Anhela uudenskritums un Tepuji

Kad praatojaam par braukshanu vai nebraukshanu uz Venecueelu bija plaans iebraukt tikai Marakaibo un peec tam uz Meridu un atpakalj uz Kolumbiju, taads mazs atziimeeshanaas loks. Tomeer Venecueelaa ir viena ieveeriibas cieniigaakaa vieta pasaules meerogaa - Anhela uudenskritums, augstaakais uudenskritums pasaulee, ap 1 km kritums (tiem, kas miil preciizus skaitljus varu pateikt - gandriiz kilometrs). KK ljoti veeleejaas apskatiit sho vietu, es taa pa pusei, jo tas saistiijaas ar 2 probleemaam. Pirmkaart, mees prieksh Venecueelas bijaam panjeemushi saliidzinoshi maz dolaarus, taas reputaacijas deelj. Probleema rodas taapeec, ka no automaata vieteejo naudu njemt aaraa ir aarkaartiigi neizdeviigi, jo valstii ir divi valuutas kursi - oficiaalais un neoficiaalais. Neoficiaalais ir 2.5 reizes lielaaks, liidz ar to uz Venecueelu ir jaanjem daudz skaidraas naudas, dolaari vai eiro. Otrkaart, Anhela uudenskritums atrodas ljoti taalu no Marakaibo. Tomeer, beigaas izshkjiiraamies braukt uz turieni, un labi ka taa, jo tur bija spilgtaakie iespaidi shajaa celjojumaa.

Taatad aizbraucaam liidz Valensijai, no turienes taalaak nakts autobusu uz Ciudad Bolivar, kopaa 20 stundas. Nakts autobusaa bija kondishka, un es kaa duraks nepanjeemu dzhemperi un konkreeti nosalu, laigan zinaaju, ka nakts autobusos shitaa iet. Vieteejie njem dzhemperus un segas, visi peec nakts autobusiem shnjaukaajaas un pieklepo. Ciudad Bolivar atrodas pie Orinoko upes, un ir veesturiski svariiga pilseeta. Gar Orinoko upi iet promenaade un taas krastos un salaas ir patiikamas gaishu smilshu pludmales, kuraas neviens nezkaapeec netusee.

Atbraucot izstaigaajaam pilseetu un arii muzeju, kur kaadreiz tuseeja Simons Bolivaars, keks par kuru jums pilniibaa visu izstaastiiju ieprieksh un kura vaardaa ir nosaukts viss, ko vien var nosaukt, ieskaitot vieteejo naudu - bolivaarus. Peec tam pieteicaamies braukshanai uz Anhela uudenskritumu.

Braukshana uz un atpakalj no Anhela uudenskrituma notiek 3 dienas. Saakumaa ar mashiinu triis stundas, tad ar lidmashiinu pusstundu un tad ar laivu vairaakas stundas ar paarseeshanos.

Un taatad, izbraucaam mees no pasha riita, braucaam ar mashiinu taas 3 stuchas pa ljoti iipatneeju apkaartni. Saakumaa bija kalninji un pljavas ar lieliem melniem akmenjiem, peec tam bija 3 lielaaki kalni, kur Venecueelieshi ieguust dzelsruudu (prieksh Katanas speeleetaajiem). Veelaak iebraucaam taadaa kaa savannaa, kas atgaadina aafriku - liidzenas lielas pljavas un dazhi koki, briizhiem taakaa tuksnesii palmu oaazes.

Nobraucot 3 stundas uz kautkaadu ciemu P, kura nosaukumu es visu laiku zinaaju, bet tieshi tagad, kad vajag, nevaru atcereeties. Ciemaa P ir mazs lidlaucinsh kur paceljas un nolaizhas II pasaules kara laika lidenes, kaa arii mazaas Cesnas. Pirmo reizi lidoju ar tik mazu lideniiti, ljoti viegla, viens propellers, uzticiibu neiedvesh. Bet nu bila njebila, tomeer ieseedos un aizlidojaam paari elektrostacijas radiitajam ezeram, laukiem un dazhaadu kraasu upeem, kuraas kaa noskaidrojaam ir gan kaimani, gan anakondas. Uz lidojuma beigaam jau vareeja saskatiit shii regjiona iipatneejos pasaulee unikaalos kalnus, kaa arii apjomiigu uudenskritumu. Nolaidaamies mazaa ciemaa Kanaima. Shajaa ciemaa ir tuurisma firmu baazes, no kuraam saak braucienus pa upi uz Anhela uudenskritumu. Te ir ezers, kuraa pa apjomiigu uudenskritumu ietek upe. sheit ir arii ljoti laba baltu smilshu pludmale ar palmaam, kaadu nevar (peec aculiecinieku staastiitaa)atrast nekur citur Venecueelaa (iznjemot varbuut Las Roques salas). Mees tur protams neuzkaveejaamies, bet uzkaveejaamies pie lielaa uudenskrituma (kas veel nav Anhela uudenskritums, luudzu nejauciet), zem kura var paiet apakshaa un briiniities. Man liekas, ka Rembo filmaa bija kautkas liidziigs. Taa neko sev, ljoti mitrs un slidens, paaris tuuljas pat nozhaavaas - viena venecueeliete, kura gribeeja, lai es vinju nofocheeju un briidii, kad vajadzeeja focheet nolaadeeja uz pakaljas, un KK. Bet skats jau forsh itsevishkji, kur uudenskritums nav tik biezs un var cauri redzeet zilas debesis un baltus maakonjus.
Peec divu taadu uudenskritumu apskates un caurskates braucaam uz naakamo nometni, kas atradaas pie lielajiem iipatneejiem kalniem, kurus sauc par Tepui jeb angliski - table mountains (galda kalni). Shie kalni ir pasaulee unikaali, tie perpendikulaari zemei kaa taads milziigs kjiinas muuris slejaas augshup vairaak nekaa kilometra augstumaa. Un to virsma ir paarsvaraa vairaak vai mazaak gluda, taaka kopumaa tieshaam izskataas kaa galdi. Mees atradaamies pie kopeejaas virsmas zinjaa lielaakaa kalna, kura augstaakais punkts ir ap 2.5 kilometriem virs juuras liimenja. Faktiski mees visu laiku pa upi braucaam apkaart shim kalnam. Nezinu vai bildees to varees redzeet, bet liekas te bija iespaidiigaakie dabas skati, ko biju redzeejis. Pat neticaas, ka shos kalnus neviens nav veidojis, cik perfekti perpendikulaari zemei tie ir. Shie kalni cik var noprast deva Konan Doilam iedvesmu uzrakstiit romaanu Zudushaa pasaule, par pasauli, kas dziivo noshkjirti no muuseejaas ar savu evoluucijas gaitu. Veel te biezhi ir maakonji un tad skats vispaar ir super.
Taa mees nonaacaam liidz nometnei, kur atkal guleeshana tajos sasodiitajos shuupuljtiiklos (hamokos) un aukstumaa, jo diemzheel savas vieniigaas aatri zhuustoshaas (bet ne tik aatri) garaas bikses biju saslapinaajis kraachainajaas upees. Muusu grupaa veel bija 4 ungaari, no kuriem viens serbs. Nu Serbijaa dziivojosh ungaariic. 3 amerikaanietes, viens sakariigs venecueelietis, kas dziivo Spaanijaa, maaciijies ASV, sliidiigaa venecueeliete, venecueelietis, kas dziivo Londonaa un taa arii izskataas un veel kautkas laikam. Aaa, divi argentiinieshi, arii sakariigi. Visvairaak sanaaca tuseet ar ungaariem, serbs visvairaak intereseejaas par viskautko un maaceeja daudzko pastaastiit par Serbiju. Veel vinsh lieliijaas un uz videokameras bija uznjeemis skaistu meiteni, ko bija saticis vienaa no biichiem. Bet nu tas vairaak ir staasts prieksh Skuchas, no taas kategorijas, vinjam tad personiski arii pastaastiisim.
Naakoshajaa dienaa tesaam uz Anhela uudenskritumu, pa celjam bija sarezhgjiiti posmi ar seklu upi un milziigiem divstaaviigiem akmenjiem, kuriem garaam gods kam gods izbrauca laivinieks. Te kursh katrs nevar izbraukt, tas tochna. Bet nu aizbraucaam liidz vietai, kur taalaak jaaiet ar kaajaam, caur mezhu mazlit kalnaa. Uz emocionaalaa vilnja aatri izgaaju cauri mezham, jo kaa pirmais gribeeju vientuliibaa ieraudziit uudenskritumu, bet galaa ieraudziiju somu tuuristu pensionaaru barinju, kas blisinaajaas uz iespaidiigo uudenskritumu, jomajo. Iespidiigo, nevis sava apjoma, bet augstuma deelj. Uudenskritums atrodas klintii taadaa kaa dobumaa, augshaa atgaadina uudenskritumu, bet lejaa vairaak kaa lietu, jo uudens kriitot sadalaas un nesaglabaa nepaartrauktu pluusmu. Skats superiigs, bet laikam tomeer pashi Tepui kalni ir tas kas man paliks atminjaa no shiis vietas vairaak. Tuvaakaa vieta, kur var pieiet ir 100-200 m no uudenskrituma, tur izveidojusies taada kaa laguuna, kuraa vareejaam nopeldeeties un atlaisties uz akmenjiem un skatiities debesiis uz uudenskritumu. Protams visi visu laiku focheeja, uztaisiija vismaz 40 bildes vairaak nekaa varbuut vajadzeeja. Es gan nee, jo uztaisiiju 50 liekas bildes. Naacaas taadeelj, cherez njemogu, izdzeest paaris citas neizdevushaas bildes no citurienes, kuraas neko nevareeja saprast un kuras man bija ljoti miiljas. Bet taads ir futbols, briizhiem nezheeliigs!
Peec tam tesaam atpakalj pa straumi, un tur vairs nav ko staastiit, viss tas pats, kas ieprieksh, veelreiz izbaudiijaam majestaatiskos Tepui kalnus.
Atbraucaam atpakalj uz Ciudad Bolivar un prom uz Meridu. Pa celjam sanjeemaam Skuchas sveicienus Chavesam, noteikti nodosim! Vinju te vairs tik ljoti nemiil, jo cilveeki nevar nopirkt pienu, jaabrauc uz Kolumbiju.