Ieprieksheejais staasts apraavaas Bogotaa. Taatad Bogotaa, Kolumbijas galvaspilseetaa, pabijaam 3 dienas. Pashu galveno redzeejaam. Redzeejaam Kolumbijas galvaspilseetas iedziivotaajus, bet ne visus, jo te ir 16 miljoni. Bet nav metro, liidz ar to reizeem esot probleemas ar sastreegumiem. Sastreegumus redzeejaam, redzeejaam arii piebaaztos autobusus, arii lielpilseetai raksturiigaas sagurushaas sejas redzeejaam.
Saakumaa palikaam diezgan sliktaa hostelii, kas internetaa un graamataas bija labi noraksturots, nosalaam un paarvaacaamies uz citu vietu. Taa cita vieta bija tieshi tur pat, leetaaka un labaaka, plus veel papildus bonuss - nenosalaam. Vispaar man tagad ir jauns kriteerijs kaa izveeleeties hosteljus - jaaskataas, kuros hosteljos ir izraeelieshi. Ja nav izraeelieshu, tad jaameklee cits. Tas taapeec, ka izraeelieshu jaunieshu tuuristu ir ljoti daudz un vinjiem aciimredzot ir ljoti liela informaacijas aprite, taapeec vinji vienmeer zin labaakaas vietas. Iznjemot varbuut Venecueelu, jo Chavess esot antisemiits un izraeelieshiem viizas uz Venecueelu ir ljoti gruuti dabuut.
Faktiski Bogotaa vazaajaamies pa centru. Bijaam uz slaveno zelta muzeju, kur ir eksponaati no Kolumbijas indiaanju zelta kraajumiem. Kolumbijaa dziivojushi daudz un dazhaadi indiaanji, arii pietiekami daudz zelta. Jaasaka gan, ka nekas iipash shis muzejs uz pasaules fona tomeer nebija. Blakus aizgaajaam arii uz Botero muzeju. KK fano par Botero resniishu skulptuuraam un gleznaam, bet man gan taa ne visai. Bija te arii Pikasso gleznas utt. Centrs te taads patiikams, nav sajuuta, ka atrodies miljonu pilseetaa, fonaa augsti kalni. Vienaa no shiem kalniem atrodas klosteris, Montserates klosteris, uz kuru var uzbraukt ar gaisa tramvaju. Uzbraucaam arii, ko tur sleept. Augshaa paveraas lielisks skats paari visai liidzenajai pilseetai.
Bez tam bijaam arii kaarteejaa Bolivaara laukumaa, pilseetas centraalajaa laukumaa, kura neatnjemama sastaavdalja ir koloniaalaa laikmeta katedraale. Tomeer shis laukums bija iipatneejs ar to, ka sheit bija ljoti daudz balozhu, kaa Veneecijaa. Ar balozhiem shkjiiraamies pa labam, neviens nebija nekauniigs un muus neaptaisiija, laigan lido gan vinji diezgan tuvu.
Te pilseetaa ir arii parcinji, kur tauta mieriigi pastaigaajas un gulj zaaliitee. Diezgan daudz sunju, viena no retajaam valstiim, kur vinjiem ir veseliigs izskats un ir arii shkjirnes sunji.
Es biju aizgaajis uz vieteejo planetaariju, latiinjamerikaa lielaako. Neko sev, normaals planetaarijs ar tipisku repertuaaru, ieskatu veesturee, zvaigznaajiem utt. Peec seansa var iet speeleeties ar gadzhetiem, mazajiem liels prieks. Vinjiem te debesis mazliet savaadaak izskataas, pateica, ka kjipa nevarot redzeet no Bogotas Ursa Major (lielo laaci jeb lielos ratus). Es tai pashaa naktii braucot uz Kali ar nakts autobusu skaidri un gaishi gan to redzeeju. Melji? Varbuut! Bet varbuut arii lomu nospeeleeja, tas, ka mana spaanju valoda ir drusku zem augstaakaa liimenja. Varbuut vinji teica Ursa minor. Laikam te nevar redzeet polarzvaigzni, es veel naktii pachekoshu.
Pie planetaarija atradaas bulju ciinju stadions, kur tieshi notika bulju ciinjas. Blakus stadionam bija skalsh jaunieshu un panku pikets pret bulju ciinjaam.
Veel bijaam uz naktsklubu "Eskobaars", klubs taads nekaads peec dizaina, bet cilveeki savaacaas, sestdienas vakaraa bija piebaazts. Ieeja 8 USD, bet to ieejas maksu var nodzert. Nekaadus fokusus klubaa neiztaisiiju, kaa otro drinku panjeemu kaut ko ar tekilu, nesapratu ko, jo tas bija ljoti gruuts spaanju vaards. Bet nu negarshiigs, aatri notinos no taas iestaades, lai nebuutu tas jaadzer. Taapeec, ja gribat vairaak info par klubiem Bogotaa, lasiet KK blogu. KK ir arii labas bildes no Venecueelas un Kolumbijas. Iechekojiet.
Taalaak braucam uz Kali pie mana sena drauga, kuru neesmu redzeejis kaadus gadus divpadsmit.
Saakumaa palikaam diezgan sliktaa hostelii, kas internetaa un graamataas bija labi noraksturots, nosalaam un paarvaacaamies uz citu vietu. Taa cita vieta bija tieshi tur pat, leetaaka un labaaka, plus veel papildus bonuss - nenosalaam. Vispaar man tagad ir jauns kriteerijs kaa izveeleeties hosteljus - jaaskataas, kuros hosteljos ir izraeelieshi. Ja nav izraeelieshu, tad jaameklee cits. Tas taapeec, ka izraeelieshu jaunieshu tuuristu ir ljoti daudz un vinjiem aciimredzot ir ljoti liela informaacijas aprite, taapeec vinji vienmeer zin labaakaas vietas. Iznjemot varbuut Venecueelu, jo Chavess esot antisemiits un izraeelieshiem viizas uz Venecueelu ir ljoti gruuti dabuut.
Faktiski Bogotaa vazaajaamies pa centru. Bijaam uz slaveno zelta muzeju, kur ir eksponaati no Kolumbijas indiaanju zelta kraajumiem. Kolumbijaa dziivojushi daudz un dazhaadi indiaanji, arii pietiekami daudz zelta. Jaasaka gan, ka nekas iipash shis muzejs uz pasaules fona tomeer nebija. Blakus aizgaajaam arii uz Botero muzeju. KK fano par Botero resniishu skulptuuraam un gleznaam, bet man gan taa ne visai. Bija te arii Pikasso gleznas utt. Centrs te taads patiikams, nav sajuuta, ka atrodies miljonu pilseetaa, fonaa augsti kalni. Vienaa no shiem kalniem atrodas klosteris, Montserates klosteris, uz kuru var uzbraukt ar gaisa tramvaju. Uzbraucaam arii, ko tur sleept. Augshaa paveraas lielisks skats paari visai liidzenajai pilseetai.
Bez tam bijaam arii kaarteejaa Bolivaara laukumaa, pilseetas centraalajaa laukumaa, kura neatnjemama sastaavdalja ir koloniaalaa laikmeta katedraale. Tomeer shis laukums bija iipatneejs ar to, ka sheit bija ljoti daudz balozhu, kaa Veneecijaa. Ar balozhiem shkjiiraamies pa labam, neviens nebija nekauniigs un muus neaptaisiija, laigan lido gan vinji diezgan tuvu.
Te pilseetaa ir arii parcinji, kur tauta mieriigi pastaigaajas un gulj zaaliitee. Diezgan daudz sunju, viena no retajaam valstiim, kur vinjiem ir veseliigs izskats un ir arii shkjirnes sunji.
Es biju aizgaajis uz vieteejo planetaariju, latiinjamerikaa lielaako. Neko sev, normaals planetaarijs ar tipisku repertuaaru, ieskatu veesturee, zvaigznaajiem utt. Peec seansa var iet speeleeties ar gadzhetiem, mazajiem liels prieks. Vinjiem te debesis mazliet savaadaak izskataas, pateica, ka kjipa nevarot redzeet no Bogotas Ursa Major (lielo laaci jeb lielos ratus). Es tai pashaa naktii braucot uz Kali ar nakts autobusu skaidri un gaishi gan to redzeeju. Melji? Varbuut! Bet varbuut arii lomu nospeeleeja, tas, ka mana spaanju valoda ir drusku zem augstaakaa liimenja. Varbuut vinji teica Ursa minor. Laikam te nevar redzeet polarzvaigzni, es veel naktii pachekoshu.
Pie planetaarija atradaas bulju ciinju stadions, kur tieshi notika bulju ciinjas. Blakus stadionam bija skalsh jaunieshu un panku pikets pret bulju ciinjaam.
Veel bijaam uz naktsklubu "Eskobaars", klubs taads nekaads peec dizaina, bet cilveeki savaacaas, sestdienas vakaraa bija piebaazts. Ieeja 8 USD, bet to ieejas maksu var nodzert. Nekaadus fokusus klubaa neiztaisiiju, kaa otro drinku panjeemu kaut ko ar tekilu, nesapratu ko, jo tas bija ljoti gruuts spaanju vaards. Bet nu negarshiigs, aatri notinos no taas iestaades, lai nebuutu tas jaadzer. Taapeec, ja gribat vairaak info par klubiem Bogotaa, lasiet KK blogu. KK ir arii labas bildes no Venecueelas un Kolumbijas. Iechekojiet.
Taalaak braucam uz Kali pie mana sena drauga, kuru neesmu redzeejis kaadus gadus divpadsmit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru