Salvador de Bahia - galapunkts

Nu ko, shis ir peedeejais ieraksts. Peedeejais, jo esmu nonaacis galapunktaa - Salvador de Bahia pilseetaa. Salvadora pasaulei paziistama kaa aafrika aarpus aafrikas, vismaz taa to apraksta graamatas. Shajaa pilseetaa bijushie vergi saglabaajushi savas aafrikaanju tradiicijas vairaak nekaa jebkur citur aarpus aafrikas. To var pamaniit, kad ieiet suveniiru veikalos jeb staigaajot pa tuuristu vietaam centraa. Tiek paardotas visaadas aafrikaaniskas lietas un oficiantes (vismaz man likaas, ka taas vareetu buut oficiantes) staigaa aafrikaanju teerpos. Veel te ir taada kaa kaujas maaksla- bezmazvai deja, ko sauc par Kapoeiru, kuras saknes esot aafrikaa, un, ja ne aafrikaa, tad noteikti ar ilgu veesturi, kas aizsaakaas vergturu laikos. Tomeer jaasaka, ka centrs ir ljoti koloniaals, kas man nu galiigi nekaadi neiet kopaa ar aafriku, taapeec man neradaas iespaids par kautkaadu aafriku. Beztam te ir arii pietiekami daudz balto, kas man bija paarsteigums. Gaidiiju arii daudz vairaak ielas muuzikas, bet nebija paraak daudz. Bungoja shur tur, bet ljoti minimaali. Arvienvaardsakot Salvadora man atminjaa nepaliks kaa kautkas iipash.
No Salvadoras veel aizbraucu uz dazhaam salaam. Uz vienas no taam nosvineeju jaanjus, ko te sauc par Sao Joao. Jaanjus svineeja taa, ka bija liels ekraans, kur raadiija klipus un atskanjoja muuziku, ik pa laikam uz skatuves speeleeja arii dziivo muuziku, un apkaart laukumam paardeva eedamo un dzeramo. Cilveeki dzeera meereni, ja neskaita 3 amerikaanietes, kas domaaja, ka visi piedzersies un ka taa tam jaabuut, taapeec aatri piedzeeraas, un veelaak, kad jau redzeeja, ka te nav taadas tradiicijas, bija par veelu, vinjas jau bija lopaa. Savaadaak viss jautri, cilveeki dejo, priecaajaas.
Peedeejo dienu patiikami pavadiiju vienaa mazapdziivotaa un salaa ar palmaam un skaistu pludmali, kas bija labs nobeigums shim celjam.
Atpakaljceljaa veel iegriezos Vaacijaa, Frankfurtee un Berliinee. Frankfurte bija OK, bet Berliine godiigi sakot man nepatika un kautkaadas aizdomas, ka mani gaida kultuurshoks. Cilveeki sheit kautkaa savaadaaki, negatiivaa noziimee, bet nu varbuut tas taa ilgaa paarlidojuma un laiku starpiibas iespaidaa.
Buushu jau galiigi pa shito laiku piemirsis latvieshu valodu, nezinu vai vareeshu parunaat. KK runaa ar drausmiigu Maalpils akcentu. Pashi ziniet kaa cilveeki tur runaa. Taaka biezhi nesapratu, ko KK meegjina teikt, bet izlikos, ka saprotu. Bet nu godiigi sakot jaasaka paldies KK par celjojuma izplaanoshanu un organizeeshanu, vinsh bija ljoti labs travel partners. Tomeer partizaanos ar vinju neietu, vinjam slikta redze. Bet nopietni - paldies KK! Paldies arii tiem, kas peec bankrota iestaashanaas kautkur Boliivijaa Uyuni tuksnesii, pa vidu nekurienei, man aizdeva naudu un it iipashi ljoti liels paldies manai maasai ´latvijas lepnumam´ Ilvai par nesavtiigu riiciibu (daavinaajumu).
Negribu tagad izpluust lielos secinaajumos vai filozofiskaas paardomaas, ko man deva shis celjojums (tas lai paliek pie manis), tomeer varu to ieteikt visiem. Domaaju, ka shaads celjojums ir iipashi noderiigs cilveekiem, kas tikko beigushi vidusskolu vai peec universitaates. Un nav pasaulee regjiona, kas interesantaaks par latiinjameriku. Pie taa tad arii paliksim.