves celju sauc ne jau taa pat aiz neko dariit. Sheit agraak, kad nebija apkaartcelja, regulaari gadaa nokrita ap 20 mashiinaam un autobusiem, regulaari mira 50 cilveeki. Veel tagad ik pa laikam mirst kaads ritenjbrauceejs. Pa celjam redzeejaam vairaakus pieminekljus, dazus izraeelju paargalviigajiem brauceejiem. DR tieshaam ir biistams celsh, te viegli aizrauties, saakt paargalviigi braukt lielaa aatrumaa, pagriezt galvu paskatiities apkaartni uzskriet kaadam lielaakam akmenim un nolidot bezdibenii. Man bija strateegjija braukt lielaa aatrumaa, bet ar pilnu koncentraaciju, un skaistaakajaas vietaas apstaaties un pafocheet apkaartni. Un tad atkal seesties uz ritenja un atkal visus apdziit, uzbljaut ¨malaa lohi¨ un paraadiit meeli. Labi, taa gluzhi nebija, bet izveeleejos braukt aatri. Bet te vienalga brauc aatri vai leeni, taapat visu laiku jaakoncentreejas un jaatur stuure rokaa, jo nemitiigi sities pret akmenjiem. Skati te skaisti un briizhiem nogaazes veederu kutinoshas, arii vietaam var redzeet mashiinu vrakus. Celja galaa muus gaidiija pusdienas un baseins, kas bija ljoti patiikami. Vairaaki cilveeki uzreiz izsaka veeleeshanos braukt veelreiz. DR tieshaam ir laba atrakcija, to visiem iesaku. Un vispaar ritenjbraukshanu no kalna, vulkaana.

Vakaraa braucaam atpakalj uz La Pazu savaa mikroautobusinjaa, un tad izraadiijaas, ka zviedrs tomeer nav normaals, jo vinsh izraadiijaas liels dziedaataajs un beigaas uzkrita visiem uz nerviem. Autobusaa skaneeja D.Bovija un Queen dziesmas, kas ir ljoti OK, bet shiim dziesmaam aktiivi dziedaaja liidzi viens izraeelietis, kanaadiete un zviedrs. Zviedrs izceelaas ar to, ka paarveidoja savu dabisko balsi un improvizeeja izmainot dziesmu meldinjus, un tas viss ar paarlieciibu, ka ir ljoti labs dziedaataajs. Man personiigi tas ljoti aatri uzkrita uz nerviem, bet ne tik aatri kaa izraeelieshiem. Redzeeju arii, ka kanaadieshiem driiz bija liidz kaklam. Bet zviedrs bija atveeries, turpinaaja dziedaat arii ofisaa, kameer gaidiijaam, kad visiem sakopees diskaa dienaa uznjemtos foto kadrus un iedos t-kreklus par celja izbraukshanu. Izraeeljiem negribeeja dot, jo kautkaada izraeeliete kautko nebija samaksaajusi, taapeec vinjus tureeja kolektiivi atbildiigus. Taisniiba bija izraeelju pusee, un atkal bija diskusijas ljoti augstos tonjos. No saakuma diskuteeja viens izraeelietis, bet otram izraeelietim likaas, ka vinsh runaa paaraak augstos tonjos, taapeec aizgruuda vinju prom, jo domaaja, ka ir mieriigaaks un tuuliit visu mieriigi atrisinaas. Saakums tieshaam bija mieriigs, bet kautkur peec pusminuutes vai minuutes dzheks jau diskuteeja daudz augstaakos tonjos nekaa ieprieksheejais. Tad shis izraeelietis aizgaaja uzpiipeet un nonjemt uztraukumu un saaka diskuteet treshais, kursh nemaaceeja spaanju valodu, taapeec maisiija anglju un spaanju vaardus. Bet stuuriiti visu sho laiku turpina dziedaat zviedrs, kursh peekshnji sapnjo par atgrieshanos aukstaja Zviedrijaa un speeleeshanu publikas priekshaa. Nu karoche cirks. Beigaas visi 3 izraeelji diskuteeja kopaa un viss beidzaas laimiigi un taisniigi, vinjiem iedeva gan diskus, gan kreklinjus, un zviedrs arii beidza dziedaat.

Titikakas ezers

Laigan mani Boliivijas La Pazaa gaidiija KK un DK, no Peru veel nedriiksteeju atvadiities. Bija jaaaizbrauc uz Puno pilseetu, kas atrodas pie Latiinjamerikas slavenaakaa ezera - Titikaka. Titikakas ezers atrodas gan Peru, gan Boliivijas teritorijaa. Slavens vinsh ir vairaaku iemeslu peec. Pirmkaart jau taapeec, ka sheit radaas inku impeerija, preciizaak legjenda veesta, ka pirmais inku valdnieks Manko Kapaks iznaaca no shii ezera, te dzima saule un meenes. Otrkaart, shis ezers skaitaas augstaakais navigeejamais ezers pasaulee (kas laikam tomeer taa nav) un lielaakais shaados augstumos, kas ir virs 3000 m virs juuras liimenja. Treshkaart sheit uz salmu peldoshajaam salaam jau vairaakus gadsimtus dziivo nosleepumainaa uuru tauta (kuri, ja es pareizi atceros no vienas padomju laika graamatas no ¨zvaigznes¨ seerijas sevi nemaz neuzskata par cilveekiem, bet gan par jaguaara peectechiem). Tuurs Hejerdaals (kuru starpcitu redzeeju Riigaa, kad veel maaciijos SSE) izmantoja shejienieshu ziniibas, lai uzkonstrueetu savas salmu laivas Ra II un Tigris (arii shie piedziivojumi ir aprakstiiti vairaakaas interesantaas padomju laika graamataas no taas pashas seerijas, kaa arii dokumentaalajaas filmaas). Tas viss, ko vairaak vai mazaak zinu. Veel peec nepaarbaudiitaam zinjaam te kaadu laiku uztureejaas slavenais franchu uudensliideejs Zh.Zh.Kusto, kas mekleeja pazudushas civilizaacijas (iespeejams Atlantiidas) peedas zem uudens, bet diemzheel 30-40 m duunju kaartas deelj neko laadziigu neizdevaas izdariit.

Taatad atbraucu uz Puno un man uzreiz uzradaas agjents, kas izkaartoja gan hoteli, gan tuuri uz Uuru salmu peldoshajaam salaam, gan biljeti uz Kopakabanu, pilseetu Boliivijas pusee. Par cik man nebija daudz laika piekritu vinja piedaavaajumam. Retrospektiivaa varu pateikt, ka shis bija viens no tiem gadiijumiem, kad paliku pilniibaa apmierinaats ar agjenta paliidziibu. Taa pirmaa lieta, ko izdariiju bija arii galvenaa - braucu uz peldoshajaam salaam. Braucaam diezgan daudz cilveeku, lielaakaa dalja no tiem argentiinieshi. Pieljauju, ka argentiinieshu galvenais idols ir Che Guevara, kas vinjus inspiree uz celjojumiem pa latiinjameriku. Jaasaka, ka argentiinieshi ir ljoti stiliigi, varbuut pat tikpat stiliigi kaa es bez Police brilleem. Nee tieshaam, tas iekriit aciis - vinji ir stiliigi un tas man vinjos ljoti patiik. Vinju sliktaakaa iipashiiba ir mazliet paarlieku lielaa augstpraatiiba (laigan ne tik izteikta pret eiropieshiem), kas taa nepatiik paareejiem latiinjamerikaanjiem. Parunaajaam, dazhi zinaaja, kur atrodas Latvija. 99% gadiijumu sheit latiinjamerikaa, visi saka, ka esmu pirmais latvietis, ko vinji ir satikushi. Bet nu staasts kaa saprotat nav par argentiinieshiem, tie naaks veelaak, tagad uuri. Pie uuriem ieradaamies uz peldoshaas salas, kur dziivo kaadas 7 gjimenes, saprotams ljoti primitiivos apstaakljos. Viss, ieskaitot pashu salu, maajas un laivas celtas no niedreem, kuras sheit Titikakas ezeraa var dabuut pa pilnam. Salas un laivas muuzhiigi jaatjauno, jo taas ar laiku izmirkst un grimst uudenii. Salas ir peldoshas, principaa ar vinjaam var vajadziibas gadiijumaa aizpeldeet prom. Bet nu neviens prom nepeld, dazhas salas uznjem tuuristus, bet dazhas kategoriski atsakaas un dziivo savu noshkjirto dziivi. Mees tikaam pie komunikablas gjimeniites, kas centaas protams nopaardot arii savus suveniirus. Bez tam deva iespeeju arii izbraukt no vienas salas uz otru ar niedru laivu. Tomeer dazhi, man toreiz nesaprotamu iemeslu deelj, kategoriski atteicaas, pat peec ljoti laipnajiem luugumiem seesties iekshaa. Kad bijaam uz uudens viduu starp divaam salaam sapratu arii iemeslu - laivas iipashnieks-humorists saaka ievaakt naudu, par ko nekaadas runas pirms tam protams nebija. Par sho nebiju prieciigs, jo biju ieplaanojis visu atlikusho Peru naudas budzhetu liidz peedeejai kapeikai, un tagad shis mantkaaris (paprasiija sameeraa lielu summu un diezgan kategoriski un skrupulozi to iekaseeja) man visu izchakaree. Bet nu kopumaa man shii vide patika. Patika arii redzeet, ka cilveeki dziivo laimiigi arii bez televizora un vidzika, dziivojot primitiivos apstaakljos.

Peec salaam veel dienas beigaas pastaigaaju pa Puno ielaam un naakamajaa dienaa devos uz Boliiviju, uz Kopakabanu. Kopakabanaa arii izmantoju agjenta paliidziibu, un veelaak to nozheeloju, jo faktsiki agjents manis labaa neko neizdariija, tikai panjeema 2 reizes lielaaku naudu par lietaam, ko vareeju noorganizeet pats. Taapeec te neiesaku izmantot agjentus. Galvenaa lieta Boliivijas pusee Titikakas ezeraa ir inku sveetaas Saules un Meeness salas. Taapeec arii es devos uz Saules salu (Isla del sol). Saules salaa i dazhas nenoziimiigas drupas, bet ne tas te ir galvenais. Galvenais te ir skats uz ezeru un uz taa krastiem, maakonjiem utt. Sala ir diezgan augsta, taapeec skati ir labie. Ierados pusdienlaikaa un izdomaaju palikt sheit pa nakti. Atbraucot uzreiz sastapos ar nepatiikamu patiesiibu, te uz katra solja tiek iekaseeta nauda. Izkaapu no laivas un taisiijos iet jau pa inku trepeem augshaa, bet tur tantinjas ar biljeteem.Naacaas nopirkt. Atradu fiksi hoteli un devos apskatiit salu, faktiski devos uz salas augstaako punktu. Uzkaapu kalnaa un no shejienes tieshaam skats fantastisks - lielais dzidrais ezers, salas un taalumaa krastaa var redzeet lielus baltus kalnus - Cordillera Blanca. Cordillera Blanca ir andu kalni ar sniegotaam virsotneem, vairaakas galotnes sasniedz augstumu virs 6000 m. Taa es tur kaadu laicinju noseedeeju un devos taalaak uz otru salas dalju, lai noskatiitos saulrietu. Tomeer radaas sarezhgjiijumi. Ejot nost no kalna uzduuros 3 ap 10 gadus vecaam meiteneem, kas gulshnjaaja nosaciitaa pljavaa uz kalna. Gaaju garaam, a shiis mani ieraugot atri pieceljas un man pakalj. Domaaju, varbuut grib autograafu, varbuut esmu stiliigs. Bet nee, shiis man prasa vai es esot samaksaajis par kalnu. Es sameloju, ka jaa. Par cik vinjas aciimredzot ir vieniigaas, kam ienaakusi praataa ideja iekaseet naudu par kalnu kabatas naudinjai, tad vinjas ljoti labi zinaaja, ka es nevienam neko neesmu samaksaajis, bet kaartis veel neatklaaja un saaka man prasiit, kam es esmu samaksaajis. Sapratu, ka esmu atmaskots, bet arii negribeeju pabalstiit shaadu klaju naudas izspieshanu par katru soli uz salas, un veel meitenes bija mazas un sapratu, ka vinjas mani nevar iekaustiit. Pateicu, ka man nav naudinjas un gaaju taalaak uz kalna malu un filozofiski veel paskatiijos zilajos uudenjos. Bet mazaas meitenes saniknotas par manu nekauniibu peekshnji saaka mani apmeetaat ar akmenjiem. Es biju paarsteigts un nezinaaju, ko dariit, bet tad man praataa ieshaavaas laba ideja - es saaku vinjas apsaukaat par 'idiotaam', kas tulkojumaa no spaanju valodas noziimee 'sliktas meitenes, ljoti sliktas meitenes'. Vinjas diemzheel man nepiekrita un turpinaja veel spariigaak apmeetaat. Es paliku pie sava viedoklja, tomeer sapratu, ka vinjas praatiigu valodu nesaprot un nav laika filozofeet, jaatinaas prom, kameer veel neesmu dabuujis pa galvu ar akmeni kaa Goliaats. Laigan taisniibas labad jaaatziimee, ka mazaas meta diezgan nemaakuliigi un reaalu draudu nebija. No taa var secinaat, ka tuuristi parasti shitam reketam tomeer samaksaa un taapeec meitenes nav pieshaavushas roku. Fiksi devos taalaak un izvairiijos no cilveekiem, kuros saskatiiju potenciaalus izspiedeejus, pat no vaacu tuuristiem, kas man tuvojaas un iespeejams gribeeja tikai uzprasiit kaa tikt kalnaa no kura naaku. Tomeer nelaimiigaa kaartaa driiz atkal uzduuros vienam vieteejam, un nebija man arii nekaads briinums, ka tas man saaka prasiit naudu par ieeju salas otrajaa - ziemelju pusee. Man meers bija pilns, saaku izklaastiit vinjam, ka te visi izspiezh naudu uz savu roku utt. Vinju mans staasts aizrava un palaida mani bez maksas. Beigaas izraadiijaas, ka tas nebija nekaads pashdarbnieks un vinsh tieshaam legaali iekasee naudu, jo sala tik tieshaam ir sadaliita 2aas administratiivaas daljaas. Bet nu tas taa, man tad galvenais bija paspeet uz saulrietu, kas strauji tuvojaas. Beigaas pat bija jaaskrien pa ne visai liidzeno celju. Skriet 4000 metros virs juuras liimenja nav viegli, bet es to tai briidii biju piemirsis un labi noskreeju, jo paspeeju uz to sasodiito saulrietu. Saulriets labais, to vienatnee kalnaa pie tam veel pie inku drupaam izbaudiiju un devos atpakalj. Diemzheel atpakalj celsh bija daudz gruutaaks un man vajadzeeja iet pilniigaa tumsaa pa celju, kur kaklu toch vareeja nolauzt. Toties vareeju apstaaties un izbaudiit skaistaas un ljoti skaidraas zvaigzhnjotaas debesis pilniigaa klusumaa un tumsaa, jo uz salas tikai retaas vietaas ir elektriiba. Veel aiz kalniem taalu ezera krastaa vareeja redzeet kaa zibenjo zibens, taka bija pilns komplekts. Kaadu laiku pamaldiijos, bet atradu savu hoteli un saaku rukaat kaartis ar vaacieshu meiteneem un izraeelieti. Vispaar celjojuma laikaa esmu iemaaciijies ljoti daudz dazhaadu valstu kaarshu speeles, kuras visdriizaakdriiz aizmirsiishu. Visinteresantaakais kaarshu speelees shai hotelii bija tas, ka sho hoteli vada indiaanishi un vinji kautkur izrakushi ASV armijas kaartis ar visiem Iraakas galvenajiem varas cilveekiem, saakot no Sadama un Udaja Huseiniem liidz kautkaadiem mazajiem armiiniekiem. Kur, kur, bet sheit jau nu tochna necereeju iepaziities ar shiim izslaveetajaam kaartiim.

Naakamajaa riitaa saulrieta iespaidaa biju noleemis celties agri no riita un noskatiities saulleektu. Pieceelos un saaku vakteet stundu aatraak, kas man reaali izbesiija, jo vareeju tak ilgaak paguleet. Saulleektam diemzheel mazliet trauceeja maakonji, bet nu bija OK. Driiz vien peec tam arii devos prom no salas uz krasta pilseetinju Kopakabanu uz motorlaivas jumta, jo taa bija paarbaazta. Kaa jau teicu uudens te ir ljoti dzidrs un tiirs, un atbraucot uz Kopakabanu nevareeju attureeties un nopeldeejos Titikakas ezeraa kaa droshi vien savulaik Manko Kapaks, pirmais inku valdnieks. Nevienu citu neredzeeju peldamies, laikam skaitaas auksts uudens. Dienu izbaudiiju saulee Titikakas ezera krastaa. Vakaraa jau devos uz La Paz, Boliivijas neoficiaalo galvaspilseetu.

Kondori Kolkas kanjonaa

Labvakar. Pirmkaart runa neiet par Latvijas Kolku netaalu no Lapmezhciema, bet gan par Kolkas kanjonu netaalu no Peru 2 vai 3 lielaakaas pilseetas Arekipas, kuru ieskauj 3 lieli kalni un vulkaani ar sniegotaam virsotneem. Bet ne jau par to buus staasts, vismaz saakumaa nee, jo ieprieksheejo reiz nepastaastiiju par raftingu, kas notika veel Kusko.
Taatad izdomaajaam mees ar KK atguut Kostarikaa zaudeeto (neizdariito) un izbraukt ar laivaam pa strauju upi - Urabambu, kuraa ir pasules klases raftings ar 3/4 liimenja straumeem. Es personiigi braucu pirmo reizi un iespeejams ne peedeejo, jo raftings bija laba lieta. Pirmkaart jau Urubambas upe tek blakus skaistiem Andu kalniem, taapeec vien bija veerts muljaaties pa auksto uudeni. Raftinga laivaa normaali seezh 6 cilveeki un instruktors. Mees laivaa bijaam tikai 4ataa+instruktors. Mees ar KK iipashi noskatiijaam laivu, kur nav meitenes un it iipashi, kur nav viena peruaaniete ar lielu pieredzi raaftingaa (1. - zemaakais liimenis). Nezinu kapeec, vienkaarshi intuiicija. Bez mums laivaa veel bija 2 anglji. Saakums bija ljoti mieriigs, mees atstraadaajaam visaadas komandas un variantus un tad saakaas braukaashana pa riktiigaam straumeem. Mees ar KK seedeejaam priekshaa, un liidz ar to vareejaam sho procesu pilniibaa izbaudiit, arii uudeni sejaa. Veelaak gan nomainiijaamies ar angljiem vietaam, kas bija godiigi, bet nebija kuul, jo kopsh taa briizha man galvenais jautaajums bija vai neveiklais anglis Deivids man iedos pa zobiem ar airi vai nee. Tomeer laimiigi aizbraucaam liidz galam, veel puuci redzeejaam, arii vieteejiem indiaaniishiem patiik, ka pa upi braukaa laivas, mazie prieciigi sveicina un skraida liidz kaadu gabalu. Nu karoche tas viss par sho. Gribeeju vienkaarshi atziimeet, ka neesaam nekaadi luuzeri un Kostarikaa neievilktais raftinga kjeksis ir ievilkts. Veel jaatziimee jokains skats, ko redzeeju braucot uz raftingu - siikie jokainaa veidaa peldinaaja suni, panjemot aiz vienas prieksheejaas kaajas un vienas pakaljkaajas un iegriezhot kaa helikopteri meta gaisaa un iekshaa uudenii. Nezinu vai suns bija prieciigs, bet paareejie sajuusmaa uzgavileeja. Atpakalj braucot domaaju, varbuut atkal kautko ieraudziishu. Un ieraudziiju arii - uz galvenaas ielas (man pat liekas shii shoseja bija panamericana jeb celsh, kas savieno Aljasku ar Ugunszemi pashos Argentiinas dienvidos, karoche viens no pasaules galvenajiem celjiem) mashiiinaam un autobusiem traucoties garaam gar abaam puseem, vienaa mieraa pa vidu paarojaas 2 lamas un veel treshaa luurikje turpat visu veeroja. Tas arii viss par raftingu.

Taatad peec raftinga muusu celji ar KK un DK shkjiiraas, jo KK shii valsts bija piegriezusies un DK ir saspringts laika grafiks. Bet man savukaart gribeejaas ieraudziit vienu putnu, kursh ir neatnjemama andu sastaavdalja. Tie, kas savulaik skatiijaas ¨Kapteinja Granta beernus¨ varbuut atcereesies epizodi, kur dzheki kaapj paari kalniem, un vienaa briidii putns pakjer siiko Rooobjeeeertu un lido ar to uz savu ligzdu liidz beidzot vinju nobliezh, kas ir viens no filmas galvenajiem paveersieniem, jo Roooobjeeerts turpina krist uz nerviem visas atlikushaas filmas seerijas. Nu taatad shis putns bija Kondors - andu karalis. Lai redzeetu andu karali bija jaabrauc uz Arekipu, pilseetu kuru ieskauj 3 augstas virsotnes, viena no taam virs 6000 m (Chanchani) un otra perfekts vulkaana konuss (Misti vulkaans). No shiis pilseetas tiek organizeetas tuures uz netaalu esosho Kolkas kanjonu. Taa es atbraucu uz sho pilseetu un uzreiz naakamajaa riitaa devos uz Kolkas kanjonu. Braucaam mees pa interesantu celju, kur regulaari mainiijaas ainava. Uzbraucaam liidz shim manaa augstaakajaa punktaa ap 4900 m virs juuras liimenja un redzeejaam gan flamingo, gan vairaakus lamu veidus. Visneveertiigaakaa lama ir lama, peec tam naak alpaka, kurai ir patiikama maiga vilna, no kuras parasti tiek razhoti vieteejie izstraadaajumi prieksh tuuristiem (man jau ir cepure, cimdi un dzhemperis). Shie abi dziivnieki pieder privaatiipashniekiem. Visveertiigaakaa lama ir vikunja un to atljauts tureet tikai valstij, un taas vilna ir visveertiigaakaa. Safotograafeejaam lamas un devaamies uz kanjonu. Kanjons smuks, noseets ar cilveeku (inku un pirms inku) veidotaam teraseem uz kuraam agraak tika audzeeti dazhaadi augi un daarzenji, ik pa briidim mazas pilseetinjas, kuraas apskatiijaam baznicas un prieksh tuuristu fotograafijaam (par naudu protams) pieradinaatos eergljus. Es arii izmantoju izdeviibu par simbolisku samaksu nofocheeties ar eergljiem. Bet nu ne tas bija galvenais, galvenais bija kondori un mees aatraa gaitaa virziijaamies uz savu gala meerkji - vietu, ko sauc par Kondoru krustu. Nonaacaam Kondoru krustaa un ilgi nebija jaagaida, kad neznokurienes izliida liels putns - Kondors, kas kaa lidmashiina aatrumaa, bet tikai planeejot, mums paarlidoja virs galvaam. Uzreiz bija skaidrs, ka shis ir skaistaakais, majestaatiskaakais lidotaajs, kaads dziivo uz pasaules. Saprotiet pareizi, es neesmu nekaads tur kondormiilis, jo kad kondors nelido vinsh izskataas diezgan kretiiniski, kaa jau visi maitas putni. Tomeer atliek vinjam pacelties gaisaa, kad vinsh paliek par skaistaako putnu kaads redzeets - melns ar baltu muguru un baltu kaklu vinsh izplesh spaarnus un laizhaas virs dziljaa kanjona. Safilmeeju materiaalu ar kondoru uz kameras, bet kaartiigu bildi neizdevaas uztaisiit, jo kondors lido paaraak aatri. Pavisam redzeeju kaadus 6 kondorus, vienubriid 4 uzreiz. Biju apmierinaats, ka nebiju lieki atbraucis uz shejieni un uz Arekipu, jo pastaaveeja iespeeja, ka kondori neparaadaas. Gids mums teica, ka mums esot ljoti paveicies rezeet tik daudz kondoru. Taa mees prieciigi atgriezaamies Arekipaa. Arekipaa veel apmekleeju vienu iestaadi - bijusho sievieshu klosteri jau no kaada 17 gadsimta - Santa Catalina. Shis klosteris ir ljoti liels un agraak bija sabiedriibai nosleegts, te dziivoja muukjenes un ar aarpasauli gandriiz nekomuniceeja. Bija interesanti. Veel bija doma uzkaapt kalnaa virs 6000 m, bet nebija neviena kalnaa kaapiena uz naakamo dienu, bet mani Boliivijaa gaidiija KK un DK, taapeec devos prom.

Machu Pichu

Nu ko, beidzot esmu sanjeemies aprakstiit Machu Pichu, nosleepumaino un skaisto inku impeerijas daargumu augstu Andu kalnos. Shoreiz man tieshaam gribeetos vinju labi aprakstiit, jo man Machu Pichu, atshkjiriibaa no paareejaam seno civilizaaciju drupaam, ljoti patika.

Atljaushos apgalvot, ka Machu Pichu ir galvenais Peru tuurisma objekts un viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais visaa Dienvidamerikaa. Machu Pichu vienmeer ir tuuristu bari neatkariigi no taa vai ir sezona vai nesezona. Ljoti populaara tuure ir ieshana pa kalniem liidz Machu Pichu 4 dienas pa seno inku takaam, taa jaarezervee vismaz 2 meeneshus ieprieksh. Par cik mees iisti nezinaajaam, kad sheit ieradiisimies neko negribeejaam rezerveet. Bet ja godiigi, es sho nenozheeloju, jo faktiski to pashu jau izgaajaam Kolumbijaa.

Visa ieshana un braukshana uz Machu Pichu notiek caur Kusko, kaadreizeejaas inku impeerijas galvaspilseetu. Taapeec arii mees ieradaamies Kusko. Kusko kaa pilseeta mani saakumaa ne ar ko iipashu nepaarsteidza, jo laikam jau biju gaidiijis, ka te buus vairaak paliekas no inku impeerijas. Tagad te, kur agraak bija liela un bagaata inku pilseeta, tagad faktiski gandriiz nekas neliecina par inku klaatbuutni. Protams ir suveniiri un ziimeejumi, piemineklji saistiibaa ar inkiem, bet tie nav inku celti, tie ir prieksh tuuristiem noskanjas radiishanai utt. Ir dazhas paliekas uz kuraam uzceltas bazniicas un maajas. Apkaart taalaak no pilseetas jau var redzeet nopietnaakas inku drupas, kuru galvenaa ieziime manupraat ir terases. Veel Kusko ir smuks centraalais laukums, bet laikam gan es tos laukumus vairs tik augstu neveerteeju, jo vinji ir un ir smuki visaas pilseetaas. Kusko ieradaamies un peec Machu Pichu uztureejaamies lieldienu laikaa. Te notika lieldienu procesijas, kas sevii ietveera Jeezus Kristus manekena neesaashanu stikla zaarkaa apkaart pilseetai.

Taatad no Kusko liidz Machu Pichu var nokljuut vairaakos veidos. Vispopulaaraakais un visdaargaakais veids ir ar vilcienu, jo tas ir arii visaatraakais un eertaakais. Vilciens iet pa ieleju starp augstiem kalniem. Otrs veids ir braukt ar autobusu apkaart pa augstajiem kalniem, bet tas ir laikietilpiigaaks un nogurdinoshaaks. Tomeer te var redzeet dazhus iespaidiigus skatus. Treshais veids ir iet pa sliedeem ar kaajaam. Mees izveeleejaamies otro veidu un kratiijaamies ar autobusu liekas kaadas 12 stundas 1 dienu un tad veel ar taksi un ejot pa sliedeem kaadas 2.5 stundas naakamajaa dienaa. Vilciens taipat laikaa aiziet liekas 3 stundaas. Muusu celjaa pats iespaidiigaakais bija lielie kalni ar augstaam un staavaam, veederu kutinoshaam nogaazeem (redzeejaam arii autobusu vai smago, kas bija nogaazies). Veel, kas sheit bija interesanti, ka vairaakaas vietaas celju gluzhi vienkaarshi bez kautreeshanaas, bez tuneljiem jeb tiltiem shkjeersoja no kalniem tekoshaas upes/strauti. Taadu joku redzu pirmo reizi. Veel peedeejaa posmaa naacaas gaidiit kameer notiiriis kaarteejo nogruvumu. Bet nu aizbraucaam liidz galam - liidz pilseetinjai Aguas Calientes. Lonely planet graamataa shii pilseetinja tika aprakstiita, kaa ljoti negliita. Es nezinu kaadi vinjiem kriteeriji, bet man shii mazaa pilseetinja uz pirmaa acu uzmetiena likaas ljoti smuka, peec visiem fen-shui noteikumiem (kurus es nezinu) - fonaa kalni, blakus tek ljoti strauja (5 liimenis) upe ar lieliem akmenjiem pa vidu, celja malaa smuki jauni hoteliishi.

Un taatad tai pashaa dienaa iegaadaajaamies biljetes uz Machu Pichu un uz autobusinju, kas ved augshaa kalnaa pa liikulochiem uz Macu Pichu. Machu Pichu starpcitu ir inku izveidota pilseetinja augstu andu kalnos, ko paveeleeja uzcelt viens no inku valdniekiem un kas kalpoja vairaak kaa taada vasaras maaja. Ne visi inku valdnieki miileeja sho vietu tik ljoti, kaa tas, kas vinju paveeleeja uzcelt un laikam jau gruutaa celja deelj shii pilseeta ar laiku tika inku pashu pamesta un aizauga. Spaanju konkistadori sheit nekad neieradaas un nezinaaja par shii vietas esamiibu. Sho vietu pasaulei atkal atklaaja tikai liekas 1911.gadaa kaads no rietumu arheologiem. Tagad vinja ir atjaunota un uznjem tuukstoshiem tuuristu katru gadu.

Naakamajaa dienaa ceelaamies agri no riita, lai ar pirmo autobusu brauktu augshaa un tiktu iekshaa vieni no pirmajiem, kad var izbaudiit Machu Pichu nosaciitaa vientuliibaa, jo dienas viduu te chum un mudzh ar cilveekiem. Aizgaajaam 5.30 uz pirmo autobusu un mums priekshaa jau staaveeja vismaz 50 cilveeki. Tikaam treshajaa autobusaa un ar nepacietiibu devaamies iekshaa. Iegaaju iekshaa un devos aatraa gaitaa uz teraseem no kuraam paveras pasaules slavenais skats uz centraalo laukumu un kalnu fonaa, nobildeejos, mazliet pabaudiiju skatu un devos uz otru galu. Otraa galaa atrodas ieeja uz kaapshanu Waynapichu (shis nosaukums vareetu buut arii nepareizs, jo man uz nosaukumiem, it iipashi uz inku, ir slikta atminja) kalnaa, kas ir kalns, kas vienmeer paraadaas Machu Pichu (turpmaak MP, citaadaak juus izlauziisiet meeli) bildees. Shii kaapshana kalnaa ir otrs iemesls, kaapeec jaadodas uz MP ar pirmo autobusu - jo kaapt laizh tikai 400 cilveekus dienaa un uz kalna var atrasties tikai 200 cilveeki vienaa laikaa. Es rindaa biju 15ais. Katram kalnaa kaapeejam ir jaapieregjistreejas, jaauzraksta no kurienes ir, vaards un uzvaards un veel visaadas lietas. Es sho ljoti aatri uzrakstiiju un metos sadziit man priekshaa esoshos 14 cilveekus, lai nonaaktu virsotnee pirmais. Ne jau sava ego peec, nebuut nee, vienkaarshi gribeeju nest Latvijas vaardu pasaulee. Par tieshi pirms maniim starteejosho peruaanju pirmspensijas vecuma paari es iipashi neuztraucos, un kaa izraadiijaas pamatoti, jo nepagaaja ne 20 sekundes kaa vinjus sadzinu un ar ¨malaa lohi¨ saucieniem apdzinu. Labi, nebija nekaadu saucienu, bet principaa vareeja buut, jo vinji latviski nesaprot. Taalaak jau tik viegli vairs negaaja, bet nu veel kaadus 5 cilveekus apdzinu bez probleemaam. Taalaak jau saakaas staavais kalnaa kaapiens. Un shis kalnaa kaapiens tieshaam ir ljoti, ljoti staavs. Jaakaapj taa, ka sirds lec pa muti laukaa. Bet nu tas arii man paliidzeeja sadziit dzeeraajus tuseetaajus amerikaanjus, kuri domaaja, ka buus pirmie. Divi uzreiz padevaas un treshais tikai peec 15 metru pakaljdziishanaas. Peec tam apdzinu veel paaris cilveeku un beigaas veel vienu dzheku, kas teeloja, ka fotograafee, bet iisteniibaa atpuutaas no staavaa kaapuma. Peec taa viira es straujaa tempaa kaapu taalaak, jo nezinaaju, vai man veel kaads ir priekshaa. Beigaas izraadiijaas, ka vairs nav, taapeec stundas kaapienu izdevaas veikt 25 minuutees. Kad jau sapratu, ka esmu pirmais saaku baudiit skatu un vairs neskreeju. Kalnaa ir vairaakas terases no kuraamn paveras lielisks skats uz MP un apkaart esoshajiem kalniem un ielejaam. Terases ir vairaakas, taapeec izskraidiiju visas un uznjeemu ljoti daudz bilzhu. Beigaas nokljuvu liidz pashai virsotnei un secinaaju, ka no shejienes nebuut nav vislabaakais skats. Vislabaakais skats paveeraas no terases, kuras vienaa malaa ir 90 graadu kritums liekas ap 1 km augstumaa (iespeejams es paarspiileeju par to augstumu, bet iespeejams ka nee, bet to ka var ar izpletni droshi leekt zemee, tas gan tochna). Kaadu laiku izbaudiiju terases un virsotni vienatnee, bet tad atnaaca otrais chuvaks, kautkaads spaanis, kursh arii bija visus apdzinis, tomeer piedziivoja Skotam liidziigu vilshanos ieraugot mani. Pabiju kaadu laiku virsotnee un jau grasiijos iet atpakalj lejaa uz terasi ar vislabaako skatu, bet to jau bija okupeejushi 4 japozas jaunieshi, kas uznjeema divdomiigas bildes. Nu vismaz ne taadas bildes, kaa vinju disciplineetie vecaaki un vecvecaaki eiropaa. Vispaar cik man naacies redzeet, japaanju jaunieshi ljoti ietekmeejas un atdarina amerikas ¨popkultuuru¨. Bildes apmeeram bija taadaa garaa - staav dzheks uz terases ar seju pret Machu Pichu, vienu no 7 pasaules briinumiem, bez krekla un bikses nolaistas taa lai var redzeet pliku dibenu un no muguras otrs fotograafee. Vispaar baigi smiekliigi. Veelreiz izstaigaaju visas terases, it iipashi to ar kilometra kritumu, un devos taalaak apskatiit citus objektus uz kalna. Un tie bija kautkaadi ne iipashi veerti objekti - templji alaas, liidz kuriem bija ilgi jaakaapj lejaa un peec tam veel ilgaak jaakaapj atpakalj augshaa. Peec shii kalna biju pamatiigi noguris un slapjsh. Peec kalna apskatiiju visu machu pichu kompleksu un ljoti daudz tuuristus, kas jau bija saradushies pilnaa skaitaa. MP ir ljoti skaists, ar neskaitaamaam zaljaam teraseem , ar zalju centraalo laukumu, kuraa staigaa lamas. MP ljoti harmoniski iederas kalnu ainavaa un gandriiz katrs tuurists var sev atrast kaadu nomalju terasi, kur mieriigi apseesties un baudiit skatu uz kalniem, ieleju vai pashu MP. Izstaigaaju visus MP galvenos objektus un tad devos uz inku tiltu, kas faktiski bija shaura taka gar klinti ar iespaidiigaam nogaazeem. Peec shii tilta gaaju atpakalj un izstaigaajot peedeejaas terases iemaldiijos kautkaadaa takaa, kura veda uz nezin kurieni. Pagaaju kaadas 10 minuutes, bet nevienu objektu nesasniedzu, domaaju jau iet atpakalj, bet te pretiim naaca viena kanaadiete, kas pateica, ka taka ejot uz saules vaartiem. Liidz ar to es gaaju taalaak. Veelaak noskaidrojaas, ka taka neiet viss uz saules vaartiem, bet uz veel 2 reizes augstaaku kalnu nekaa uzkaapu no riita. To man paveestiija divi shveicieshi, kas teica, ka kaapiens esot taa veerts. Sanjeemos un kaapu taalaak. Arii shis kalns izceelaas ar savaam staavajaam takaam augshup. Es jau taa biju noguris staigaajot pa pirmo kalnu un MP no 6 riitaa liidz 3 dienaa. Beigaas burtiski raapoju augshaa uz kalna. Tomeer tas tieshaam bija taa veerts, jo no shejienes paveeraas ljoti labs skats uz kalnu virsotneem un rietosho sauli, bez tam sheit nebija citu tuuristu. No kalna nokaapa nedaudz peec 5iem, kad MP sleedzaas ciet un visi tuuristi bija izdziiti. Veelreiz vareeju izbaudiit MP pilniigaa klusumaa, bet peec 5 minuuteem arii mani ieraudziija un dzina aaraa. Taa pagaaja mana diena MP.
Veel interesants bija celsh atpakalj no MP uz Kusko. KK un DK sev jau bija iegaadaajushies biljetes uz vilcienu pirms MP apmekleejuma. Bet man taas tad likaas par daargu. Tomeer peec MP kaapeleeshanas sapratu, ka labaak buus braukt ar vilcienu un gaaju pirkt biljetes. Diemzheel palikushas bija tikai ljoti daargas biljetes, taapeec noleemu iet atpakalj pa sliedeem. Mees jau Kusko no vienas belgjietes uzzinaajaam, ka pa sliedeem mieriigaa gaitaa var aiziet 8 stundaas liidz naakamajaam drupaam Olaitaitumbo, no kurienes aatri ar autobusu var aizbraukt uz Kusko. Taa es sanjeemos un liidz ar pirmo vilcienu 5.35 no riita uzsaaku savu celju atpakalj uz Kusko. Pirmaas 3 stundas gaaju ljoti brashi, saaku jau pie sevis domaat, ka paveikshu celju varbuut pat 4 stundaas, bet laikam ejot saaku pagurt un likaas, ka man veidojaas plakanaa peeda, jo visu laiku jaastaigaa pa uz dzelzscelja sabeertajaam asajaam shkjembaam. Peec 5 stundas vieniigais, kas man bija praataa bija, ko tieshi belgjiete bija domaajusi ar ´8 stuundaam mieriigaa gaitaa´. Bet beigaas tomeer peec 6 stundaam (iekaitot eshanas pauzi 45 minuutes) nonaacu liidz apsoliitajai zemei un prieciigs devos taalaak ar autobusu. Braucot ar autobusu jaabrauc caur Urabambas pilseetai, un man paveicaas ar laiku - nebija maakonju un vareeja redzeet labaakos dabas skatus liidz shim andu kalnos ar zalju spiidiigu zaali, lamaam, zaljajiem kalniem un virs tiem daudz augstaaki kalni ar baltaam virsotneem.

Vispaar tagad jau atrodos Boliivijaa, esmu iekaveejis ar kaadiem 3 staastiem, tos uzrakstiishu, kad atgrieziishos no Huayna Potosi, kalna virs 6000 m, peec 3 dienaam.

Arheologiskaas vietas, Naskas liinijas un Lima

Shic nebuus nekaads interesantais gabals, meegjinaashu sasummeet Peru mazaas lietinjas, variet nemaz nelasiit. Kursh izlasiis - lohs! Taatad tuvojamies Peru posma nobeigumam. Prieksh manis Peru bija viena no galvenajaam valstiim, ko gribeeju apskatiit, galvenokaart taas bagaataas pirmskolumba veestures deelj un it sevishkji inku deelj. Tomeer bez inkiem bija arii citas civilizaacijas, kas apdziivoja Peru daudz agraak. Pastaastiishu par vietaam kuraas biju.

Pirmaas arheologjiskaas vietas atradaas pilseetaa vai pie pilseetas Truhiljo, otras vai treshaas lielaakaas Peru. Pirmaa arheologjiskaa vieta, ko redzeeju bija Moche tautas divi templji - saules un meenes, vietaa, kur agraak sleejaas tiem laikiem milziiga pilseeta. Shajaas drupaas jaasaka neko ieveeriibas cieniigu neredzeeju, ja neskaita ljoti iipatneeju kalnu, kas saulee izskatiijaas ljoti balts un agraak mocheem kalpoja kaa sveetais kalns. Nee nu bija arii izrakumi ar kraasainaam sejaam uz sienaam, saules templis mazliet liidziigs piramiidai, tomeer, ja esat bijushi eegjiptee shii vieta juus neaizraus. Starpcitu, ja kaads ljoti intereseejas par senajaam amerikas civilizaacijaam, man ir graamata krievu valodaa. Varu atdot par drauga cenu. Tas taa, maza reklaama.

Netaalu no mocheem un tuvaak okeaanam agraak dziivoja Chimu valsts iedziivotaaji, kas uzbuuveeja tiem laikiem ljoti lielu pilseetu. No pilseetas saglabaajushies muuri, kas nedaudz liidziigi eegjiptes templjiem, kas satur plashus laukumus un baseinus. Sheit redzeeju arii mazu, bet indiigu chuusku (gids pat muus visus sadzina autobusaa droshiibas peec). Bet nu shii vieta jau bija mazliet iespaidiigaaka un vareeja redzeet, ka bijusi tiem laikiem liela pilseeta.

Pati Truhiljo pilseeta cieshama pilseetinja, kuraa ir pievilciigs centraalais laukums un no kurienes ir tuvu liidz pludmalei. Aizbraucu arii uz pludmali. Nekas iipash, bet peruaanji man ieteica braukt uz pludmales pilseetu Mankora. Tur esot ljoti skaisti, bet es neaizbraucu, jo tas bija atpakaljceljaa un man bija jaasteidzas uz Limu, jo tur mani gaidiija KK un DK.

Peec shiim vietaam pabiju Limaa, Peru galvaspilseetaa. Kaa jau visaas koloniaalajaas pilseetaas arii Limaa ir smuks centrs ar katedraaleem, centraalo laukumu utt. Tomeer Limas galvenaa veertiiba ir taas piekraste. Piekrastee ir augstas klintis no kurienes var skatiities taalu okeaanaa vai arii veerot kaa pie pasha krasta seerfo seerferi. Varbuut ir njunjas, kam tas nepatiik, bet man gan shaadi augstie krasti ljoti patiik. Limaa neuztureejos paaraak ilgi, bet liekas pilseeta nearko citu iipashi neizceljas. Te veel ir viens labs rajons - Miraflores, kuraa parasti uzturaas tuuristi un kas nedeeljas nogalees vakaros ir pilns ar tuseetaajiem. Man arii bija veeleeshanaas tuseet, bet diemzheel gauzhaam maza. Vismaz nepietiekosha, lai tieshaam ietu tuseet. Tomeer netieshi piedaliijos tusinjaa, jo zem mana hostelja atradaas populaars barchiks, kursh laida skalju muuziku. Guleeju un visu laiku gaidiiju, kad naaks manas miiljaakaas dziesmas - Britnijas Spiirsas Toxic, Crazy, lai vareetu dziedaat liidzi, bet taa arii nesagaidiiju un pikts aizgaaju guleet. Savaadaak Lima diezgan nesimpaatiska pilseeta, paarbaaztas ielas, netiirs gaiss, daudz cilveeku. Bet nu es tur pabiju tomeer sameeraa pamaz, lai vareetu izteikt apgalvojumus (lasiet KK blogu, vinsh tur sabija ilgaak).

Veel bijaam Naskaa. Naska visaa pasaulee paziistama ar to, ka sheit atrodas senaas Naskas civilizaacijas uzziimeetaas lielaas dziivnieku un objektu figuuras, kuras sauc par Naskas liinijaam. Kad iebraucu Naskaa uzreiz bija skaidrs ap ko lieta grozaas. Liekas ne arko iipashu neizceljoshaa pilseeta dziivo uz NAskas liiniju reekjina, jo to imidzhi paraadaas visur. Naskaa satiku KK un DK, kas atkal bija izsliideejushi no rokaam. Naskas liinijas vislabaak apskatiit no lidmashiinas, jo taas ir lielas un taa ir arii shiis civilizaacijas lielaakaa miikla - kaa vinji vareeja uzvilkt tik preciizas liinijas bez lidaparaatiem un kaapeec tas tika dariits. Peec liiniju apskates no gaisa man ir sava versija - liekas vinji bija pilniigaa lopaa un uz dullo uzvilka liinijas aiz neko dariit. Nu labi, ne gluzhi, jo dazhas liinijas tieshaam ir diezgan preciizas un vairaak vai mazaak izskataas peec zveera, kas domaats. Bet dazhas ir kautkaadi kjeburi, kuros zinaatnieki saskatiijushi kautkaadus zveerus vai rokas. Versijas par to kaa tika ziimeets un kaapeec ir dazhaadas - saakot ar gaisa baloniem un skatu tornjiem un beidzot ar citplaneetieshiem. Itkaa ziimes kalpojushas kaa kalendaars, ir arii citas versijas. Bet kopumaa jaasaka, ka tomeer bija interesanti lidot un veerot shos ziimeejumus un apkaartni, jo dazhi zveeri bija labi uzziimeeti. Redzeeju laikam 12 vai 14 populaaraakos ziimeejumus - kolibri, meerkakji, zirnekli, astronautu un citus. Veel no lidenes vareeja redzeet taadus kaa lidlaukus. Man liekas, ka tie gan bija taisiiti prieksh citplaneetieshiem vai pashu citplaneetieshu taisiiti, lai gan citplaneetieshiem neticu.

KK un DK noleca no lidoshanas, taapeec mees peectam veel trijataa aizbraucaam uz skatu torni, no kura vareeja redzeet tikai kjeburus, kaadus es pats pilniigaa kjeemaa vareetu uzziimeet - jokainas rokas un koku.

No lidmashiinas kaartiigi apskatiiju arii otru lielaako Naskas pilseetas daargumu - Cerro Blanco, jeb pasaulee lielaako kaapu, smilshu kalnu. Sho kalnu vareeja redzeet arii no pilseetas centraalaa laukuma. Uz vinju bija tuures, bet es duraks nozhnjaudzos, tagad jau peec vairaakaam dienaam nozheeloju. Nozheeloju taapeec, ka tuure sevii ietveera braukshanu ar mashiinu liidz noteiktam punktam un peec tam kaapshanu kalnaa 2 stundas un beigaas laishanos lejaa ar sandboardu 15 minuutes no virsotnes liidz apakshai.

Nu vot tas par to. Itkaa gribeeju mazliet zinaatniskaak visu aprakstiit, bet nesanaaca, nav liidz graamatas, negribeeju kljuudiities faktos un ciparos attieciibaa uz civilizaacijaam, jo mans lasiitaajs ir ljoti prasiigs, zinosh un skrupulozs.

Kautkad sanjemshos un uzrakstiishu atsevishkji arii par lielisko Machu Pichu, no kura nesen atgriezos.

Amazone un dzhunglji, Iquitos, Peru

Beidzot esmu sadzinis peedas KK un vinja maasai Daksei. Vinji ir (nu jau bija) dzhunglju pilseetaa Ikitos pie Amazones upes un pie dzhungljiem. Es ierados sheit vienu dienu peec vinjiem, naktii, un jau naakamajaa dienaa no riita devaamies uz dzhungljiem, ko ieprieksh izkaartoja KK un DK.

Pirmajaa dienaa braucaam kaadas nezcik stundas pa Amazones upi. Man Amazone ljoti patiik, vispaar esmu sapratis, ka man patiik braukt pa upeem. Amazone ir ljoti plata un zaalaina upe. Diemzheel nenaak praataa nekas teelainaaks par sho. Sorry. Labi, veel arii strauja. Marvelous. Karoche lasiet KK teelaino aprakstu par sho upi, man kautkaa shoreiz nesanaak. Nu taatad peec brauciena pa Amazoni atbraucaam uz nometni pie upes, kur palikaam pa nakti.

Shai dienaa veel bijaam maajaas pie viena vieteejaa zoologa, kas tur zveerus. Bez slinkja, meerkakja un citiem, naaca mani taas dienas favoriiti - Tukaans (putns ar neizskaidrojami lielo knaabi), Boa, Anakonda un superfavoriits - aizveesturiskais njirdziigais brunjurupucis no Lord of the Rings. Tukaanu panjeemu uz rokaam, jo vinsh ir viens no maniem miiljaakajiem putniem (plus pingviins un pelikaans). Taa neko, tikai boliijaas paaraak uz maniim, beztam veel saaka kakaat un knaabaat mani tukaans taads. Gribeeju atdot Kaarlim, bet tam jau rokaas miiliigais slinkjis, kuram vienmeer ir ¨hug me¨ attieksme (vienmeer gatavs visus samiiljot). Es slinkji diemzheel nedabuuju samiiljot, jo atnesa brunjurupuci ar taadu feisu, ka negribas samiiljot bet vajag, kaa sliktajiem no Lord of the Rings, kas iespiesti trolejbusa durviis. Veel vinjam mini snukjis kaa zilonim un brunjas kaa andu kalnu makets. Karoche riktiigs kadrs. Kad iznesa Anakondu brunjurupucis saaka zviegt. ¨Par ko zviedzat jaunais cilveek, laikam neesat sevi redzeejis spogulii!¨ gribeejaas atziimeet. Lai tur vai kaa anakondai vieniigai bija vaards - Ana. Laikam uzvaards Konda. Iedeva man patureet to, liekas 5 metriigo, Anu, kas nokjerta pirms 2 meeneshiem 3 cilveeku sastaavaa. Panjeemu rokaas, bet vinja mani neizniicinaaja, tikai nosmeereeja perfekti balto kreklu un izveidoja ljoti krutu ornamentu, kuru grasos nemazgaat. Peec tam iznaaca Boa chuuska jeb pitons, arii to patureejaam, jo man chuuskas patiik, jo es no mazaam un neindiigaam nebaidos. Aa pareizi, veel iznesa kaimanu, arii to patureeju, aada kaa gumija, ljoti tiiriigs, prieks tureet. Peec tam zoologs pashdarbnieks mums iedeva kautkaadu saknju dzeerienu, kas palielinot potenci. Palielinaaja.

Peec shii apmekleejuma devaamies ar laivu uz vienu Amazones liiciiti skatiities un peldeet ar delfiiniem. Delfiini te taadi miikstie, jo nelec kaa juuras delfiini un liidz ar to neuzdzen taadas emocijas. Peldeeja arii ieveerojot distanci neregulaari uzpeldot uz upes virsmas. Pasham peldeet Amazonee bija gruuti, jo biju pieradis pie juuras saaljaa uudens, kur nekas nav jaadara. Principaa pirms leekt uudenii bija jaaapsver veel viens faktors - upee ir arii pilns ar piranjaam, bet kaa teica muusu gids, ja nav atveertu bruuchu un ja piranjas nav ljoti izsalkushas, vinjas cilveeku neaiztiek. Izsalkushas vinjas ir tikai sausajaa sezonaa, kad daudzas ir iesprostotas mazaa laguuninjaa, kur nav ko eest, un gaida kameer upe appludinaas vinju laguunu un vinjas atkal nokljuus pie lieliem bariibas resursiem, ko piedaavaa Amazone. Taatad vieniigais jautaajums palika par atveerto bruuci. Man uz kaajas no Galapagosas bija palikusi bruuce, un tad kaadu laiku ar gidu peetiijaam vai taa skaitaas atveerta. Gids balsoja par to, ka nav atveerta, es par to, ka ir atveerta, jo eediis manu kaaju, nevis gida kaaju. Beigaas, bila njebila, tomeer ieleecu uudenii un peekshnji sajutu, ka neviens mani neeed un nopriecaajos. KK arii izpeldeejaas, to arii neapeeda, bet Dakse filmeeja muusu varoniigaas gaitas.

Peec tam taapat kaa Latvijaa un citur pasaulee pienaaca naakamaa diena. Aa, nee nee, naakamaa diena veel nepienaaca, pienaaca nakts. Oi kas tad dariijaas! Labi, nekas iipash nedariijaas, vienkaarshi guleejaam atveertaa budkaa tikai ar jumtu svaigaa gaisaa, apkaart pilns ar odiem. Bet mums tika uzlikti moskiitu tiikli. Tomeer no riita pamodos un ieveeroju, ka ar mani gultu dala 9 pierijushies odi, kurus naacaas nosist dabiskaa liidzsvara saglabaashanai un mazliet arii atriebiibai. Odi bija tikushi klaat arii Dacei, Kaarlja maasei, kuru vieteejie spiitiigi sauca par Daksi. Plus veel no pasha riita saakaas baigais lietus gaaziens. Daksei meers bija pilns un vinja atteicaas no ieshanas dzhungljos, un jaasaka ljoti taalredziigi.
Taatad mees ar KK un gidu Karlosu devaamies uz dzhungljiem. Pirms tam gan paraadiijaas veelviens personaazhs - peeddzinis, takzinis un kravnesis Kanibaals, mazs viirinsh, kuram bija taads kanibaalisks mezhoniigs skatiens un jokaina spaanju valoda (neko nesapratu, ko vinsh runaa). Kanibaalam 30 gados bija jau 5 beerni un spriezhot peec paarsaaliitajaam pusdienaam, ko vinsh mums dzhungljos sagatavoja - joprojaam iemiileejies. Kanibaals pats nebija nekaads apalons, bet sievietes te ir ljoti smukas. Mezhoniigi skaistas ar skaistiem gariem un melniem matiem, valdzinoshu skatienu. Protams to nevar iisti attiecinaat uz bezzobaino Karmenu, kuru satikaam pirmo, kad vinja muus silti sagaidiija pie Amazones. Bet vinja bija sieviete gados. Daudziem videeja vecuma cilveekiem ir labi zobi, bet maz. Cik saprotu tas taapeec, ka, ja kaads saak saapeet, aiziet uz dzhungljiem, atrod vajadziigo zaali vai koku uzliek uz zoba un peec 8 dienaam tas izkriit. No problem. To man gids pastaastiija.
Sievietes te precas un saak dzemdeet parasti saakot jau no 13-15 gadu vecuma. Gids pastaastiija, ka atbrauc aarzemnieki, iemiilas no pirmaa acu skatiena un paliek dziivot dzhungljos (iipasha riska grupa esot vaacieshi). Principaa es ticu shaadam scenaarijam. Aarzemniekiem dziivi vieglaaku padara fakts, ka te sievieshu ir daudz vairaak nekaa viirieshu, apmeeram 5 pret 1. Taapeec aarzemnieki esot uz izkjershanu. Gids man ilgi un dikti saaka skaidrot situaaciju, lai es neiepinos tiiklos un beigaas nepalieku dzhungljos, pat mineeja visaadas shamaniskas savaldzinaashanas burvestiibas. Beernu ljoti daudz, mazinji, smukinji, bruuni, dziivesprieciigi, peldaas pa upi un ljoti ieintereseeti skataas uz mums, skataas tieshi aciis, nenoveershot skatienu. Bet te pie dzhungljiem nenotiek nekaada ubagoshana, vinjiem visu dod dzhunglji un upe (daudz eed zivis), dziivo primitiivaas koka maajinjaas uz paaugstinaajuma (pret chuuskaam un pret uudeni), neiet pie aarstiem, jo arii mediciiniskos liidzekljus sniedz dzhunglji un shamans.

Taatad gaajaam uz dzhungljiem. Saakumaa bija sekundaarie dzhunglji, kas bija zemi un augliigi, pilni ar banaankokiem un papaijas kokiem, arii citiem augljiem, kuru vaardus aizmirsu jau peec 5 sekundeem, jo terminu bija daudz un man nebija nekaadas veeleeshanaas tos atcereeties. Gaajaam pa dzhungljiem un eedaam papaiju - garshiigu augli, kuru Riigaa nekad nebiju eedis. Shai posmaa viss buutu bijis OK, ja nebuutu lijis lietus, jo tas padariija ljoti dubljaino celju par slidotavu. Kautkaa aizkuulaamies liidz naakamajam posmam - izcirstam laukam, bet shis posms bija izaicinoshs ar to, ka te viss bija aizaudzis, taka bija nosaciita, visu laiku jaakaapj vainu paari kokiem vai pa apakshu zem kokiem, dazhreiz nevar saprast kas labaak. Shis posms buutu murgs prieksh DK. Peec shii posma nonaacaam primaarajos dzhungljos. Primaarie dzhunglji jeb iistie dzhunglji ir baigaa chuhnja, atljaushos izniicinaat jebkaadas iluuzijas. Nekas patiikams te nav atrodams, un veel vairaak noveerteeju Latvijas skaistos mezhus, laigan tas ir mans personiskais viedoklis. Lietus, visu laiku ieshana pa brikshnjiem, kaajaas kjeraas liaanas, no augshas uzgluun zari, kas tev grib iedot pa galvu, takas aizaugushas ar augiem, no kuriem dazhi ir asi kaa rozes. Taa es vienreiz aatraa solii ejot ieraavu sev uzacii taadu rozhaugu, taaka kaajas aizgaaja uz priekshu, bet galva atpakalj. Veel zirnekljtiikli, vaboles un visuresoshie moskiiti, kaa arii indiigaas chuuskas zaalee. Plus veel pats mezhs godiigi sakot nesmuks. Bet tomeer ir labi iziet vienreiz shitaadu tuuri, taa ir sava veida armija un tu speej peec tam vairaak noveerteet normaalus nedzhunglju apstaakljus. Arii zveerus te nevar nemaz tik daudz redzeet, jo vinji ljoti labi dzird cilveeku soljus un neraadaas tiem aciis. Redzeejaam gan putnus un meerkakjus. Taa mees gaajaam visu dienu liidz nonaacaam liidz dzhunglju nometnei, kur paarlaidaam nakti shuupuljtiiklos zem atklaatas debess. Naktii veel gaajaam skatiities kaimanus un anakondas un citus zveerus. Pa nakti bija diezgan bailiigi iet, jo, lai arii man bija staigaajamie zaabaki, tie nenosedza visu kaaju kaa KK un paareejo daliibnieku gumijnieki. Tas bija svariigi, jo naktii uz celjiem lien aaraa indiigaas chuuskas un gaida savus upurus. Aatri vien ieraudziijaam vienu, kuru Kanibaals ljoti aatri nosita. Gids pateica, ka esot ljoti indiiga, kas manu staavokli neatviegloja. Man nebija arii baterijas, taapeec staigaaju tieshi pa Kanibaala peedaam. Briizhiem naktii apmaldiijaamies, bet beigaas tomeer atgriezaamies nometnes vietaa. Nakts ir tas briidis, kad vari izbaudiit dzhungljus, jo guljot shuupuljtiiklaa dzirdi visaadu putnu un dziivnieku skanjas. Veel naktii interesanti, ka pa gaisu lidinaas lielas luminisceejoshas vaboles kaa taadas lidojoshas Iljicha lampinjas apburtaa mezhaa.

No riita agri ar gidu devaamies veel mazaa ekskursijaa pa dzhungljiem, kur vinsh man raadiija 250 gadu vecus kokus, kas sniedzas 70-80 metru augstumaa ar sakneem kaa vienstaavu maaja, tur dziivojoshos sikspaarnjus, dazhaadus augus ar dziedeejoshaam iipashiibaam, halucineejoshaas seenes utt. Dzeeraam uudeni no liaanas. Tas gan bija jokaini, jo udens no koka shljaacaas kaa no pudeles. Taaka dzhungljos ar uudeni probleemu nav, tikai jaazin kursh koks jaaceert. Muusu gids bija iipashi zinosh visaados augu mediciiniskajos preparaatos, laigan dazhreiz likaas vinsh paarspiilee. Vispaar sakariigs choms, man patika. KK tameer guleeja, jo vinjam bija piegriezies shis pasaakums. Kautkaadaa posmaa, kad devaamies maajaas vinsh paarnjeema ekpediicijas vadiibu, bet es aiz vinja, kameer Kanibaals un gids Karlos aiz mums. Tas arii vislabaak defineeja muusu attieksmi pret dzhungljiem. Bet par spiiti visam, dzhunglji ir jaaizbauda, jo kaa teica viens tenisists-amatieris: ¨Zhiznj paznajotsa v sravnjenjij¨.

Peec dzhungljiem atpakalj pa Amazones upi devaamies uz Iquitos. Tur neko ieveeriibas cieniigu nedariijaam, KK un DK aizbrauca uz Limu, bet es veel paliku vienu dienu Iquitos. Shai dienaa jau no riita devos pa promenaadi, kas atrodas kaadu 10 m vai vairaak augstumaa virs Amazones upes un ieveerteeju skaisto skatu. Ieveerteeju arii bomzisko rajonu, kas uzcelts no koka maajinjaam pie pashas upes un uz taas. Sho rajonu sauc par Belenu. Staigaajot pa promenaadi, man savus pakalpojumus saaka piedaavaat laivinieki, kas izvadaa pa sho rajonu. Vienam no shiem piedaavaajumiem piekritu, bet teicu, ka atgrieziishos peec stundas, jo man likaas, ka cena ir par daargu un speeshu atrast kautko leetaaku. Taa es tai stundaa metos uz tuurfirmaam ar vienu jautajumu: cik maksaa brauciens ar laivu pa Belenu. Jau pirmajaa tuurfirmaa tapa skaidrs, ka shis nummurs neies cauri, jo briidii, kad ieej tuurfirmaa, iestreedz uz pusstundu vismaz un pat nedabon muti atveert, kad darbinieks aizrautiigi tev staasta par visiem pakalpojumiem pilniibaa ignoreejot tavu jautaajumu. Man shai dienaa bija jaalido prom, taapeec mani pilniibaa neintereseeja visas vairaaku dienu tuures par kuraam tik aizrautiigi un teelaini staastiija darbinieks laikam vaardaa Magnu. Par cik Magnu bija taa iededzies un jau saaka man piedaavaat ljoti laba drauga atlaides (par ljoti labu draugu kljuvu, jo pats redz esot atnaacis pie vinja) runaajot pieklusinaati, lai itkaa nedzird citi tuuristi, kas runaajaas ar citu darbinieku, sakot ka vinji maksaa daudz lielaaku cenu un raadot ciparu atshkjiriibu. Shai briidii man sirdsapzinja vairs neljaava vinjam atklaat, ka palikshu sheit tikai sho dienu, taapeec sameloju un teicu, ka palieku te veel 3 dienas un apsveershu vinja piedaavaajumus liidz vakaram. Atvadiijos un tinos prom uz karstaam peedaam.
Un no shii briizha saakaas Iquitosas peedeejais posms - peruaanju drauga satikshana. Lieta taada, ka te biezhi uz ielas paarsvaraa jauni cilveeki saak ar tevi sveicinaaties, prasiit no kurienes esi, saukaat par draugu. Parasti nereageeju, jo paarsvaraa cilveekiem praataa no tevis izvilkt naudu. Tomeer izejot no tuurisma firmas uzreiz uzskreeju taadam draugam ar耠uzticamu fizionomiju. Shoreiz uzsaaku sarunu ar domu paprasiit kaa izbraukaat tuuri pa Belenu. Vinsh uzreiz mani piedaavaaja izvest pa smiekliigu samaksu. Ljoti nopriecaajos un biju gatavs doties. Gaajaam uz to bomzhaino rajonu cauri tikpat bomzhainam tirgum, kuraa var nopirkt viskautko, saakot ar augljiem un beidzot ar zveeriem (maziem kaimaniem, meerkakjiem, brunjurupuchiem utt). Tirgus visaktiivaakais un visinteresantaakais ir saakot no 5 liidz 9 riitaa, kad cilveeki no dzhungljiem un visaam malaam ved visdazhaadaakaas preces. Tirgus atradaas uz sauszemes, bet uzreiz aiz tirgus saakaas uudens. Ielas vienkaarshi ieiet uudenii un tad saakas laivu transports. Maajas izskataas kaa appludinaatas, jo trepes ieiet uudenii, dazhviet redz futbola laukuma vaartu pashu augshdalju. Tas taapeec, ka shobriid Amazonee ir appluushanas sezona. Kad ir sausaa sezona te ir sauszeme. Taa mees - es, peruaanju choms un vinja sarunaatais aireetaajs uzsaakaam tuuri pa dzhunglju veneecijas ielinjaam. Galveno ielu te taa arii sauc par Veneecijas ielu. Jaasaka, ka shis brauciens bija interesantaakaa lieta, ko piedziivoju sheit dzhungljos. Taapat kaa smirdiigajai un nolaistajai Veneecijai, arii shai vietai ir savs neizskaidrojams sharms. Te valda liela laivu kustiiba, cilveeki brauc uz un no tirgus. Biezhi redz mazos, kas pashi eleganti un profesionaali braukaa ar laivaam. Liekas jaunaakais, ko redzeeju bija 4 gadus vecs meiteens, kas viens pats, jaasaka veel nemaakuliigi, aireejaas turp atpakalj, par ko bija ljoti prieciigs. Meitenes vecumu zinu taapeec, ka taa bija muusu aireetaaja jaunaakaa meita, kura bija prieciiga, ka teetis redz kaa shii braukaa. Aireetaajs muus noveda gar savu maaju, kura bija tipiska shii rajona maaja. Primitiiva koka maaja uz koka balkjiem ar liekas vienu istabu un taadu kaa priekshnamu, kur var uzlikt shuupuljtiiklu, nolikt laivu un tuseet. Shaadas maajas ilgi nedziivojot, kautkur ik pa 5 gadiem jaacelj jaunu, bet liekas, tas nav tik pamatiigs process kaa maajas celshana pie mums. Aireetaajs, lai cik tas arii jokaini nebuutu, bija tipisks inteligjences paarstaavis - bezzobains, ljoti pieklaajiigs, zinosh, pashmaaciibas celjaa apguvis un apguust anglju valodu (runaaja ljoti labi) utt, bet straadaa par aireetaaju. Veel redzeeju meiteni taa ap 8 gadi, kas piekraavusi pilnu laivu pati veda paardot preci uz tirgu. Veel redzeeju daudz siikos peldoties un priecaajoties pa netiiro uudeni. Citur mamma mazgaa savu mazuli, un veel citur vechuks noseedies uz maajas malas aktiivi ziepeejas un mazgaajas.
Peec Belenas mans jaunais choms no manis neatstaajaas un es saaku nojaust, ka par draudziibu buus jaamaksaa. Vinsh pieteicaas man liidzi arii uz zoologjisko daarzu, kur nekautreejaas apmeetaat kaimanus ar zemi, lai tikai paraadiitu man vinju zobus. Kaimaniem aciimredzot nepatiik ka vinjus apmeetaa ar zemi, taapeec vinji atnjird zobus un ver muti valjaa. Zoo darbiniekiem gan shis vareetu nepatikt.

Peec tam saakaas nepatiikamaa puse - naudas izspieshana. Dzheks jau visu dienu man staastiija, cik vinjam daudz draugu un kaa vinjam tie viskautko daavina. Taa vinsh arii man vienaa briidii paprasiija ne no shaa ne no taa vai es negribeetu vinjam uzdaavinaat jaunus zaabakus. Es ilgi nedomaadams atteicos, ko vinsh uznjeema mazliet ar neizpratni, tomeer neapjuka un prasiija vai vismaz amatnieciibas izstraadaajumus no vinja nopirkshot. Uz to piekritu. Vinsh atnesa man dazhaadu dziivnieku ap kaklu neesaajamos zobus un ilknjus, akmenjus, protams par drauga cenaam, tas ir, vismaz 7 reizes daargaak nekaa turpat 20 metru taalaak tirguu. Gribeeja, lai nopeerku jaguaara zobu, bet tiem ir viena nelaime - vinji izskataas peec viiriesha dzimumorgaaniem. Kam es taadu daavinaashu, vecaamaatei vai?! Beigaas vienojaamies par viena cita zveera izstraadaajumu par man pienjemamu un vinju apmierinoshu cenu un atvadiijaamies kaa draugi.

Tagad jau esmu Kusko pilseetaa, kaadreizeejaas inku impeerijas zelta paarpilnajaa centraa. Naakamreiz pastaastiishu par Peru veesturiskajaam vietaam, kuraas biju jau pirms dzhungljiem un arii tagad.

Galapagosas salas

Laaaabdien. Esmu atgriezies no pasaules slavenajaam Galapagosas salaam. Faktiski esmu jau Peru, meegjinu sadziit KK un DK, bet pagaidaam nesekmiigi. Vinji jau man gandriiz bija rokaa, bet peedeejaa briidii atkal izsliideeja un jau ir Iquitos dzhungljos pie Amazones. Labi, mazliet par Galapagosu. Meegjinaashu aprakstiit normaalaa veidaa, laigan entuziasms un varbuut kautkas atminjaa jau mazliet zudis, jo diemzheel nevareeju uzrakstiit aatraak, parcik faktiski peedeejaas 3 dienas dziivoju autobusaa meegjinot sadziit KK un DK, lai vinji tai Peru galiigi nenodzeraas. Visi atceramies kampanju ¨Izglaab draugu¨ un KK tieksmi uz graadiigo.

Taatad cilveekiem, kas bijushi Ekvadoraa parasti prasa vai vinji ir bijushi

Galapagosaa, jo tas ir Ekvadoras galvenais apskates objekts un Dienvidamerikas viens no galvenajiem ar Machu Picchu, Iguazu un Rio. Taatad varbuut saakumaa mazliet par to kaa radaas Galapagosa. Radaas dabiskaa veidaa un ar to viss ir pateikts. Salas slavenas padariija Charles Darwins, kas sheit guva apskaidriibu par evoluuciju. Charles te ir kulta persona, Galapagosu Che Guevara. Daudz kas ir nosaukts vinja vaardaa. Par evoluucijas spilgtaakajiem piemeeriem kalpo mazi putninji (angliski Finches), kuriem ir izveidojushies dazhaadi knaabji atkariibaa no salas uz kuras vinji dziivo un atbilstoshi videi, kuraa uzturaas un kurai ir pielaagojushies. Galapagosas vaards saistiits ar milzu brunjurupuchiem, kurus sauc par Galapagosas brunjurupuchiem. Arii tie kalpo par evoluucijas piemeeru, jo arii atkariibaa no vides ir izveidojushaas vairaakas brunjurupuchu grupas no vienas cilts. Karoche viss ko tikko pastaastiiju jaauznjem ar 65% ticamiibu. Ja gribat iedziljinaaties taalaak palasiet Darvina ¨The origin of species¨vai kautkaa taa - graamatu kuru te biezhi redzeeju veikalos, dazhreiz ar ljoti interesantaam atshkjiriibaam cenaas par vienu un to pashu graamatu. Vienreiz redzeeju 10 dolji vienaa veikalaa, un tieshi blakus otraa 23 dolji. Uzreiz iedomaajos situaaciju, kuraa nonaak nu piemeeram random pirceejs nu kautvai no taas pashas Ekvadoras pilseetas Lohas, kursh tikko iegaadaajies graamatu pa 23 USD un ieiet naakamajaa veikalaa.

Galapagosa sastaav no vairaakaam salaam - ir kasadas 8 lielas dazhaada vecuma salas un vairaakas mazaas salinjas. Salas ir cilveeku reti apdziivotas vai nav apdziivotas vispaar, atrodas izolaacijaa no pasaules (tuvaakaa vieta - Ekvadora ir 1000 km attaalumaa) un taas apskalo dazhaadas siltaas un aukstaas straumes. Tas nosaka to, ka shajaas salaas ir unikaals dziivnieku salikums - piemeeram shii ir vieniigaa tropiskaa vieta uz pasaules, kur var sastapt pingviinu, kuram principaa sheit nevajadzeetu atrasties, bet vinsh to nezin un juutas komfortabli pateicoties aukstajai Humbolta straumei. Tiem, kas grib zinaat, kas ir Humbolts, varu pateikt, ka zinu, bet neteikshu. Bet pats unikaalaakais sheit ir tas, ka zveeri pilniigi nebaidaas no cilveekiem un vinjus var apskatiit no 10 cm attaaluma.

Taatad Galapagosaa uztureejos no 29 feb liidz 6 martam un personiigi satiku daudz interesantu zveeru un kas negaidiiti arii daudz interesantu cilveeku. Jaa arii zviedru pensionaaru, kursh nepaartraukti lieto vaardu ¨marvelous¨, ko tur sleept. Taatad jau Kito biju nopircis tuuri uz 4 dienaam/3 naktiim luksus kugjii Santa Cruz. Braucu ar luksus-biznesklases-superklases-pirmaas klases kugji ne jau taapeec, ka esmu miljonaars un VIP, bet taapeec, ka citu variantu nebija un shis variants peedeejaa briidii gaaja pa puscenu. Lidoju no Gujakilas uz Galapagosu salu San Cristobal, un jau lidostaa man iedeva mana kugja noziimiiti, kas bija jaasprauzh redzamaa vietaa, lai mani firmas cilveeki vareetu atpaziit. Lidmashiinaa iekaapu optimisma pilns, bet pamazaam mans gjiimis saskaaba, jo viens peec otra lidenee saaka kaapt pensionaari ar taadaam noziimiiteem kaa man. Beigaas jau vairs neskatiijos vai kaarteejam pensionaaram ir mana kugja noziimiite vai nav, jo straadaaja likums - ja pensionaars, taatad uz mana kugja. Saprotiet pareizi, man nekas nav pret pensionaariem, bet nojautu, kaads buus ekskursiju un droshiibas pasaakumu temps. Beigu beigaas paraadiijaas arii jaunieshi, kautkaadi amerikjaanju studenti, kas brauca na haljavu.

Pirmajaa dienaa ieradaamies San Cristobalas salaa. Muus sagaidiija paiikams siltums, un piekrastee arii pilns ar juuras lauvaam. Seedaamies visi iekshaa kugjii un braucaam uz salas otru krastu uz biichu pie citaam juuras lauvaam, iguaanaam, krabjiem, kas saulee izcepushies sarkani un varbuut veel kautko, ko tagad esmu piemirsis. Karoche pa celjam uz sho vietu muusu kugji pavadiija savaadi melni putni - Frigates - kurus vinju labaas lidotprasmes, izskata un kaitiigo ieradumu deelj deevee arii par piraatiem. Man shie putni uzreiz iepatikaas, jo vinji konkretna izskatiijaas peec badbojiem un lidoja (skaisti planeeja pa veejam) metra attaalumaa no manas sejas itkaa gribeedami man sevi atraadiit un ieskatiities aciis. Shie putni bija manaa dienas topaa, daliita pirmaa vieta ar superiigo saulrietu (bildee). Sheit redzeejaam arii daudz juuras lauvu no ljoti maza attaaluma. Neesmu viens no tiem cilveekiem, kas gjiibst no juuras lauvaam, bet ja ir taadi, vinjiem noteikti jaabrauc uz Galapagosu, jo tos te var apskatiit un peldeet ar vinjiem gandriiz jebkuraa salaa. Tomeer ir patiikami noveerot kaa vinji eleganti peld un itsevishkji kad seerfo pa vilnjiem. Pirmajaa dienaa bija arii veel viens patiikams paarsteigums - zviedru galds pusdienaas. Liela kljuuda no kugja puses, jo es metos atsist naudu, kaa maaceedams un sevi iipashi nebija jaapiespiezh, jo viss bija garshiigs un izveele arii liela. Zviedru galds bija arii riitos, bet vakaros restoraana tipa. Peec shiis 4 dienu tuures par izsalkumu suudzeeties nevareeju, paareejaas divas dienas gandriizvai nevajadzeeja eest.

Otrajaa dienaa tesaam uz citu salu - Espanola. Muus jau pirmajaa dienaa sadaliija pa grupaam ar dazhaadu zveeru nosaukumiem, jo mees kopaa bijaa daudz cilveeku un katrai grupai bija savs gids. Gidi un organizaacija jaasaka bija atbilstoshi augstaa liimenii, kas ir pluss pirmaas klases kugjiem. Es tiku grupaa pie Albatrosiem (liktenja ironija, ka shis bija vieniigais dziivnieks ko neredzeejaam, no tiem ko gribeeju redzeet, jo vinji shajaa gadalaikaa atrodas emigraacijaa). Veel pie Albatrosiem bija pavecs zviedru paaris, pavecs anglju paaris, amerikaanju kundze v belom, 2 pajaunas amerikaanietes ar siiko un kopiigu suveniiru biznesu New Jerseyjaa un varbuut veel kaads. Un laba gide. Uz salas Espanola virmoja dziiviiba, shii bija ar dziivniekiem visbagaataakaa sala un arii dziivniekiem vareeja faktiski pieskaarties. Muus sagaidiija seerfojoshi un dazhbriid klaigaajoshi un klepojoshi juuras lauvas. Peec tam krabji, iguaanas, putni buubiji ar zilaam kaajaam (viens no Galapagosas simboliem un divdomiibu avots uz krekliem ar uzrakstiem ¨I love boobies¨), citi buubiji, dazhaadas kaijas, frigates, kjirzakas, pelikaani un gan jau ka veel kautko piemirsu. Vietaam shie zveeri uzturas vienkopus viens otru netrauceejot pa 5 sugaam un vairaak. Dazhreiz juuras lauvas meedzot speeleeties ar juuras iguaanaam pa uudeni. Prieku gan no taa guust tikai juuras lauvas. Visvairaak fascinee juuras iguaanas, kuras var sastapt tikai te Galapagosaa, ja es nemuldu. Vinjaam ir taads dinozaurisks aizveesturisks izskats, sho versiju apstiprinaaja arii gide. Veel smiekliigi, kad vinjas kopaa izliidushas no uudens (pa kuru ljoti labi peld izmantojot tikai asti) pilniigaa mieraa pagriezushas galvas pret sauli kaa taadaa saules kultaa (vinjas shaadi atguust uudenii pazaudeeto siltumu) itkaa filozofiski veraas okeaanaa. Nereti redz arii, ka iguaanai uz galvas veel seezh un taapat sauljojas kjirzaka. Veel uz salas bija zilpeedainie buubiji (blue-footed boobies), kuri te deej olas, dazhi tikko izshkjiilushies mazulji. Shiem putniem var pieiet maksimaali tuvu (3 cm) un vinji nebeeg prom. Tas pats attiecas uz paareejiem zveeriem. Un tas ir unikaali pasaulee, visur citur pasaulee zveeri baidaas no cilveeka.

Uz shiis salas zviedrs pirmoreiz pateica ¨marvelous¨. Shajaa reizee vinjam piekritu. Beigaas izraadiijaas, ka vinsh shii celjojuma laikaa to vien teiks.

Tai pashaa dienaa braucaam uz naakamo salu - Floreana, kur bez ieprieksh piemineetajiem juuras lauvaam un pelikaaniem un citiem putniem redzeejaam arii flamingo un juuras brunjurupuchus. Neizpalika zviedra ¨marvelous¨. Uz shiis salas saaku iepaziit arii citus no savas grupas, jo man jau bija apnicis, ka visu laiku saka marvelous, laigan zviedru paaris sakariigs. Bija jaameklee arii citi sarunu partneri. Ar amerikaanieti pirms pensijas vecumaa saaku runaat, vinja man peec tam visu celjojumu piedaavaajaas fotograafeet, un meegjinaaja atdot visus savus kreemus un dezinficeejoshos dvieljus, kurus bija nopirkusi paarlieku lielaa daudzumaa. Bet paldies vinjai par to protams. Tad veel bija sakariigais anglju paaris ar tipisku nosveertu anglju attieksmi bet ar pensionaariem netipisku dziivesprieku. Laikam izbijushi investmentbankeri (dzheks kautkad straadaajis Londonaa zviedru bankaa). Patiikami sastapt taadus cilveekus. Bet visnormaalaakaas bija taas amiites no NJ ar siiko. Galapagosas salas ir perfektas prieksh siikajiem, jo vinji var redzeet zveerus tuvumaa. Vinjaam ir kopiigs suveniiru veikalinsh un vinjaam jaastraadaa tikai 6 meeneshi gadaa, paareejais briivs un pietiek arii celjoshanai. Vinjas bija taadas chomiskas, ar braaljiem, taaka nebija probleemu atrast kontaktu un pajokot. Karoche uz shiis salas mees njurkojaam ar maskaam un te pirmoreiz redzeeju sev pie deguna juuras lauvu zem uudens.

Naakamajaa dienaa devaamies uz salu Fernandinu, jaunaako vulkaaniskas izcelsmes salu Galapagosaa. Shii bija lieliska sala, kur redzeeju arii valja skeletu un lielaakaas juuras iguaanas. Uz shiis salas redzeeju arii kjirzaku mahachu. Izraadaas vinjas kaujas ar saaniem un ar asti, pirmstam veicot iebiedeejoshu piepumpeeshanos (tieshi taapat kaa cilveeki). Arii te redzeeju brunjurupuchus taalumaa. Tomeer vislabaakais sheit bija redzeetais pingviins. No saakuma vinsh peldinaajaas ljoti taalu no krasta kaa citi pingviini, bet tad viens no gidiem saaka atdarinaat vinja saucienu un vinsh saaka peldeet pie mums. Nezinu vai vinjam ir slikta redze, vinsh ir idinsh vai vienkaarshi ekshibicionists, bet vinsh atpeldeeja liidz mums un paarvarot slidenos klints shkjeershljus uzkaapa pie mums pusmetra attaalumaa un saaka plaatiities. Man tas bija viens no spilgtaakajiem mirkljiem celjojumaa. Veel jokaina sajuuta paarnjeema, kad vareejaam uz shiis pashas salas pieiet klaat metra attaalumaa pie Galapagosas vanaga, kursh var izgriezt galvu pa 270 graadiem, ko labpraat arii demonstreeja un veel sho to. Pati sala arii ir ljoti iipatneeja, noklaata ar lavu. Pieljauju ka taa izskataas Islandee. Tai pashaa dienaa devaamies uz blakus esosho salu - Izabela, kas ir lielaakaa sala Galapagosaa. Sho salu veido 5 vulkaani, un viens no tiem ir pa pusei sagruvis un veido taadu kaa puskraateri tieshi uz ekvatora. Shii sala man patika ar to, ka izskatiijaas peec taadas riktiigas vientuljas okeaana salas ar gruuti pieejamiem krastiem un lieliem vilnjiem kas sitaas pret klintiim. Te bija arii vairaakas alas, no kuraam vienaa liekas vareetu sleept piraatu daargumus. Te bija ari ronji, pingviini, kamaronu putni (putni, kas no lidojoshiem putniem evolucioneejushies uz nelidojoshiem, jo vinjiem pietiekamaas bariibas deelj nevajadzeeja lidot), pelikaani, frigates, iguaanas un brunjurupuchi. Redzeejaam arii meeneszivi, kas izbaazh spuru taapat kaa haizivs, nepatiikams skats, ja esi gumijas laiva kaa es. Redzeejaam taalumaa arii delfiinus.

Naakamajaa dienaa atbraucaam uz shiis tuures peedeejo salu Santa Cruz, apdziivotaako Galapagosaa. Te arii ir zveeri, un te ir arii Charlza Darvina centrs kur audzee lielos brunjurupuchus, kuri ir palikushi par apdraudeetu sugu, jo savulaik piraatiem ljoti labi nodereeja par eedamo. Vinji bija gan garshiigi, gan arii vinjus vareeja ljoti ilgi uztureet un tie nebojaajaas, kas bija iipashi svariigi piraatiem. Karoche shai centraa bija pilns ar shiem gigantiem, vispopulaaraakais no tiem ir Lonesome Geroge jeb latviski vientuljais dzhordzhs. Tas nav Bush. Tas ir brunjurupucis, kura suga ir izmirusi, vinsh ir sava veida peedeejais mohikaanis un centra darbinieki un visa pasaule (iznjemot AJ, kuram galvenais agresiju un XXX davai) grib saglabaat vinja sugu sapaarojot ar liidziigu sugu. Bet shis negrib paaroties, nu neparko. Iedod vinjam luksus nummuru, skatu uz okeaanu, palmu, meitenes, bet shis iespiiteejies un viss. Un nepaarojas. Jaasaak sist. A zviedrs tikuntaa nokomentee: ¨marvelous¨. Es vinjam pateicu be: jaa kaatad marvelous, es tev raadiishu marvelous, egoists negrib saglabaat sugu, negrib paliidzeet komandai. Taa es peec shii gadiijuma atvadiijos no savas grupas, jo vinji brauca uz lidostu, bet es veel 3 dienas paliku Galapagosaa uz savu roku.

Paliku hotelii Charlzs Darvins un tai dienaa veel aizbraucu uz lavas tuneljiem - kilometru gariem lavas veidotiem naturaaliem tuneljiem, kur jaaiet ar bateriju. Izgaaju un uzredzeeshanos, nekas iipashi interesants tas nav, ja vien jums nepatiik tumsaa staigaat ar bateriju. Pastaigaaju pa pilseetu un sarunaaju sev tuuri riitdienai uz veel vienu neredzeetu salu Santa Fe.

Diena kad braucu uz Santa Fe bija perfekta, un laikam jau te liels nopelns arii 4 ekvadorieshu meiteneem, kas devaas tai pashaa tuuree. Vinjas bija ljoti jautras un izskatiigas un padariija lielisku dienu arii citiem, starp kuriem starpcitu sastapu arii cilveekus no Lake Tahoe. Vienu dziedaataaju ar draudzeni. Dienu pavadiijaam snorkeleejot ar juuras brunjurupuchiem un juuras lauvaam, apskatot zivis un veel sho to. Redzeeju to zivi, kas bija ¨Finding Nemo¨ akvaarija autoritaate ar shramu. Bet dienas spilgtaakais notikums prieksh manis bija peldeeshana zem uudens ar brunjurupuci, kas ir arii viens no Galapagosas maniem spilgtaakajiem notikumiem. Apskatiiju vinju gan shaa gan taa, pieliidu pie pasha purna kaa taads lohs un pateicu ¨Ko bolies!?¨ un sarijos saaljo uudeni. Peldeeju ar trubinju un masku, bet dazhreiz peldeeju dziljaak zem uudens kopaa ar brunjurupuci, negribeejaas peldeet augshaa, bet vajadzeeja, jo tomeer bija arii jaaelpo. Peldeejaam perfektaa baltu smilshu laguunaa ar mieriigu uudeni saulainaa laikaa, perfekti. Veelaak paarbraucaam uz citu vietu, taa bija nemieriigaaka, bet arii tur redzeeju mazu brunjurupuci. Diemzheel tur bija dzilsh un vinsh no manis laidaas prom, pagaans, nevareeju ilgi tureet liidzi. Toties papeldeeju ar juuras lauvaam. Peec tam paarceelaamies uz citu pludmali, paeedaam pusdienas un vienkaarshi peldeejaamies. Meitenes pierunaaja negribiigo dziedaataaju no Taho ezera uz dziedaashanu, jo vinja draudzene izmuldeejaas, ka vinsh ir dziedaataajs ar ljoti skaistu balsi, par ko dziedaataajs, par cik bija kautriigs, nebija iipashi prieciigs. Uz salas atradaas gjitaara un dzheku piespieda dziedaat. Jaasaka, ka tieshaam dziedaaja ljoti labi, pie juuras. Bija forshi. Tomeer katraa medus mucaa ir arii darvas piliens - mums tas bija viens ekvadorietis bez iipashaam muzikaalaam dotiibaam, kas jau ieraudziijis smukaas ekvadorieshu meitenes ilgi negaidiija un saakot jau no izbraukshanas ostas saaka savas aarijas. Meitenes bija pieklaajiigas un kaadas pirmaas 2 dziesmas dziedaaja entuziastiski liidz, bet ar katru naakamo dziesmu pa vienai atkrita. Tas gan ekvadorietim, kursh todien (varbuut meitenju iespaidaa) bija izveeleejies staigaat tikai apakshbiksees, nebija nekaads labais iemesls neturpinaat dziedaat. Taa vinsh dziedaaja visu turpcelju. Arii jau veelaak peec amerikaanja dziedaajuma dienas beigaas vinsh nodziedaaja vienu dziesmu ar dotajai situaacijai neatbilstoshu ievirzi. Bez manis veel bija viens jauns amiitis, normaals keks, pavecaaks amiitis, kas te (Galapagosaa) bija ieradushies uz jahtas, amiishu dziedaataajs ar draudzeni, kurai veltiija savas dziesmas, un veel triis tolji amerikaanietes, tolji kanaadietes, bet normaalas. Visi kaa viens bija prieciigi par izdevushos dienu. Man taa dazhaadu apstaaklju deelj bija viena no patiikamaakajaam dienaam Galapagosaa. Ar ekvadorieshu meiteneem mees veel neshkjiiraamies, peec tam veel aizgaajaam uz citu biichu un tuseejaam veel naakamajaas dienaas. Karoche ¨Marvelous!¨.

Bet naakamajaa dienaa braucu atkal dienas tuuree uz salu, kuras nosaukumu nezinu, jo vinja bija maza un taapat nevienam tas neinteresee kaa sauca salas. Sheit satiku 3 venecueelieshu jaunieshu, sakariigus tipus, 2 dzhekus un vienu meiteni, un arii vienu lohu dzeeraaju venecueelieti no taas pashas grupas, kas visu dienu pavadiija vemjot paar bortu un nepiedaloties aktivitaatees par kuraam bija samaksaajis. Veel bija viena smukinja vaaciete un viens ekvadorietis. Saakumaa mees niraam pie juuras lauvaam, kas man vairs nebija nekas jauns, taapeec es to neizbaudiiju tik ljoti kaa paareejie. Te uudens bija nemieriigs un vilnji vareeja mieriigi ienest klintiis, kas nav baigais kaifs. Liidz ar to te bija vairaak jaaciinaas ar juuru un cauro trubinju, sheit iipahsu baudiijumu neguvu. Beigaas man viss beidzaas ar to, ka sagriezu kaaju uz koraljiem vai gliemezhiem. Taalaak braucaam uz citu vietu mekleet haizivis, bet nebija garantijas, ka taas ieraudziisim. Vispaar es buutu prieciigs par iespeeju redzeet haizivis, bet situaacijaa, kad man bija sagriezta kaaja un pluuda asinis nezinaaju vai tieshaam gribu satikshanos ar haizivi. Mani celja biedri gan visi kaa viens ieraugot manu asinjojosho kaaju liidzjuutiigi nopriecaajaas (nu varbuut vieniigi tas viens venecueelietis saglabaaja cilveeciski cieniigu attieksmi un nepriecaajaas par manu nelaimi un nopietnu sejas izteiksmi turpinaaja vemt paari bortam) , jo strauji palielinaajaas vinju iespeeja ieraudziit haizivi. Taa nu mees metaamies uudenii un peldeejaam pa shauru fjordveidiigu juuras kanaalu, un driiz vien atradaam arii haizivi, kas guleeja juuras dibenaa. Muusu gids saaka mums kautko skaidrot kaa mees tuuliit visi uzreiz kopiigi nirsim pie haizivis un skatiisimies vienlaiciigi, lai neaizbaideetu. Kameer vinsh to staastiija, haizivs jau bija aizbeegusi. Peec kaadaam 30 sekundeem es vinju atkal ieraudziiju un ilgi nedomaajot niru vinjai pakalj, katrs pats par sevi. Taa noniru dazhu centimetru attaalumaa, apskatiiju raksturiigaas zhaunas un peldeeju pakalj, bet tad atkal vecaa nelaime - beidzaas gaiss un jaapeld augshaa. Pa tam laagam haizivs jau bija prom, bet grupas gids nelabveeliigi uz maniim skataas. Bet nu neko, bija liels prieks, ka redzeeju haizivi tik tuvu. Peec shii devaamies pa sauszemi uz vietu, ko sheit sauc par Grietas. Taa ir vieta starp augstaam klintiim, kur satek gan saalsuudens, gan salduudens, ljoti dzidrs un dzilsh. Sheit var leekt no klintiim, no liela augstuma. Es noleecu no augstaakaas vietas, kas bija kaadus 12-15 m augsta, laigan gids apgalvoja 23 m. Bet liekas, tas bija mazliet paarspileeti. Bet savi 15 m varbuut bija, drusku naacaas sanjemties pirms nolecu. Bez manis nolece arii simpaatiskaa vaaciete un venecueeliete. Veel tur bija smiekliigi, kaa viens ekvadorietis visu laiku nevareeja sanjemties ielekt. Apakshaa sieva ar kameru, kurai visu laiku pirms katra meegjinaajuma sanjemties un lekt nodota komanda flmeet. Taa vinsh noleca tikai peec kaadas 7 reizes, palaizhot vairaakus cilveekus pa priekshu. Cerams, ka sieva tobriid nedomaaja, ka atkal viltus trauksme un filmeeja. Sheit arii vienaa sauszemes posmaa izbaudiiju ekvatora sauliiti, muguru vienkaarshi dedzinaaja. Veel tajaa dienaa man bija paredzeets un sarunaats ar venecueelieshiem, ka brauksim briivaa dabaa skatiities lielos brunjurupuchus, bet nenoviidiigais gids man ierubiija baigo cenjiku par sho prieku, taapeec atmetu sho ideju, jo pasham aizbraukt arii ir gruuti un daargi.

Tomeer, peedeejaa dienaa, ekvadorieshu meitenes, kuras es jau biju paarvilinaajis uz savu hoteli, bija apbuurushaas kaarteejo pusmuuzha ekvadorieti un tas vinjas veda pa velti uz lidostu uz riita reisu. Man tai dienaa bija dienas reiss, taapeec pieteicos vinjaam liidz. Vinjas labpraat mani panjeema lidz, bet shoferis neiebilda (ka tu iebildiisi 4 skaistaam divdesmitgadiigaam meiteneem). Beigaas shoferis mani veel pa celjam ieveda apskatiit lielos Galapagosas brunjurupuchus briivaa dabaa, skaistaa vietaa - pljavaa ar skatu uz okeaanu. Redzeeju 4 milzenjus, kaadi ir tikai shajaas salaas un laikam veel tikai Sheishelju salaas un nekur citur pasaulee. Taas bija lieliskas un simboliskas (jo salas nosauktas sho milzenju vaardaa) beigas shim celjojumam.

Atbraucaam uz lidostu, bet tur fakaps ar lidmashiinaam. apvienoja visus reisus un meitenes ielika manaa reisaa. Taa mees tur veel visu dienu notuseejaam pa lidostu, satikaam jokainus smiekliigus japoshkas, ar jokainu humora izjuutu un citus tipaazhus. Beigaas veel divu meitenju faachuks, kursh studeejis Maskavaa, runaa krieviski un bija prieciigs peec vairaaku gadu paartraukuma parunaat ar mani krieviski, izvadaaja pa pilseetu. Driiz peec tam beidzaas arii mans celjojums pa Ekvadoru un nu jau esmu Peru. Ekvadora prieksh manis bija vislabakaa valsts, te jutos vislabaak, te bija lieliski cilveeki un patiikams klimats. Ja buutu jaaiesaka viena valsts, taa droshi vien buutu Ekvadora, jo taa ir arii ljoti daudzveidiiga, ar 4 izteiktaam daljaam - pludmales, kalni, amazone un Galapagosas salas.