Latin America

Epilogs

2008-07-03T14:06:00.000-07:00

Te kautkas buus, es vienkaarshi nevaru sanjemties un uzrakstiit. Man pashlaik ir kultuurshoks. Kad tas beigsies uzrakstiishu. Man liekas, ka tas beigsies kautkad riitdien pa dienu, bet varbuut tikai vakaraa.

Nu taa, liekas, ka beidzaas, tiktikko kaa beidzaas pirms kaadaam 5-7 minuuteem, bet skatos, ka jau ienaacis pieprasiijums aprakstiit kultuurshoku. Ilgi tas kuultuurshoks turpinaajaas, zinu, zinu, bet tomeer taa nav nekaada joka lieta, daudzi atdod galus. Manaa gadiijumaa kultuurshoks iestaajaas Vaacijaa, kuraa manaa ieskataa bija pilns ar labaam mashiinaam, bet maz cilveeku ar sirdi. Liekas, ka latiinjamerikaa cilveeki daudz vairaak uzmaniibas pieveersh cilveeciskaam attieciibaam, meklee laimi tajaas. Vaacijaa pirmaam kaartaam kaartiiba paari jebkaadam cilveeciskumam. Vieniigaa vieta, kur Vaacijaa sajutos labi bija pie turkiem kebabaa. Eiropaa cilveeki ir daudz individuaalistiskaaki (varbuut dienvideiropaa mazaak), nosleegtaaki un niigraaki. Taa ir pirmaa shoka dalja. Un nav jau taa, ka eiropaa tagad viss ir slikti un jaamet aaraa, vienkaarshi uzreiz kriit aciis sliktaakais. Eiropaa protams ir daudz kas labs (kultuura, izgliitiiba, droshiiba, labklaajiiba utt), kas aizrauj kautvai tos pashus latiinjamerikaanjus, kas brauc uz shejieni (it sevishkji uz Spaaniju), laigan visbiezhaak peec lielaakaam pelnjas iespeejaam. Daudzas latiinju meitenes meklee laimi ieprecoties eiropaa un man lidmashiinaa gadiijaas taa laime seedeet blakus ljoti smukai un forshai braziilietei, kura diemzheel bija preceejusies ar vaacieti un gaidiija beernu. Vinja 6 meeneshus dziivojot Braziilijaa un 6 pie viira Vaacijaa, jo nevarot visu gadu (auksto ziemu) tur iztureet. Es vinjai paprasiiju vai vinjai patiik vaacieshi, un vinja atbildeeja ar pieklaajiigu 'jaa' ar nosaciijumiem, ko es kaa izcils cilveeku pazineejs iztulkoju kaa 'ne visai'. Bet nu vinjai ir stabila un paartikusi dziive, kas nav mazsvariigi domaajot par beernu, iespeejas celjot utt. Liekas, ka vinja sev atradusi pienjemamu dziives modeli, tomeer shaubos vai vinjas un viira starpaa valda kautvai tikpat stipras juutas kaa "Bagaatie arii raud" starp Mariannu un to, kaa vinju tur sauca, Luis Aljbjerto. Bet protams, ka varbuut es maldos un taa ir tikai iluuzija.

Otraa shoka dalja saistiita ar to, ka nekur vairs nav jaabrauc, esmu uz vietas, un liidz ar to liekas, ka kautkas nav kaartiibaa. Bet nu vismaz ir vasara un nav klimata izmainjas. Tas par to.

Taatad par celjojumu. Pirmaam kaartaam gribeeju ielikt sho bildi no Berliines viena trotuaara, kuraa katra eiropas savieniibas valsts ielikusi kaada sava ieveerojama cilveeka citaatu (arii Latvijai ir Rainja citaats) anglju, vaacu un savaa valodaa, un sheit spaanja Servantesa (Dona Kihota sarakstiitaajs) citaats par celjoshanu: "Travelling and sojourning among various people makes men wise". Es diemzheel angliski nerunaaju, taapeec nevareeshu iztulkot, tomeer intuitiivi juutu, ka vinsh gribeejis pateikt, ka "celjoshana un uztureeshanaas starp dazhaadiem cilveekiem padara cilveekus gudraakus". Arii es pats taa domaaju, bet diemzheel ieveerojamais spaanju rakstnieks mani apsteidza, taapat kaa savulaik Ostapu Benderu ar dzejoli apsteidza Aleksandrs Pushkins. Bet nu labi, tas vairaak attiecas uz manu ilgo celjojumu. Meegjinaashu dot kautkaadus ieteikumus un noveerteejumus, kautgan plashaakai informaacijai silti iesaku iegaadaaties kaadu no guidebookiem (Lonely planet, Rough guide vai Footprints), kas ir ljoti noderiigi, ljauj ieekonomeet gan laiku, gan naudu.

Ieshu atsevishkji pa valstiim. Saaksim ar centraalameriku. Centraalamerika gandriiz vai lieluma zinjaa ir taada kaa viena dienvidameerikas valsts un principaa to iespeejams izbraukaat viena pagara atvaljinaajuma (vismaz 1 meenesis) laikaa. Shii regjiona vienojoshaa lieta ir taada, ka te juutama liela ASV ietekme un ir liidziiga, nemieriiga, revoluucijaam un nemieriem bagaata veesture, kuraa savu netiiraako pusi veestures gaitaa paraadiijusi ASV (gan jau ka pietiekami par sho bija KK blogaa). Un taatad:

Meksika - ljoti interesanta valsts ar attiistiitu tuurisma industriju, vistuuristiskaakaa valsts (tuuristu skaita zinjaa) latiinjamerikaa. Faktiski mees apskatiijaam tikai vienu taas dalju - Jukatanas pussalu, kas skaitaas centraalamerika (dalja Meksikas ir ziemeljamerika) un kas ir saistiita ar latiinjamerikas pirmskolumba veestures spilgtaako civilizaaciju (maiji) un atrodas pie kariibu juuras piekrastes. Tomeer Meksikaa ir daudz citu apskates objektu - klusaa okeaana piekraste (Akapulko), Mehiko pilseeta, acteku civilizaacijas objekti, koloniaalaas pilseetas un citi. Meksikaa ir arii patiikami cilveeki, laigan aarishkjiigu skaistumu te nav ko mekleet, vismaz Jukatanas pussalaa. Maiju peectechi, kas sheit dziivo ir mazinji un negliiti, parastam godiigam sekstuuristam te nav ko dariit. Laigan Kankuunaa - galvenajaa pilseetaa pie kariibu juuras un ap to esoshajaas pilseetinjaas ir daudz tuuristu un aktiiva naktsdziive. Kariibu juuras piekrastee ir arii lieliskas pludmales. Ja godiigi jaasaka, tad peec maniem ieskatiem te (piemeeram Tulumaa) bija labaakaas pludmales visaa latiinjamerikaa, Ariel-baltas un milt-smalkas smiltis un superdzidrs (laigan arii ljoti saalsh, nevar dzert) uudens. Kopumaa sho valsti ljoti iesaku, ja buus iespeeja, arii pats tur gribeetu veel atgriezties.

Beliza - Beliza bija vieniigaa valsts, ko nevar pieskaitiit pie latiinjamerikas, jo taa vairaak atbilst kariibu juuras salu valstiim, taadaam kaa Jamaika. Ar to tad arii taa ir interesanta. Te valda regeja gaisotne. Valsts tuuristus piesaista ar savaam salaam un tur esoshajaam daivinga un snorkeleeshanas (peldeeshana ar masku un trubinju) iespeejaam. Mani daivings (zemuudens peldeeshana) neaizrauj, vismaz pagaidaam, taapeec nevaru pa sho liiniju daudz komenteet. Tomeer, ja taada interese ir, te noteikti jaaatbrauc. Man atminjaa paliks ar humoristisko ZOO parku un cilveekiem.

Gvatemala - vieta, kas man sheit centraalamerikaa likaas vislabaakaa. Pirmkaart, te ir laikam jau labaakais maiju civilizaacijas objekts - Tikaals. Otrkaart, smuka koloniaalaa pilseeta Antigua no kuras netaalu atrodas skaists ezers Atitlans. Blakus Antiguai ir arii dazhaadi vulkaani, un viens no tiem - Pakaija, no kura tek lava, noteikti jaaapmeklee. Shii valsts ir arii viena no spaanju valodas apguves populaaraakajaam vietaam. Veel te ir gan klusaa okeaana piekraste, gan kariibu juuras piekraste. Laikam interesantaak ir kariibu juuras piekrastee.

Hondurasa - viena no nabadziigaakajaam valstiim. Nav te arii tik daudz to apskates objektu. Ir viena izcila maiju civilizaacijas vieta - Copan, un tad ir kariibu juuras salas - Bay islands, kuraas ir daudz tuuristu, notiek tusinji un kur ir lieliskas un leetas (liekas leetaakaas pasaulee) daivinga iespeejas pie pasaules otra lielaakaa barjerrifa. Ir arii lieliski kalnu skati pie robezhas ar Gvatemalu un Salvadoru.

Salvadora - valsts, kuraa vareetu buut centraalamerikas skaistaakaas meitenes. Te ir arii seerfotaaju paradiize. Seerfot jaabrauc uz shejieni, uz klusaa okeaana piekrasti, kas pati par sevi ir skaista. Te var veerot arii skaistus saulrietus un saulleektus.

Nikaragva - viena no nabadziigaakajaam valstiim pasaulee (rietumu puslodee nabadziigaaka tikai Haiti) ar vaaji attiistiitu tuurismu, bet arii te ir skaista, seerfotaajiem labveeliiga klusaa okeaana piekraste un liela spaanju koloniaalaa pagaatne taadaas pilseetaas kaa Granada un Leona. Bez tam arii ir lielais Nikaragvas ezers, kuram pa vidu 2 vulkaani, kas veido salu - Isla Ometepe. Sheit uz gludaas uudens virsmas vislabaak var noveerteet perfekto vulkaana konusu. Ir te arii vietas, kur var izpeldeeties vulkaana kraaterii esoshos ezeros un vienkaarshi apskatiit vulkaana kraaterus. Veel te labi var izbaudiit centraalamerikas atmosfeeru un taas nabadziibu. Valsts ir arii interesanta ar savu pilsonju kariem un revoluucijaam bagaato veesturi.

Kostarika - visdroshaakaa un stabilaakaa valsts un ar plashaam tuurisma iespeejaam. Tajaa pashaa laikaa arii manaami daargaaka nekaa paareejaas centraalamerikas valstis. Te varu ieteikt aizbraukt uz Tortuguero pie kariibu juuras, kur buus iespeeja apskatiit daudz dziivnieku (itsevishkji putnu) un izbaudiit liikumotus braucienus pa upi. Ja nokjer pareizo laiku, tad te ir arii lieliskas brunjurupuchu apskates vietas. Ir te arii skaisti mezhi Monteverde rajonaa, kur ir dazhaadas tuuristiem domaatas atrakcijas. Veel te ir lielisks, bet padaargs raaftings (braukshana ar laivaam pa straujaam upeem). Daudz nacionaalo parku, no kuriem dabas un dziivnieku deelj noteikti veerts aizbraukt uz Korkovado (pats gan nebiju), Rincon de la Vieja un Tortuguero. Ir daudz pludmales, bet ja godiigi, tad ne par vienu nebiju iipashaa sajuusmaa. Prieksh seerfoshanas gan labas.

Panama - tuurismam interesanta valsts. Viegli arii izdaliit galvenaas vietas - Bocas del Toro salas, kuraas valda tuuristi un kuraas ir pienjemamas pludmales ar seerfoshanas iespeejaam, Panama city - Panamas debesskraapju galvaspilseeta, divus kontinentus atdaloshais Panamas kanaals un paradiizes San Blas salas. Bija arii klusajaa okeaanaa kautkaadas salas netaalu no Panama city, bet neatceros nosaukumu. Asaaku izjuutu cieniitaajiem vai pashnaavniekiem ar staazhu varu ieteikt pastaigaat un patuseet pie Kolumbijas-Panamas robezhas, kur valda pilniiga anarhija, tur pat apraujas slavenais Pan-americana celsh, kas iet no Aljaskas liidz pat Argentiinas dienvidiem.

Domaaju, ka atvaljinaajuma laikaa var tasiit shaada tipa celjojumus - 1) Meksika un Gvatemala (Beliza), 2) Nikaragva, Kostarika un Panama un 3) Hondurasa, Gvatemala, Salvadora. Var braukt arii vienkaarshi uz vienu valsti. Piemeeram Meksikaa noteikti var pavadiit arii meenesi. Viizas nevajag nevienaa valstii. Leeti uz Meksiku var aizbraukt piemeeram ar jetairfly aviokompaaniju (http://www.jetairfly.com/) ar kuru arii es aizlidoju uz Meksiku. Tikko apskatiijos, ka veiksmiigi izveeloties datumus no Briseles uz Meksiku var aizlidot pa 149 eiro katraa virzienaa ar jau iekljautiem visiem nodokljiem. Tas ir 300 eiro turp atpakalj, es vispaar nesaprotu, ko juus te veel gaidiet. Marsh peec biljeteem! Vieniigi nevar iisti plaanot ar 100% garantiju uz priekshu, jo taadas cenas ir tikai tuvajiem datumiem. Veel viena lidsabiedriiba, ko var pachekot ir http://www.condor.de/ , ar kuru savukaart atbraucu maajaas.

Labi, tagad par dienvidameriku. Dienvidamerikaa valstis daudz lielaakas, to apceljoshanai nepiecieshams ilgaaks laiks un tajaa valda lielaaka daudzveidiiba, ir valstis kuraas ir vairaaki pilniigi atshkjiriigi regjioni.

Saaksim ar Venecueelu - to ljoti leeti apbraukaat, jo benziins kaa jau ieprieksh rakstiiju leetaakais pasaulee. Pati valsts uz shodienu nav no droshaakajaam, galvaspilseeta Karakasa vareetu buut biistamaakaa pilseeta latiinjamerikaa, ja gadaas tur buut, tad jaauzmanaas ar takshiem, jo to vadiitaaji pashi meedzot apzagt tuuristus. Tomeer par spiiti visam Venecueela ir skaista zeme, kur noteikti gribeetu veel kaadreiz atgriezties. Noteikti jaaaizbrauc uz Anhela uudenskrituma rajonu pie iipatneejajiem tepui kalniem vainu uz pashu uudenskritumu vai uz Roraima kalnu. Taa noteikti bija viena no mana celjojuma top vietaam. Veel skaista vieta Andu kalnos ir Merida. No Meridas var aizbraukt uz veel vienu interesantu regjionu - los Llanos uudenjainajiem laukiem, kuraa ir daudz kaimanu un anakondu. Veel interesanta vieta vareetu buut Orinoko upes delta un Los Roques salu pludmales. Venecueelas papildus plus protams ir taas koloriitais vadiitaajs Hugo Chavez, kas meeli aiz zobiem netur un paraadaas visos labo darbu plakaatos.

Kolumbija - shii valsts vienmeer pasaules zinjaas paraadaas ar negatiivu pieskanju, jo asocieejas ar narkotikaam un narkokariem. Patiesiibaa valsts ir skaista un arii cilveeki sheit ir ljoti patiikami un draudziigi. Shii valsts cik saprotu KK bija miiljaakaa valsts. Un laigan manaa skalaa taa nav pashaa virsotnee, to noteikti veerts apmekleet. Pirmaamkaartaam lielisks ir paargaajiens uz Zudusho pilseetu Kolumbijas ziemeljaustrumos. Kartagena ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee esot Kolumbijaa, jo taa ir visskaistaakaa koloniaalaa pilseeta visaa latiinjamerikaa. Kolumbijas liels plus ir arii taas naktsdziive un vieteejo dejotprasme. Dejo salsu un taadeelj jaapmeklee pasaules salsas galvaspilseeta Kali. Interesantas ir arii Bogotas, Bukaramangas un Medelinas pilseetas. Bukaramangaa autoostaa redzeeju celjojuma skaistaako meiteni, taakaa, ja esat shai pilseetaa noteikti jaaiekljauj autoostas apmekleejums. Taganga netaalu no Kartagenas ir viena no taam vietaam, kur visvieglaak un leetaak iziet zemuudens peldeeshanas kursus (pats mazliet nozheeloju, ka to neizdariiju). Veel var aizbraukt uz amazones dzhungljiem, uz pilseetu Leticia. Ir protams vietas, kur labaak nebraukt, kaa piemeeram regjions uz Panamas un Kolumbijas robezhas, ko sauc par Darian gap. Sheit valda narkobizness, gerilas un paramilitaaristi. Bet nu no otras puses ir iespeejas asu izjuutu cieniitaajiem. Tomeer valsts attiistaas un meerkjtieciigi meegjina atbriivoties no visiem shiem negatiivajiem elementiem, un taapeec domaaju, ka Kolumbija ar laiku kljuus arvien pievilciigaaka.

Ekvadora - shii ir viena no manaam miiljaakajaam valstiim. Taa ir maza valsts, bet ljoti daudzveidiiga. Faktiski Ekvadorai ir 4 izteiktas daljas - piekraste, andu kalni, amazones dzhunglji un Galapagosu salas. Valsts maza, taapeec visas vietas relatiivi aatri sasniedzamas kautvai no galvaspilseetas Kito. Veel te ir raibs iedziivotaaju sastaavs, un sheit sastopami arii draudziigaakie indiaaniishi. Galvaspilseeta Kito ir skaista un tajaa ir daudz tuuristu, no kuriem daudzi sheit atbraukushi maaciities spaanju valodu (un briivajaa laikaa nedeeljas nogalees apbraukaa valsti). Kito agraak arii bija viena no inku civilizaacijas galvenajaam pilseetaam (itsevishkji taas beigu posmaa), laigan nekas nopietns no tiem laikiem laikam gan nav vairs saglabaajies. Faktiski, ja man buutu jaaiesaka viena valsts no visas latiinjamerikas, ieteiktu Ekvadoru. Pirmkaart te taatad ir andu kalni, vulkaani, no kuriem laikam visiespaidiigaakais sniegotais Kotopaksi vulkaans, kuraa var arii uzkaapt. Veel var aizbraukt pie vulkaaniem uz Banos pilseetu, kur var peldeeties siltajos vulkaaniskajos baseinos, braukaat ar zirgiem, ritenjiem, var nebraukaat, var taisiit raftingu pa upeem, var vienkaarshi kaapeleet augshaa uz vulkaana kraateri, ja tas nav paaraak aktiivs. Ir te arii citas interesantas pilseetas, kaa Kuenka, kas ir skaista koloniaalaa pilseeta. Bez tam veel ir pilseeta Vilkabamba (kuraa pats nebiju), kuraa jaabuut skaistai apkaartnei, un kura zinaama kaa "muuzhiigaas jauniibas ieleja", jo itkaa cilveeki te ilgi dziivojot (daudzi virs 100 gadiem). Taaka, miiljie pensionaari, luudzu, ja. Par dzhungljiem un pludmaleem no personiigaas pieredzes nevareeshu spriest (jo mees izveeleejaamies uz shiim vietaam braukt citaas valstiis), tomeer itkaa esot gan labi dzhunglji, gan interesantas un dazhaadas pludmales. Veel noteikti iesaku aiziet uz Otavalo indiaanju izstraadaajumu tirgu (vislabaak sestdienas dienaa) netaalu no Kito. Veel protams jaaiziet uz ekvatora parku pie Kito pilseetas. Atsevishkjs staasts par Galapagosu salaam, ja ir iespeeja, noteikti aizbrauciet uz shiim unikaalajaam un izoleetajaam salaam Klusajaa okeaanaa paglaudiit lielaakos brunjurupuchus pasaulee briivaa dabaa. Vieniigi, ka tas nekaadaa gadiijumaa nebuus leets prieks (neceriet ne uz ko mazaak par 1000 USD), un tas krietni sashkjobiija manu pieticiigo budzhetu. Tomeer taas noteikti bija viens no spilgtaakajiem celjojuma punktiem. Ieteicams buutu arii pirmstam iziet zemuudens peldeehsanas kursus, lai izbaudiitu shiis salas pilniibaa.

Peru - viena no tuuristiskaakajaam zemeem latiinjamerikaa, un laikam jau pamatoti, jo te ir daudz ko redzeet. Pirmkaart jau te ir bagaataakaa pirmskolumba veesture dienvidamerikaa, te mitinaajushaas vairaakas lielas civilizaacijas, un kaa peedeejaa un iespaidiigaakaa no taam bija inku civilizaacija. Spilgtaakais shiis civilizaacijas objekts ir Machu Pichu, tas noteikti jaaapmeklee. Viens no interesantaakajiem Machu Pichu sasniegshanas veidiem ir iet vairaaku dienu paargaajienaa paari kalniem pa inku taku, bet uz to jaapiesakaas jau ieprieksh (pat 2 meeneshi ieprieksh). Taapat pilseeta Kusko, kaadreizeejais shiis civilzaacijas centrs. Veel var aizbraukt uz Truhiljo pilseetu, kur var redzeet citu civilizaaciju paliekas. Veel pa to pashu liiniju, var aizbraukt uz Nasku un ar mazu lidmashiinu paarbraukt paari paarsteidzoshajaam Naskas liinijaam (ja ir interese). Veel Peru ir vieni no iespaidiigaakajiem andu kalnu skatiem, iesaku aizbraukt shai sakaraa uz vietu Huaraz (kur pats diemzheel neiegriezos, bet runaa, ka taa ir visspilgtaakaa andu kalnu ainava). Man viena no celjojuma skaistaakajaam ainavaam bija celsh no Kusko uz pilseetu Urubamba saulainaa dienaa. Noteikti iesaku pilseetu Arekipa, kura atrodas skaistaa vietaa un ar dazhaadaam kalnos (arii virs 6000 m) kaapshanas un braukshanas iespeejaam, un Kolkas kanjonu, kur vislabaak veerot kondorus un dabas ainavu, kuru harmoniski pamainiijushas arii pirmskolumba civilizaacijas. Veel Peru ir amazones dzhunglji. Te var braukt piemeeram uz Iquitos pilseetu, kas atrodas pie Amazones upes. Interesanta vieta, no kuras tiek organizeetas tuures iekshaa dzhungljos vai pa Amazoni, un noteikti iechekojiet arii nabadziigo Belenas rajonu (vislabaak periodaa, kad amazone ir appluudusi) un tirgu agri no riita. Vislabaakie dzhunglji (pat visaa dinvidamerikaa) laikam gan esot Manu nacionaalajaa parkaa, kur nebijaam, bet ir veerts paarbaudiit. Tad veel Lima, kur cik saprotu tagad ir arii Latvijai veltiits laukums (Zatlers shogad atklaaja). Man Lima taa pa pusei, bet te ir aktiiva naktsdziive un pievilciiga (kalnaina) klusaa okeaana piekraste. Tad veel Titikakas ezers, uz kura dziivo un taisa sev maaksliigaas salmu salas veel viena iipatneeja civilizaacija - uuri, un kur ir arii simpaatiskas dabiskaas salas kaa Takile. Vispaar rakstot sho, saprotu, ka Peru noteikti ir apmekleeshanas veerta, vieniigaa atruna par Peru ir taa, ka te cilveeki mazliet glumaaki nekaa citur.

Boliivija - leetaakaa valsts dienvidamerikaa un ljoti pievilciiga tuurismam. Galvenais tuurisma centrs ir La Paza, pilseeta augstu virs juuras liimenja, taapeec, ja uz to brauc pa taisno no Latvijas, galvassaapes 2 dienas garanteetas. Pati La Paza ir interesanta pilseeta taadaa kaa meteoriita izurbtaa dobumaa. Sheit uz ielaam norit aktiiva tirdznieciiba par smiekliigaam cenaam. Ej un tik smejies veederu tureedams. Vienaa pilseetas daljaa ir interesanta - Meeness ieleja, izskataas kaa lietuvieshu kuuka, tur var braukt ar kvadracikliem. La Pazu ieskauj vairaaki kalni virs 6000 m augstuma. Noteikti iesaku izmeegjinaat sevi un uzkaapt piemeeram Huayna Potosi kalnaa, kautgan negaranteeju, ka juus uzkaapsiet liidz galam, un ne jau taapeec, ka juus buutu kautkaadi mazi nozheelojami nevariigi ljautinji, bet gan taapeec, ka pie visa taa juus veel arii esat luuzeri! (joks, protams!) Var kaapt arii Ilimani kalnaa, kas ir veel augstaaks (ap 6500 m). Veel, ja ierodas pareizaa laikaa, var sleepot Chakaltaija kalnaa turpat pie La Pazas. Veel no La Pazas saakas ritenju tuures pa Pasaules biistamaako celju, ko sauc par "Death road". Ljoti iesaku, ilgi paliks atminjaa, bet jaabuut uzmaniigiem, jo sho celju nesauc par "Naaves celju" taapat vien, te viegli ieiet azartaa un paarveerteet savas speejas (un neviens tevi te neierobezhos), reaali katru gadu iet bojaa pa kaadam ritenjbrauceejam. Veel turpat netaalu no La Pazas ir dzhunglju pilseeta Rurenabake, kuraa organizee tuures pa dzhungljiem, esmu dzirdeejis labas atsauksmes. Veel netaalu ir Titikakas ezers un tajaa inku civilizaacijas pirmsaakumi un skati Saules salaa. Noteikti jaaapmeklee Uyuni saalsezers Boliivijas dienvidos. Pa celjam veel ir interesantas pilseetas Potosi un Sukre. Potosi ir bagaatiiga (visaas noziimees) veesture un Boliivijas simbols - Potosi sudraba kalns. Ja ir veeleeshanaas saliidzinaat paareejo nabadziigo Boliiviju ar bagaato dalju, var aizbraukt uz Santa Kruzu, kur cilveeki ir bagaati. Boliivijaa ir arii lielaakais indiaanju iipatsvars dienvidamerikaa. Respektiivi Boliivija ir ljoti interesanta un reti kursh nozheelo taas apmekleejumu (ja nu vieniigi jums ir alergjija pret nabadziibu).

Chiile - attiistiitaakaa valsts latiinjamerikaa, un vieniigaa, kurai ir atskanjas ar vaardu "piile". Chiile-piile. Prieksh manis taa sanaaca, kaa shii kopumaa bija arii neinteresantaakaa valsts. Galvaspilseeta Santjago nav nekas iipash, un arii netaalu esoshaa Valparaiso nu taa, plus veel cilveeki, saliidzinoshi ar blakus esoshajaam valstiim, neinteresanti. Un tomeer, varbuut taa man bija tikai sagadiishanaas. Piemeeram lasu, ka Che Gevaram patika draudziigie chiilieshi. Dazhreiz tas ir veiksmes/neveiksmes jautaajums. Ja brauc uz Chiili, tad noteikti iesaku Torres del Paine parku. Veel no taas pashas seerijas vareetu buut labs parks Laguna San Rafael. Vispaar dienvidu gals Chiilei, kuru mums aizshkjeersoja paaraak aktiivs vulkaans. Ziemeljos galvenais ir Atakamas tuksnesis, kur arii ir interesantas vietas un tuures saakas no San Pedro de Atacama pilseetas. Ja nekas cits, tad vismaz naktii debesis tur ir skaistas (var redzeet muusu galaktikas centru). Veel Chiilee peec nostaastiem ir ljoti laba sleeposhana, un sezona saakas liekas kautkad juunija viduu. Veel protams ir Lieldienu sala, kas vientuliibaa peld pa vidu klusajam okeaanam vienaa no attaalaakajiem punktiem uz pasaules. Uz to jaabrauc ar lideni (vismaz 500 usd turp atpakalj) kaadi 4 tk km un tai ir miiklaina veesture un tikpat miiklainas akmens statujas. Labpraat pats tur kaadreiz aizbrauktu, mazliet pat nozheeloju, ka neinformeetiibas deelj to neizdariiju jau shoreiz.

Argentiina - shiis valsts galvenaa veertiiba ir taas interesantie cilveeki, bet arii te ir daudz ko redzeet. Saakot jau ar galvaspilseetu Buenos Airesu, kur ir vairaaki interesanti aspekti. Veel protams Iguazu uudenskritumi. Iesaku aizbraukt arii uz Peninsula Valdez - pussalu, kur var apskatiit valjus, pingviinus, juuras zilonjus, juuras lauvas un citus zveerus (pirms tam gan iechekojiet kad zveeriem ir sezona, liekas, ka labaakie laiki bija kautkad no septembra liidz novembrim un sliktaakie kautkad ap apriili, maiju). Veel var aizbraukt uz viina galvaspilseetu un vienkaarshi skaistu pilseetu Mendozu un blakus esosho Akonkagvu (augstaako kalnu amerikas kontinentos), laigan, lai tajaa uzkaaptu esot vajadziigas vismaz 18 dienas (bet so info vajag veel paarbaudiit). No shejienes var iegriezties arii sleeposhanas kuurortos un Chiiles galvaspilseetaa Santjago. Interesanti ir Argentiinas dienvidi, un tieshi pilseetas Kaljafate un Ushuaija. Kajafatee ir vairaaki iespaidiigi ledaaji, ieskaitot slavenaako - Perito Moreno. No Ushuaijas savukaart var braukt taalaak 1000 km uz dienvidiem, uz Antarktiidu (nebuus gan leeti, bet kuram tad patiik, ka ir leeti). Un veel kas - ja juus esat galjeedaajs, neatradiisiet uz pasaules labaaku vietu par sho valsti. Valsts ir attiistiita un drosha, bet nav neinteresanta (kas biezhi iet roku rokaa). Shii laikam bija mana topa valsts (vismaz daliiti ar Ekvadoru).

Paragvaja - vismazaak tuuristu apmekleetaa valsts un laikam jau pamatoti, jo taadu iipasho vietu, kas obligaati jaaapmeklee sheit nav. Bet nu ja tomeer gadaas sheit atrasties, tad varu ieteikt divas pilseetas Asunsjonu un Ciudad del Este. Ciudad del Este ir aktiiva tirdznieciiba un mazliet aarpus pilseetas arii lielaakaa hidroelektrostacija pasaulee. Asunsjona ir normaala pilseeta ar atsevishkjaam skaistaam vietaam un diezgan labu naktsdziivi. Asunsjonaa labi naktsklubi, daudz skaistas, gaumiigi gjeerbtas meitenes. Veel var izbraukaat pa Paragvajas upi no Asunsjonas uz Konsepsjonu un ieveerteet laukus no kugja. Ja paliek galiigi neinteresanti un peekshnji paarnjem nepaarvarama tieksme parunaat vaaciski, shai miilestiibas valodaa, plus peec paarlieciibas esat nodokljnemaksaataajs, varat aizbraukt pa vidu nekurienei - uz Chaco, kas starpcitu ir arii maajvieta un laba apskates vieta dauz dziivniekiem un augiem (lai tos labaak apskatiitu jaanjem tuures no Asunsjonas). Veel, ja jums patiik vazaaties apkaart ar teejas termosu un cilveeki juus taapeec uzskata par jociigu, sheit Paragvajaa juus beidzot jutiisieties kaa maajaas. Veel ir jezuiitu vecaas utopiskaas nometnes Trinidada un Jesus, kur jezuiiti straadaaja roku rokaa ar vieteejiem Guarani indiaanjiem un aciimredzot sasniedza augstu maakslinieciku liimeni (sho es gan lasu no graamatas un pats shajaas nometnees nebiju, taapeec neko negaranteeju).

Braziilija - ljoti liela valsts, taapeec naakas paarvareet lielus attaalumus un transports ir padaargs, biezhi vien lidot ar lidmashiinu maksaa tikpat cik ar autobusu. Leetaas aviokompaanijas ir Varig un Gol (un veel treshaa kuras nosaukumu neatceros). Iesaku doties uz Iguazu uudenskritumiem. Arii uz Pantanalu, lielu purvu, kur vislabaak (labaak nekaa piemeeram dzungljos) iespeejams redzeet daudz zveeru. Noteikti arii Rio de Janeiro pilseetu, ar taas daudzajaam iespeejaam. Protams arii amazones dzhunglji, kur viss saakaas no pilseetas Manaus. Graamataas iesaka doties uz Salvadoru un daudziem shii vieta patiik (man taa likaas so, so). Visaa Atlantijas okeaana piekrastee ir visdazhaadaakaas pludmales, itkaa posms no Rio de Janeiro uz leju 300 km esot ljoti skaists (atkal vados no graamataam). Pilseeta Nataala vareetu buut interesanta ar savaam lielajaam kaapaam un iespeejaam braukaat pa taam ar bagijiem. Braziilijas cilveeki arii ir iipashi, pirmkaart jau ar savu rasu kokteili un otrkaart ar savu tieksmi komuniceet, atsauciigajaam meiteneem un noslieci uz tuseeshanu.

Urugvaja - dienvidamerikas stabilaakaa valsts, maza un atrodas eerti blakus Argentiinas Buenos Airesai, taaka viegli to iekljaut celjojumaa kopaa ar Argentiinu. Tikai uz Urugvaju diezvai ir veerts braukt. Pirmaa vieta, kas man patika un kas atrodas stundas braucienaa no Buenos Airesas, ir pilseetinja Colonia ar skaistu mazu vecpilseetu. Peec tam Montevideo, galvaspilseeta, kuraa ir futbols, tango, mates dzeeraaji un arii patiikami cilveeki. Montevideo iesaku aiziet uz pirmaa pasaules kausa futbola stadionu un vecpilseetu. Veel Punta del Este, slavens vasaras kuurorts un taa apkaartne.

Kopumaa jaasaka, ka iesaku pirmaamkaartaam kaadu no shiim valstiim - Peru, Boliivija vai Ekvadora.

Starpcitu esmu nokachaajis youtubaa paarsvaraa visus vidzikus (joprojaam tos kachaaju), taaka varat iechekot, kautgan pats tagad tos skatoties saprotu, ka neesmu baigi spicais operators un pie shiis maakslas veel jaapiestraadaa. Tomeer ir dazhi intrigjeejoshi materiaali: "KK un narkokontrobanda", "zemuudens pornuha Galapagosu salaas", "Lielais mahachs Galapagosaa", "KK aardaas Jaunaa laika miitinjaa Kolumbijaa" uc.

Ja kas, tad varat pie manis konsulteeties par prakstiskiem jautaajumiem (kaa kur aizbraukt, kaa iekarot karstasiniigo latiinjamerikas meitenju sirdis utt) jeb no manis aiznjemties kautkaadas graamatas par latiinjameriku un veel pilns ar vieglaam graamataam un tekstiem spaanju valodaa, ja kaads maacaas, mans e-mails ir mulans@sveiks.lv vai varat droshi zvaniit uz manu telefonu, tikai liidzi jaanjem naudinja (joks). Starcitu, ir man arii paaris filmas (Cidade de Homens un jaunais Indiana Jones) tikai portugaalju valodaa, kuras principaa varu pat atdot. Man ir telefons , zinu arii KK telefonu, taaka droshi zvaniet, nav probleemu.

Salvador de Bahia - galapunkts

2008-06-27T14:36:00.000-07:00

Nu ko, shis ir peedeejais ieraksts. Peedeejais, jo esmu nonaacis galapunktaa - Salvador de Bahia pilseetaa. Salvadora pasaulei paziistama kaa aafrika aarpus aafrikas, vismaz taa to apraksta graamatas. Shajaa pilseetaa bijushie vergi saglabaajushi savas aafrikaanju tradiicijas vairaak nekaa jebkur citur aarpus aafrikas. To var pamaniit, kad ieiet suveniiru veikalos jeb staigaajot pa tuuristu vietaam centraa. Tiek paardotas visaadas aafrikaaniskas lietas un oficiantes (vismaz man likaas, ka taas vareetu buut oficiantes) staigaa aafrikaanju teerpos. Veel te ir taada kaa kaujas maaksla- bezmazvai deja, ko sauc par Kapoeiru, kuras saknes esot aafrikaa, un, ja ne aafrikaa, tad noteikti ar ilgu veesturi, kas aizsaakaas vergturu laikos. Tomeer jaasaka, ka centrs ir ljoti koloniaals, kas man nu galiigi nekaadi neiet kopaa ar aafriku, taapeec man neradaas iespaids par kautkaadu aafriku. Beztam te ir arii pietiekami daudz balto, kas man bija paarsteigums. Gaidiiju arii daudz vairaak ielas muuzikas, bet nebija paraak daudz. Bungoja shur tur, bet ljoti minimaali. Arvienvaardsakot Salvadora man atminjaa nepaliks kaa kautkas iipash.
No Salvadoras veel aizbraucu uz dazhaam salaam. Uz vienas no taam nosvineeju jaanjus, ko te sauc par Sao Joao. Jaanjus svineeja taa, ka bija liels ekraans, kur raadiija klipus un atskanjoja muuziku, ik pa laikam uz skatuves speeleeja arii dziivo muuziku, un apkaart laukumam paardeva eedamo un dzeramo. Cilveeki dzeera meereni, ja neskaita 3 amerikaanietes, kas domaaja, ka visi piedzersies un ka taa tam jaabuut, taapeec aatri piedzeeraas, un veelaak, kad jau redzeeja, ka te nav taadas tradiicijas, bija par veelu, vinjas jau bija lopaa. Savaadaak viss jautri, cilveeki dejo, priecaajaas.
Peedeejo dienu patiikami pavadiiju vienaa mazapdziivotaa un salaa ar palmaam un skaistu pludmali, kas bija labs nobeigums shim celjam.
Atpakaljceljaa veel iegriezos Vaacijaa, Frankfurtee un Berliinee. Frankfurte bija OK, bet Berliine godiigi sakot man nepatika un kautkaadas aizdomas, ka mani gaida kultuurshoks. Cilveeki sheit kautkaa savaadaaki, negatiivaa noziimee, bet nu varbuut tas taa ilgaa paarlidojuma un laiku starpiibas iespaidaa.
Buushu jau galiigi pa shito laiku piemirsis latvieshu valodu, nezinu vai vareeshu parunaat. KK runaa ar drausmiigu Maalpils akcentu. Pashi ziniet kaa cilveeki tur runaa. Taaka biezhi nesapratu, ko KK meegjina teikt, bet izlikos, ka saprotu. Bet nu godiigi sakot jaasaka paldies KK par celjojuma izplaanoshanu un organizeeshanu, vinsh bija ljoti labs travel partners. Tomeer partizaanos ar vinju neietu, vinjam slikta redze. Bet nopietni - paldies KK! Paldies arii tiem, kas peec bankrota iestaashanaas kautkur Boliivijaa Uyuni tuksnesii, pa vidu nekurienei, man aizdeva naudu un it iipashi ljoti liels paldies manai maasai ´latvijas lepnumam´ Ilvai par nesavtiigu riiciibu (daavinaajumu).
Negribu tagad izpluust lielos secinaajumos vai filozofiskaas paardomaas, ko man deva shis celjojums (tas lai paliek pie manis), tomeer varu to ieteikt visiem. Domaaju, ka shaads celjojums ir iipashi noderiigs cilveekiem, kas tikko beigushi vidusskolu vai peec universitaates. Un nav pasaulee regjiona, kas interesantaaks par latiinjameriku. Pie taa tad arii paliksim.

Rio de Janeiro - pasaules skaistaakaa pilseeta

2008-06-13T09:16:00.000-07:00

Esmu nonaacis atpakalj Braziilijaa. Pirms tam bijaam laukos (Pantanaalaa), taapeec shoreiz tikai pa pilseetaam. Un pirmaa manaa celjaa bija Porto Alegre. Porto Alegree galvenokaart iebraucu, lai apciemotu vienu draugu no Braziilijas, kuru nebiju redzeejis vairaak kaa 10 gadus. Ierados Porto Alegree veelu vakaraa, uzzinaaju, kur ir leetaakie hostelji un devos tur. Diemzheel shajos hosteljos nebija vietas un naacaas mekleet citas vietas. Taa es ar smagaam somaam vazaajos pa pilseetu, iisti nezinot vai shii pilseeta naktii ir biistama vai nav. Beigaas apmetos kautkaadaa motelii centraa par pienjemamu cenu. Iegaaju numuraa un sapratu, ka tas ir Braziilijaa tik populaarais - miilnieku motelis. Liela gulta, visa sarkanaa kraasaa, dekjis ar sirsninjaam, dvielji arii sarulleeti ka sirdis. Bija arii televizors ar triis kanaaliem - zinju kanaals, kautkaads izklaides kanaals un kanaals, kuraa raadiija kautkaadu franchu pornuhu. Pats interesantaakais, ka te visaas malaas salikti spogulji, arii griestos, plus prezervatiivs par velti. Biju gan jau ieprieksh dzirdeejis, ka Braziilijaa ir shaadas iestaades. Karoche naakamajaa dienaa satiku draugu un lidoju prom uz Ostapa Bendera nepiepildiito sapni - Rio de Zhaneiro. Uzreiz jaasaka, ka Benders nekljuudiijaas. Shii ir visskaistaakaa pilseeta pasaulee, nav shaubu. Te gan jaapiebilst, ka to domaaju kaa dabas dotu skaistumu, ne tik daudz cilveeku radiitu. Ierados Rio vakaraa, aizbraucu uz hoteli, kur priekshaa jau bija KK un man apstaastiija visu par pilseetu. KK jau naakamajaa dienaa brauca uz Salvador de Bahia pilseetu, taapeec pa Rio dziivojos viens.

Pirmajaa dienaa kjeeros veersim pie ragiem un apmekleeju abas svariigaakaas vietas pilseetaa - Korkovado jeb Kristus figuuru kalnaa, kas ir viens no 7 pasaules briinumiem (jau treshais muusu celjojumaa un latiinjamerikaa vispaar), un Pao de Azucar kalnu ar gaisa tramvaju. No abaam vietaam ir lieliska bet dazhaada panoraama uz pilseetu. Saakumaa braucu uz Kristus figuuru. Liidz kalna pakaajei var aizbraukt ar sabiedrisko transportu (te ir arii metro), bet kalnaa augshaa jaabrauc ar vilcienu vai taksi. Es izveeleejos braukt ar taksi, jo dzheks man iedeva labu cenu un piedaavaaja papildus aizvest arii uz citu labu skatu vietu. Vieniigais nepatiikamais visaa piedaavaajumaa bija tas, ka vinsh jau bija sarunaajis veel vienu pasazhieri par pusotru reizi lielaaku cenu un piekodinaaja, ka man jaasaka, ka es arii tikpat daudz samaksaaju. Nu neko, cereeju, ka tas otrs dzheks neko neprasiis un man nebuus jaamelo. Tomeer taa vietaa lai tureet meeli aiz zobiem, taksists uzreiz pats paceela sho teemu, nostaadot mani neveiklaa situaacijaa. Kautkaa tur nepaarliecinoshi izlociijos, bet nu nezinu vai meksikaanis noticeeja. Vispaar meksikaanis atsvaidzinoshi naivs un patiikams cilveeks, kardiologs, nopietns un draudziigs. Veel man pieteicaas izmaksaat alu, lai nostiprinaatu draudziibu, kas manu sirdsapzinju veel vairaak sasmeereeja. Laigan piedaavaajums iedzert un izmaksaat alinju notika divdomiigaa briidii, kad itkaa bija jaasteidzas atpakalj uz taksi, jo bija pagaajusi ar taksistu norunaataa stunda un pats meksikaanis mani pirms tam steidzinaaja (jo es kaa vienmeer nekur nesteidzos) doties atpakalj. Lieta taada, ka pie Kristus figuuras ieraudziijaam vienu sievieti ar iespaidiigaam formaam un mini kleitaa. Karoche kardiologs gandriiz sirdstrieku sakjeera un uzstaaja uz alinja iedzershanu un mazliet uzkaveeshanos, vairaakkaart atkaartojot cik perfekts ir shiis sievietes kjermenis. Dzheks arii nekautreejaas apseesties blakus pretiim un blenzt uz vinju. Beigaas bija vinsh jaavelk prom. Tai pat laikaa vinsh arii staastiija, ka vinjam esot liigava (14 gadus jaunaaka) un ka peec 2 gadiem preceesies. Esot ljoti uzticiiga kaa visas meksikaanju sievietes (noraadot gan ka taadu kjermeni kaa Kristus meitenei Meksikaa neatradiisi), bet meksikaanju viirieshi gan taadi nav. Tas par to, bet Kristus figuura kaa taada smuka, kas nav nemaz tik biezhi sastopama paraadiiba latiinjmerikaa, kur gandriiz katraa pilseetaa ar kalniem ir shaada tipa figuuras, paarsvaraa negliitas (kaa piemeeram Kito). Par pasaules briinumu to noteikti uzskata panoraamas deelj, taa ir to veerta. Taas galvenaa sastaavdalja ir Pao de Azucar klints un Botafogo liicis taa pakaajee ar vairaakaam jahtaam. Man shii panoraama starpcitu mazliet atgaadinaaja Machu Pichu no Peru. Veel te ap kalnu virsotneem lidinaas liels daudzums kondoram liidziigu putnu un frigates. Bet tie nav vieniigie, kas lidinaas, nepaartraukti lido arii helikopteri, kas braukaa iisos un garos panoraamas braucienos virs dazhaadaam pilseetas vietaam (par iisu 6 min braucienu ap 80 usd). Lido un nolaizhas arii lidmashiinas centraa esoshajaa lidlaukaa. Karoche, ljoti interesanti un skaisti.
Peec Kristus biju uz otru panoraamas vietu - Pao de Azucar (angliski Sugar loaf, un latviski Shugar louf), kas ir kalns taakaa pa vidu liicim un tajaa jaabrauc ar gaisa tramvaju. Aizbraucu tur pirms saulrieta, kas ir labaakais laiks, jo saulesstari skaisti lauzhaas caur pilseetas daudzajiem kalniem. Pavadiiju sheit arii saulrietu un arii apskatiijos cik fantastiski skaisti izskataas pilseeta naktii. Te nu nozheeloju, ka man nebija pie rokas KK kamera, kas fochee naktii. Starpcitu cilveeki uz ielas man biezhi jautaa 'Kaapeec Kaarlis tik aatri aizbrauca? Vai vinsh ir sisinsh?', bet es metos aizstaaveet, ka nebuut nee, vienkaarshi vinsh gribeeja paspeet uz Jaanjiem, jo tur var kaartiigi aizliet seju, un par to nekaa nav. No shiem diviem skatu punktiem (pilseetaa to ir ap 5iem) vareeja redzeet arii slavenaas favelas - Rio nabadziigaakos rajonus, kuraas tuuristiem labaak neraadiities (kautgan uz taam ir speciaalas tuures). Ja netiishaam gadaas ieiet taadaa, tad visdriizaak aaraa iziet bez naudas. Vispaar pirms ierados Rio biju dzirdeejis pietiekami daudz staastu par taas biistamiibu, tomeer ar mani nekas slikts nenotika un pilniigi neradaas iespaids par Rio kaa biistamu pilseetu, bet nu taa vairaak ir veiksme, bet nu nav arii taa, ka visu laiku esi apdraudeets. Par favelaam ir vairaakas filmas (slavenaakaa no taam Cidade de Deus jeb City of God), taas parasti atrodas kalnos, un ja godiigi, tad no taam ir jaapaveras lieliskiem skatiem uz pilseetas slavenaakajaam pludmaleem.
Un par slavenu pludmalju truukumu Rio noteikti nav jaasuudzas, jo te atrodas pasaules populaaraakaa pludmale un arii viens no apdziivotaakajiem rajoniem uz pasaules - Kopakabana, un arii pludmale, kuru populaaru pataisiija viena skaista dziesma (liekas populaaraakaa braziilju dziesma kopaa ar Lambadu) - angliski Girl from Ipanema, taatad Ipanema. Iedzeeru braziilijas tipisko alkoholisko dzeerienu Kaipirinja baaraa, kuraa tapa shii dziesma un no kura autors ieraudziija savu muuzu ejot pa ielu, par to tad ir arii dziesma. Shii dziesma ir iespiedusies daudzu viirieshu izteelee, laigan patiesiibaa shii sieviete tagad ir izveidojusies par karjeristi (par to liecina dazhaadi aviizhu izgriezumi par un ap sho dziesmu baaraa), kas galiigi neraisa romantiskas juutas. Bet nu meitene no Ipanemas, tas vairaak kaa simbols, katrs pats meklee savu meiteni Ipanemaa. Un ir pietiekamas iespeejas ieraudziit meitenes gan Ipanemaa, gan Kopakabanaa, it sevishkji viikendos, kad shiis pludmales ir pilnas ar cilveekiem. Biezhi cilveeki sadalaas starp Kopakabanas un Ipanemas faniem. Es laikam vairaak sliecos uz Kopakabanu, taa ir plashaaka un tajaa vienmeer rosaas dziiviiba un ir daudz sporta aktivitaashu, dienaa un naktii (naktii pludmales ir apgaismotas). Kopakabanas rajonaa arii dziivoju. Ipanema ir dabiski skaistaaka, itsevishkji uz saulrieta laiku. Faktiski bija taa, ka es parasti pavadiiju dienas pirmo pusi Kopakabanaa, bet peecpusdienu Ipanemaa, un tad atpakalj naktii uz Kopakabanu. Kopakabanaa dienas laikaa parasti tika speeleets volejbols, futvolejs un kautkas starp badmintonu un tenisu. Futvolejs ir kaa biicha volejbols bez rokaam, un tas te ir ljoti populaars un jaabuut diezgan lieliem futbola meistariem un ar labu fizuhu, lai to speeleetu. Dienas laikaa gandriiz netiek speeleets futbols (laigan rezeeju kaa futbola komandas te biezhi taisa fiziskos treninjus). Bez tam daudzi cilveeki te skrien, gan pa pludmali, gan pa gar to ejosho brugja trotuaaru (katrai pludmalei ir iipash trotuaara raksts) un asfalteeto ritenjbrauceeju celinju. Veel ik pa laikam ir pievilkshanaas stienji, vingroshanas stienji un dazhaas pludmalees arii taadas kaa primitiivas svaru zaales. Pa pludmali staigaa daudz kachaki. Ir arii daudz meitenju braziilju bikini, kas izskataas ljoti labi, ne par daudz, ne par maz. Daudz shokolaades meitenju. Biezhi gaaju skatiities volejbolu uz Ipanemu, kur vakarpusee speeleeja divas izskatiigas braziilietes bikini pret divaam neizkatiigaam apgjeerbtaam. Speeleeja labi visas, bet es biju par taam divaam, kuras bija bikini, bet ne jau taapeec, ka vinjas bija bikini, nebuut nee, vienkaarshi taapeec, ka vinjas bija izskatiigas. Naktii pludmales paarnjem futbols, cilveeki peec darba naak un speelee zem apgaismojuma. Citi cilveeki nodarbojas ar vingroshanu pludmalees organizeetaas grupaas. Arvienvaardsakot naktii dziiviiba neapstaajas. Pats arii dabuuju uzspeeleet gan volejbolu, gan futbolu. Sapratu, ka shajaa celjojumaa (it sevishkji jau peec tiem ilgajiem autobusu paarbraucieniem) esmu pilniigi pazaudeejis fizuhu. Veel mani izbesiija, ka voljuku vinji nespeelee peec noteikumiem, visu laiku ir mestas bumbas un biichvolejaa neatljauti panjeemieni, par ko pashi ljoti priecaajas. Vissmiekliigaak bija, kad speeleeja viens divmetrinieks, kas meetaaja bumbu, kur gribeeja, skaaraas tiiklam un striideejaas, ka nav skaaries tiiklam (ne ar mani gan). Futbolu speeleejaam naktii ar chomiem no hostelja, muusu komandaa bija vieniigais braziilis un liidz ar to mees vinneejaam. Bija manaa hostelii arii viens vieteejais die-hard Ipanemas fans, biistams tips, taa ap 45 gadiem ar alus veederinju. Vinsh vienmeer likaas mazliet ieraavis un staastiija kaapeec Ipanema labaaka par Kopakabanu, un kaa tur nokljuut. Staastiija kaa vinjam vienmeer katraa rokaa esot pa meitenei (tam gan man bija gruuti noticeet), kaa katraa kafejniicaa apstaajas un iedzer alinju (ticu!). Vienmer runaaja ilgi un dikti un vienmeer vienu un to pashu, pie tam veel vairaakas reizes atkaartojoties. Parasti vinsh to staastiija vairaaku cilveeku grupinjai, un nekad nebeidza runaat, kameer cilveeki pamazaam meegjinaaja aizlaviities prom liidz palika peedeejais cilveeks, kuram tika koncentreeta visa uzmaniiba un desmito reizi staastiits, ka jaabrauc ar 435to autobusu. Bija jaanotver moments, kad viirs ievilks elpu vai noriis siekalas, lai pateiktu, ka jaaskrien prom.

Biezhi dazhaadaas graamataas tiek saliidzinaata Kopakobanas un Garciema pludmale. Jaasaka, ka visi saliidzinaajumi liidz shim cietushi no neobjektiivas attieksmes, un biezhi vien ne par labu Garciema pludmalei. Beidzot jums ir izdeviiba lasiit objektiivu saliidzinaajumu, un te tas ir: Garciema pludmale viennoziimiigi labaaka par Kopakabanu. Viennoziimiigi. Labi, godiigi sakot vinjas nevar saliiidzinaat, jo viens ir wild ar kokiem un kaapaam, a otrs - pilseetas biichs ar hoteljiem.

Biju arii citaas pludmalees - Flamengo, Botafogo, bet nu taas ne ar ko iipashu neizceljas. Veel kas - te gadaas ljoti lieli vilnji, ir arii pietiekami daudz seerferu.

Veel viens Rio valis par ko noteikti jaapastaasta ir Rio naktsdziive. Biju te tuseet divus piektdienas vakarus, un laigan neesmu tuseetaaja tips, atljaushos apgalvot, ka shii vareetu buut pasaules tusinju galvaspilseeta. Tusinsh te katru viikendu ir kaa koncertaa, viens rajons, kuru sauc par Lapa, ir pilns ar cilveekiem. Cilveeki tusee gan neskaitaamajos klubos, gan arii uz ielas, kur paardod eedamo un dzeramo un laizh muuziku. Lapas rajons raksturiigs ar nolaistaam, bet smukaam maajaam (esot liidziigs Havanai Kubaa) un akveduktu. Pirmajaa piektdienaa satiku triis braziilietes. Ar braziilieteem ljoti viegli atrast kontaktu, un braziilji vispaar ir lieli tuseetaaji. Viss bija OK. Otrajaa piektdienaa gan gandriiz sanaaca kautinsh. Gaajaam ar dzhekiem no hostelja un apseedaamies iedzert alinju vienaa vietaa ar dziivo muuziku (daudzos klubos ir dziivaa muuzika) un mums post factum ierubiija baigo cenjiku. Viens no hostelja chomiem, urugvajietis, kas hostelii straadaaja tikai 2 dienu, peec neilgaam sarunaam jau tika ievikts pamatiigaa gruustiishanaas pasaakumaa ar baara menedzheri. Veel vareeja sanaakt suudi a vienu somu dzheku no hostelja. Lieta taada, ka shajaa rajonaa pilns ar prostituutaam un transvestiitiem, kas meklee klientus. Soms taads draudziiga tipa cilveeks ap gadiem 20, patiikami naivs, no laukiem laikam, bija mazliet iedzeeris un pilnaa nopietniibaa noleema iet ar vinjaam/vinjiem nopietni izrunaaties ' kaapeec vinjas/vinji to dara?' un gribeeja nolasiit moraali un pateikt 'lai iet maajaas, aprecas un dzemdee beernus'. Pie tam ar taadu apzinju, ka vinjas droshi vien vinju uzklausiis un izmainiisies. Kad vinsh mani briidinaaja, ka ies un shito tagad vinjaam liks priekshaa, domaaju, ka vinsh noteikti atrausies, bet nu ko tu dariisi, kad somi iedzeerushi daudzas diivainiibas redzeetas. Seedeeju un skatiijos, kad mums buus jaaiet un jaavelk vinsh aaraa no atspaardiishanas. Tomeer viss beidzaas labi, vinju paarsteidzoshaa kaartaa nesita, laikam paaraak draudziigs.

No Lapas uz visaam pilseetas malaam visu nakti kursee autobusi, taaka nokljuut turp un atpakalj nav probleemu.

Veel starp spilgtajiem notikumiem varu mineet pasaules slavenaakaa futbola stadiona - Marakanas - apmekleejumu. Liekas, ka tas ir lielaakais stadions pasaulee (ap 200 tk cilveeku ietilpiiba). Aizgaaju uz Rio populaaraakaa kluba (Rio tie ir vairaaki) Flamengo speeli ar Sao Paulo komandu. Cilveeki te entuziastiski fano, leekaa, dazhi aktiivi dejotaaji-vechuki utt. Faktiski bija taa, ka vieteejaa komanda zaudeeja, un varbuut emocijas buutu veel lielaakas uzvaras gadiijumaa. Jaasaka, ka zaudeejumu fani ne iipashi paardziivoja, liekas, ka futbols vairaak tiek uztverts kaa tusinja vieta nevis dziives jeegas mekleeshanas vieta. Galvenais tiesnesis sheit ir prostituuta nevis pidaras kaa Latvijaa un citaas valstiis. Tas nemitiigi tika atgaadinaats. Bija arii citas prostituutas - tie cilveeki, kas otrajaa puslaikaa saaka staaveet kaajaas un blokjeeja seedeetaajiem skatu. Vinji bija arii kautkas cits, bet man bija gruuti saprast tieshi kas, jo portugaalju valodu veel nepaarvaldu taadaa liimenii. Liidz ar to otro puslaiku paarsvaraa bija jaastaav un jaaskataas kaajaas. Machs interesants ar daudz goliem, tomeer guvu apstiprinaajumu faktam, ka pasaules labaakais futbols tiek speeleets eiropas klubu liimenii, jo sheit liimenis bija krietni zemaaks nekaa Madrides Real, ko redzeeju dziivajaa kaadus gadus atpakalj.

Kas veel Rio forshi, ka te var dabuut visdazhaadaako auglju svaigi spiestas sulas. Peec pludmales super taada sula ar lielu karstmaiziishu piedaavaajumu.

Protams Rio veel pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Kautkur man tepat blakus Kopakabanaa dziivo Paulu Koelju, braziilju pasaules slavenais rakstnieks. Vinju gan uz ielas neizdevaas ieraudziit.

Tomeer visvairaak cilveeki Rio paziist kaa karnevaala vietu. Karnevaals liekas notiek kautkad ap februaari un tad te ir pilns ar cilveekiem, cenas tiek paceltas vismaz divreiz un pilseeta valda Samba un nebeidzams tusinsh. Biju aizgaajis liidz Sambadromam. Taa sauc vietu, kur notiek karnevaala paraades kulminaacija. Tagad, kad shii vieta ir tuksha taa ne ar ko iipashu gan neizceelaas, vienkaarsha iela ar lielaam tribiineem. Karnevaala laikaa pludmales esot cilveeku paarpildiitas.

Arvienvaardsakot, Rio ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee. Man taa ljoti patika, mana tipa pilseeta. Te apvienojas dabisks un cilveeciks skaistums, siltums un cilveeku aktivitaate. Veel kas te ir aciimredzami un Braziilijaa vispaar, ka taa ir valsts prieksh visiem jeb kaa skan Braziilijas sauklis 'Pais de todos', un tas noziimee, ka te draudziigi sadziivo visaadas rases un tautiibas. Un arii mikseejas savaa starpaa. Liekas, ka tas tomeer ir unikaali, jo ASV, kas sevi uzskata par baigo piemeeru shai jomaa, taa noteikti nav (pastaav spriedze, kas tiek veel kultuuraa iipashi akcenteeta), nav arii citur. Cilveeki ir lepni par savu valsti. Cilveeki arii netur emocijas sevii, ne pozitiivaas, ne negatiivaas, un ir briivi savaa uzvediibaa. Liidz ar to shis bija celjojuma faktiski peedeejais punkts un arii taa kulminaacija un viens no spilgtaakajiem iespaidiem, uztureejos te 10 dienas un pat neaizbraucu uz futeni Agentiina-Braziilija kaa biju plaanojis.

Tas laikam arii viss, veel ielikshu peedeejo zinju no Salvadoras shodien vakaraa.

Urugvaja

2008-06-03T20:41:00.001-07:00

Taatad no Buenos Airesas ar kugji nonaacu Urugvajaa, pilseetaa Kolonija, kas atrodas upes otraa pusee. Kolonija ir ljoti smuka maza pilseetinja pie upes. Taas vecpilseeta ir iekljauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstaa, un man liekas pamatoti. Vecpilseetaa ir mazas brugjeetas ielas, dazhaas staav kara laika mashiinas, gar malaam veclaiciigi lukturi kaa Riigas parkos, daudzas mazas eestuves, dazhaas vietaas skan patiikama muuzika. Galvenais objekts ir sena baaka. Arpus vecpilseetas ielas, kuras ieskauj koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielas, liidziigi kaa tas bija Argentiinas pilseetaa Mendozaa. Veel sheit netaalu no centra ir arii pludmale, golfa laukums, hipodroms, bulju ciinju stadions un piraatismam veltiits muzejs. Klasiskajam piraatismam, nevis disku kopeeshanai. Apmekleeju muzeju un uzzinaaju, ka visa kariibu juuras apkaartne noseeta ar avareejushiem kugjiem, kas bijushi pilni ar bagaatiibaam. Attieciigi uz turieni tad arii buus naakamais celjojums. Veel shaada taada informaacija par piraatiem un avareejushajiem kugjiem. Piraati daliijaas vairaakaas grupaas - tiirie piraati, kas laupiija uz savu roku, bez nekaada mandaata (slavenaakais no tiem laikam Melnaa Baarda, nejaukt ar Shkjeeli), un piraati ar citiem nosaukumiem, kas darbojaas zem kaadas valsts mandaata apzogot un saboteejot citu valstu kugjus, respektiivi tas izpaudaas taa, ka shie piraati paarsvaraa straadaaja Anglijas vaardaa un uzbruka Spaanijas kugjiem, kas veda daargumus no kolonijaam uz Spaaniju un liidz ar to palielinaaja taas ietekmi Eiropaa, kas Anglijai nepatika. Shie piraati bija savaas maajaas godaajami cilveeki, vispaziistamaakie ir Henrijs Morgans (dzeeraaji atcereesies sho vaardu) un Sers Francis Dreiks. Kaapeec shis muzejs ir te, taalu no Kariibu juuras? Laikam jau taapeec, ka arii sheit shai upee ir nogrimushi daudzi kugji ar daargumiem. Arvienvaardsakot, shii bija viena no labaakajaam pilseetaam celjojuma laikaa (bet tas shoreiz ir mans personiskais viedoklis, pienjemu, ka buus taadi, kam taa liksies nekas iipash), tomeer mazinja un taapeec pavadiiju sheit tikai 2 dienas un devos taalaak uz Montevideo, Urugvajas galvaspilseetu.
No Montevideo protams gaidiiju daudz vairaak nekaa taa ir patiesiibaa. Kaa nekaa vinjai ir tik skaniigs nosaukums. Ne ar ko iipashu vinja gan neizceljas, mazliet liidziiga Buenos Airesai, bet ne gluzhi un mazaaka. Cilveeki gan liidziigi argentiinieshiem. Ir itkaa vecpilseeta, bet nu ne iipashi man. Viena maaja ljoti patika, bet nekas vairaak arii atminjaa nepaliks. Varbuut veel tikai tas, ka te atkritumus no centra izvadaa nevis smagaas mashiinas, bet gan zirgi. Te cilveeki arii ir lieli mates (vieteejaa teeja, teiksim taa) piekriteeji, taapat kaa Paragvajaa. Visur var redzeet cilveekus ar speciaalajaam teejas kruuzeem un termosiem ar uudeni rokaas, gan autobusos braucot no darba, gan uz ielas, visur. Es sho paraadiibu neizprotu, jo tas ir tik neeerti. Biezhi vien naakas noveerot, kaa kaads brauc no darba ar portfeli vienaa rokaa, termosu un mates kruuzi otraa, iekaapj autobusaa un mocaas samaksaat par biljeti konduktoram.
Montevideo starpcitu notika pirmais pasaules kauss futbolaa 1930. gadaa, kuru Urugvaja pati arii uzvareeja. Urugvaja uzvareeja arii peec 20.gadiem Braziilijas slavenajaa Marakanas stadionaa (lielaakais pasaulee) paarspeejot maajiniekus braziiljus un taa salauzhot sirdis vairaakiem desmitiem miljonu braziilju (liekas tas joprojaam ir Braziilijas saapiigaakais zaudeejums taas veesturee). Visi shie notikumi atspoguljoti futbola muzejaa, kas atrodas 1.pasaules kausa stadionaa, kas veel joprojaam kalpo vieteejaam futbola komandaam. Aizgaaju uz sho stadionu un muzeju peedeejaa briidii, jo bija nopirkta biljete uz Punta del Este pilseetu un bija stunda briiva laika. Muzejaa pavadiiju 2 minuutes ilgaak neka vajadzeeja, dabuuju atkal skriet uz autoostu un paarbaudiit cik punktuaali sheit attiet autobusi. Viss kaartiibaa, attiet ljoti punktuaali, liidz ar to savu autobusu nokaveeju, naacaas braukt ar naakamo, labi, ka bez finansiaalaam sekaam. Braucot aaraa no pilseetas braucaam cauri labiem, smukiem rajoniem, bija arii labie parki, taaka ar to Montevideo varbuut nav tik slikti kaa saakumaa likaas. Un pilseeta noteikti dabon pluspunktus par skaistaako pilseetas nosaukumu latiinjamerikaa - Montevideo. Laikam tad pie reizes jaatziimee pilseeta ar vissliktaako nosaukumu latiinjamerikaa - Huhui, Argentiinaa.

Punta del Estee nonaacu tieshi uz saulrieta laiku, pa celjam pabraucot garaam vietai, ko uzskata par labaako saulrieta vietu visaa Urugvajaa. Tieshaam ljoti skaists saulriets (vietaa, ko sauc par Punta Ballena, no taas vietas arii labi skatiities uz valjiem, kuri gan veel nav atpeldeejushi, nav sezona). Punta del Este ir slavens kuurorts pie Atlantijas okeaana. Pilseeta atrodas uz shauras pussalas, kuru no vienas puses apskalo mieriigie Rio Platas uudenji, bet no otras puses atklaatais okeaans. To sezonas laikaa apmekleejot ljoti daudz argentiinieshu un braziilju. Es tam ticu, jo pilseeta ir noseeta ar lieliem hoteljiem, no kuriem tagad, ziemas laikaa, daudzums nestraadaa. Pashlaik ir ziema un auksts, taatad nesezona, pilseeta tuksha, bet man tas patiik, taada Juurmala ziemaa. Visapkaart pussalai ir promenaade, pa kuru ik pa laikam noskraida kaads braziilju tuurists. Pie pussalas ir vairaaki moli, kuros piestaajushas daudzas jahtas, arii biezaas jahtas (Romkas tipa, nevis norveegju gjimenes jahtas). Te ir daudz no arhitektuuras viedoklja skaistas maajas un skaista baaka. Sheit ir arii iespeejams noskatiities gan saulleektu, gan saulrietu uudenii. Arvienvaardsakot skaisti.
Taalaak braucu uz vietu, ko sauc par Cabo Polonio. Aprakstaa bija rakstiits, ka te jaabuut lielaam staigaajoshaam kaapaam. Kaapas bija, bet laiks bija lietains un apmaacies, taapeec neatstaja uz mani taadu iespaidu kaa piemeeram Nidas kaapas. Ja saule apspiideetu smiltis, gan jau ka skats arii buutu cits. Gar okeaana krastu ir dazhas mazas zvejnieku buudinjas. Es ar sev taadu gribeetu, vienkarshu koka buudinju ar logu uz okeaanu. Starp kaapaam vienaa vietaa sheit ir klinshains krasts uz kuraam sabuuveetas simpaatiskas baltas muura paarsvaraa vienstaavu maajas. Pie shiim klintiim un netaalu esoshajaas salaas beidzot ieraudziiju iistaas juuras lauvas. Iistaas taapeec, ka vinjaam ir arii kautkaada liidziiba ar lauvaam - ap galvu taads kaa vainags. Sheit vinju bija ljoti daudz, viena no lielaakajaam kolonijaam pasaulee. Piegaaju ljoti tuvu, liidz aizsargzhogam. Kad piegaaju pie zhoga visi lauvas saaka blisinaaties uz maniim. Radaas iespaids, ka vinjas zina, ka par to taalaak cilveeks nevar iet un skatiijaas, ja kaapshu paari zhogam, ta jaatin prom uz uudeni. Bet nu zhogam paari nekaapu, vajadzeeja doties atpakalj uz peedeejo autobusu uz Kastiljos pilseetu. Atpakalj taapat kaa turp bija jaaiet 8 km. Pa celjam satiku vienu suneni, shii aatraa solii skreeja man virsuu, domaaju, ka grib iekost, taapeec vilku aaraa negarshiigos cepumus. Bet nee, izradiijaas, ka vinja grib draudzeeties. Turpinaajaam celju divataa. Peec neilga briizha mums pievienojaas veel viens suns, kas es nezinu peec kaa izskatiijaas. Izskatiijaas, ka vinja mamma vilcene sagreekojusi ar veeja suni. Dzhekam bija garsh spics purns un vinsh bija aatrs skreejeejs. Kaapeec to staastu? Taapeec, ka pa celjam gaajaam cauri mezham, a tur ik pa laikam ganaas govis. Un shitais suns miileeja taas trenkaat. Bija smiekliigs skats kaa govis skraida pilnos koksos turp atpakalj pa mezhu lauzhot kokus un muujinot krievu lamuvaardus. Tomeer visu cienju goviim, izraadaas vinjas arii var diezgan aatri paskriet. Ja grib ta var. Taa mees gaajaam, gaajaam liidz nonaacaam kaada km attaalumaa no autobusa pieturas. No shii attaalumaa arii noveerojaam kaa smuki, majestaatiski aiziet muusu miiljais, peedeejais autobuss. Neko dariit, izleemu iet atpakalj ar kaajaam, neko citu taisniibas labad arii nevareeja izlemt. Teicu sunjiem, lai iet maajaas, ka jaaiet 20-30 km, bet shie neko nesaprot. Tagad tikai padomaaju, ka nevajadzeja to teikt latviski, blin. Labi taa mees gaajaam pa lielcelju 15 km, apkaart pljavas ar retaam palmaam, ljoti smuki. Visu laiku apkaart arii govis, liidz ar to arii akshions, jo sunis nelikaas mieraa un turpinaaja trenkaat. Peec tiem 15 km izdevaas nostopeet vienu no retajaam mashiinaam un aizveda mani uz pilseetu. Zheel bija sunjus, itsevishkji jau paveco suneni, kas izskatiijaas sagurusi peec gaajiena, un kuri palika bez sava liidera, top menedzhera. Vinja ljoti uztraucaas, kad iekaapu mashiinaa, bet nu vismaz palika divataa.

Taalaak braucu uz pilseetu Chuy, kas interesanta ar to, ka centraalaas ielas vienaa pusee ir Braziilija, bet otraa - Urugvaja. Briiva kustiiba, nekaadas kontroles. Nokaartoju sev konsulaataa Braziilijas viizu (ljoti vienkarshi - jaasamaksaa 20 usd un tev ir viiza, turpretii Montevideo prasa ienaakumu izzinjas, atpakaljbiljetes utt.). Robezhkontroles faktiski nav, ziimogus neielika. Taatad mans ieteikums tiem, kas grib apskatiit Braziiliju bez viizas ir braukt caur Urugvaju un peec tam atpakalj uz Urugvaju.

Par cik celjojums virzaas uz beigaam, esmu ielicis karti ar celju, kuru veicaam un kur veel buusim.

Buenos Aires

2008-06-03T20:40:00.001-07:00

Peec 5o stundaam autobusa esam galvaspilseetaa Buenos Airesaa. Braucienam itkaa vajadzeeja buut smagam, bet godiigi sakot esmu taa jau pieradis, ka tas bija kaabrauciens uz Jeekabpili. Bet nu tas taa. Izbraucaam mees no Ushuaijas agri no riita, ieprieksheejaa dienaa sapirku labi daudz eedamaa ilgajam braucienam. Taa bija liela kljuuda, jo tikai neilgi peec sapirkshanaas atcereejos, ka buus jaashkjeerso Chiiles robezha un uz robezhas viss tiks atnjemts. Tomeer liku lielas ceriibas uz to, ka mees netiksim kratiiti, jo faktiski braucam tikai tranziitaa cauri Chiilei, neizkaapjot taas teritorijaa. Tomeer nekaa nebija, nonaacaam uz robezhas un tur pretii uzciitiigs, atbildiigs somu paarbaudiitaajs, tvaju makj. Zinaaju, ka vedu paari lielu banaanu un aabolu kontrabandu, uz sienas skaidras bildes ar ziimeem, kuraas ar sarkanu paarsviitrots aabols. Cereeju, ka varbuut pavirshi paarbaudiis un neieraudziis manus banaanus un aabolus, jo manu somu citos robezhpunktos parasti ljoti pavirshi paarbaudiija. Kad tiku liidz savas somas paarbaudiishanas kaartai dzheks man kaa parasti uzdeva jautaajumu vai nevedu augljus utt. Sirdsapzinja neljaava melot aciis skatiidamies, taapeec es izveeleejos `neko nesaprotu` taktiku. Dzheks uzreiz saprata, ka esmu kontrabandists, laikam pieredzeejis. Kaartiigi paarbaudiija somu un atrada banaanus. Veel peec inerces meegjinaaju neveiksmiigi diskuteet par to vai banaans ir augs vai auglis (godiigi sakot nezinu kaapeec saaku sho diskusiju, jo faktiski tas neko nemainiitu), bet nu banaani tika konfisceeti. Vieniigais labums, ka robezhsargs taa safanojaas par banaanu konfiskaaciju, ka neieveeroja, ka manai somai ir dubultdibens, kuraa pasleepti aaboli, kas ir daudz veertiigaaki. Taatad daljeeji kontrabanda izdevaas. Peec konfiskaacijas braucaam taalaak un es veel kaadas 2 stundas dusmojos uz Chiili un noleemu, ka Chiile prieksh manis bija sliktaakaa valsts Dienvidamerikaa.
OK, taatad esam Buenos Airesaa. Buenos Airesa ir Argentiinas galvaspilseeta un izskataas diezgan eiropeiski, tomeer jaasaka, ka no shiis pilseetas biju gaidiijis kautko vairaak. Galvenais pilseetas truukums ir tas, ka tai nav taadas izcilas centraalaas vietas, kaa pilseetas simbols. Obelisku, kas atrodas milziigaas ielas centraa un ir uz daudzaam pastkarteem par taadu nevar uzskatiit, jo vinsh ir aarkaartiigi primitiivs un neko neizsakosh. Arii centraalais laukums , kuraa vienmeer kaads pret kautko streiko (sheit un miilestiibaa pret revoluucijaam paraadaas argentiinieshu liidziiba franchiem), ir diezgan neizteiksmiigs. Neskatoties uz to, pilseeta kopumaa ir interesanta, sadaliita vairaakos atshkjiriigos rajonos - ir tusinju rajons, ir shauru brugjeeto ielinju rajons , kuraas tiek tirgoti amatnieciibas izstraadaajumi, ir centrs ar daudzaam augstaam smukaam maajaam un gaajeeju ielaam, ir arii viens rajons ar ljoti kraasainaam maajaam un futbola stadionu. Veel te ir nenormaali lielas ielas, vienreiz uz vienas ielas saskaitiiju 11 joslas vienaa virzienaa.
Buenos Airesa pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Nu pirmaam kaartaam jau ar vienu lietu, ko katrs zina. Nu, kursh uzminees? Kursh minees, minees pareizi! Meitenes noteikti zinaas!? Kursh teica Tango? Nee, Tango nebuus pareizaa atbilde. Tas protams ir Djego Maradona! Futbola gjeenijs, ko dievs suutiijis Argentiinai un kursh dzimis vienaa no Buenos Airesas piepilseetaam un savulaik speeleejis Argentiinas legjendaaraakajaa un miileetaakajaa klubaa Boca Juniors. Djego 1986. gadaa vinneeja Argentiinai pasaules kausu futbolaa, kas ir augstaakaa balva visaa sporta pasaulee. Vinsh ir speeciigs maarketinga simbols, tiek paardoti visdazhaadaakie kreklinji ar Maradonu, dazhreiz arii ar banaaliem uzrakstiem. Tiek arii pieliidzinaats dievam, izmantojot vinja 10 numuru simbolaa`D10s` kas izskataas kaa vaards spaanju valodaa `Dios` jeb latviski Dievs. Visvairaak vinja klaatbuutni var just rajonaa, ko sauc par Boca, kuraa galvenais objekts ir Boca Juniors stadions dzeltenaas un zilaas kraasaas. Taadaas pashaas kraasaas nokraasotas arii daudzas maajas shajaa rajonaa. Tiek paardoti futbola suveniiri, daudzi tuuristi brauc uz shejieni skatiities Boca Juniors speeles un izbauda dienvidamerikas entuziastiskaas publikas radiito elektrizeejosho atmosfeeru. Mees to izbaudiijaam jau Ekvadoraa, un starpcitu tagad jau tapis zinaams, ka tieshi taas komandas, kuru ciinju toreiz skatiijaamies ir iekljuvushas Copa Libertadores (Latiinjamerikas chempionu liiga) finaalaa un liidz ar to shogad ir labaakaas divas komandas latiinjamerikaa. Kaada no shiim komandaam (uzvareetaaja) liekas kautkad rudenii ciiniisies ar Manchestras United par superkausu, lai noskaidrotu pasaules labaako klubu. Labi tas taa par futbolu, ja kaada meitene arii lasiija sho blogu, tad esmu vinju jau pazaudeejis.
Taatad kjeramies pie otras lietas, kas visvairaak raksturo Buenos Airesu. Nu kursh shoreiz minees, kas taa ir. Nu, jau redzu, ka daudziem tas staav uz meeles! Dzirdu, ka kaads jau tur aizmuguree saka Eva Perona? Kursh teica Eva Perona? Nee, Eva Perona nebuus pareizaa atbilde. Tas ir Tango, Argentiinas un tieshi Buenos Airesas melanholiskaa deja. To, ka shii deja ir melanholiskaa, to es pats neizdomaaju, bet gan izlasiiju aprakstos, OK, taaka nesaaciet te iedomaaties, ka esmu super eksperts. Faktiski Tango manaas aciis ir tas, kas tieshaam padara sho pilseetu iipashu un pasaulee atpaziistamu. Nav taa, ka te visi to vien dara kaa dejo tango, bet tango tiek izmantots kaa turisma objekts. Katru vakaru notiek Tango shovi kaa taadas teaatra izraades. Dazhaas pilseetas tirdznieciibas ielaas nedeeljas nogalees notiek tango paraugdemonstreejumi. Ir paari, kas sagjeerbjas tango teerpos (meitenes apspiileetaa, formas izceljoshaa parasti sarkanaa teerpaa un dzheks eleganti apgjeerbies ar tipisku cepuri) un pozee fotograafijaam. Parasti meitenes izskataas ljoti kaisliigas, dzheki mazliet atturiigi. Kautgan ko es tur tagad veerteeju, neesmu eksperts. Tango, arvienvaardsakot, manaas aciis ir galvenais, kas padara sho pilseetu iipashu. Uz ielaam var noveerot arii daudzas citas artistiskas darbiibas un ne tikai briivdienaas. Katru vakaru kautkas notiek gaajeeju ielaas, pat shajaa Buenos Airesai visaukstaakajaa laikaa. Redzeeju gan teatraalus uzvedumus, gan dejotaajus, gan zhongleetaajus, akrobaatus, gan dziedaataajus, gjitaaristus, duudotaajus, futbolbumbas dribleetaajus un ko tik veel nee. Interesanti, katru vakaru, ko pavadiiju sheit, staigaaju pa ielaam un vienmeer ieraudziiju kaadu jaunu uzvedumu. Redzeeju arii diezgan daudz bezpajumtnieku, kas prasa naudu. Iipatneeji bija tas, ka bezpajumtnieki izdevushi savu zhurnaalu un paardod tuuristiem par neadekvaatu cenu (prieksh taa materiaala kas tur bija) kaa paliidziibas veidu.
Sheit juutams arii slavenaa revolucionaara Che Gevaras gars, vismaz attieciibaa uz tirdznieciibu noteikti. Tiek paardoti kreklinji un citi suveniiri ar slaveno Che bildi. Ir arii dazhaadas variaacijas par Che teemu, piemeeram Simpsons Che izskataa paarveidojis slaveno moto `Hasta la victoria, siempre` par `Hasta la ultima cerveza, siempre` (tas spaanju valodas zinaataajiem). Che sheit tiek uzskatiits par ideaalistu un droshi vien ir daudzu jaunieshu elks. Veel sheit kaa kulta personu vareetu atziimeet Evu Peronu, kuras kapa vietu devaamies apskatiit. Droshi vien lielaakaa dalja atceras filmu-muuziklu `Evita`, kur galveno - Evas Peronas lomu atveidoja Madonna, kas dziedaaja `Don`t cry for me, Argentina`. Vinja bija viena Argentiinas prezidenta (Perona) sieva, laba oratore, un argentiinieshi vinju laiku atceras kaa Argentiinas augshupejas laiku. Argentiina savulaik bija viena no attistiitaakajaam valstiim pasaulee.
Izbaudiijaam arii Buenos Airesas naktsdziivi, pirmoreiz, kad Kordobaa satiktaas meitenes muus aizveda uz klubu ar nosaukumu, kas uzreiz man radiija nelabas aizdomas - Roxy. Nekad neesmu bijis Latvijas Roxy, bet man liekas, ka shis Roxy ir veel suudiigaaks nekaa muuseejais. Vispaar, kas iedomaajas ielikt klubam tik debiilu nosaukumu kaa Roxy. Tomeer neskatoties uz debiilo nosaukumu un klubu, sheit satiku slaveno argentiinieshu tenisistu Giljermo Kanjasu lopaa, par ko biju ljoti paarsteigts, jo tagad tikko bija saacies Francijas atklaatais chempionaats, kuraa argentiinieshi un tieshi vinsh parasti ljoti labi nospeelee. Peec tam apskatiijos, ka shis zaudeejis pirmajaa kaartaa un attieciigi bija par ko iedzert. Naakamajaa dienaa peec kluba meitenes apsoliija aizvest muus uzspeeleet lauka hokeju, bet tur viss nojuka, par ko biju mazliet pikts, jo gribeeju pasportot. Kaa nekaa man jaatguust forma, jo esmu Latvijas tenisa klubu chempionaataa vienaa liigaa ar Gulbi. Es esmu vieniigais savaa komandaa, kas vinju var apstaadinaat, komandas biedri uz mani paljaujas.
Veelaak biju arii uz vienu citu klubu. Saprotiet pareizi, sabiedriibaa radies iespaids, ka esmu baigais tuseetaajs, bet taa nemaz nav. Tuseeju pat mazaak nekaa mana jaunaakaa maasa, kas vispaar gandriiz netusee. Shis tusinsh tika noorganizeets no hostelja, arii nekas iipash, taapeec atljaushos secinaat, ka Buenos Airesa nav baigi labaa klubu tusinju vieta. Shai tusinjaa gan nacaas izbaudiit somu savdabiigo mentalitaati, kad tie ir kjeemaa, bet savaadaak nekas interesants.
Peedeejaa dienaa, kad kaajaam jau biju apstaigaajis visu Buenos Airesu, peec ilgaam paardomaam izdomaaju aiziet uz ZOO parku. Tas bija lielisks, labaakais, ko liidz shim biju redzeejis. Tas, kas te bija labi, pirmkaart bija tas, ka pa ZOO parku reaali briivi staigaa dazhaadi putni, katkaadi zkjveidiigi radiijumi un kautkaadi juuras zhurkai liidziigi veidojumi lielos daudzumos, kas rada labu atmosfeeru. Pie tam nebaidaas no cilveeka un pat grib draudzeeties. Bet draudzeeties grib taapeec, ka cilveeki vinjiem dod eedamo. Dod speciaalu eedamo, ko paardod zooparka teritorijaa (viens universaals eedamais visiem zveeriem - kautkaada sausaa bariiba). Liidz ar to visi dziivnieki, arii tie, kas aiz resteem, meklee kontaktu ar cilveeku. Domaaju, ka vinji tur dziivniekus mazliet badaa, vismaz tik daudz, lai tie gribeetu eest, un taapeec dotos pie cilveekiem. Tomeer dziivnieki izskataas ljoti labi un paartikushi, atkariibaa no sugas protams - ir taadi kas juutas pilniigi komfortabli (visaadas kazas un lamas) un taadi, kurus tureet zooparkaa peec manaam domaam ir noziegums (gruuti noskatiities uz kondoriem kraatinjaa). Man liekas nopeerkams eedamais ir lieliska ideja, Riigas Zoo buutu ko pamaaciities. Beerniem tachu taa patiik barot dziivniekus, domaaju tas padariitu vinju apmekleejumu daudz interesantaaku. Redzeeju vairaakus dziivniekus, ko ieprieksh nebiju redzeejis - Zhirafi, Bizoni, Shimpanzi, Degunradzi un citus. Shimpanzi ieraugot Daarvina teorijas par evoluuciju likaas daudz ticamaakas. Zhirafei izraadaas ir supergara meele, un Bizonji tieshaam miil bizot. Viens Bizonis ar lielaaku prieku dzenaaja briivi pa parku staigaajoshos zakjveidiigos prom no savas teritorijas. Interesantajaa Zooparkaa uztureejos tik negaidiiti ilgi, ka beigaas naacaas panervozeet un skriet ar smagajaam somaam pa Buenos Airesu uz kugji, uz kuru man jau bija nopirkta biljete. Paspeeju peedeejaas 10 minuutees un braucu taalaak paari upei uz naakamo valsti un arii peedeejo neiepaziito shajaa celjojumaa - uz Urugvaju.

Tierra del Fuego - ugunszeme un pasaules gals

2008-05-25T14:11:00.000-07:00

No Torres del Paine un Porto Natales devaamies taalaak uz dienvidiem, uz pilseetu Punta Arenas. No taas savukaart devaamies taalaak paari shaurumam un tagad esam nonaakushi liidz pasaules galam - Tierra del Fuego jeb latviski Ugunszeme. Pasaules gals taapeec, ka shii ir taalaakaa sauszeme dienvidos (neskaitot Antarktiidu protams). Faktiski tas ir vairaaku salu kompleks ar vienu izteikti lielu salu. Ugunszeme taapeec, ka taa to iesauca pirmais eiropietis, kas sheit apgroziijaas - Magelaana kungs. Pirmoreiz braucot garaam shai salai vinsh redzeeja daudz kuuposhu ugunskuru, kurus dedzinaaja vieteejie indiaanji, taapeec taa tika iesaukta par ugunszemi (peec citas versijas taa saakumaa tika iesaukta par duumu zemi, bet veelaak paarsaukta par ugunszemi, jo neesot duumu bez uguns). Braucaam paari shaurumam, kuru pirmoreiz izbrauca Magelaans. Taapeec to tagad sauc par Magelaana shaurumu. Faktiski Magelaans ir lielaakaa autoritaate shajos platuma graados (taapat kaa Daarvins Galapagosos vai Bolivaars dienvidamerikas ziemeljos). Par spiiti tam, ka esam pashos pasaules dienvidos (tikai ap 1000 km attaalumaa no Antarktiidas) un tam, ka zemi sauc par ugunszemi, te nav karsti, taaka KK ir sashutis (jaaliek iznjemtaas peldbikses un pretiedegumu kreems atpakalj chemodaanaa). Arvienvaardsakot te ir auksti, un taapeec arii Magelaans te redzeeja tos ugunskurus, jo vieteejiem bija auksti un tie gribeeja sasildiities, veel jo vairaak taapeec, ka shie indiaanji izceljas ar to, ka staigaa pilniigi vai gandriiz pliki. Vinjiem bija arii jokaini karnevaalu teerpi, bet tos gruuti aprakstiit (biezhi vien atgaadina kokus).

Apmetaamies pilseetaa, kas ir pasaules vistaalaakaa pilseeta dienvidos - Ushuaijaa. Ushuaija atrodas skaistaa vietaa pie kanaala, kas iziet uz abiem okeaaniem, aiz taas kalni un mezhs. No Ushuaijas attiet kugji uz Antarktiidu, bet maksaa supersaaliiti (normaali ap 500o USD, bet peedeejaa briizha piedaavaajums var buut divas reizes leetaaks, taatad ap 2500 USD) un liekas, ka shobriid ziemaa nemaz neiet. Bet nu tas jebkuraa gadiijumaa ir aarpus muusu celjojuma skoupa, jo muusu celjojumu sauc par celjojumu pa latiinjameriku, nevis celjojumu pa 3 kontinentiem. Tikpat paarspiileeti daargi ir celjojumi starp salaam, no kuraam interesanti buutu aizbraukt tikai uz Horna ragu, peedeejo vietu dienvidos, aiz kuras nekaa vairs nav un kur satiekas Atlantijas un Klusais okeaans. Bet arii uz Horna ragu shajaa laikaa tuures nebraukaa.

Ushuaijaa paarsteidza sheit esoshie lielie sniegotie kalni. Uz tiem veicaam arii pirmo paargaajienu. Ar mums es domaaju sevi, KK un divas chehu meitenes, kuras satikaam jau Punta Arenas. Chehu meitenes Katka un Radka atbraukushas no Colorado amerikaa, kur straadaa par sleeposhanas instruktoreem. Kaapaam kalnaa. Kalns bija pilns ar sniegu, blakus bija veel nestraadaajosh paceelaajs. Paceelaajs nestraadaaja, jo veel nav saakusies sezona, taa saaksies peec apmeeram 20 dienaam, lai gan sniegs ir pa pilnam. KK par to mazliet sagruziijies, bet man po, jo taapat sleepot te netaisiijos. Karoche, kaapaam augshaa kalnaa un aatri vien kaajas bija pilnas ar sniegu. Tas ir man un KK, jo man vairs nav tie kuulie uudensnecaurlaidiigie zaabaki. Tie neiztureeja Machu Pichu dzelzscelja aso akmenju paarbaudiijumu un palika uudenscaurlaidiigi, pat ljoti uudenscaurlaidiigi, faktiski ljoti labpraat saaka laist cauri uudeni. Naacaas atvadiities, jo mums vairs nav pa celjam - vinji gribeeja iet pa siltajaam, sausajaam zemeem, a es uz Ushuaiju. Tagad tie rotaas kaada Chiiles bomzha kaajas. Bet KK vispaar nekad nav bijushi taadi zaabaki, vinsh nekad nav izjutis sho ¨esmu supercool¨ emociju. Meitenes gan bija pilniibaa ekipeejushaas. Pusceljaa mees pazaudeejaam KK, jo vinsh vairs nejuta pirkstus un gaaja atpakalj. Mees gaajaam taalaak augshaa pa staavu kalnu. Meitenes man ar saviem zaabakiem cirta trepes sniegaa staavaakajaas vietaas, lai es nenosliideetu ar savaam sliidiigajaam kedaam. Ljoti jauki un izdeviigi. Uzkaapaam ljoti augstu pa sniegu un peec tam es kaadu gabalu pa klintiim liidz atduuros liidz nepaarejamaam 90 graadu spicaam greedaam. Paskatiijaamies skatus un devaamies atpakalj. Atpakalj doshanaas bija baigi jautraa. Leekaaju lejaa no kalna pa sniegu, kas bija visforshaak, jo no vienas puses puuta stiprs veejsh un kad palecies veejsh tevi ilgi tur gaisaa, tu lec no augstaaka punkta pa staavu kalnu lejaa un juuties kaa Dzhordans un patiikami miiksti piezemeejies sniegaa un lec taalaak. Faktiski labaaks saliidzinaajums buutu ar to pasaku par briinumzaabakiem, ar kuriem notika aatra paarvietoshanaas leekaajot paari kalniem. Taa arii es jutos, jo veel pirms neilga laika pa to pashu celju kaarpiijos augshaa maziem uzmaniigiem soljiem. Peec tam nonaacaam liidz mazliet cietaakam sniegam un tad devaamies lejaa uz pakaljas. Ljoti aatri, kaa ar ragavaam. Uz kalna bez mums bija arii citi kaapeeji, daudzi no tiem nevareeja sagaidiit sleeposhanas sezonas atklaashanu un nesa pashi augshaa sleepes un peec tam laidaas lejaa.

Otraa dienaa jau no pasha riita devaamies uz nacionaalo parku, kur var staigaat pa mezhu, gar upeem, ezeriem un kanaaliem. Aizveda muus (mani, KK, Katka un Radka) shoferis no riita un teica, ka 5os buus pakalj. Taa mees visu dienu nostaigaajaam pa mezhu un priecaajaamies par dabu. Tas varbuut nebija skaistaakais parks, ko dziivee esmu redzeejis, tomeer te bija labi tas, ka sniga patiikams leens sniegs. Visa apkaartne balta, apsnigushi koki, un taados apstaakljos jebkas izskataas super. Par cik iistu ziemu nebiju redzeejis apmeeram pusotru gadu (varbuut pat 2.5 gadus), tad man shii diena ljoti patika. Dabuujaam papikoties, es vienreiz KK traapiiju pa kaaju, un vislabaak man patika pikoties tai vietaa, kur es apmeetaaju KK un meitenes, bet vinji savukaart nevareeja liidz maniim aizmest, tomeer uzciitiigi to meegjinaaja, kas padariija sho procesu veel patiikamaaku. Bet nu labi, tas taa. Bija fantastiski atspulgi sastingushajos aukstajos uudenjos. Dienas beigaas taa sniga, ka muusu mashiina nevareeja tikt pa kalnu augshaa un mums nosalushiem un slapjiem bija jaaiet liels gabals ar kaajaam, peec tam veel jaastumj mashiina kalnaa vairaakas reizes. Man pasham un pat sisinjKK tas likaas vairaak kaa piedziivojums nevis apgruutinaajums, bet pie pilseetas komforta pieradushajaam chehieteem gan shaada novirze no eertiibas likaas nepienjemama un vinjas pamatiigi sagruziijaas uz shoferi. Lieliski pavadiita diena.

Taa arii beidzas muusu celsh Patagonijaa. Varbuut kaadreiz veel atbrauksim, lai iechekotu Antarktiidu, bet shobriid atpakalj uz Buenos Airesu, Argentiinas galvaspilseetu. 55 stundas autobusaa nav tas par ko no beerniibas sapnjoju, bet laikam jau Buenos Airesa ir taa veerta. Tai jaabuut super pilseetai, bet tas jau buus naakamais staasts.

Torres del Paine

2008-05-23T15:12:00.000-07:00

Jau ieprieksheejaa raksta virsrakstaa bija piemineeti spicie kalni. Nezinu kaapeec paraadiijaas taads virsraksts, jo nekas par spicajiem kalniem tai rakstaa nebija. Tomeer shajaa buus. Un staasts buus par Torres del Paine parku Chiilee. Bija doma to aprakstiit jau pie ieprieksheejaa raksta, tomeer peec shii parka apmekleejuma sapratu, ka tas pelniijis veselu rakstu.
Jaasaka, ka man Chiile liidz shim ne visai patika, vareetu pat teikt, ka prieksh manis taa liidz shim bija neinteresantaakaa valsts Dienvidamerikaa. Taas peedeejaa iespeeja revansheeties bija shis parks, un tagad jau varu pateikt, ka tas krietni uzlaboja iespaidu par valsti. Pastaav uzskats, ka, ja neesi bijis Torres del Paine, tad neesi Chiilee nemaz bijis. Taapeec man nebija shaubu, ka uz shejieni noteikti jaaatbrauc, neskatoties uz KK skepsi.
Man Torres del Paine parks ljoti patika, noteikti ierindotu to starp maniem spilgtaakajiem iespaidiem. Shis parks ir plasha teritorija ap vienu (diviem) iipatneejiem un atpaziistamiem kalniem ar spicaam virsotneem. Cilveeki braukaa uz sho parku, lai ietu vairaaku dienu (populaaraakais laikam 5 dienas) paargaajienos apkaart shiem kalniem ar teltiim. Mees devaamies uz to no pilseetas Porto Natales, kura pati atradaas skaistaa vietaa pie ezera. Spoguljainajaa, kristaaldzidrajaa ezeraa atspiid apkaarteejo kalnu un debesu atspulgi, pastaigaajaas flamingo barinsh un vairaaki gulbju paari.

Parka teritorija ir plasha un tajaa ir daudz dazhaada veida un izskata kalnu un liidzenumu, mazaak koku, bet ir iipatneeji pliki koki. Ar laiku mums paveicaas, tas bija skaists un saulains, vismaz dienas saakumaa. Pirmais ieveeriibas cieniigais kalns izskatiijaas kaa taada Chingizhana jurta vai kautkas taads. Kalni sheit neiet nepaartrauktaa kalnu greedaa, bet vairaak ir individuaali veidojumi, pa vienam, liidz ar to vairaak izceljas uz liidzenumu fona. Bija arii jokaini koki, kas izskatiijaas kaa nokaltushi bez lapaam, bet skaisti pa savam. Parkaa biezhi bija spilgtas kraasu mijas - saulee mirdzosha dzeltenzalja zaale liidzenumos, sniegotie kalni un zilas debesis. Ik pa laikam augstu debesiis paraadiijaas Kondoru bars (vienaa vietaa saskaitiiju 24us, ljoti augstu lidoja, tik augstu, ka KK saskaitiija tikai 4us). Taisniibas labad gan jaasaka, ka Kolkas kanjons tomeer ir labaaka vieta kondoru apskatei, jo tur tos var apskatiit gan gaisaa virs sevis, gan ljoti tuvu blakus sev, gan lidojam kanjonaa zem sevis, bet sheit redzeejaam tikai plivinoties gaisaa ap meenesi, ne paaraak tuvu, bet man shaadiem gadiijumiem bija binoklis un nebija probleemu noveerot to skaisto plivinaashanos gaisaa. Bez tam te bija neskaitaami daudz aitas liidzenumos kalnu pakaajee, kas ljoti labi te juutas. Taapat ljoti daudz huanako (lamas), kuras lieliski izskataas Torres del Paine kalnu fonaa.
Apstaajaamies un aizbraucaam uz vairaakaam vietaam, lai uznjemtu fotograafijas. Katraa savas atrakcijas. Vienaa no taadaam vietaam bija fantastisks skats, kur starp diviem lielajiem parka kalniem-simboliem ar spicajaam virsotneem lido shefs - kalnu karalis kondors. Taadus es pirms braukshanas uz latiinjameriku sev staadiijos priekshaa Andu kalnus, ar nepieejamaam virsotneem, kuraas apmetushies un virs kuraam lidinaas kondori.
Apkaart kalniem ir ezeri un tek upes. Vienaa vietaa arii uudenskritumi. Atnaaca muus apciemot arii lapsas, kas nav iipashi bailiigas un mieriigi pozeeja sauliitee. Principaa te dziivo arii pumas un ir iespeejas parkaa taas ieraudziit, bet mums shaada laime neuzspiideeja.
Peec uudenskritumiem braucaam uz kalnu otru pusi, pa celjam redzot savvaljas zirgus. Ljoti skaists skats, kaa vinji baraa briivi skrien (dazhs labs arii meetaa pakaljkaajas, cits uztaisa Ferari embleemas profilu) pa dzeltenzalju saules apspiideetu plashu liidzenumu ar sniegotu virsotnju kalniem fonaa. Vareeja sajusties kaa Marlboro cigareshu reklaamaa (labaakaas pasaulee peec manaam domaam).
Savukaart, kalna otraa pusee ir nevaldaams veejsh un ledaajs, aisbergi un saliidzinoshi lieli vilnji ezeraa. Te mums tika iedota pusotra stunda skatu vietu izstaigaashanai. Veejsh nes no kaajaam nost, kad uzkaapu maza kalna virsotnee. Pilniigs pretstats tai jaukajai saulainajai un bezveeja zelta pljavu ainavai, kas valdiija pirms tam. Sheit redzeeju cilveekus, kas meklee piedziivojumus un braukaa pa nemieriigajiem uudenjiem ar kanoe. Sheit arii redzeeju kondorus, kaa tie planee pret veeju un visaadi meegjinaaju tos caur binokli nofotograafeet. Diemzheel nekas praatiigs nesanaaca, veel neesmu apguvis binokljfotograafeeshanas tehniku. Mociijos, mociijos, bet nekaa, un beigaas man jau bija jaaskrien atpakalj uz satikshanaas vietu. Domaaju, ka atkal buushu nokaveejis un licis visiem uz sevi gaidiit. Aizelsies skreeju atpakalj, bet izraadiijaas neviens nekur nesteidzaas un es pat netiku lamaats. Mums vispaar shoreiz bija taada laba grupinja - es, KK (kuram peec visiem meerfija likumiem tika labaakaa vieta mashiinaa), viens japoza, viens kitajoza no Honkkongas un jauks argentiinieshu paaris, kuri te pavada medusmeenesi, tikko appreceejushies - dzheks daudz jaunaaks par savu sievu un izskatiijaas ljoti laimiigs, daudz runaaja, laigan angliski ne iipashi labi, bet nu centaas tikuntaa.
Kopumaa jaasaka lieliski pavadiita diena, un Andu kulminaacija, to grandiozs nosleegums.

Patagonijas ledaaji un spicie kalni

2008-05-21T18:53:00.000-07:00

No Valdesa pussalas braucaam taalaak, lejaa uz dienvidiem uz pilseetu Rio Galjegas. Diemzheel uz dienvidiem nepaliek siltaaks kaa Kaarlis gaidiija. Diemzheel atrodamies dienvidu puslodee un te viss ir kaajaam gaisaa - vasaraa ir ziema un ziemaa vasara. Uz Rio Galjegas braucaam 29 stundas, mans personiskais rekords (tagad ar smiekliem atceros laikus, kad uzskatiiju 5 stundu braukshanu uz Tallinu par mociibaam - veel viens pieraadiijums, ka cilveeks speej pierast pie visa). Vispaar bija paredzeets braukt ap 20 stundaam, bet pa celjam saaka baigi snigt un mees 7 stundas nostaaveejaam diikstaavee. Autobusaa noskatiijaamies ljoti daudz filmas. Kad beidzaas autobusa filmu kolekcija, pasazhieri saaka vilkt aaraa saveejaas. Bija viena mammiite (17 gadi) ar triis meeneshu vecu beernu un plashu shausmu filmu kolekciju. Bija veel vismaz 2 siikie, taapeec autobusaa pastaaviigi kaads bljaustiijaas, ieskaitot laimiigos vecaakus. Filmas shajaa celjojumaa esmu paarskatiijies, paarsvaraa filmas ir OK, bet ir gadiijushaas arii sliktas valstis, kur cienjaa ir Zhans Klods van Damme jeb veel sliktaak Dolfs Lundgrens, un tad nezin kur likties. Tomeer neviens nav tik slikts kaa viens nigu paaris, kas uznjemas B kategorijas filmaas. Vinji bija populaari kaadaa no ieprieksheejaam valstiim, bet vairs nevaru atcereeties kuraa. Iebraucot Chiilee mani arii nedaudz paarsteidza autobusa filmu izveele - gaishaa dienas laikaa tika raadiits Zaagjis 4. Tas taa par filmaam. Karoche atbraucaam uz to Rio Galjegas, kas ir regjiona centrs un diivainas sagadiishanaas peec arii garlaiciiga pilseeta, kuraa ir nepamatoti daargi hostelji un auksts laiks (ap -10 C vareeja buut). Tas bija pietiekams iemesls, lai dotos prom no shejienes. Vieniigais interesantais sheit bija luksofors, kas briidina cilveekus par izmainjaam ozona liimenii, jo pilseeta atrodas tuvu Antarktiidai un to ietekmee slavenais ozona caurums.
Taatad braucaam taalaak uz Kaljafati, pilseetu pie Argentiinas ezera. Shii pilseeta dziivo no tuurisma un galvenie tuurisma objekti sheit ir ledaaji un jo iipashi populaaraakais no tiem un viens no Argentiinas simboliem - Perito Moreno ledaajs. Atbraucaam uz Kaljafati pa skaistu celju (taa beigu posmaa), kas no augstaaka liidzenuma iebrauca zemaakaa liidzenumaa un taalumaa saules apspiideeti reegojaas andu kalni, kas sheit ir ar ljoti iipatneejaam spicaam virsotneem. Esam sheit ziemaa taapeec nav daudz cilveeku. Kaljafatee apmetaamies vienaa no labaakajiem hosteljiem kaadaa esam bijushi par supercenu un mums te uzreiz piedaavaaja braukt skatiities Perito Moreno ledaaju naktii, jo tieshi bija pilnmeeness nakts. Taa mees arii aizbraucaam un apskatiijaam sho dabas briinumu meeness gaismaa pa celjam redzot arii paaris dziivnieku - piemeeram, smirdiigo skunksu, ko ieprieksh nebiju nekad redzeejis. Diezgan lempiigs, taapeec taads smirdiigs. Apskatiijaam ledaaju peec tam citaa dienaa arii dienaa. Skaists un iespaidiigs, ko tur teikt, kaa balta gara 60 m augsta un kilometriem bieza siena, kas ieiet ezeraa, liekas, ka atrodies kautkur Antarktiidaa. Apskatiijaam to gan no pussalas, kurai shis ledaajs pieskaras, gan arii nobraucaam gar to ar kugjiiti. Pa ezeru peld vairaaki no ledaaja atskaldiijushies aisbergi. Ledaajaa ik pa laikam notiek kustiibas un luushana, kas rada troksni. Paarsvaraa visi shie procesi notiek aizkulisees kautkur ledaaja iekshienee, bet gadaas, ka ar bliikshkji uudenii ieluust arii ledaaja redzamaa mala. Taisniibas labad gan jaasaka, ka lai arii ledaajus redzu retaak, kalni tomeer mani aizrauj vairaak. Ap ledaaju ir vairaaki sniegoti kalni, ir arii vairaaki ledaaji, bet ekskursijas uz tiem ir sameeraa daargas, taapeec iipashi neaizraujamies. Peec ledaajiem biju sataisiijies braukt uz pilseetu Chaltenu, pie kuras atrodas interesants kalns ar spicaam virsotneem un apkaart dazhaadam takaam, kur veikt paargaajienus. Diemzheel taa bija sagadiijies, ka tajaa dienaa raadiija chempionu liigas finaalu, kursh beidzaas tikai peec pagarinaajuma un liidz ar to nokaveeju savu autobusu. Bet nu nav liela beeda, jo taadi pashi kalni ir arii Chiilee, Torres del Paine parkaa uz kurieni arii devaamies taalaak. Peedeejaa bilde jau ir no Chiiles, ezers pie pilseetas Puerto Natales.

Patagonijas ezeri un pussala Valdez

2008-05-16T09:32:00.000-07:00

Taatad braucam taalaak un esam nonaakushi pie regjiona, ko sauc par Patagoniju. Shis regjions ir visa Argentiinas un Chiiles dienvidu dalja saakot kautkur no pilseetas Bariloche, un tajaa jaabuut ljoti skaistai un iipatneejai dabai. Saakumaa devaamies uz pilseetu Valdivia, kas atrodas pie Klusaa okeaana un taatad atrodas Chiilee. Shii pilseeta bija peedeejais spaanju konkistadoru nocietinaajums dienvidos un taapeec pirmais, ko sheit izdariijaam bija braukshana uz shiem nocietinaajumiem, kas izveidoti par muzeju. Peec muzeja braucaam atpakalj uz centru, kur pie zivju tirgus (kas atrodas pie uudens) sastapaam ljoti lielus juuras lauvas - kaartiigi trekni dziivnieki, kam shajaa aukstumaa nav probleemu un kas uudenii filigraani peld kontrastaa ar mociishanos, kas noveerojama uz sauszemes. Vairaak Valdivijaa nekas interesants nenotika, un mees devaamies taalaak uz Patagonijas ezeru rajonu, kam peec aprakstiem graamataas jaabut ljoti skaistam. Ezeru rajons tieshaam bija skaists, pilns ar ezeriem, ko tur sleept. Mazliet atgaadina Norveegjiju, uudenji un kalni. Vieniigais atshkjiriigais bija tas, ka te bez parastajiem kalniem ir arii daudz vulkaanu, kas padara skatu veel labaaku un mazliet futuuristisku (kosmisku). Veicot celju atpakalj uz Argentiinu braucaam vienam no vinjiem tieshi garaam. Argentiinaa palikaam San Martinaa, pilseetinjaa, kas ir sleeposhanas kuurorts, bet sezona saakas tikai no juunija. Pilseeta smuka ar veikaliem un maziem restoraaninjiem, paarsvaraa skaistaas koka maajinjaas. Tipiska sleeposhanas kuurorta pilseeta. Shii pilseeta arii atrodas ezera krastaa un arii sheit uzkaapjot kalnaa bija lieliski skati uz ezeru. Te saeedaamies arii bulochkas, kas Argentiinaa ir leetas un garshiigas. Ljoti garshiiga sheit ir arii galja. Argentiina ir galjeedaaju paradiize (vegjetaarieshu elle?). Neesmu baigais galjeedis, tomeer speeju noveerteet vieteejos razhojumus.

Peec San Martinas devaamies uz Barilochi pa celju, kas pilns ar skaistiem skatiem. Diemzheel mums ne iipashi paveicaas ar laiku, jo bija apmaacies un lietains. Nonaacaam Barilochee, laiks taads pats un noleemaam doties taalaak. Diemzheel muusu plaanus apgruutina tas, ka pa celjam no Bariloches uz Ushuaiju (muusu gala meerkji Argentiinas dienvidos) Chiiles teritorijaa ir vulkaans, kas shobriid ir aktiivs, pat paaraak aktiivs, un vinja deelj nenotiek neviens iekshzemes lidojums uz Chiiles un Argentiinas dienvidiem un arii autobusu kustiiba ir ierobezhota.

Izleemaam doties uz austrumiem - uz Valdesa pussalu, kas ir ljoti bagaata ar juuras dziivniekiem. Vieniigi atbraucot sheit noskaidrojaam, ka esam pashaa neizdeviigaakajaa laikaa, jo nav sezona ne valjiem, ne pingviiniem. Principaa valjus jau ir iespeejas redzeet, ja paveicas, bet tikai no krasta, jo sezona saakas tikai juunijaa un saakot no taa arii tiek organizeetas tuures ar kugjiem. Neskatoties uz to panjeemaam tuuri pa pussalu un mums baigi paveicaas - redzeejaam ljoti daudz valjus (6us) pie pasha krasta plunchaajamies. Faktiski vinji laiski peldeejaas tikai 10 liidz 20 m no mums (tas ir no krasta), ik pa laikam paraadot spuras, asti un galvu, ne tikai muguru. Izskatiijaas, ka shie patieshaam izbauda peldeeshanos un nekur nesteidzas. Mazliet dziljaak valji taisiija pigorus ar astes pacelshanu gaisaa un leenu ienirshanu atpakalj uudenii, kas tuuristiem taa patiik. Arii man. Shos valjus sauc par Southern right whales, mute kaa shuuplaade. Valju skatiishanaas notika ap saulleekta laiku, kas padariija to veel patiikamaaku. Pavadiijaam kaadu stundu skatoties valjus un es labpraat buutu uzkaveejies veel vairaak, bet citi grupas biedri mani steidzinaaja doties taalaak. Taalaak braucaam dziljaak iekshaa pussalaa. Pa celjam redzeejaam ljoti daudz aitu, kuraam te shajos itkaa skarbajos apstaakljos ljoti patiik (man skjiet). Vinjas mieriigi un briivi diedelee pa milziigiem kjeerpjainiem bezkokainiem liidzenumiem biezhi vien mashiinas priekshaa shkjeersojot celju. Ar vinjaam sho platiibu dala peedeejais lamu veids, ko ieprieksh nebiju sastapis - Huanako (paareejie veidi ir Lama, Alpaka un Vikunja). Huanako ir skaista, mazliet atgaadinaaja stirnu, kad taa skaisti skrien pa lauku. Veel redzeejaam dienvidamerikas strausu, bet tas ir ljoti bailiigs. Atliek izliist no mashiinas un meegjinaat nofocheet, kaa putns jau gabalaa. Veel redzeejaam eergli un zakjiem liidziigus tipus. Nonaakot pie juuras, redzeejaam arii juuras lauvas un juuras zilonjus (ronja veids). Juuras lauvas bija aktiivas, to starpaa ljoti labi vareeja saskatiit macho, tas ir, ciema vecaako, kas visus izkomandee. Taa es kljuvu par liecinieku tam, kaa macho dzenaaja siikos juuras lauveenus peldeeties. Un veel macho bija dzelteni zobi (tagad saprotu kaapeec vinji izveeleejaas bebra kungu). Juuras zilonjus redzeeju pirmo reizi, tie ir ljoti lieli, var sasniegt 5 m garumu un 4 t svaru. Bez tam juuras zilonji ir baigie dziljuudens peldeehsanas chempioni, jo var peldeet pat 1500 m dziljumaa. Jaasaka gan, ka vinju uzvediiba aarpus uudens ir man nepienjemama un to vareetu noveerteet ar atziimi "neapmierinoshi", jo vinji to vien dara kaa gulj. Es vinjus veeroju pusstundu un kaa galvenos hailaitus (spilgtaakie momenti) varu atziimeet: 1) viens zilonis pakustinaaja pakaljkaajas, 2) cits mazliet pieceela galvu, 3) un visbeidzot viens boliijaas uz maniim kaa es bolos uz vinjiem un man liekas pamirkshkjinaaja acis. Veel sheit redzeeju kautkaadus putnus, kuri no taaluma izskatiijaas taakaa pingviini. Ne tikai izskatiijaas, bet arii staigaajot kusteejaas kaa pingviini sveroties no vienas puses uz otru. Probleema taada, ka shajaa laikaa te pingviinu nav, taapeec es nevareeju taa vienkaarshi aiziet, man bija jaapieraada, ka tie nav pingviini. Taa es tur atkal pusstundu uz vinjiem ar binokli blisinaajos un meegjinaaju savaakt neapgaazhamus pieraadiijumus, ka tie nav pingviini. Tomeer vinji turpinaaja teelot pingviinus un es ilgi nevareeju aiziet no taas vietas (bet bija jaasteidzas, jo mums shai vietaa bija atveeleeta tikai stunda, un es jau biju pavadiijis pusstundu gaidot briinumus (aktivitaates) no juuras zilonjiem, bez tam jau tuures saakumaa pie valjiem biju ieguvis sliktaa dzheka reputaaciju, jo pretojos braukshanai prom). Beigaas viens no shiem partizaaniem izgaazaas, paraadot savu kaklu, kas nebija kaa pingviinam un es vareeju mieriigi doties taalaak. Vispaar dazhus pingviinus redzeeju, bet beigtus. Tas arii skaitaas. Vispaar par pingviiniem man nav taada beeda, jo tos ieprieksh jau esmu redzeejis. Vairaak nozheeloju to, ka nav sezona Orkaam jeb Killer valjiem (valjiem slepkavaam), kas gan iisteniibaa nav viss valji, bet gan delfiini ar lieliem zobiem (skelets izskataas peec T-rex dinozaura, iechekojiet zobus kautkur internetaa). Gan jau ka visi shos dziivniekus atceras no filmas "Briiviibu Villijam 2". Ljoti interesanti, civilizeeti un gudri dziivnieki. Orkas ir ljoti izplatiiti dziivnieki, esot pat vidusjuuraa, taapeec itkaa jau veel buus iespeeja tos kautkur redzeet (nebriivee tos esmu redzeejis). Tomeer sheit Valdez pussalaa (un nekur citur) vinji veic vienu no paarsteidzoshaakajaam darbiibaam dziivnieku pasaulee - vinji mediijot juuras lauvas ar vilni izpeld krastaa un pakjer kaadu krastaa esoshu juuras lauvu, uz laiku uzturoties iesprostoti krastaa un gaidot naakamo vilni, ar kuru atgriezhas atpakalj okeaanaa. Sho skatu gan nav tik viegli ieraudziit arii sezonaa. Faktiski shie radiijumi ir juuras karalji, jo atrodas bariibas kjeedes virsotnee, un uzbruuk pat haiziviim un valjiem.
Veel redzeeju brunjnesi, kas naaca pie tuuristiem dinjgjeleet paartikas produktus. Normaals chizhs. Mazliet spalvains, bet meiteneem jau taadi patiik.
Peec pussalas apmekleejuma braucam taalaak uz dienvidiem uz "siltajaam zemeem", uz Uguns zemi un taa taalaak, bet par to naakoshreiz.

Santjago un piepilseetas

2008-05-09T16:10:00.000-07:00

Esam atpakalj Chiilee. No Mendozas atbraucaam pa skaistu celju, kuraa galvenais objekts neapshaubaami bija

Akonkagva - ameriku augstaakais kalns, kuru sheit esmu nofotograafeejis (bildee fonaa mazliet aiz maakonja). Bez shii kalna bija arii citi skaisti un augsti kalni, un arii vairaaki sleeposhanas kuurorti, kuri gan veras valjaa tikai saakot ar juuniju. Taakaa esam nedaudz par agru. Sheit esot ljoti labs sniegs, un ir autoritaates, kas uzskata shejienes sniegu par labaako (miikstaako) pasaulee. Bija pa celjam arii viens smuks ciems - laikam Upsalata sauc, kur var braukaat ar zirgiem un izbaudiit skaisto apkaartni - skaistus kokus un sniegotos kalnus.

Uz Chiiles robezhas atkal bija chakareeshanaas ar visaam vinju somu paarbaudeem, bet nu nonaacaam Santjago bez starpgadiijumiem. Santjago diezgan moderna pilseeta, taada Maskavas tipa, lielaam ielaam un pamatiigaam celtneem un plashumiem, bet neizceljas ar kautko iipashu. Vieniigais, kas droshvien paliks atminjaa ir kalni pashaa pilseetaa, no kuriem var paarredzeet pilseetu. Bijaam uz diviem taadiem. Pirmajaa braucaam augshaa ar funikulieru (vagoninji) uz virsotni, kuraa bija liela jaunavas Marijas statuja, kura izpletusi rokas pret pilseetu (peec maniem noveerojumiem shaada statuja ar kaadu no sveetajiem ir gandriiz katraa sevi cienoshaa pilseetaa ar kalnu) un lejaa braucaam ar gaisa tramvaju. Otrais kalns ir mazaaks, bet tas atrodas pashaa centraa un izbuuveets kaa taads tornis ar daudzaam shauraam ejaam. Shii vieta aciimredzot domaata miilniekiem, jo sheit bija pilns ar paariishiem, kuri kalna parkam sleedzoties ciet (uz nakti to sleedz ciet) paraadiijaas no visaam malaam. Sheit uztaisiijaam paaraak daudz bildes ar pilseetu un noskatiijaamies saulrietu. Peectam veel palikaam un izbaudiijaam pilseetu nakts uguniis. Naktii ljoti smuki, kad taalu, taalu, cik vien var redzeet spiid ugunis, taakaa zvaigznes kosmosaa. Sheit palikaam ilgaak nekaa es buutu veeleejies, jo KK saaka taa pa iistam testeet savu jauno fotokameru. Jaasaka, ka vinjam sanaaca apbriinojami labas bildes.

Santjago iedziivotaaji, kaa jau lielpilseetaa, ir aatraaki nekaa citur satiktie chiilieshi, tomeer kopumaa rodas iespaids, ka chiilieshi ir leeniiga tauta. Vispaar cilveeki nav iipashi smuki, ir arii diezgan daudz panku un metaalistu, daudziem patiik valkaat melnas dreebes.

Peec Santjago devaamies uz klusaa okeaana piekrasti, uz lielaako ostu Valparaiso. Man godiigi sakot Valparaiso nepatika. Valparaiso ir kalnaa buuveeta pilseeta, mazliet atgaadina itaalju pilseetinjas vidusjuuraa, kas ir OK, pat interesanti. Bet man nepatika piekraste, kas ir paaraak ruupnieciska, un nepatika arii visur grafiti aprakstiitaas maajas un seetas. Interesantaakaa vieta no kultuuras viedoklja bija Pablo Nerudas maaja-muzejs kalnaa, no kura paveeraas skats uz okeaanu. Veel interesanta vieta bija pamestais cietums pilseetas viduu. Peec KK staastiitaa shii ir anarhistiskaakaa pilseeta Chiilee. Bija taa, ka te vairaak cilveeki taadi alternatiivie. Valparaiso vienaa no parkiem bija arii shis jokainais koks (bildee).

Netaalu no Valparaiso atrodas arii Klusaa okeaana viens no lielaakajiem un labaakajiem kuurortiem Vinja del Mar. Aizbraucaam arii uz turieni. Shii vieta bija citaadaaka - normaala pludmale, palmas, restoraani, kazinchiki, smukas maajas un sakopta apkaartne. Te man patika, ja neskaita vienu atgadiijumu, kad netiishaam iekaapu okeaanaa (nu faktiski mani paarsteidza un uzlija virsuu liels okeaana vilnis), lai pataustiitu cik auksts uudens. Peectam visu dienu naacaas staigaat slapjaam botaam.

Tagad jau virzamies uz Patagonijas pusi, esam tiktiko shkjeersojushi ´Kapteinja Granta beernos´ tik svariigo 37 paraleeli un apmeeram pa to arii virziisimies uz austrumiem, uz Argentiinu.

Chiiles un Argentiinas ziemelji

2008-05-02T07:11:00.000-07:00

Ieprieksheejais staasts apraavaas uz Chiiles-Boliivijas robezhas, taapeec shis saaksies tieshi tur, shai aukstajaa kalnainaajaa apviduu. Sheit muus savaaca autobuss no Chiiles puses. Uzreiz bija pirmais paarsteigums - Chiilee nevar iebraukt ar eedamo, dziivniekiem un dazhaadu tipu amatnieciibas izstraadaajumiem. Tas taapeec, ka vinjiem ir ljoti stiprs zemnieciibas sektors un arii dabiski skjeershlji pret aarpasauli (andu kalni), un vinji var reaali ciiniities pret no citaam valstiim ievazaataam slimiibaam. Naacaas atbriivoties no kokas lapaam un koka mizaam, kuras staipiiju jau no Amazones dzhungljiem, naacaas apeest arii vairaak aabolus nekaa gribeejaas, bet nu OK. Nonaakot Chiilieshu pusee no Boliivijas, muus uzreiz gaidiija spilgti kontrasti. Kaadus lielaakais 500 m aiz robezhas saakaas labaakaas kvalitaates celsh, ko shai celjojumaa esmu redzeejis, pashi chiilieshi leeniigi, brauc uzmaniigi, robezhskjeersoshna ljoti kaartiigi peec saraksta. Te interesanti ka, uz celja malaam ir krustinji (kaa arii citaas valstiis) un vinjiem blakus atstaati (vai izlikti) sadauziitu mashiinu vraki, kaa biedeeklji aatrajiem brauceejiem. Uz robezhas muus laipni, bet kaartiigi izkratiija, un man par laimi neko neatnjeema.

Taa nonaacaam pilseetaa San Pedro de Atakama. Celsh uz to bija ljoti interesants, jo braucaam no kalniem uz lielu liidzenumu, ko ieskauj kalni (dazhi ar sniegotaam galotneem). Atakama ir sausaakais tuksnesis pasaulee, te ir vietas, kur lietus nav raadiijies vairaakus gadsimtus. Pati pilseetinja taada mazinja un jokaina, bet patiikama. Es pa dienu atguleeju ieprieksh neguleeto, bet vakaraa kopaa ar taam 3 anglju meiteneem no otras mashiinas un vienu holandieshu meiteni gaajaam skatiities zvaigznes. Zvaigznes braucaam skatiities organizeetaa tuuree, kas aizved uz tumshu vietu nostaak no pilseetas, kur dziivo viens francuuzis ar savu sievu un 6 palieliem teleskopiem. Es jau pirms tam zinaaju, ka noteikti gribeeshu aizbraukt shaadaa tuuree Atakamaa, jo sheit redzamiibas un laika paredzamiibas deelj ir viena no labaakajaam vietaam pasaulee, lai noveerotu zvaigznes. Atakamas tuksnesii ir izvietotas arii nopietnas observatorijas. Un taa es tagad piepildiiju savu meerkji un skatiijos zvaigznees. Francuuzis bija diezgan sakariigs, vinsh sho tuuri veic jau vairaakus gadus, liidz ar to taa ir nosliipeeta, un ar humoru (kas gan beigaas jau likaas par daudz). Saakumaa pastaastiija par kosmosu, par zvaigznaajiem, zvaigzneem, miitiem, pasaules uzskatiem utt, bet peec tam deva skatiities teleskopos. Debesis ljoti skaidras, redzeeju saturnu (to vareeja arii focheet) un jupiteru, spilgtaako zvaigzni, ko no muusu planeetas var redzeet, bet ko Latvijas pusee neredzam (Sirius), arii mums tuvaako zvaigzni Alfa Centaurus, Skorpiona izteiksmiigo zvaigznaaju, globulaaro klasteri, gaazes nebulu (mana vakara favoriite), galaktikas (vareeja redzeet spiraales, bet pavaaji), vienu zvaigznaaju, kur bija dazhaadu kraasu zvaigznes un veel sho to. Ljoti labi sheit var redzeet piena celju. Shai puslodee var redzeet muusu galaktikas centru (tas noziimee plataaku piena celju vienaa pusee). Karoche bija interesanti, pat anglju meitenes bija apmierinaatas.

Naakamajaa dienaa jau devaamies prom uz Argentiinu, uz Saltas pilseetu. Salta arii koloniaalaa pilseeta, pastaigaajaam te pa centru, pa gaajeeju ielinjaam, diezgan sakariiga. Cilveeki te ljoti draudziigi. Naakamajaa dienaa peec atbraukshanas bija diena pirms briivaa 1. maija, taapeec visi brauca tuseet, iznjemot KK (jo vinjam naakamajaa dienaa bija sarunaata viina tuure uz kuru es negribeeju braukt). Mani draudziigaa hostelja meitene arii uzaicinaaja un es kautkaa ljoti aatri piekritu. Saakumaa braucaam iesildiities uz citu hosteli, kur muus jau gaidiija vairaaki citi tuseetaaji, diezgan raibs sastaavs, pirmkaart jau pajaunais hostelja iipashnieks ar pilniigi nodzertu seju. Izskatiijaas, ka dzheks tusee vismaz 6 dienas nedeeljaa un vinjam ir konkreeti viss piegriezies un uz visu ir po. Bez vinja bija hostelja iemiitnieki, neinteresantas anglju un amerikaanju meitenes un paarsvara anglji. Veel bija viens kechua runaajosh pavecs tips no Boliivijas, nezinu vinja dziives staastu un kaa vinsh te nokljuvis, bet izskatiijaas, ka vinsh ir haljavshchiks, kas dzeera daudz haljavnaa viina un negribeeja veelaak maksaat savu taksha dalju (taa tika novelta uz neko nefiltreejosho piedzeerusho iiru). Karoche vinsh pie visiem liida un baazaas ar savu ¨Priekaa¨ kechua valodaa. Vienaa briidii 2 anglji un iirs saaka stulbu diskusiju par futbolu. Shai dienaa bija notikusi Chelsea-Liverpool chempionu liigas speele, kuru arii es ar lielu interesi noskatiijos, un diskusija bija par to. Diezgan smiekliigi, jo vechi bija piemetushies un savaa snobiskajaa anglju akcentaa dzhentlmeniski nopietni diskuteeja un runaaja glupiibas. Kautkaa diskusija neievirziijaas pareizajaa gultnee un viens no diskuteetaajiem - iirs bija apleejis angli ar viinu (kursh te tika piedaavaats lielos daudzumos), laikam Zhirinovska stilaa, un tad vinji joprojaam dzhentlmeniski viens otru meegjinaaja argumenteeti noniecinaat. Protams neviens nepiekaapaas, bet bija laiks doties uz tusinju vietu - ielu, kur disloceejas visi klubi. Pa celjam taksii, kuraa man nepalaimeejaas braukt kopaa ar iiru, kuram joprojaam biistami rokaas bija viina pudele, hostelja meiteni un boliivieti-haljavshchiku, saakaas veelviena neaugliiga diskusija, kuraa iirs bija saklausiijis liidziibu starp eebreju hebrew valodu un inku kechua valodu. Diskusija turpinaajaas veel uz klubu ielas un paarauga citaas stulbaas, smiekliigaas diskusijaas. Kautkaa mums vienaa briidii palaimeejaas atbriivoties no iira, jo vinja draugi savaa paarsteidziibaa vinju panjeema savaa paspaarnee. Gaajaam uz vienu no klubiem. Klubs normaals, bet sasodiiti pilns, te nav kur kaaju nolikt, nerunaajot par dejoshanu. Nesaprotu, kaa sheit nesaakas masveida kautinji. Neredzeeju nevienas nesaskanjas, pats uzkaapu paaris cilveekiem uz kaajaam un nesekoja nekaada negatiiva reakcija. Vispaar liekas, ka cilveeki sheit ljoti iecietiigi un bez jebkaada stresa. Nezinu kaa vinji to panaak.

Naakamajaa dienaa devaamies jau uz citu pilseetu - Kordobu, Che Guevaras dziivesvietu, bet kas galvenais - te dziivo arii Argentiinas labaakais tenisists Davids Nalbandjans. Neilgi peec iebraukshanas jau redzeejaam vinju reklaamaas. Redzeejaam arii Che uzrakstus ¨Che vive¨ (¨Che dziivs¨ latviski, kautkas liidziigs ¨Coi zhiv¨) un taa taalaak. Man Kordoba patiik, patiik arii taas iedziivotaaji. Kordoba ir moderna pilseeta, te pat ir trolejbuss, protams netik sazarotas liinijas kaa pie mums, bet nu viena liinija vismaz ir. Tramvaja nav, pat metro nav. Bet savaadaak OK. Che Gevaras gars sheit tik tieshaam ir dziivs, cilveekiem patiik gjeerbties 70 gadu stilaa, mazliet shiziigi. Te ir viens bikshu stils meiteneem, kas man ljoti nepatiik - taadas bikses kaa klauniem cirkaa (augshaa baigi plataas un apakshaa pilniigi piegulj pie potiiteem). Bez tam daudzaas vietaas tiek paardota komunistu literatuura, kaa Marksa ¨Komunistu manifests¨, Lenina darbi un biograafija, Kubas ciinjas un pilns ar graamataam pa Che. Veel vienaa parkaa visu laiku ir nometinaajushies Argentiinas patrioti, kas informee tautu par Folklendu salaam (kuras argentiinieshi saukaa par islas Malvinas), atainojot angljus ne paaraak labaa gaismaa un paardodot literatuuru un noziimiites, vaacot parakstus. Apkaart Argentiinas karogi un plakaats, kuraa atainots Lielbritaanijas karogs kaashu krusta formaa. KK teica, ka shie dzheki te bijushi arii pirms 2 gadiem.

Kordobaa satikaam arii 4 forshas argentiinieshu meitenes no Buenasairesas, kas sheit atbraukushas uz briivdienaam. Bijaam ar vinjaam uz vienu klubu, kur atkal sastapaamies ar veco probleemu - klubaa atkal ne no vietas nevar pakusteeties, es taa arii nevaru atraadiit savas jaunaas kustiibas. Pilniigs p.

Vienu dienu pavadiiju staigaajot ar argentiinieshu meiteneem pa veikaliem. Ir vairaakas gaajeeju ielas, kuras pilnas ar veikaliem. Veel ir taads kaa maakslas izstraadaajumu un amatnieciibas tirdzinsh briivdienaas. To tad arii kopiigi (bet bez KK) apmekleejaam. Naacaas staigaat pa visaadiem sievieshu veikaliem, kas varbuut nebija baigi interesanti, bet vismaz neradaas veeleeshanaas kautko nopirkt. Vieniigi vienaa vietaa pagadiijaas Indiana Dzhonsa aadas cepure, baigi labaa, bet tomeer notureejos un nenopirku. Veel vienaa vietaa All blacks regbija krekls 2 izmeeri pa lielu. Tie tad arii bija vieniigie mani kaardinaajumi. Bet savaadaak bija jautri, daudz ko uzzinaaju par Argentiinu.

Peedeejaa dienaa aizbraucu arii uz Che Guevaras muzeju, kas atrodas vinja beerniibas maajaa, kuraa vinsh dziivoja 6 gadus. Maaja atrodas pilseetinjaa Alta Gracia stundas attaalumaa no Kordobas. Vinja gjimene paarceelaas uz shejieni, jo mazajam eernijam bija astma un bija vajadziigs svaigs gaiss, un kaa es pats paarliecinaajos, tas te ir pietiekamaa daudzumaa. Muzejs taads mazinsh, bet ar daudz bildeem, biograafiju un mazaa Eernija pierakstiem. Izraadaas Che bijis divu ljoti karstasiniigu tautu (ar pasaulsslavenu terorismu) asinju sajaukums - iiru un basku. Tas man bija jaunums. Paareejo vairaak vai mazaak jau kautkur biju lasiijis. Che Guevara ir viens no latiinjamerikas izteiktaakajiem simboliem un man liekas, ka arii pasaules populaaraakais foto ir tas ar Che.

Taalaak ar nakts autobusu devaamies uz pilseetu Mendosa. Nakts autobuss lielisks - guli gandriizvai taakaa gultaa - plats kreesls, var gandriiz izstiept kaajas, atlaist malu gandriiz liidz horizontaalam staavoklim. Atbraucaam un man Mendosa uzreiz iepatikaas. Taa atrodas Andu kalnu pakaajee, taalumaa redzami sniegoti kalni, kas sasniedz 6800 m augstumu. Relatiivi tuvu pie Mendosas sezonaa (driiz saaksies, bet veel nav) var arii sleepot, te ir latiinjamerikas labaakie sleeposhanas kuurorti. No Mendosas arii saakas ekspediicijas uz amerikas abu kontinentu augstaako kalnu Akonkagvu (ap 6960 m). Bet galvenais, kas man Mendosaa patiik ir taas daudzie parki un plataas ielas, kuru malaas sastaadiiti lieli koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielaam. Sheit pavadiijaam 2 dienas. Pirmajaa dienaa noiireejaam ritenjus un izbraukaajaam pilseetas galvenaas vietas. Otrajaa dienaa es vienkaarshi staigaaju pa ielaam un baudiiju silto (Latvijas) pavasariigo laiku, bet nu tas nav nekas iipash, taapeec nav iisti ko rakstiit. Turpmaak vispaar buus gruutaak aprakstiit notikumus, jo nebuus vairs taadu kontrastu. Esam iebraukushi attiistiitaas, eiropeiskaas zemees, kas dziivo un domaa liidziigi mums. Neskatoties uz to joprojaam izbaudu arii sho latiinjamerikas dalju - argentiinieshi man ljoti patiik, vinji ir netikai ljoti civilizeeti, bet arii ljoti atsauciigi un labdabiigi. Vismaz pagaidaam, veel jaaskataas kaa ir galvaspilseetaa Buenosairesaa. Kaadreiz domaaju, ka argentiinieshi ir ljoti iedomiigi (taa vismaz man bija staastiijushi citi latiinjamerikaanji), tomeer sheit Argentiinaa ar sho iipashiibu neesmu sastapies.

Riit atkal brauksim uz Chiili (uz galvaspilseetu Santjago) un tad no turienes uz leju uz Patagoniju.

Uyuni saalsezers

2008-04-30T20:00:00.000-07:00

Peec ilgaaka laika atkal jaasaka labdien. Atlicis peedeejais Boliivijas ieraksts, kas paarsvaraa buus par vienu vietu - Uyuni 12 tkst kv km lielo saalsezeru, Boliivijas lielaako dabas briinumu un laikam jau tuuristu lielaako pievilkshanas objektu. Bet saakumaa par to kaa nokljuvu liidz shai vietai.

Atpakalj uz Boliiviju braucaam no Paragvajas un tikai taapeec, lai vareetu apskatiit saalsezeru. Pa celjam iegriezaamies veel 3 Boliivijai noziimiigaas pilseetaas - Kamiri, Sukree un Potosi. Saakumaa iebaucaam Kamiri, pilseetaa, kuraa nesen bija nemieri. Shii pilseeta ir naftas ieguves centrs un taapeec ir viena no Santa Kruuzas regjiona autonomijas pieprasiitaajaam, negribot daliities ar paareejo nabago Boliiviju un patureet vairaak naudas savam, bagaatajam regjionam. Valdiibai (arii prezidentam, indiaaniitim Evo Moralesam) tas protams nepatiik, taapeec rodas sadursmes. Visam bagaatajam Santa Kruuzas regjionam driiz buus referenduma balsojums par autonomiju, pa teljuku iet reklaamas, pozitiivisma kampanjas. Bet tad, kad mees iebraucaam nekas neliecinaaja par jebkaadiem saspiileejumiem. Kamiri ne ar ko iipashu neizceelaas, ja neskaita vairaakus pieminekljus naftas atradneem un taas stradniekiem un negarshiigaako, sinteetiskaako ziepjuudens sulu pasaulee, ko naacaas dzert pusdienaas.

No Kamiri pilseetas devaamies taalaak uz Sukri. Braucaam ar autobusu pa suudiigu zemes celju. Kratiijaamies taa vismaz 10 stundas pa nakti, diezgan debiili, bet dazhbriid bija skaisti kalnu skati. Iebraucaam Sukree agri no riita un bija probleema dabuut hoteli uz mums pienjemamiem noteikumiem. Pastaigaajaam pa pilseetu, man vinja ne ar ko iipashu atminjaa nepaliks. Itkaa bija viena normaala skatu vieta, viens normaals parks, bet savaadaak neko iipashu shai Boliivijas teoreetiskajaa galvaspilseetaa (skaitaas galvaspilseeta, bet pat valdiiba te neatrodas) neredzu, lai gan KK ir shiis pilseetas liels fans (laikam iemesls jaameklee intangibalos - kameer es kaapu kalnaa La Pazaa, iespeejams KK sheit, noraavies no kjeedes, bez moraalaa uzrauga, veica nekjiitras darbiibas, varbuut pat izvirtiibas, bet taa ir tikai versija). Viena lieta ar ko Sukri atcereeshos gan ir autoosta uz Potosi pilseetu. Shiktik pieprasiits nekad veel nebiju bijis. Braucaam uz autoostu, lai panjemtu taksi uz naakamo pilseetu Potosi, un, izkaapjot ar somaam pie autoostas, uzreiz nokljuvaam ento brokeru varaa, kas burtiski raava uz puseem. Katrs raava uz savu mashiinu vai autobusu, apvainojot paareejos daargaas cenaas, sliktaa atieshanas laikaa un meloshanaa. Bez tam noveeroju vienu jokainu sakritiibu - visi autobusi tieshi bija gatavi atieshanai, tikai jaaaizpilda peedeejaas divas vietas, un te nu mees esam. Peec vairaaku minuushu raustiishanaas ta uz vienu pusi, ta uz otru, noleemaam iekaapt vienaa taksii, kas garanteeja tuuliiteeju atieshanu. Teoreetiski soliijums tika izpildiits, jo taksis tieshaam saaka braukt, tikai neviss uz Potosi, bet turp un atpakalj pa vienu un to pashu ielu, gaidot kameer brokeris sameklees veel pasazhierus un piepildiis taksi. Par laimi ilgi uz to nebija jaagaida un tikaam aatri uz Potosi.

Potosi man jau patika labaak nekaa Sukre. Potosi ir ljoti bagaatiiga veesture, taas simbols - Potosi kalns ir atteelots Boliivijas gjeerbonii. Potosi kalns savulaik bija lielaakais Spaanijas bagaatiibas avots, jo sheit ieguva ljoti lielu daudzumu sudraba. Potosi pilseeta savulaik bijusi bagaataakaa pasaulee. Sheit saglabaajushaas koloniaalaas celtnes, kas celtas tajos labajos laikos. Sudrabu pilseetaa ieguust joprojaam, bet ne tuvu ne tajos daudzumos, ko Spaanju laikaa. Visus shos faktus es vairaak vai mazaak ieguustu no KK (un vinsh no graamatas), taapeec, ja gribat uzzinaat kautko vairaak par tiem, lasiet luudzu vinja blogu. Vinja blogam ir vairaak politiski-veesturiskaa ievirze, kur tiek izvirziitas un apspriestas sociaalekonomiskaas probleemas. Vinsh arii buus prieciigs, jo vinjam nav neviena regulaaraa lasiitaaja. Man ir divi regulaarie lasiitaaji - mana mamma un KK mamma. Bet nu par Potosi. Potosi taatad ir viena no daudzajaam koloniaalajaam pilseetaam augstu kalnos (ap 4000 m vjl), blakus tai lielais Potosi kalns. Ir arii moderns skatu tornis, kuraa ir kafejniica un kursh leenaam griezhaas ap savu asi, diezgan forsh.

No Potosi tai pashaa dienaa, kad iebraucaam, devaamies uz Uyuni pilseetu. Atkal kratiijaamies pa zemes celju lielaa aukstumaa (jo logi no kratiishanaas visu laiku veeraas valjaa) un nokljuvaam tur pashaa naktii. Uyuni bija ljoti auksts, muusu hotelis bija ljoti auksts un vieniigais, kas tajaa briidii bija Ok bija naksniigaas zvaigzhnjotaas debesis, kur skaidri saskatiiju Oriona zvaigznaaju, ko muusu pusee (Garciemaa) nekad nevar redzeet. Bet shii teema tiks pacelta naakamajaa rakstaa. Uyuni ir pilseeta, no kuras saakas tuures pa Uyuni saalsezeru un taa apkaartni liidz Chiiles robezhai.

Uyuni saalsezeru tuuree braucaam kopaa ar KK draudzeni kolumbieti Kamillu. Veel bija Kamillas miiljaakais - turks Ahmets, vinju draugs spaanis Andres, par kuru man ir aizdomas, ka vinsh piipee zaali (jo es vismaz 3 reizes redzeeju kaa vinsh piipee zaali). Un viens dzheks, kursh pilniigi noteikti piipee zaali, un kuram beidzot bija palicis slikti, izbraukshanas dienaa palika maajaas, jo vinjam bija slikti. Liidz ar to mums dzhipaa bija daudz vietas, veel tikai shoferis un vinja sieva, pienaakumu apvienoshanas kaartiibaa arii viduveeja pavaare.

Pirmajaa tuures dienaa saakumaa aizbraucaam uz vilcienu kapseetu, un tad uz saalsezeru. Saalsezers plash, liidzens un balts. Ljoti daudz saals. Patiikami braukt ar dzhipu, izskataas taa kaa pa ledu, un brauc kaa un kur gribi pa gludu virsmu. Iebraucaam hotelii, kas pilniibaa veidots no saals, kaa tas ledus hotelis skandinaavijaa. Peec tam devaamies uz salu, kura pilna ar lieliem kaktusiem. Sala bija smuka vieta un te arii notika lielaa fotograafeeshanaas. Uyuni ezeraa ir plashas iespeejas kreatiivajai fotograafeeshanai, kas man bija patiikams atklaajums. Visvairaak no muusu grupas izceelaas turks, kas taisiija maakslas foto, izmantojot muus kaa objektus. Piemeeram foto ¨Milzis kaapj 3 cilveekiem uz galvas¨ utt. Nochekojiet KK bildes, vinjam arii ir paaris pavaaji atdarinaajumi, kas pretendee uz maakslas foto (man kaa draugam diemzheel jaabuut objektiivam un skarbam, vinja pasha labaa). Sataisiijaam ljoti daudz fotograafijas sheit, man ir vairaakas ljoti speeciigas bildes, ar veestiijumu (diemzheel man jaabuut objektiivam, nevaru buut latviski piezemeets, manis pasha labaa).

Peec salas noskatiijaamies saulrietu (so, so) un es mazliet nozheeloju, ka neesam sheit lietus sezonaa, jo tad shii vieta izskataas vienkaarshi fantastiski, kaa viens liels spogulis.

Pa nakti palikaam vienaa saals hotelii un speeleejaam pokeri. Pirmaas dienas beigaas sastriideejaas turks un kolumbiete, kuri peec tam vairs nerunaaja. Sastriideejaas, jo turks nerunaaja spaaniski, bet mees savaa starpaa pie galda kautkaa saakaam sarunaaties spaaniski, vinju negribot izspiezhot no grupas (kautkaa nepadomaajaam par to). Izraadiijaas, ka bez mums veel grupaa ir otra mashiina, kuraa seeedeeja 3 izraeelji (1 dzheks un 2 meitenes) un 3 anglieties (no kuraam 2 vaacietes) un 1 vaaciete. Ar vinjiem nerunaajaam tai dienaa, jo speeleejaam pokeri chetrataa. Es visu laiku biju liideris, bet tad vienaa momentaa taa sakrita, ka man bija ¨full house¨ un KK bija ¨4 of a kind¨, un te mani spilgtaakie pokera momenti arii beidzaas.

Otrajaa dienaa saakaam runaat arii ar otras mashiinas cilveekiem. Izraadaas tur arii bija iestaajies konflikts starp vaaciski runaajoshaam anglieteem un izraeeljiem, un vinjiem veel piejaucaas klaat muusu turks, kas bija taads kaa vidutaajs. Noskatiijaamies saulleektu (arii so, so un bez braziilieteem, toties ar eebrejieteem). Bet nu neko, braucaam taalaak. Braucaam pa ljoti interesantu vidi, man ljoti patika. Saakumaa nonaacaam pie vairaakaam saals laguunaam, kuraas pastaigaajaas flamingo. Shitie bija kautkaadi baltie flamingo, ljoti aktiivi, saliidzinot ar rozajiem, ko biju redzeejis Galapagosaa un Riigas Zoo, un nevienu neredzeeju staavot uz vienas kaajas, kas ir tik pierasts. Aktiivi miinjaaja zemi un mekleeja eedamo. Bez vinjiem veel redzeejaam lapsas. Tad veel vikunjas (lamas tips), kas graciozi pastaigaajaas pa plashajiem liidzenumiem. Bet visvairaak man patika apkaartne. Peec laguunaam, nonaacaam sacieteejushas lavas laukaa, kura izskatiijaas kaa sacieteejis okeaans ar lieliem vilnjiem. Veelaak braucaam pa plashu liidzenumu, kuram apkaart kalni. Shii vieta man stipri atgaadinaaja Afganistaanu. Arii sheit laiku pa laikam vareeja redzeet vikunjas, kas ljoti labi iedereejaas skataa. Tomeer es sheit (shai tuuree) biju sagatavojies ieraudziit citu zveeru - strausu. Prasiiju muusu shoferim par strausu, bet vinsh teica, ka esot redzami ljoti reti. Tomeer es ticeeju un aktiivi boliijos apkaart ar meerkji to ieraudziit. Un mani puulinji atmaksaajaas, jo es tik tieshaam ieraudziiju vienu tipu vikunju baraa, kas tika arii iemuuzhinaats ar KK superzuumu. Visi sajuusmaa uzgavileeja, cilveeki saaka mani cieniit (kaa nekaa esmu no rajona, no Vidzemes priekshpilseetas). Neilgi peec strausa iebraucaam veel vienaa super vietaa, kur pa vidu liidzenumam nezkaadaa rakaa ir lieli vulkaaniskie akmenji ar jokainu izskatu, un jokainaakais no tiem ir ¨Piedra del arbol¨ jeb akmens koks (bildee).

Treshajaa dienaa ceelaamies 4 naktii un devaamies skatiities geizerus. Pa nakti neviens nevareeja guleet, jo te bija sasodiiti auksts. Likaas, ka laiko arii es nevilktu muguraa man joprojaam ir auksts. Tas taapeec, ka ir mitrs gaiss, un aukstums naak no iekshaam. Taapeec visi bija sasalushi un miegaini. Geizeri bija OK. Peec geizeriem driiz vien saakaas saulleekts un atbraucaam pie karstajiem avotiem. Bija izveidots taads kaa baseins, kuraa sateceeja karstie avoti un kursh bija atveertais baseins svaigaa gaisaa ar skatu uz laguunu un saulleektu. Itkaa karstajaa uudenii gribeejaas ieiet, bet aaraa bija ljoti auksts, negribeejaas gjeerbties nost. Beigaas tomeer sanjeemos un iegaaju, un jaasaka patiikami. Peec avotiem aizbraucaam uz veel vienu spoguliigu laguunu pie kalna, un peec tam steidzaamies uz Boliivijas un Chiiles robezhu, kur muus gaidiija autobuss uz Chiili.

Paragvaja

2008-04-18T09:36:00.000-07:00

Atceros, kad pirmo reizi dziivee apzinaati skatiijos pasaules kausu futbolaa 1986.gadaa, kas notika Meksikaa, tajaa piedaliijaas daudzas zemes no visas pasaules, kuraas es tajaa vecumaa neorienteejos, bet kuras likaas ljoti interesantas, un visvairaak no shiim zemeem man toreiz iepatikaas viena - Paragvaja. Tajaa laikaa (kad pat uz Poliju bija gruuti tikt) es protams nedomaaju, ka kaadreiz te nonaakshu, un arii nekad neesmu izvirziijis to par dziives meerkji sheit nonaakt, tomeer tagad esmu Paragvajaa. Muusu saakotneejos plaanos gan nebija paredzeets brauciens uz shejieni, tomeer prieksh sevis zinaaju, ka noteikti izmetiishu liikumu un tajaa iegrieziishos. Plaanos nebija paredzeeta Paragvaja taapeec, ka vinjai ir slikts gjeograafiskais staavoklis un nav izcilu tuurisma objektu. Shaa iemesla deelj Paragvaja ir vismazaak tuuristu apmekleetaa valsts Dienvidamerikaa (ja neskaita mazaas Gajaanas, kur vienkaarshi ir gruuti nokljuut). Tuuristu sheit bija ljoti maz, labi, ja uz vairaaku roku pirkstiem saskaitaami (un arii tad tikai vienaa vietaa - Itaipu dambii), un mees izbraucaam cauri visai valstij. Bet pati par sevi valsts izveertaas interesanta.

Iebraucaam mees no Braziilijas, tur, kur satiekas 3 valstu robezhas - Argentiina, Braziilija un Paragvaja. Pirmaa pilseeta pie pashas robezhas ir Ciudad del Este. Taas raksturu nosaka izdeviigais gjeograafiskais staavoklis pie paareejo 2 daargo valstu robezhaam. CdE norit ljoti aktiiva tirdznieciiba, itsevishkji ar elektronikas preceem. Cenas pievilciigas, pat demokratiskas. Pievilciigas liidz taadam demokraatisma liimenim, ka KK iegaadaajaas sev jaunu fotoaparaatu, iistu Panazonic. Labi, iegaadaajaas vinsh Panasonic, elektronika te ir origjinaalaa. Tagad vinjam ir 15 X zuums un platlenjkjis, ko biezhi man atgaadina. Iegaadaajaas arii citas speeljmantinjas savam fotoaparaatam, un te jaasaka, ka nebija bez vainas smukinjaa paragvajiete, kas to visu vinjam paardeva. Man pasham arii vinja ljoti patika, ja nebuutu tuvu bankrota staavoklim varbuut arii kautko nopirktu. Ja man buutu veikals, noteikti njemtu vinju straadaat pie sevis. No veikala KK aizgaaja ljoti prieciigs, vinja ljaava KK pat sajusties kaa praktiskai personai. Citaadi gan jaasaka, ka paareejie paardeveeji nebija taadaa liimenii, jo kaa ieej veikalaa, taa virsuu ar saviem jautaajumiem, ko vajag, kaadaa kraasaa utt. Neljauj taadam window shoperim bez naudas kaa man normaali paskatiities, ko veikalaa paardod. Uz ielas vispaar 10 reizes jaapasaka, ka negribi piedaavaato preci, kameer saprot, ka tev tieshaam nevajag. Taa man viens pulksteni gribeeja paardot, bet es vinjam raadu savu pulksteni uz rokas un saku, ka man nevajag, a shis tik met cenu nost un piedaavaa atkal un atkal.

Pabijaam CdE 2 dienas, pilseeta ljoti netiiriiga, ljoti liels kontrasts pret kaartiigo Braziiliju un Argentiinu. Netiiriiga, bet aktiiva, ielaas liela tirdznieciiba kaa La Pazaa. Sheit iepirkties braukaa braziilji un argentiinieshi, jo sheit ir leetaak. Kaapeec leetaak - leetaaks darba speeks (laigan te veikalos straadaa ljoti daudz braziilju) vai driizaak labveeliiga nodoklju politika vai veiksmiigaaka izvairiishanaas no nodokljiem, iisti nezinu (varbuut kautkas ir KK blogaa). Paragvaja no seniem laikiem esot paziistama kaa kontrobandistu zeme. Es sev neko nenopirku, tikai legaalo muuziku.

Cilveeki sheit visaadi, ir arii baltie. Ir paaris hotelji ar vaaciskiem vaibstiem. Mees pashi dziivojaam pie viena draudziiga rizhika hotelii, kuram nezkaapeec bija nomainiijies nosaukums no City hotel uz Royal hotel (karaliskaas gjimenes paarstaavjus sheit neredzeejaam).

Pie CdE pilseetas atrodas viens cits ieveeriibas cieniigs objekts - lielaakaa hidroelektrostacija pasaulee - Itaipu. Tas ir Braziilijas un Paragvajas kopiigs projekts, kas pilniibaa nodroshina Paragvajas vajadziibas peec elektroenergjijas (un veel paari paliek) un 25% no Braziilijas pateerinja. Aizbraucaam uz dambi, kur tiek organizeetas ekskursijas. Saakumaa raada filmu par hidroelektrostacijas tapshanu un peec tam izvadaa ar autobusu pa teritoriju. Diezgan interesanti. Interesanti bija arii paklausiities kaa vieteejos shlaagerus dzied Paragvajieshu kapella, kas izklaideeja viesus pirms filmas. Vinjiem bija arii taads triks, ka vinji prasa staadiities priekshaa arii skatiitaajiem no kuraam valstiim vinji atbraukushi un peec tam iepriecina tos nodziedot kaadu dziesmu no attieciigaas valsts. Taa peec Meksikas un Argentiinas arii mees ar KK staadiijaamies priekshaa, ko pavadiija mazs mulsuma pilns klusuma briidis (kameer dziedaataaji neveiksmiigi meegjinaaja izdomaat kur tas ir), kuru paarvareeja ejot pie naakamaas valsts. ¨Puut veejinji¨ nenodziedaaja, jo pirmkaart jau nezinaaja kur atrodas muusu valsts.

Peec CdE braucaam uz galvaspilseetu Asunsjonu. Pa celjam autobusaa dabuuju izrunaaties ar vienu 24 gadu vecu maaminju ar 2 beerniem. Izstaastiija man daudz ko par Paragvaju. Pastastiija, ka paragvajieshiem nepatiik celjot un cik var saprast valsts iedziivotaaji dziivo ljoti izoleeti no aarpasaules, bet ir ljoti patriotiski. Asunsjonaa iebraucaam vakaraa un atklaajaam, ka shajaa dienaa centraa ir liela pulceeshanaas-koncerts. Lieta taada, un ko jau iebraucot peec plakaatiem pamaniiju, ka Paragvajaa bija prezidenta veeleeshanu laiks. Veeleeshanaas bija kautkaadi 8 kandidaati, un itkaa pie varas ilgus gadus esoshajiem korumpantiem un autoritaaristiem shoreiz bija iespeejas zaudeet. Koncertu organizeeja galvenais opozicionaars, izbijis maaciitaajs Fernando Lugo. Shajaa koncertaa vinju slavinaaja, atbalstiija, bija izdomaati lipiigi meldinji, no kuriem diemzheel arii man viens pielipa, dziedaaju to veel 2 dienas, bet tad aizmirsu. Tagad vairs nevaru atcereeties. Atceros tikai vaardus ¨Lugo tiene corason¨, kas latviski ir ¨Lugo ir sirds¨. Miitinjaa cilveeki prieciigi, emocionaali dziivo liidz savam kandidaatam, pilni ceriibu ar kreklinjiem, plakaatiem, cepureem. Bija arii vairaaki aspraatiigi teksti (kurus esmu piemirsis) un izdomaajumi, kaa zaales pret korupciju (zaalju pacinjaa). Man tas atgaadinaaja amerikaanju prezidenta veeleeshanas. Satikaam vienu runiigu veciiti, kas arii bija ljoti optimistiski noskanjots un mums skaidroja situaaciju. Es izbaudiiju cilveeku entuziasmu un uzskatu ka tas ir labi, ka cilveekiem nav apaatijas un uz katraam veeleeshanaam iet ar ceriibu, bet KK gan metaas visaadi sagraut vechuka optimismu ienesot savu pragmatisma darvas pilienu.

Naakamajaa dienaa izstaigaajaam pilseetu. Pilseeta daudz labaaka nekaa biju domaajis, jo biju dzirdeejis no cilveekiem visaadus staastus. Aciimredzot vinji te nav bijushi. Pilseetaa ir vairaaki kontrasti, piemeeram ir jaunaa parlamenta eeka, atrodas blakus pilniigam bomzhu rajonam, kur dziivo cilveeki, kas atbraukushi no laukiem mekleet darbu pilseetaa. Taa 20 metri no parlamenta eekas ganaas pie koka piesieta cuuka. Pilseetaa tek arii upe no kuras ceelies valsts nosaukums - Paragvajas upe. Izskatiijaam variantu braukt pa upi ar kugji no Asunsjonas taalaak uz Konsepsjonu, bet bijaam ieradushies nelaikaa, jo naakamais kugjis bija tikai peec 4 dienaam.

Veel dienas beigaas aizbraucaam uz klubu rajonu un aizgaajaam uz labako no Asunsjonas klubiem - Coyote. Klubs sakariigs, muuzika mazliet vienveidiiga un atkaartojas, bet cilveeku ljoti daudz, vienubriid pat likaas par daudz. Zaale divos staavos, otrais staavs VIP personaam, kur ieejas biljete vienkaarshi daargaaka. Meitenes Asunsjonaa smukas, daudzas braukaa arii no Argentiinas, jo Asunsjona ir pie robezhas ar Argentiinu, un taa ir lielaakaa pilseeta regjionaa. Es te satiku vienu argentiinieti, kura straadaa te Asunsjonaa. Diemzheel KK atkal paardzeeraas un naacaas pamest shiis viesmiiliigaas telpas priekshlaiciigi neilgu laiku peec iepaziishanaas ar sho meiteni. Taa ap 3iem vakars arii beidzaas.

Peec Asunsjonas izleemaam doties uz Lomo Plata pilseetu, kura ir menoniitu centrs. Menoniiti ir vaacu izcelsmes zemnieki, kas ceriibaa izvairiities no kara dienesta un mieriigi praktizeet savu religjiju vairaakas reizes mainiija valstis. Kaa uzzinaajaam shiis pilseetas muzejaa, menoniiti saakumaa dziivoja Holandee, tad paarceelaas uz Krieviju, no turienes uz Kanaadu un no turienes caur ASV visbeidzot apmetaas sheit Paragvajaa regjionaa, kur neviens cits bez indiaanjiem negribeeja dziivot. Iemesls kaapeec vinji turpinaaja paarcelties ir taads, ka katraa valstii agraak vai veelaak vinjiem saaka uzmaakties vieteejaas valdiibas, vainu ar kolektivizaaciju, vai kara dienestu vai ierobezhojot religjiskaas izpausmes. Paragvaja deva vinjiem speciaalas tiesiibas nemaksaat nodokljus, organizeet savu dziivi un nekalpot kara dienestaa. Ieradaas vinji 1920itajos gados, taakaa diezgan sen. Sadraudzeejaas ar indiaaniishiem, samaaciija vinjiem straadaat efektiivaak un cik saprotu, tad indiaaniishi te par grashiem arii straadaa melno darbu. Bet visi apmierinaati, cik nu es peec dazhu dienu viziites varu spriest. Pilseetaa visi runaa gan spaaniski, gan vaaciski. Ielas briizhiem ar spaaniskiem, briizhiem ar vaaciskiem nosaukumiem, ir arii dazhi angliski ielu nosaukumi. Pilseeta kaartiiga, lauki sakopti, pashiem savas ruupniicas. Dziivo savaa idillee. Skolaas var redzeet mazus blondiiniishus ar eiropeisku izskatu, veikalaa muus uzrunaaja vaaciski, jo laikam domaaja, ka esam saveejie. Jaasaka, ka neizskataas, ka sheit dziivojoshie menoniiti buutu baigie religjiskie fanaatikji, normaali cilveeki, parasti gjeerbushies, ne ar ko neizceljas, pretstats tiem menoniitiem, ko redzeejaam Boliivijaa.

Regjions kuraa dziivo menoniiti saucaas Chaco, un kaa jau teicu, te neviens iznjemot menoniitus un indiaanjus nedziivo. No shii regjiona devaamies taalaak uz Boliiviju caur citu mazu pilseetinju Mariskala. Te satikaam vienu kechua runaajoshu indiaanju daamiiti gados, kas bija ljoti runiiga un miileeja kompaaniju, bet diemzheel nemiileeja staigaat. Mees ar KK gribeejaam apskatiit sho mazo ciemu, bet vinja mums visur liidz un var redzeet, ka mokaas staigaajot pa karstumu, kas sheit Chako ir paarlieku liels (taapeec arii cilveeki to nemiil). Vienaa briidii vinjas pashas labad mees no vinjas nemaniiti aizmukaam, bet zinaajaam, ka vakaraa satiksim atkal, jo arii vinja devaas uz Boliiviju. Autobuss uz Boliiviju bija tikai 2 naktii, taapeec vareejaam redzeet kaa cilveeki svin opozicionaara Fernando Lugo uzvaru veeleeshanaas. Jau dienaa mani viens dzheks izbesiija visu laiku shaujot hlapushkas pie deguna, tas ir pie veikala, kursh paardeva hlapushkas un kur mees tuseejaam, jo tur bija kreesli, kur vareeja apseesties. Vakaraa jau bija daudz vairaak svineetaaju, vairaakums no tiem jaunieshu, kas, manupraat, vienkaarshi izmantoja katru iespeeju patuseet. Svineeshana izpaudaas taa, ka naktii ar mashiinaam un mochiem piipinot braukaaja pa ciema ielaam un shaava gaisaa rakjetes. Peec shii shova gan vairs nekas interesants nebija, seedeejaam pie autobusa pieturvietas kopaa ar 2 sunjiem - vienu kuci, kas izmantoja muusu kaajas, lai kasiitu sev ausi un vienu no dzimshanas 3-kaajainu paaraak draudziigu suni. Beigu beigaas sagaidiijaam savu autobusu, savu kechua runaajosho indiaanieti, kas nebeidza slaveet Boliiviju un taas prezidentu Evo Moralesu un braucaam uz Boliiviju. Vispaar dazhreiz te gadaas ljoti runiigas un pashpaarliecinaatas indiaanietes, arii autobusaa satikaam veel vienu taadu. Pirms tam ciemaa satikaam arii sheit uz dziivi apmetushos shveicieti, kas cepj cepumus un francuuzi, kam te ir hotelis. Nezinu ko vinji te atradushi.

Tagad jau atkal esam Boliivijaa, Sukree, oficiaalajaa Boliivijas galvaspilseetaa.

Iguazu uudenskritumi

2008-04-18T09:34:00.000-07:00

Peec Pantanaala virziijaamies taalaak uz dienvidiem pa Braziiliju, un nejaushi atduuraamies pret uudenskritumiem. Lielaakajiem pasaules uudenskritumiem peec apjoma - Iguazu uudenskritumiem. Atbraucaam mees no Kampo Grande pilseetas, kuraa noceelaam biljetes draudziigajaam belgju meiteneem, kas neko ljaunu nenojaushot man bija izstaastiijushas, kur jaapeerk autobusa biljetes. Bija mazliet neeerti, jo vinjas bija 6, un autobusaa bija tieshi 6 briivas vietas, un meitenes arii bija jaukas. Vispaar cik man sanaacis kontakteeties ar beljgjiem shajaa celjojumaa, ljoti patiikami cilveeki, bez lielummaanijas un paarlieku lielaa ego, kas dazhreiz piemiit lielajaam naacijaam. Tas taa, mazliet par steriotipiem.
Ok, taatad atbraucaam. Iguazu uudenskritumi atrodas vietaa, kur robezhojas 3 valstis - Paragvaja, Argentiina un Braziilija. Faktiski uudenskritumi pashi par sevi atrodas tikai uz Braziilijas-Argentiinas robezhas, bet Paragvaja ir ljoti tuvu. Saakaam uudenskritumu apskati Braziilijas pusee, no kurienes esot vislabaakais skats. Nezinu kaapeec - vai taapeec, ka KK bija man baigi sastaastiijis par shiem uudenskritumiem kaa kautko superskaitu vai taapeec, ka aiz muguras bija nakts brauciens autobusaa, bet uudenskritumi saakumaa man bija mazliet vilshanaas, jo gaidiiju kautko grandiozaaku. Tomeer izraadiijaas, ka labaakaa dalja ir takas beigaas. Sho dalju sauc par Gargante del Diablo jeb Velna Riikle. Shii ir taa vieta, kas tieshaam jaaredz, jo uudenskritums ir augsts un te kriit milzumdaudz uudens, kas lejaa upee rada necaurredzamu tvaika maakoni. Par cik Braziilijas pusee shiis vietas apskates punkts ir zemu, cilveeki paliek slapji. Tas mani varbuut arii atmodinaaja un es saaku noveerteet sho uudenskritumu.
Tai pashaa dienaa devaamies uz Argentiinas pusi, bet veel negaajaam uz parku. Gaajaam naakoshajaa dienaa, jo Argentiinas pusee vajag visu dienu, lai izstaigaatu visas takas. Argentiinas pusee atrodas lielaakaa dalja uudenskritumu, bet galvenais - Gargante del Diablo sadalaas tieshi uz puseem starp Braziiliju un Argentiinu. Argentiinas pusee uz Gargante var skatiities ljoti tuvu un no augshas. Vispaar Argentiinas pusee paarsvaraa visu kompleksu var redzeet gan no augshas, gan no apakshas. Veel ko izdariijaam Argentiinas pusee - aizbraucaam ar laivu uz salu, kur es atljaavos nopeldeeties upee uudenskritumu pakaajee. Vispaar shoreiz laikam nav ko aprakstiit, bildes pateiks vairaak.

Pantanaals Braziilijaa

2008-04-16T14:37:00.000-07:00

Peec lielaas kalnaa kaapshanas aizlidoju uz Boliivijas dienvidaustrumu pilseetu Santa Kruuzu, kur mani jau gaidiija KK, izlaidies superdaargaa hotelii. Atbraucu no kalnainaas, augstaas un aukstaas La Pazas uz zemo, saulaino un karsto Santa Kruuzu. Bet taas nebija vieniigaas atshkjiriibas. Nevareeju saakumaa noticeet, ka esmu Boliivijaa - te izskatiijaas kaa normaalaa attiistiitaa valstii, cilveeki braukaa ar normaalaam mashiinaam, un arii izskataas pavisam savaadaak - ljoti daudz balto. Un kaa soliija KK, arii meitenes ljoti skaistas saliidzinoshi ar paareejo Boliiviju. Jau izkaapjot no lidmashiinas uzreiz to ieveeroju, arii autobusaa no lidostas man blakus seedeeja skaista meitene, kas bija arii ljoti izpaliidziiga. Taapeec Santa Kruuzas centraa ierados ljoti pacilaataa garastaavoklii, peec ilgas mekleeshanas atradu arii KK hosteli, ar baseinu (iedomaajies kaa palaidies), un saakaam domaat kaa tikt uz Pantanaalu. Pantanaals ir dabisks veidojums mazliet Boliivijas teritorijaa, bet paarsvaraa Braziilijaa Francijas lielumaa, kuru vareetu raksturot kaa appluudushu liidzenumu, kas izskataas peec purva. Tajaa dziivo un straadaa daudz dziivnieku, un taa ir tikpat svariiga un bagaata ekosisteema kaa Amazonas dzhunglji. Pantanaalaa satek uudenji no vairaakaam vietaam, bet tas leenaam atdod uudeni tikai caur Paragvajas upi. Liidz ar to tas sezonaali ir vairaak vai mazaak appluudis. Taatad izstaigaajaam pilseetu un pilseetas kantoros noskaidrojaam info par Pantanaalu. Jaabrauc bija ar vilcienu uz Boliivijas-Braziilijas robezhu. Domaajaam braukt naakamajaa dienaa, bet shajaa dienaa, par cik tas bija viikendaa, veel aiziet uz naktsklubu un barchiku ielu vakaraa. Sheit cilveeki ir nesaliidzinaami bagaataaki nekaa citur Boliivijaa, liidz ar to arii tusee vairaak. Iela bija diezgan trokshnjaina ar daudz cilveekiem un muuziku. Meitenes te diezgan biezhi valkaaja apspiileetu superminjiku. Man jau likaas nedaudz par traku un biezhi vien negaumiigi, bet nu tuurisma policijai suudzeeties negaaju. Bija arii gaumiigi gjeerbtas un smukas meitenes. Saakumaa apstaigaajaam visu ielu, bet tad aizgaajaam uz vienu baaru. Peec kaada neilga laika ieraudziiju vienu meiteni, un vinja mani, vai arii kaadu, kas seedeeja tieshi aiz manis. Peec ljoti neilga laika man no shiis meitenes caur apsargu atnaaca ziimiite "ka esmu baigi stiliigs, pat paaraak stiliigs". Labi, es meloju, taada ziimiite neatnaaca un kaa gan vareeja atnaakt, ja es tai vakaraa nebiju uzvilcis superstiliigaas saulesbrilles. Vienkaarshi negribeeju pieljaut, ka lasiitaajs aizmieg. Tomeer atnaaca ziimiite "lai iedodu savu telefonu". Nebiju neko taadu gaidiijis, bet beidzaas ar to, ka peec vairaaku ziimju nosuutiishanas mees ar KK aizgaajaam pie shiis meitenes galdinja. Izraadiijaas, ka vinja un vinjai blakus seedoshaa maasa ir no Braziilijas un ka vinjas te studee mediciinu. KK uzreiz pateica, ka vinjam tieshi patiik speeleet dakteriishus. Joks. Vinjas bija tieshi muusu vecuma grupaa, 19 un 21 gadu vecas. Es driiz vien ar savu meiteni "sadraudzeejos", bet KK gan uztureeja zoliidu sarunu ar saveejo. Braziilietes bija ljoti smukas (jaa, pat veel smukaakas nekaa ASKam tai saulrietaa uz Argentiinas - Braziilijas - Paragvajas robezhas) un mees notuseejaam pa sho baaru gandriiz liidz sleegshanai.

Naakoshajaa dienaa gribeejaam braukt uz Pantanaalu, bet bija izpirktas visas vilciena biljetes. Gaajaam naakamajaa dienaa, atkal tas pats. Tikai 3aa dienaa tikaam vilcienaa un atbraucaam uz pierobezhas pilseetu. Pa celjam vilcienaa redzeejaam slavenos menoniitus - vaacu emigrantus, kas te apmetushies jau sen un uztur naturaalo saimnieciibu un dziivo diezgan noshkjirti no civilizaacijas. Vinju galvenaa vienojoshaa ieziime bija zemnieciskas vaaciskas frizuuras, garums un garas bikses (taakaa makshkjerniekiem) ar shtrumbanceem. Veel tikko izbraucot no Santa Kruuzas pie dzelzscelja staav siikie, gaida vilcienu un apmeetaa to ar visaadiem siikumiem. Njemot veeraa, ka vilcienam ir lieli, atverami un atveerti logi bija reaali draudi dabuut pa galvu ar kaadu mazu suudinju. Man gan paveicaas, nekas man netraapiija, bet gaidiijis shitaadu joku nebiju, un briinos kaa es pats shito nekad nebiju iedomaajies tik ilgi dziivojot pie dzelzscelja. Ielidinaat kaadam snobam olu vilcienaa. Veel vilcienaa bija interesanti, ka nepaartraukti staigaaja sievietes un paardeva visaadus eedamos un dzeramos. Bez tam pieturaas vinjaam pievienojaas siikie ap 10 gadu veci un mazaaki, kas aizrautiigi skraidiija pa vagoniem emocionaali un ar prieku izbljaujot savu piedaavaajumu - parasti kolas un uudeni. Savaadaak neko, pa celjam jau redzeejaam vienu posmu, kursh bija kaa Pantanaals. Taa galvenaa ieziime bija taada, ka taas bija apuudenjotas pljavas un ljoti daudz dazhaadu putnu. Bet logi vilcienam forshi - lieli, pilniibaa atverami, baigais klaatbuutnes efekts, var baazt galvu aaraa pa logu, laigan tas ir aizliegts.

Bet nu labi, taatad nonaacaam tai pierobezhaa. Uzreiz gaajaam uz konsulaatu taisiit man viizu uz Braziiliju. Aizgaajaam, a tur pretii runiigs konsuls uzreiz mums saka, ka te dziivojot daudz latvieshu, arii kautkaads vieteejais maaciitaajs Semjuels, latvieshu peectecis. Veel mums pastaastiija par latvieshu pilseetu Vaarpas kautkur Braziilijaa. Semjuelu nesatikaam, jo vinsh bija kautkur izbraucis. Konsulaataa viizu uztaisiija 20 minuushu laikaa, tomeer tik aatri aaraa netikaam, jo konsuls gribeeja runaaties. Vareeja redzeet, ka atrashanaas shajaa uukjii vinjam ir kaa taads sods un ka vinsh izmanto katru iespeeju pakomuniceet ar aarzemniekiem. Izraadiija mums visu Braziilijas karti, pastaastiija mazliet no sava dziives staasta, tad veel sho un to. Kad beidzot tikaam prom, noskaidrojaam, ka Boliivijas pusee nekas praatiigs uz Pantanaalu netiek piedaavaats un sarunaajaam sev tuuri Braziilijaa. Veel bijaam te pierobezhaa uz briivo tirdznieciibas zonu, kur ir leetas cenas un kur paarsvaraa brauc iepirkties braziilji.

Naakamajaa dienaa jau bijaam Braziilijaa. Shkjeersojaam robezhu no riita un nekas ieveeriibas cieniigs nenotika liidz briidim, kad sastapaamies ar pilniibaa brunjotiem Braziilju robezhsargiem. Braziilju robezhsargi meklee narkotikas, kas pluust lielos daudzumos no razhotaajvalstiim Kolumbijas, Peru un Boliivijas. Robezhsargi bija ljoti draudziigi un runaatiigi (laikam veelme komuniceet taa ir braziiljiem raksturiiga ieziime), intereseejaas par Latviju, dazhi pat zinaaja, kur atrodas. Mani faktiski gandriiz nekratiija, toties KK gan izkratiija no panckaam aaraa, arii vinja kaartiigi ar dreebeem maisinjos sakaartoto somu. Kameer es jautri diskuteeju ar robezhsargiem, KK piktu seju atraadiija somas saturu liidz viileem un veelaak kaartoja atpakalj savus maisinjus. Robezhsargi man (nevis KK) veel peec tam atvainojaas par sho KK kratiishanu, vienkaarshi baigais narkotrafiks te esot.

Driiz vien bijaam arii Pantanaalaa, kur uztureejaamies 3 ar pus dienas. Dariijaam viskautko. Pirmajaa dienaa gan neko, aizbraucaam uz nometni pie upes, kas principaa izskatiijaas kaa taadi Latvijas lauki. Pa celjam gan bija taadas kaa appluudushas pljavas, kur dziivo milzum daudz dziivnieku un pateicoties tam, ka nav mezhs, tos arii ir viegli ieraudziit. Pirmais kas uzreiz iekrita aciis bija putnu daudzums un daudzveidiiba. Satikaam citus tuuristus - 2 angljus, 1 kanaadieti un 2 norveegjietes (no kuraam viena bija vaaciete), kas taapat kaa mees apmetaas shajaa nometnee ar guleeshanu shuupuljtiiklos. 2ajaa dienaa peldeejaamies pa upi ar peldrinjkjiem. Upee dziivo gan piranjas, gan krokodiili jeb preciizaak kaimani. Ne no viena, ne no otra var nebaidiities, jo tie preteeji valdosham uzskatam cilveekiem nekozh. Ar piranjaam ir taa, ka nevajag peldeeties ar stipri asinjojoshu kaaju un vajag kusteeties. Kustiigam objektam piranjas neuzbruukot. Kaimani pashi beeg no cilveeka. Peldot pa upi visu laiku mekleeju kaimanus. Vienu kaimanu atradu, bet vinsh no manis aatri aizlaidaas. Veel itkaa te dziivo un biistamiibu rada anakondas un viens dziivnieks, kuru sauc par Giant otter (kautkas liidziigs dusmiigam un lielam bebram, nejaukt ar smaidiigo Colgate bebra kungu). Bet nekaadi shaadi eksesi upes peldee nebija. Vieniigais ielidinaaju norveegjieti uudenii no peldrinkja paaris reizes SZ laivu braucienu-zemuudenju tradiicijaas, lai noskaidrot vai maak peldeet. Peldoties pa straumi redzeejaam arii daudz putnu (piemeeram tukaanu) un meerkakjus. Otraa dienas pusee braucaam zvejot piranjas. Makshkjeres primitiivas, bez pludinjiem, bet pati makshkjereeshana izveertaas ljoti aizraujosha. Lieta taada un kas man piranjaas patiik visvairaak ir tas, ka tev nav stundaam ar pinceti jaanomocaas, lai tikai uzliktu eesmu pareizi un nosleeptu aakkji no zivs. Te vienkaarshi uzspraud galju uz aakji uz puut un palaid kaa pagadaas un gatavs, met iekshaa. Piranjaam po ka aakjis spiid kaa zem palielinaamaa stikla, vinjas ir tik rijiigas, ka rij taapat. Jaa piranjas jaakjer uz galju. Probleema taada, ka bez piranjas ir arii citas zivis, kas eed galju. Shiis zivis parasti apeeda visu galju, bet uz aakja neliida, un man shitaada negodiiga riiciiba uzreiz neiepatikaas. Tomeer man ar shiim ziviim neradaas ne tuvu tik daudz probleemu, kaa KK. Bija taa, ka kjeeraam tikai un vieniigi piranjas (nezinu kapeec, varbuut paareejaas nav garshiigas). KK nepaartraukti nokjeera vienu un to pashu zivi, kas nebija iistaa un kura bija jaalaizh valjaa un kura regulaari apeeda KK galju. Un laigan muusu gids teica, ka viena un taapati zivs nekad neuzkjeroties uz taa pasha aakja, mums radaas aizdomas, ka taa ir viena un taa pati zivs. Kameer KK gjeneraalsponsoreeja un nebeidza chortoties par nepareizo zivi, es vilku aaraa vienu piranju peec otras. Visi (KK un norveegjietes) uz mani skatiijaas ar baltu skaudiibu. Shitaads kljovs nebija bijis kopsh es vienreiz Kaldabrunjaa zvejoju kaa lielais. Tomeer peectam, kad aizbraucaam uz citu vietu un KK bija jau izvilcis veel vienu nepareizu zivju sugu, arii vinjam beidzot palaimeejaas un vinsh izvilka piranju. Es turpinaaju regulaari vilkt aaraa piranjas. Piranju zveja tieshaam ir bauda, jo vinjas nechakareejas, noteikti Pantanaala spilgtaakie momenti tika izdziivoti sheit makshkjereejot. Norveegju meiteneem gan neveicaas, jo vinjas nevareeja nokjert nevienu zivi. Arii no KK veiksme ar laiku novirziijaas. Baltaa skaudiiba driiz vien paarauga melnajaa skaudiibaa un man saaka piegriezt galjas padeves. Pat KK, ar kuru savulaik kopaa plecu pie pleca ciiniijaamies Latvijas Atmodas laikaa, piedaliijaas shai sazveerestiibaa. Makshkjereeshanas beigas bija nozheelojamas, jo bija ilgi un dikti jaadiic, lai iedod galju ("tjigru mjasa njedadajut"). Fashisti! Bet nu labi, bija jau daudz sakjerts un beigaas izraadiijaas, ka zivis ir arii jaatiira. Nopriecaajos, ka mums ir norveegju meitenes. Diemzheel norveegju meitenes prieksh maniim negaidiiti neizraadiija nekaadu entuziasmu tiirot zivis un arii mani piespieda pie tiiriishanas, pat kishkas pasham bija jaavelk aaraa vienai zivij. Fui. Peec tam atlikumus izbarojaam 2 kaimaniem, kuri pateiciibaa nopozeeja mums prieksh bildeem.
Nometnee bija arii televizors ar DVD. Parasti tika uzlikts disks ar Akon cietumnieku muuziku (man jau beigaas iepatikaas un pat zinu vienai dziesmai dazhus vaardus) vai disks ar debiiliem braziilju shlaageriem (veel debiilaaki nekaa vaacu shlaageri). Vakaraa norveegjietes bija sarunaajushas, ka braziilju gids (jauns dzheks) maaciis dejot braziilju dejas. Par cik anglji un kanaadietis jau bija prom, bija skaidrs, ka muus arii gribees izkalpinaat par dejotaajiem, taapeec mees ar KK neraksturiigi aatri aizgaajaam guleet. Diemzheel biju sadzeeries kolu un naktii naacaas iet uz WC. Te mani arii vzjalji, naacaas dejot. Nekas briesmiigs nenotika, es man liekas ljoti labi sevi paraadiiju, norveegjietei uz kaajaam nekaapu.
Naakamajaa dienaa gaajaam pa mezhu. Mezhs sastaav no palmaam un citiem kokiem, gaajaam mekleet dziivniekus. Redzeejaam daudz putnu un meerkakju, un veel kautko, bet to nevar skaitiit, jo mees neredzeejaam, kas tas ir, tikai dzirdeejaam ka kautkas krakshkj. Veel shis mezhs bija pilns ar govju suudiem, jo vinjas te naak nosleepties no saules un guleet. Nu karoche shis gaajiens bija taads mazliet sviests. Dienas viduu atvadiijaamies no norveegjieteem un tad gaajaam braukt ar zirgiem. Brauciens saakaas no riktiigas fermas, kas pilna ar goviim, vistaam un zirgiem. Brauciens bija diezgan ilgs, pa celjam atkal redzeejaam putnus un kaimanus. Viens putns bija labais - ljoti liels staarkjis, laikam lielaakais pasaulee, iespaidiigs tips. Kaa teica gids, tad shis staarkjis eedot arii kaimanus (mazos). Man gadiijaas sapraatiigs zirgs, nekaadus pigorus netaisiija, un tas bija labi, jo sevi pie zirgmiiljiem nepieskaitu un arii nezinu komandas. Man godiigi sakot arii nepatiik ideja, ka cita dziiva buutne tiek nokalpinaata, lai mani neesaatu. Bez tam veel, lai ietu aatraak jaasit ar papeedi pa ribaam jeb veederu (es pat nezinu kaa to dalju zirgam sauc). karoche, manu zirgu sauca kautkaa uz B, taapeec iesaucu vinju par Bucefalu. Bucefals bija disciplineets, staigaaja rindaa peec 2 pirmajiem zirgiem bez ziimeeshanaas. KK, savukaart, gadiijaas riktiigs ziimulis dumpinieks (rebel without a cause). Vinsh jau pashaa saakumaa paraadiija KK, kursh te ir saimieks, gaaja pa savu celju nevis aiz paareejiem zirgiem un KK komandas ignoreeja. KK gan pasaulei (apkaarteejiem) centaas iedvest preteejo, sakot "ka vinjiem ir laba komanda, vinsh respekteejot savu zirgu, bet zirgs vinju", tieshi briidii, kad zirgs meegjinaaja vinju noskraapeet nost pret koku. Veelaak KK piekopa strateegjiju veerot zirga darbiibas un atdot komandas post factum - ko zirgs dariija taadas komandas arii KK atdeva. Peec ilgaas zirgu pastaigas mans zirgs bija beigts. Paarnestaa noziimee protams, uzreiz metaas dzert. Kameer zirgi dzeera iepazinaamies ar smiekliigu mazu cuuku, kura mekleeja sev nodarboshanos. Driiz arii atrada - taadu kaa ciiniishanos ar veejdzirnavaam - saaka kost zirgiem pakaljkaajaas. Veel te redzeejaam lielos zilos Macaw papagailjus, kas lidinaajaas un taisiija lielu traci kokaa, kas atradaas pie fermas.
Peedeejaa dienaa ceelaamies agri no riita (4.00) un devaamies Safari pa Pantanaalu. Shii arii bija ljoti interesanta lieta. Saakumaa redzeejaam ljoti daudz kaimanu, lapsu, briedi, braukaajaam pa celju ar appluudushajiem laukiem abos saanos. Noskatiijaamies saulleektu (protams skaisto) un tad paraadiijaas citi zveeri. Ljoti daudz putnu - lielie staarkji, tukaani, papagailji, maitas putni, vanagi, un veel daudz tie dazhaadu sugu uudensputni ar lielajaam kaajaam, garo kaklu un kaajaam, kuru nosaukumus tagad nenosaukshu. Redzeejaam arii kapibaras, kas ir kautkas starp bebru (bez astes) un cuuku. Taa beidzaas arii muusu programma un peec safari devaamies uz prom uz pilseetu Kampo Grande.

Huayna Potosi - 6088 m augstais kalns

2008-04-07T09:15:00.000-07:00

Kaa jau mineeju La Pazai apkaart ir daudz augstu kalnu, dazhi no tiem virs magjiskaas atziimes 6000 m. Andi ir augstaakie kalni peec Himalajiem, 7000 m atziimi var sasniegt tikai Himalajos vai piederiigajos aazijas kalnos (piemeeram Tadzhikijaa, tur kur komunisma smaile). Es uzkaapu 104ajaa augstaakajaa kalnaa pasaulee - Huayna Potosi, peec dazhiem datiem 6194 m (taapat kaa ziemeljamerikas augstaakais kalns Mt. McKinley Aljaskaa), bet peec citiem 6088 m augsts. Viens ir skaidrs vinsh ir augstaak par 6 shtukaam, un tas man likaas vissvariigaak, jo tadaa augstumaa, daargie draugi, eiropaa nevar uzkaapt, ne Monblaanaa, ne Elbrusaa. Naakosho atziimi 7000 m viskuulaak buutu sasniegt tieshi komunisma smailee ap 7495 m augstumaa, bet nu tas peec 10 gadiem, jo peec shii kaapiena uz kaadu laiku vairs kalnos negribeesies kaapt. Bet saakaas viss taa:

Jau Peru, Arekipaa, man radaas ideja uzkaapt kaadaa augstaa kalnaa, ja jau reiz esmu Andos un kalni pashi ziimeejaas virs pashas pilseetas un mani ieluudz. Jau tur meegjinaaju sarunaat uzkaapshanu, bet neizdevaas, jo nevareeju ilgi gaidiit. Tomeer nonaakot La Pazaa viss nostaajaas savaas vietaas un bija iespeeja uzkaapt 6000 m augstos kalnos, no kuriem izveeleejos populaaraako - Huayna Potosi. Man shis kalns iepatikaas ar to, ka no taa virsotnes var redzeet galvenos Boliivijas objektus - La Pazu, Titikakas ezeru, Kordiljeru Real (citus baltos kalnus), man tas patika arii ar savu simetriju un to, ka parasts tuurists var tajaa uzkaapt bez iipashas sagatavoshanaas. Shai kalnaa var izveeleeties kaapt 2 vai 3 dienas. Es izveeleejos 3 dienas, kur viena diena tiek pavadiita treneejoties iet pa ledaaju.

Taa es 1.apriilii devos celjaa. Iedeva mums visu ekipeejumu - jaku, bikses, cimdus, cepuri, plastmasas zaabakus, radzes un veel visaadus daiktus, kas nepiecieshami kalnaa kaapeejiem. Saakumaa aizbraucaam ar mashiinu liidz apmetnei N1 apmeeram 4300 m virs juuras liimenja. Pirmajaa dienaa neilgi peec atbraukshanas devaamies treneeties uz ledaaju. Mees bijaam - es, 3 franchi, 2 austraalji, un angliete. Jokainaakaakais manaa grupaa laikam bija tas, ka mums bija divi dviinju paari, liidziigie franchu brachkas un galiigi neliidziigie austraalis un austraaliete. Nu bet taatad, devaamies uz ledaaju treneeties. Saakumaa gaaja ljoti viegli, jo kaapaam pa diezgan leezenu kalninju dazhaados veidos, lai uztrenneetos. Uzvilkaam plastmasas zaabakus (mazliet liidziigi slaloma zaabakiem, bet ne gluzhi) un uz tiem veel metaalaa taadas kaa radzes, un rokaas ledus cirvis. Veelaak gaajaam jau uz staavaaku vietu, kur staavums ap 70-80 graadu. Nu vot te jau es saaku raadiit briinumus. Man likaas, ka es ljoti labi kaapju, vismaz labaak par sievishkjiigo anglieti, ne visai veiklo austraalieti un diezgan tuuljiigajiem franchu dviinjiem. Pa taadu staavumu jaakaapj kaa pa staavaam trepeem, saakumaa jaaieceert cirvis, tad ar radzeem jaaieceertaas leduu un taa pamazaam uz augshu. Tomeer ilgi nebija jaagaida kaa es no pashas kalna sienas galotnes ap 5-7 m augstumaa neuzmaniigi iecirtu sienaa un uz veedera nolaidu liidz pashai apakshai, sabaideejot paarejos, pat muusu gidu Migelu, kas peekshnji kljuva man par lielu draugu. Gids mums ar tehnikas skaidroshanu iipashi neaizraavaas, taapeec katrs vairaak vai mazaak kaa maaceeja taa kaapa. Peec shii posma devaamies uz naakosho, kas bija pilniigi perpendikulaara siena arii ap kaadu 7 m augstumaa. Sheit gan gids muus droshinaaja, taaka, ja mees kriitam vienkaarshi pakaramies gaisaa, jo gids muus tur pie virves. Sheit es arii nomeetaaju luni, divas reizes meegjinaaju, un abas reizes nokritu, es pat teiktu, ka, ja nebuutu apkaart daudz liecinieku, to vienu reizi pat vareetu neieskaitiit kaa nokrishanu. Kaapt 90 graadu sienaa ir gruuti, itsevishkji psihologjiski. Slikti bija tas, ka visiem paareejiem, laigan arii nebija viegli, izdevaas uzkaapt bez kritieniem. Liidz ar to visiem atminjaa palika tikai mani kritieni, kas manas akcijas protams neceela. Tomeer tas bija liidz briidim, kad savu vaardu teica austraaliete, kura izdzeesa manus kritienus no citu atminjas. Austraaliete saaka brashi kaapt, bet kad bija uzkaapusi 30 cm no zemes, saaka spiegt. Visi domaaja ¨Jeee, malacis, izraada emocijas, vinja to izbauda¨. Peec 30 sekunzhu spiegshanas, kuraa vareeja saakt saklausiit jau raudaashanu, cilveeki saaka apjaust, ka taa ir histeerija nevis emocionaals prieks. Tas likaas neticami, jo vinja atradaas tikai 30 cm no zemes. Bet nu taa gadaas. Noceela vinju lejaa, un uz shiis nots kapaam visi lejaa no ledaaja un gaajaam atpakalj uz nometni. Nometnee satikaam veel vienu kaapeeju no ASV, kurai bija viss ekipeejums, pashai savs gids, vinja ljoti daudz runaaja pati un vinjai bija ljoti daudz informaacijas par kalnaa kaapshanu, bet man radaas paarlieciiba, ka vinja nav laba kalnaa kaapeeja. Veel satikaam 2 braziilju kalnaa kaapeejus. Tie bija nopietni viiri, itsevishkji viens no vinjiem, kas uzkaapis lielajaa 7iekaa - tas ir visu kontinentu augstaakajos kalnos, un daudzos 8 tuukstoshniekos. Izprashnjaajaam vinjus, kas un kaa. Vinji bija ieradushies sheit, lai aklimatizeetos kaapienam 8 tuukstoshniekaa. Noskaidroju, ka kalnos kaapshana ir daargs prieks. Piemeeram kaapshana Everestaa man nav pa kabatai, braziilji teica kautkur pie 50´000 USD, ieprieksheejaa dienaa satiktie iiri, ka - 100´000 USD. Mazliet jokaini gan tie kalnaa kaapeeji, bet nevaru iisti izskaidrot kaadaa veidaa jokaini. Veel vakaraa speeleejaam kaartis. Speeleejaam speeli ¨Asshole¨, un diemzheel lielaako dalju speelju es paliku par asholu. Vienaa no speeles momentiem gribeeju noteelot baigo shpiileri, taapeec pirms kaarteejaa gaajiena saaku kasiit galvu. Taadaa veidaa arii noskaidrojaas, ka vienaa no kritieniem esmu sev ievilcis ar ledus cirvi pa galvu. Naktii gaajaam guleet un bija ljoti, ljoti auksts. Beidzot izjutu ziemu.

Otrajaa dienaa gaajaam uz naakamo nometni 5200 m augstumaa. Sheit es atkal biju elementaa, uzkaapu ljoti aatri, bez probleemaam, galvenais, lai nebuutu jaaiet pa ledu. Sasniedzu nometni kopaa ar gidu un budkaa satiku cilveekus, kas jau bija meegjinaajushi kaapt kalnaa. Te pirmoreiz apjautu, ka uzkaapshana kalnaa nav nekaada joka lieta, ka tas nav nekaads pleziirs. No 7 kaapeejiem tai dienaa galotni bija sasniegushi tikai 3 cilveeki. Viens no aspektiem ir fizuha, bet otrs, un nopietnaakais, ir kaa tavs kjermenis reagjee uz augstumu. Ir taa, ka pilniigi fiziski ljoti labi sagatavots cilveeks saak izjust augstuma slimiibu un nevar paiet taalaak, saakas galvas saapes un paliek slikti. Taa bija noticis ar vienu izraeeli ar ko runaaju. Vinsh Argentiinaa pirms tam bija pavadiijis 2 meeneshus staigaajot nogurdinoshos paargaajienos, respektiivi bija fiziski labi sagatavots jauneklis labaakajos gados kaa Karlsons. Vinjam 5700 m augstumaa vienkaarshi palika slikti un vinsh nav vareejis paiet taalaak. Es mazliet saaku baidiities arii par savaam izredzeem. Otrs izraeelietis, kas bija ticis liidz galotnei, izskatiijaas pilniigi bez speekiem. Bet nu neko, domaaju dziivosim redzeesim. Muusu budkaa, tas ir, nometnee N2 pie sienas bija piesprausti vairaaku valstu karogi ar parakstiem un veetiijumiem visai civilizeetajai pasaulei. Parasti tie bija filozofiski, dzilji izteikumi. Te jau redzams zviedru karogs ar parakstiem un secinaajumu-uzsaukumu ¨Fuck yeah!¨. Dzilji vaardi, veel visu vakaru par tiem domaaju nespeejot iemigt. Domaaju, vai arii es palikshu daudz gudraaks sasniedzot sho virsotni kaa shie emocionaalie zviedru viiri pirms maniim. Arii es saaku ziimeet Latvijas karogu, lai gan veel nebiju uzkaapis. Guleet shai dienaa gaajaam ljoti agri, jo naakoshajaa dienaa ceeliens ljoti agrs - 1os naktii un uz virsotni.

Taa aatri pienaaca 3 diena. Saakaas 1os naktii, paeedaam, iedzeeraam teeju, uzkodaam, uzvilkaam pilnu ekipeejumu, lampu pieree un uz priekshu, uz virsotni. Pieceelos pilns apnjeemiibas. Mans galvenais meerkjis - 6000 m atziimes sasniegshana, peec tam redzees, gan jau, ka tad arii sasniegshu galotni. Aaraa naktii izskatiijaas mazliet kaa Sibiirijaa, kad raada filmaas - atver durvis un ir taada veeja skanja un taads mazliet putenis. Austraaliete shito ieraudziija un atteicaas iet taalaak - domaaju, ka praatiigs leemums. Man gan tas bija aarpus apskataami jautaajumu loka. Jaaiet pa sniegu, taapeec uzreiz visi vilkaam arii radzes un sadaliijaamies pa grupaam, pa 1 vai 2 cilveekiem uz gidu. Katra grupa sasieta vienaa strikjii droshiibai. Galvenais gids Migels panjeema sev 3 cilveekus, franchus un gaaja pirmais. Peec vinjiem, es un normaalais austraalis, par kura speejaam biju diezgan paarliecinaats, jo vinsh treninjos izskatiijaas kaa labs kaapeejs (diezvai vinjam taads iespaids radaas par mani - driizaak labs kriteejs). Muusu gids driiz vien saaka bremzeet, jo vinjam kautkas bija noticis ar radzi, par ko vinsh lielu izbriinu gan neraadiija. Aciimredzot zinaaja ieprieksh, kas mani nedaudz nokaitinaaja, jo apstaajaamies vairaakas reizes un muus visi apdzina, pat runiigaa amerikaaniete un gliemezis angliete. Es biju tik labi noskanjojies, taapeec lieka, nevajadziiga apstaashanaas man negaaja pie sirds. Beigaas gids tomeer sataisiija savas radzes un mees atkal visus apdzinaam un gaajaam aiz pimaas grupas. Turpmaak gaajaam raiti un sasniedzaam jaunas virsotnes - 5400 m, 5500 m, 5600 m, gids mums ik pa laikam sauca augstumu. Sasniedzot 5500 m man jau bija viena no dienas mazajaam uzvaraam, jo tas bija augstaakais punkts kaadu dziivee esmu sasniedzis. Arii ar fizuhu viss bija kaartiibaa, tomeer ar bazhaam gaidiiju izraeelim likteniigo 5700 m atziimi. Man jau no dienas saakuma mazliet saapeeja galva, bet nekas iipash, taapeec iipashi par to nesatraucos un kaapjot augshaa nekas nemainiijaas. Liidzi visiem piekodinaaja, ka jaanjem 2 L uudens un ik pa laikam jaadzer, lai nerastos dehidrataacija, kas augstumaa rodas aatraak. Es regulaari dzeeru uudeni un uzmaniiju, lai pudele neizkriit no rokaam un nepzuud. Bet nu taatad, sasniedzaam tos 5700 m un saakaas ljoti staavs 70-80 graadu posms ar irdenu sniegu, gruuts, laigan tikai 25 m augsts. Shajaa gruutajaa posmaa atluuza viens no franchu dviinjiem, vinjam cik saprotu saakaas galvas saapes. Vinsh kaadu minuuti veel padomaaja vai doties augshup vai nee, bet par cik labaak nepalika, izleema doties atpakalj. Gidi uzreiz noorjenteejaas itkaa tas notiek visu laiku, atskaitiija francuuzi no pirmaas grupas, un pieskaitiija muus ar austraali pie pirmaas. Muusu gids ar franci devaas lejaa, bet paareejie divi franchi un mees divi tagad sasaiteeti vienaa grupaa devaamies iekarot jaunus augstumus. Veiksmiigi paarvareejaam pirmo gruuto posmu un ar mazaam bazhaam skatiijaamies uz turpinaajumu, jo gids soliija, ka beigaas buushot taads pats tikai 250 m garsh posms. Apstaajaamies padzerties un te arii atvadiijos no savas gandriiz pilnaas 2 L pudeles, ko tik ilgi nesu kalnaa, jomajo. Peec gruutaa posma kautkaa nepadomaaju, ka jaatur pudele uzmaniigi, taapec taa izsliideeja no rokaam un vairaakiem cilveekiem to neticiigi pavadot ar aciim smuki nosliideeja bezdibenii. Turpmaak naacaas dingjeet uudeni no citiem. Nu bet neko, gaajaam taalaak, sasniedzot jau 5800 m augstumu. Un te arii man saakaas probleemas - kaarteejaa apstaashanaas reizee domaaju ieeest shokolaadi, vai kautko citu speeku atjaunoshanai, bet izraadiijaas, ka neko nevaru ieeest un saak vilkt uz sliktu duushu. Saaku biities, ka tuuliit mana kaapshana buus galaa kaa izraeelim ar tiem pashiem simptomiem. Atlika peedeejais glaabinsh - kokas lapas, kuras biju panjeemis liidz na vsjakije pozharnije. No kokas lapaam koncentreetaa veidaa ruupnieciski (procesu ar bendziinu un visaadaam skaabeem redzeejaam Kolumbijaa) taisa kokaiinu, ko visi esam taa iemiileejushi. Agraak koku lietoja arii Koka-Kolas razhoshanaa, no kurienes arii nosaukums. Bet nu kokas lapas itkaa paliidz ciiniities ar augstuma slimiibu un dod speekus. Rakstu ´itkaa´, jo liidz shim, kad dzeeru kokas lapu teeju, man peec tam naaca miegs, taapeec biju skeptisks un taas liidz shim nekad nezhljambaaju. Tomeer izejas nebija, paprasiiju gidam veel vienu paartraukumu un sabaazu pilnu muti ar kokas lapaam, kaa kaamis no multenes par kaami. Patiikami nebija, pateikshu uzreiz. Jau kokas teeja ir reti negarshiiga, kaa jeela zivs jeb kautkas cits riebiigs, bet lapas, kas jaakoshljaa, ir veel negarshiigaakas un man jau taa vilka uz sliktu duushu. Bet nu kautkaa, cherez njemogu, koshljaaju un devos taalaak. Bet nu paliidzeeja, taalaak vareeju paiet. Saakaam apstaaties un atpuusties arvien vairaak, laigan gids mazliet steidzinaaja. Laikam svariigi ir uzkaapt agri, kameer veel auksts un sniegs ciets (liidz ar to vieglaak kaapt) un ir mazaaks laviinu risks. Veel kaapaam tik agri no riita, lai virsotnee buutu agri, kad kalnu veel nav apseedushi maakonji un ir skats, kuram te jaabuut ljoti skaistam. Pa celjam jau redzeejaam ljoti skaistu skatu uz naktii elektriskaam gaismaam ugunjojosho La Pazu. Taalaak gaajaam, gaajaam un nonaacaam liidz peedeejam - gruutaakajam posmam - 250 m pa 70-80 graadu sienu liidz galotnei. Riktiiga melnaa trase. Tobriid jau visi bijaam uz speeku izsiikuma robezhas. Pamazaam kaapaam augshaa, likaas galotne kaa nepaliek tuvaak taa nepaliek, tomeer jutu, ka tuuliit sasniegshu savu meerkji, taapeec shii siena nebija psihologjiski tik gruuta. Vienaa briidii gids mums pateica, ka esam sasniegushi 6000 m, par ko ljoti nopriecaajos. Atpuutaamies, izbaudiijaam skatu, kas paveeraas - zem mums bija smuka gluda baltu maakonju kaarta kaa skatoties no lidmashiinas. Paskatiijos arii lejaa pa kalnu, diezgan bailiigs un veederu kutinosh skats. Tagad mazliet nozheeloju, ka te neuznjeemu nevienu bildi, bet shii vieta atminjaa liekas paliks vislabaak. Peec 6000 m atziimes es jau vairs nebiju apstaadinaams, bija emocionaals paceelums un vareeju skriet uz galotni, laigan joprojaam likaas, ka taa negrib tuvoties un negrib. Tomeer viens no francuuzhiem saaka palikt ljoti shvaks, vinsh bija peedeejais posms, arvien biezhaak saakaam apstaaties peec vinja iniciatiivas, vienubriid likaas vinsh neizturees. Bet beidzaas viss labi, dzheks (Zhan-Ljuks) sanjeemaas un sasniedzaam beidzot to sasodiito virsotni. Uzreiz jaasaka, skats no shejienes bija fantastisks - vareeja redzeet galotni, austraali Antoniju, gidu Migelu un ne paaraak izskatiigaas 2 franchu - Kristofa un Zhan Ljuka - fizionomijas, un viss, jo muus jau bija sasniegushi maakonji. Pagaidiijaam virsotnee kaadas 20 minuutes, cerot sagaidiit maakonju izkliishanu, bet nekaa. Uznjeemaam bildes un devaamies lejaa, neizbaudiijushi fantastisko skatu uz Titikakas ezeru. Bet godiigi sakot man un paareejiem bija po, jo bija ljoti liels gandariijums par sasniegto meerkji, itsevishkji, zinot, ka tas naacaas ljoti gruuti (tas ir fiziski gruutaakais, ko liidz shim dziivee biju dariijis). Bez tam zinaajaam, ka mees chetri esam tai dienaa vieniigie no 9 cilveekiem, kas sasniedza virsotni. Taa mees laimiigi devaamies lejaa, kas arii izraadiijaas gruutaak, nekaa biju gaidiijis. Jau peec tam uzzinaaju, kad tajaa pashaa dienaa un briidii, kad kaapu kalnaa un piedziivoju taadas gruutiibas kaapjot kalnaa, otraa planeetas pusee gruutiibas piedziivoja arii mana maasa, kura laida pasaulee man jaunu radinieku - mazo meitinju Eniju, kura man turpmaak buus labs atgaadinaajums par sho kaapienu. Izmantojot briidi, apsveicu jauno maaminju un teeti, un arii paareejos radus un mazos bosikus iksi un tamsi. Tomeer, ja otraa pasaules malaa viss beidzaas ar priekiem un laimi, tad man kaapjot lejaa no kalna viss beidzaas ar galvas saapeem kaadas neesmu izjutis kopsh pagaajushaa gada meningiita. Vainu tas no augstuma slimiibas, vai no dehidrataacijas, bet galva saapeeja liidz pat dienas beigaam, kad nonaacaam La Pazaa. No kalna gaajaam leeni, jo bijaam sasieti grupaa, pa priekshu visiem superleenais francuuzis Zhan-Ljuks. Man saapeeja galva, taapeec gribeeju kautvai skriet lejaa uz zemaaku augstumu, kas soliija mazaakas galvas saapes. Kopaa ar otru francuuzi saakaam vinju demonstratiivi apdziit, laigan, pateicoties sasaitei, tas nav iespeejams. Domaajaam, ka varbuut tas dos kaadu maajienu iet aatraak. Bet Zhan Ljuks saglabaaja uznjemto tempu. Taa nonaakot lejaa no kalna nebiju labaa omaa un uz to briidi neko labu par kalnaa kaapshanu nevareeju pateikt, arii taam prieciigajaam entuziastiskajaam sejaam, kas tikai uzsaaka savu celju augshup. Tai briidii domaaju, ka vismaz uz kaadiem 5 gadiem vairs nekaapshu kalnos tochna. Laigan tagad, kad rakstu sho galvas saapes jau piemirsushaas un ir palicis tikai gandariijums par sho piedziivojumu.

Nokaapjot uz pirmo nometni veel apmainiijaamies ar informaaciju cik kursh augstu uzkaapis. Visaugstaak bez mums uzkaapa leeniigaa, bet aciimredzot pamatiigaa angliete - ap 5750 m, tad francuuzis un francuuziete - ap 5700 m, bet runiigaa amerikaaniete, kas ieprieksh ljoti slaveeja savu personaalo gidu, bija sastriideejusies ar to ap 5200 m augstumaa un kaapusi atpakalj. Lieta taada, ka vinja esot teikusi, lai gids iet leenaak, bet tas nebijis pietiekami leens un vilcis vinju augshaa aiz strikja. Vinja savukaart vilkusi vinju pretiim uz leju. Gribeetos redzeet sho virves vilkshanas sacensiibu un karstaas emocijas, kas virmo arii shaados augstumos un aukstumos.

Dienu veelaak galva vairs jau nesaapeeja un kopaa ar austraaljiem devaamies uz slaveno San Pedro cietumu La Pazas centraa. Slavens vinsh ir ar to, ka te valda pilniigs bezpredzels, tas esot viens no pasaules liberaalaakajiem cietumiem, noziedznieki mieriigi turpina vadiit dzeelas no taa sienaam un vaitik ne pashi te veel taisa narkotikas. Cietumniekiem gan par atrashanos shajaa cietumaa ir jaamaksaa, taapeec lielaakaa dalja arii straadaa cietumaa. Ja ir nauda var nopirkt ljoti labus apstaakljus. Cietumnieki pashi organizee savu dziivi un kaarto savus reekjinus, policisti neiejaucas. To visu kaads austraalis ir aprakstiijis populaaraa graamataa ¨Marching powder¨ (Rusty Young), ko laikam naaksies iegaadaaties. Te agraak labpraat laida iekshaa arii tuuristus, tomeer tie paaraak saaka uzpirkt kokoiinu no cietumniekiem, taapeec tagad tuuristu kustiiba ir ierobezhota. Arii mees diemzheel iekshaa netikaam, jo vajag saakumaa sakontakteet kaafu cietumnieku un arii tad tikai noteiktaas dienaas, bet vismaz redzeejaam no aarpuses.

Peec tam steidzos lidot uz Santa Kruuzu, kur bija paredzeets satikt KK un doties uz Braziilijas Pantanaalu, bet par to jau naakoshajaa staastaa.

La Paza

2008-04-07T09:14:00.000-07:00

Par Boliivijas pilseetu La Pazu kautko jau pastaastiiju, bet ir veel ko staastiit, jo, neskatoties uz saakotneejo nepatiku, sabiju te ilgaak nekaa domaaju. Naakamajaa dienaa peec Death roada aizbraucu uz izraeelju ieteikto meeness ieleju. Meeness ieleja ir jokains veidojums, kas tieshaam izskataas peec meeness, iisteniibaa vairaak peec taas tipiskaas lietuvieshu kuukas. Meeness ielejaa izraeelji man ieteica panjemt kvadraciklu un izbraukt marshrutu, kas ved uz kanjona augshdalju virs pilseetas. Aizbraucu un saaku skatiities, kur var iziireet kvadraciklu. Nonaacu kautkaadaa zirgu un kvadraciklu parkaa un man uzreiz 2 piedaavaajaas izireet kvadraciklu. Piekritu piedaavaajumam, kur jauns chomaks pateica, ka vinjam esot sporta kvadracikls. Laigan shis kvadracikls izskatiijaas nedaudz taads kaa beernu, piekritu. Aizbraucaam uz citu vietu peec kaskas, un tad domaaju, ka tuuliit brauksim, bet izraadiijaas, ka tas dzhekam ir vieniigais mocis un vinsh taisaas arii braukt man liidzi uz mana mocha, kuram vispaar 2 vietas nav paredzeetas. Par cik jau biju noskanjojies, ka tuuliit braukshu, ar gariem zobiem piekritu. Beigaas izraadiijaas, ka taa bija kljuuda, jo pirmkaart mocis diezgan suudiigi speeja muus abus pavilkt pa paarsvara kalnainu celju, otrkaart, dzhekam nebija kur tureeties, taapeec tureejaas pie stuures un kvadra kljuva gruuti vadaama (bija daudz pagriezienu un kaapumu), treshkaart, dzheks man visu laiku maaciija ko dariit un arii bija paaraak nervozs prieksh saviem gadiem. Karoche nebija nekaada prieka no shitaadas braukshanas, vieniigi kalna galaa bija labie skati, ar ko tad sevi arii mierinaaju par izmesto naudu. Bet vispaar, ja pasham buutu savs kvadracikls, domaaju, ka shii ir laba atrakcija.

Bez meeness ielejas veel aizbraucu uz kalnu 5300 m augstumaa, kur veel vareeja pakaapties uz 5400 m. Uzkaapu, un tas bija augstaakais punkts manaa dziivee, fiziski, nevis emocionaali. Shajaa reizee pirmo reizi peec gada paartraukuma sastapos ar sniegu, pameetaaju pikas. Sho kalnu sauc par Chakaltaija kalnu un tas ir augstaakais sleeposhanas kuurorts pasaulee. Kuurorts nav liels, faktiski taads Gaizinsh vien ir, nobrauciens arii ne paaraak liels un tas straadaa tikai februaarii. Principaa no shii kalna ir lieliski skati uz La Pazas pilseetu un citiem kalniem un liekas arii uz Titikakas ezeru, bet man nepaveicaas, jo bija migla un knapi vispaar kautko 5 m attaalumaa vareeeja redzeet. Tomeer man shis kalns kalpoja kaa aklimatizaacija naakoshajai dienai, kuraa es sev biju sarunaajis kaapshanu veel augstaakaa kalnaa, bet par to citreiz.

Atlikusho laiku es blandiijos pa La Pazas centru. Centraa ir jaunas banku un citu ofisu maajas. Shis rajons pluustoshi ieiet tirdznieciibas rajonaa, kur tiek tirgots viskautkas. Liekas, ka tirgus nekur nebeidzas, jo es vairaakas reizes gaaju arvien taalaak un taalaak un nekad neaizgaaju liidz galam. Paardod te viskautkaadas kjiinieshu mantas, imitaacijas, aadas jakas (arii peec pasuutiijuma, shpiko no vaacu katalogiem) un viss ljoti, ljoti leeti. Nopirku arii sev pulksteni, jo ieprieksheejam bija nogaajis uzraksts ¨Fashion¨. Bez tam te veel tirgo eedamo, visaadus augus, kartupeljus visaadaas kraasaas (arii baltus, varbuut tas bija kautkas cits), mango un papaijas, riekstsus un kukuruuzu. Un protams arii diskus. Diskus un graamatas spaanju valodaa (jo Riigaa tie ir ne paaraak pieejami) arii sapirkos. Jaa, arii visas seshas Star Wars filmas, ko visi taa miilam, vienaa diskaa nopirku par pusdolaaru. Pie tam tie ir oficiaalie, nevis piraatiskie diski, jo vinjus paardeva indiaanju sieviete ar beernu. Nu neticu es, ka vinja ietu zagt un paardotu piraatiskos diskus. Neatljaavos uzdot tieshu jautaajumu par sho teemu, lai neaizvainotu. Uz ielaam bija taada liela rosiiba, un man tas shai pilseetaa ljoti patika par spiiti netiiriibai. Veel kokakolas pudeli te pirku pa 7 santiimi. Nezinu, kaa vinji te dabon taadas cenas. Dazhbriid man liekas, ja tu saac kauleeties te preci atdod par pashcenu vienkaarshi paardoshanas peec. Te aciimredzot valda liels bezdarbs, taapeec visi metaas tirgoties, lai buutu nodarboshanaas un prasa par to tikai tik cik izdziivoshanai nepiecieshams.

La Paza atrodas ljoti smukaa vietaa, domaaju, ja te dziivotu citi cilveeki, sho vietu vareetu uztaisiit par vienu no smukaakaam pilseetaam pasaulee. Sho pilseetu ieskauj lieli sniegoti kalni, un lielaakais no tiem ir ap 6400 m augstais Ilimani, ko skaidraa dienaa ljoti labi var redzeet.

Fantastiskais ¨Death road¨ ritenjbrauciens

2008-03-30T05:55:00.001-07:00

Kaapeec uzrakstiiju, ka Death road (turpmaak DR) ritenjbrauciens ir fantastiskais? Taapeec, ka man tas ljoti patika. Uzreiz jaasaka, ka es to visiem iesaku, laigan varbuut es mazliet paarspiileeju, njemot veeraa, ka man pasham ljoti patiik braukaat ar riteni un patiik arii aatrums un biistamas situaacijas, un skaista daba. Shajaa braucienaa tas viss bija. DR ir paziistamaakaa Boliivijas atrakcija (nu varbuut veel Uyuni saalsezeri). Uz ¨Death road¨ jeb latviski ¨Naaves celsh¨ jaabrauc no La Pazas.

La Paza ir neoficiaalaa Boliivijas galvaspilseeta. Nezinu kaa tas iisti straadaa, laikam kautkas liidziigs Berliinei Vaacijaa. Bet nu par La Pazu vienmeer saka, ka taa ir augstaakaa galvaspilseeta pasaulee, apmeeram 3600 m virs juuras liimenja. Parasti cilveekiem neiesaka sheit ierasties pa taisno, jo tas vairaakumaa gadiijumu beidzaas ar augstuma slimiibu (altitude sickness angliski), jo augstumaa ir retinaataaks gaiss un nepieradusham cilveekam ir suudiigi. Man gan taa nebija, jo atbraucu uz shaadu augstumu pamazaam. La Pazaa iebraucu naktii no kalna, jo La Paza atrodas taada kaa kanjona ielejaa. No augshas kaa jau var paredzeet La Pazas mirgojoshaas ugunis izskatiijaas ljoti skaisti. Tomeer, kad peec neilga laika nolaidaamies pilseetaa, sapratu ka taa ir baigaa miskaste (atsauca atminjaa centraalamerikas netiiriibu) - ielas piemeetaatas ar suudiem, uz krustojumiem izveidojushaas dabiskaas miskastes (cilveeki vienkaarshi pasaakushi mest te atkritumus un taa visi tagad tur met un izveidojies atkritumu kalns), pilseeta smird. Tik slikti attieciibaa uz higieenu nebija bijis nevienaa vietaa. Man principaa parasti nav baigaas pretenzijas pret tiiriibu, bet shoreiz gan domaaju, ka peec iespeejas aatraak tiishos prom no shejienes. Atradu savu hosteli un taisiijos naakamaas dienas slavenajam ritenjbraucienam, kas saakas 4700 m augstumaa un nolaizhas liidz 1200 m augstumam.

Nakamajaa dienaa ceelos un gaaju uz 7iem uz citu hoteli, kur tiek iedotas brokastis un no kurienes mikrobusinsh aizved uz DR. Pie brokastu galda satiku citus manas grupas brauceejus - pirmais ar ko iepazinos bija zviedrs Bjorns, kas bija tipisks zviedrs (taapeec uzreiz vinjaa atpazinu zviedru) un saakumaa likaas normaals. Vinsh taapat kaa Ukrainis Sashka ziemu jau 8 gadus pavada siltajaas zemees celjojot. Vinja staasts vispaar ir liidziigs Sashkam, tikai ar Timoshenko meitu gan laikam vinsh nebija paarguleejis, lai gan tieshu jautaajumu par sho teemu vinjam neuzdevu, taaka 0.01% iespeejamiiba paliek. Straadaajot vienalga ko varot dabuut, kad esot Zviedrijaa, uz projektiem utt un pa ziemu celjo pa pasauli, esot vinjam arii kautkaadi dziivoklji sapirkti. Vispaar shitaadus kadrus ik pa laikam te satieku. Bez vinja veel bija visuresoshie izraeelji (par ko nopriecaajos, jo izraeelji parasti sameklee vislabaakos diilus) - 4 dzheki, kas saakumaa likaas normaali un beigaas arii normaali. Tad veel paaris no Londonas - smuka kolumbiete un nesmuks par vinju vecaaks anglis. Veel 3 kanaadieshi - viena meitene un 2 dzheki, franciski runaajoshie, principaa normaali, bet ar dazhaam franciskaam izpausmeem. Taadaa sastaavaa plus veel divi gidi mees aizbraucaam uz virsotni no kuras saakas ritenjbrauciens. Iedeva veel mums pirms tam visu ekipeejumu, izraeeljiem tur kautkas nebija kaartiibaa ar kreklu vai apakshbikshu izmeeriem, es nezinu un negribeeju iedziljinaaties vai pa mazu vai pa lielu, bet nu beigaas kautkaa tur noreguleejaas un vareejaa braukt. Iedaliija uz kalna mums arii ritenjus. Man bija kautkaads videeja daarguma ritenis Trek, itkaa normaals, tikai aatrumus nevareeja uz vienu pusi paarsleegt, bet bremzes straadaaja, un tas shai braucienaa ir galvenais. Zviedrs bija pasuutiijis un samaksaajis par labaako riteni, bet neko no ritenjiem nesaprata, taapeec nekaadas pretenzijas neizvirziija. Toties viens no izraeeljiem gan par savu itkaa labo riteni izraadiija savu sashutumu tam regjionam pierastaa stilaa bez kompleksiem un augstos tonjos. Vinjam bija otrais labaakais ritenis aiz zviedra (peec cenas), bet vinsh atshkjiriibaa no zviedra kautko saprata no ritenjiem, jo kaa teica paareejie izraeelji vinjam maajaas esot richaags pa 6000 USD. Palamaajaas, paprasiija pusi naudas atpakalj, bet gids tikai plaatiija rokas. Gids bija jauns chomaks, kam principaa bija po, vinsh gribeeja aatraak doties lejaa pa kalnu, visam piekrita, laigan zinaaja, ka ofisaa peec tam buus jauna saruna. Taa mees beidzot saakaam laisties lejaa pa kalnu. Saakumaa celsh ir asvalteets un liikumains, un parasti kaa mums todien arii slapjsh no lietus maakonjiem, kas te pastaigaajas. Liidz ar to man shis posms likaas visbiistamaakais, jo aatrums ljoti liels, strauji pagriezieni, sliidiigi slapjsh, bet apkaart smuki kalni un lejaa lielas nogaazes ar potenciaali ilgu lidojumu. Atshkiriibaa no ASV, Eiropas vai citaam valstiim ar augstiem droshiibas standartiem, te latiinjamerikaa neviens tev grozhus neuzliek, vari braukt tik aatri, cik tev sapraats atljauj, tu pats uznjemies risku par savu aatrumu. Gids aizbrauc pirmais uz pilniem koksiem, un vinjam po vai paareejie tiek liidzi vai nee, jo no muguras arii brauc gids. Ja gribi izbaudi aatrumu un biistamiibu un turies liidzi, ja nee pats izveelies savu aatrumu. Es, kaa jau vairaakums viirieshu manaa vecumaa, protams izveeleejos tureeties liidzi gidam. Par laimi nekur nenokritu un brauciens bija aizraujosh. Paarsvaraa brauciens ir lejaa pa kalnu, bet viens posms mazliet kalnaa. Shis posms, par cik atrodas augstu kalnos, ir pagruuts, daudziem tas beidzas ar ritenja stumshanu kalnaa. Bet peec taa saakas iistais Death Road, kas ir sameeraa shaurs akmenjains celsh, kur knapi knapi var izmainiities divas mashiinas, un kuram malaa ir staavas nenorobezhotas nogaazes. Sho celju par Naaves celju sauc ne jau taa pat aiz neko dariit. Sheit agraak, kad nebija apkaartcelja, regulaari gadaa nokrita ap 20 mashiinaam un autobusiem, regulaari mira 50 cilveeki. Veel tagad ik pa laikam mirst kaads ritenjbrauceejs. Pa celjam redzeejaam vairaakus pieminekljus, dazus izraeelju paargalviigajiem brauceejiem. DR tieshaam ir biistams celsh, te viegli aizrauties, saakt paargalviigi braukt lielaa aatrumaa, pagriezt galvu paskatiities apkaartni uzskriet kaadam lielaakam akmenim un nolidot bezdibenii. Man bija strateegjija braukt lielaa aatrumaa, bet ar pilnu koncentraaciju, un skaistaakajaas vietaas apstaaties un pafocheet apkaartni. Un tad atkal seesties uz ritenja un atkal visus apdziit, uzbljaut ¨malaa lohi¨ un paraadiit meeli. Labi, taa gluzhi nebija, bet izveeleejos braukt aatri. Bet te vienalga brauc aatri vai leeni, taapat visu laiku jaakoncentreejas un jaatur stuure rokaa, jo nemitiigi sities pret akmenjiem. Skati te skaisti un briizhiem nogaazes veederu kutinoshas, arii vietaam var redzeet mashiinu vrakus. Celja galaa muus gaidiija pusdienas un baseins, kas bija ljoti patiikami. Vairaaki cilveeki uzreiz izsaka veeleeshanos braukt veelreiz. DR tieshaam ir laba atrakcija, to visiem iesaku. Un vispaar ritenjbraukshanu no kalna, vulkaana.

Vakaraa braucaam atpakalj uz La Pazu savaa mikroautobusinjaa, un tad izraadiijaas, ka zviedrs tomeer nav normaals, jo vinsh izraadiijaas liels dziedaataajs un beigaas uzkrita visiem uz nerviem. Autobusaa skaneeja D.Bovija un Queen dziesmas, kas ir ljoti OK, bet shiim dziesmaam aktiivi dziedaaja liidzi viens izraeelietis, kanaadiete un zviedrs. Zviedrs izceelaas ar to, ka paarveidoja savu dabisko balsi un improvizeeja izmainot dziesmu meldinjus, un tas viss ar paarlieciibu, ka ir ljoti labs dziedaataajs. Man personiigi tas ljoti aatri uzkrita uz nerviem, bet ne tik aatri kaa izraeelieshiem. Redzeeju arii, ka kanaadieshiem driiz bija liidz kaklam. Bet zviedrs bija atveeries, turpinaaja dziedaat arii ofisaa, kameer gaidiijaam, kad visiem sakopees diskaa dienaa uznjemtos foto kadrus un iedos t-kreklus par celja izbraukshanu. Izraeeljiem negribeeja dot, jo kautkaada izraeeliete kautko nebija samaksaajusi, taapeec vinjus tureeja kolektiivi atbildiigus. Taisniiba bija izraeelju pusee, un atkal bija diskusijas ljoti augstos tonjos. No saakuma diskuteeja viens izraeelietis, bet otram izraeelietim likaas, ka vinsh runaa paaraak augstos tonjos, taapeec aizgruuda vinju prom, jo domaaja, ka ir mieriigaaks un tuuliit visu mieriigi atrisinaas. Saakums tieshaam bija mieriigs, bet kautkur peec pusminuutes vai minuutes dzheks jau diskuteeja daudz augstaakos tonjos nekaa ieprieksheejais. Tad shis izraeelietis aizgaaja uzpiipeet un nonjemt uztraukumu un saaka diskuteet treshais, kursh nemaaceeja spaanju valodu, taapeec maisiija anglju un spaanju vaardus. Bet stuuriiti visu sho laiku turpina dziedaat zviedrs, kursh peekshnji sapnjo par atgrieshanos aukstaja Zviedrijaa un speeleeshanu publikas priekshaa. Nu karoche cirks. Beigaas visi 3 izraeelji diskuteeja kopaa un viss beidzaas laimiigi un taisniigi, vinjiem iedeva gan diskus, gan kreklinjus, un zviedrs arii beidza dziedaat.

Titikakas ezers

2008-03-30T05:48:00.000-07:00

Laigan mani Boliivijas La Pazaa gaidiija KK un DK, no Peru veel nedriiksteeju atvadiities. Bija jaaaizbrauc uz Puno pilseetu, kas atrodas pie Latiinjamerikas slavenaakaa ezera - Titikaka. Titikakas ezers atrodas gan Peru, gan Boliivijas teritorijaa. Slavens vinsh ir vairaaku iemeslu peec. Pirmkaart jau taapeec, ka sheit radaas inku impeerija, preciizaak legjenda veesta, ka pirmais inku valdnieks Manko Kapaks iznaaca no shii ezera, te dzima saule un meenes. Otrkaart, shis ezers skaitaas augstaakais navigeejamais ezers pasaulee (kas laikam tomeer taa nav) un lielaakais shaados augstumos, kas ir virs 3000 m virs juuras liimenja. Treshkaart sheit uz salmu peldoshajaam salaam jau vairaakus gadsimtus dziivo nosleepumainaa uuru tauta (kuri, ja es pareizi atceros no vienas padomju laika graamatas no ¨zvaigznes¨ seerijas sevi nemaz neuzskata par cilveekiem, bet gan par jaguaara peectechiem). Tuurs Hejerdaals (kuru starpcitu redzeeju Riigaa, kad veel maaciijos SSE) izmantoja shejienieshu ziniibas, lai uzkonstrueetu savas salmu laivas Ra II un Tigris (arii shie piedziivojumi ir aprakstiiti vairaakaas interesantaas padomju laika graamataas no taas pashas seerijas, kaa arii dokumentaalajaas filmaas). Tas viss, ko vairaak vai mazaak zinu. Veel peec nepaarbaudiitaam zinjaam te kaadu laiku uztureejaas slavenais franchu uudensliideejs Zh.Zh.Kusto, kas mekleeja pazudushas civilizaacijas (iespeejams Atlantiidas) peedas zem uudens, bet diemzheel 30-40 m duunju kaartas deelj neko laadziigu neizdevaas izdariit.

Taatad atbraucu uz Puno un man uzreiz uzradaas agjents, kas izkaartoja gan hoteli, gan tuuri uz Uuru salmu peldoshajaam salaam, gan biljeti uz Kopakabanu, pilseetu Boliivijas pusee. Par cik man nebija daudz laika piekritu vinja piedaavaajumam. Retrospektiivaa varu pateikt, ka shis bija viens no tiem gadiijumiem, kad paliku pilniibaa apmierinaats ar agjenta paliidziibu. Taa pirmaa lieta, ko izdariiju bija arii galvenaa - braucu uz peldoshajaam salaam. Braucaam diezgan daudz cilveeku, lielaakaa dalja no tiem argentiinieshi. Pieljauju, ka argentiinieshu galvenais idols ir Che Guevara, kas vinjus inspiree uz celjojumiem pa latiinjameriku. Jaasaka, ka argentiinieshi ir ljoti stiliigi, varbuut pat tikpat stiliigi kaa es bez Police brilleem. Nee tieshaam, tas iekriit aciis - vinji ir stiliigi un tas man vinjos ljoti patiik. Vinju sliktaakaa iipashiiba ir mazliet paarlieku lielaa augstpraatiiba (laigan ne tik izteikta pret eiropieshiem), kas taa nepatiik paareejiem latiinjamerikaanjiem. Parunaajaam, dazhi zinaaja, kur atrodas Latvija. 99% gadiijumu sheit latiinjamerikaa, visi saka, ka esmu pirmais latvietis, ko vinji ir satikushi. Bet nu staasts kaa saprotat nav par argentiinieshiem, tie naaks veelaak, tagad uuri. Pie uuriem ieradaamies uz peldoshaas salas, kur dziivo kaadas 7 gjimenes, saprotams ljoti primitiivos apstaakljos. Viss, ieskaitot pashu salu, maajas un laivas celtas no niedreem, kuras sheit Titikakas ezeraa var dabuut pa pilnam. Salas un laivas muuzhiigi jaatjauno, jo taas ar laiku izmirkst un grimst uudenii. Salas ir peldoshas, principaa ar vinjaam var vajadziibas gadiijumaa aizpeldeet prom. Bet nu neviens prom nepeld, dazhas salas uznjem tuuristus, bet dazhas kategoriski atsakaas un dziivo savu noshkjirto dziivi. Mees tikaam pie komunikablas gjimeniites, kas centaas protams nopaardot arii savus suveniirus. Bez tam deva iespeeju arii izbraukt no vienas salas uz otru ar niedru laivu. Tomeer dazhi, man toreiz nesaprotamu iemeslu deelj, kategoriski atteicaas, pat peec ljoti laipnajiem luugumiem seesties iekshaa. Kad bijaam uz uudens viduu starp divaam salaam sapratu arii iemeslu - laivas iipashnieks-humorists saaka ievaakt naudu, par ko nekaadas runas pirms tam protams nebija. Par sho nebiju prieciigs, jo biju ieplaanojis visu atlikusho Peru naudas budzhetu liidz peedeejai kapeikai, un tagad shis mantkaaris (paprasiija sameeraa lielu summu un diezgan kategoriski un skrupulozi to iekaseeja) man visu izchakaree. Bet nu kopumaa man shii vide patika. Patika arii redzeet, ka cilveeki dziivo laimiigi arii bez televizora un vidzika, dziivojot primitiivos apstaakljos.

Peec salaam veel dienas beigaas pastaigaaju pa Puno ielaam un naakamajaa dienaa devos uz Boliiviju, uz Kopakabanu. Kopakabanaa arii izmantoju agjenta paliidziibu, un veelaak to nozheeloju, jo faktsiki agjents manis labaa neko neizdariija, tikai panjeema 2 reizes lielaaku naudu par lietaam, ko vareeju noorganizeet pats. Taapeec te neiesaku izmantot agjentus. Galvenaa lieta Boliivijas pusee Titikakas ezeraa ir inku sveetaas Saules un Meeness salas. Taapeec arii es devos uz Saules salu (Isla del sol). Saules salaa i dazhas nenoziimiigas drupas, bet ne tas te ir galvenais. Galvenais te ir skats uz ezeru un uz taa krastiem, maakonjiem utt. Sala ir diezgan augsta, taapeec skati ir labie. Ierados pusdienlaikaa un izdomaaju palikt sheit pa nakti. Atbraucot uzreiz sastapos ar nepatiikamu patiesiibu, te uz katra solja tiek iekaseeta nauda. Izkaapu no laivas un taisiijos iet jau pa inku trepeem augshaa, bet tur tantinjas ar biljeteem.Naacaas nopirkt. Atradu fiksi hoteli un devos apskatiit salu, faktiski devos uz salas augstaako punktu. Uzkaapu kalnaa un no shejienes tieshaam skats fantastisks - lielais dzidrais ezers, salas un taalumaa krastaa var redzeet lielus baltus kalnus - Cordillera Blanca. Cordillera Blanca ir andu kalni ar sniegotaam virsotneem, vairaakas galotnes sasniedz augstumu virs 6000 m. Taa es tur kaadu laicinju noseedeeju un devos taalaak uz otru salas dalju, lai noskatiitos saulrietu. Tomeer radaas sarezhgjiijumi. Ejot nost no kalna uzduuros 3 ap 10 gadus vecaam meiteneem, kas gulshnjaaja nosaciitaa pljavaa uz kalna. Gaaju garaam, a shiis mani ieraugot atri pieceljas un man pakalj. Domaaju, varbuut grib autograafu, varbuut esmu stiliigs. Bet nee, shiis man prasa vai es esot samaksaajis par kalnu. Es sameloju, ka jaa. Par cik vinjas aciimredzot ir vieniigaas, kam ienaakusi praataa ideja iekaseet naudu par kalnu kabatas naudinjai, tad vinjas ljoti labi zinaaja, ka es nevienam neko neesmu samaksaajis, bet kaartis veel neatklaaja un saaka man prasiit, kam es esmu samaksaajis. Sapratu, ka esmu atmaskots, bet arii negribeeju pabalstiit shaadu klaju naudas izspieshanu par katru soli uz salas, un veel meitenes bija mazas un sapratu, ka vinjas mani nevar iekaustiit. Pateicu, ka man nav naudinjas un gaaju taalaak uz kalna malu un filozofiski veel paskatiijos zilajos uudenjos. Bet mazaas meitenes saniknotas par manu nekauniibu peekshnji saaka mani apmeetaat ar akmenjiem. Es biju paarsteigts un nezinaaju, ko dariit, bet tad man praataa ieshaavaas laba ideja - es saaku vinjas apsaukaat par 'idiotaam', kas tulkojumaa no spaanju valodas noziimee 'sliktas meitenes, ljoti sliktas meitenes'. Vinjas diemzheel man nepiekrita un turpinaja veel spariigaak apmeetaat. Es paliku pie sava viedoklja, tomeer sapratu, ka vinjas praatiigu valodu nesaprot un nav laika filozofeet, jaatinaas prom, kameer veel neesmu dabuujis pa galvu ar akmeni kaa Goliaats. Laigan taisniibas labad jaaatziimee, ka mazaas meta diezgan nemaakuliigi un reaalu draudu nebija. No taa var secinaat, ka tuuristi parasti shitam reketam tomeer samaksaa un taapeec meitenes nav pieshaavushas roku. Fiksi devos taalaak un izvairiijos no cilveekiem, kuros saskatiiju potenciaalus izspiedeejus, pat no vaacu tuuristiem, kas man tuvojaas un iespeejams gribeeja tikai uzprasiit kaa tikt kalnaa no kura naaku. Tomeer nelaimiigaa kaartaa driiz atkal uzduuros vienam vieteejam, un nebija man arii nekaads briinums, ka tas man saaka prasiit naudu par ieeju salas otrajaa - ziemelju pusee. Man meers bija pilns, saaku izklaastiit vinjam, ka te visi izspiezh naudu uz savu roku utt. Vinju mans staasts aizrava un palaida mani bez maksas. Beigaas izraadiijaas, ka tas nebija nekaads pashdarbnieks un vinsh tieshaam legaali iekasee naudu, jo sala tik tieshaam ir sadaliita 2aas administratiivaas daljaas. Bet nu tas taa, man tad galvenais bija paspeet uz saulrietu, kas strauji tuvojaas. Beigaas pat bija jaaskrien pa ne visai liidzeno celju. Skriet 4000 metros virs juuras liimenja nav viegli, bet es to tai briidii biju piemirsis un labi noskreeju, jo paspeeju uz to sasodiito saulrietu. Saulriets labais, to vienatnee kalnaa pie tam veel pie inku drupaam izbaudiiju un devos atpakalj. Diemzheel atpakalj celsh bija daudz gruutaaks un man vajadzeeja iet pilniigaa tumsaa pa celju, kur kaklu toch vareeja nolauzt. Toties vareeju apstaaties un izbaudiit skaistaas un ljoti skaidraas zvaigzhnjotaas debesis pilniigaa klusumaa un tumsaa, jo uz salas tikai retaas vietaas ir elektriiba. Veel aiz kalniem taalu ezera krastaa vareeja redzeet kaa zibenjo zibens, taka bija pilns komplekts. Kaadu laiku pamaldiijos, bet atradu savu hoteli un saaku rukaat kaartis ar vaacieshu meiteneem un izraeelieti. Vispaar celjojuma laikaa esmu iemaaciijies ljoti daudz dazhaadu valstu kaarshu speeles, kuras visdriizaakdriiz aizmirsiishu. Visinteresantaakais kaarshu speelees shai hotelii bija tas, ka sho hoteli vada indiaanishi un vinji kautkur izrakushi ASV armijas kaartis ar visiem Iraakas galvenajiem varas cilveekiem, saakot no Sadama un Udaja Huseiniem liidz kautkaadiem mazajiem armiiniekiem. Kur, kur, bet sheit jau nu tochna necereeju iepaziities ar shiim izslaveetajaam kaartiim.

Naakamajaa riitaa saulrieta iespaidaa biju noleemis celties agri no riita un noskatiities saulleektu. Pieceelos un saaku vakteet stundu aatraak, kas man reaali izbesiija, jo vareeju tak ilgaak paguleet. Saulleektam diemzheel mazliet trauceeja maakonji, bet nu bija OK. Driiz vien peec tam arii devos prom no salas uz krasta pilseetinju Kopakabanu uz motorlaivas jumta, jo taa bija paarbaazta. Kaa jau teicu uudens te ir ljoti dzidrs un tiirs, un atbraucot uz Kopakabanu nevareeju attureeties un nopeldeejos Titikakas ezeraa kaa droshi vien savulaik Manko Kapaks, pirmais inku valdnieks. Nevienu citu neredzeeju peldamies, laikam skaitaas auksts uudens. Dienu izbaudiiju saulee Titikakas ezera krastaa. Vakaraa jau devos uz La Paz, Boliivijas neoficiaalo galvaspilseetu.

Kondori Kolkas kanjonaa

2008-03-30T05:44:00.000-07:00

Labvakar. Pirmkaart runa neiet par Latvijas Kolku netaalu no Lapmezhciema, bet gan par Kolkas kanjonu netaalu no Peru 2 vai 3 lielaakaas pilseetas Arekipas, kuru ieskauj 3 lieli kalni un vulkaani ar sniegotaam virsotneem. Bet ne jau par to buus staasts, vismaz saakumaa nee, jo ieprieksheejo reiz nepastaastiiju par raftingu, kas notika veel Kusko.
Taatad izdomaajaam mees ar KK atguut Kostarikaa zaudeeto (neizdariito) un izbraukt ar laivaam pa strauju upi - Urabambu, kuraa ir pasules klases raftings ar 3/4 liimenja straumeem. Es personiigi braucu pirmo reizi un iespeejams ne peedeejo, jo raftings bija laba lieta. Pirmkaart jau Urubambas upe tek blakus skaistiem Andu kalniem, taapeec vien bija veerts muljaaties pa auksto uudeni. Raftinga laivaa normaali seezh 6 cilveeki un instruktors. Mees laivaa bijaam tikai 4ataa+instruktors. Mees ar KK iipashi noskatiijaam laivu, kur nav meitenes un it iipashi, kur nav viena peruaaniete ar lielu pieredzi raaftingaa (1. - zemaakais liimenis). Nezinu kapeec, vienkaarshi intuiicija. Bez mums laivaa veel bija 2 anglji. Saakums bija ljoti mieriigs, mees atstraadaajaam visaadas komandas un variantus un tad saakaas braukaashana pa riktiigaam straumeem. Mees ar KK seedeejaam priekshaa, un liidz ar to vareejaam sho procesu pilniibaa izbaudiit, arii uudeni sejaa. Veelaak gan nomainiijaamies ar angljiem vietaam, kas bija godiigi, bet nebija kuul, jo kopsh taa briizha man galvenais jautaajums bija vai neveiklais anglis Deivids man iedos pa zobiem ar airi vai nee. Tomeer laimiigi aizbraucaam liidz galam, veel puuci redzeejaam, arii vieteejiem indiaaniishiem patiik, ka pa upi braukaa laivas, mazie prieciigi sveicina un skraida liidz kaadu gabalu. Nu karoche tas viss par sho. Gribeeju vienkaarshi atziimeet, ka neesaam nekaadi luuzeri un Kostarikaa neievilktais raftinga kjeksis ir ievilkts. Veel jaatziimee jokains skats, ko redzeeju braucot uz raftingu - siikie jokainaa veidaa peldinaaja suni, panjemot aiz vienas prieksheejaas kaajas un vienas pakaljkaajas un iegriezhot kaa helikopteri meta gaisaa un iekshaa uudenii. Nezinu vai suns bija prieciigs, bet paareejie sajuusmaa uzgavileeja. Atpakalj braucot domaaju, varbuut atkal kautko ieraudziishu. Un ieraudziiju arii - uz galvenaas ielas (man pat liekas shii shoseja bija panamericana jeb celsh, kas savieno Aljasku ar Ugunszemi pashos Argentiinas dienvidos, karoche viens no pasaules galvenajiem celjiem) mashiiinaam un autobusiem traucoties garaam gar abaam puseem, vienaa mieraa pa vidu paarojaas 2 lamas un veel treshaa luurikje turpat visu veeroja. Tas arii viss par raftingu.

Taatad peec raftinga muusu celji ar KK un DK shkjiiraas, jo KK shii valsts bija piegriezusies un DK ir saspringts laika grafiks. Bet man savukaart gribeejaas ieraudziit vienu putnu, kursh ir neatnjemama andu sastaavdalja. Tie, kas savulaik skatiijaas ¨Kapteinja Granta beernus¨ varbuut atcereesies epizodi, kur dzheki kaapj paari kalniem, un vienaa briidii putns pakjer siiko Rooobjeeeertu un lido ar to uz savu ligzdu liidz beidzot vinju nobliezh, kas ir viens no filmas galvenajiem paveersieniem, jo Roooobjeeerts turpina krist uz nerviem visas atlikushaas filmas seerijas. Nu taatad shis putns bija Kondors - andu karalis. Lai redzeetu andu karali bija jaabrauc uz Arekipu, pilseetu kuru ieskauj 3 augstas virsotnes, viena no taam virs 6000 m (Chanchani) un otra perfekts vulkaana konuss (Misti vulkaans). No shiis pilseetas tiek organizeetas tuures uz netaalu esosho Kolkas kanjonu. Taa es atbraucu uz sho pilseetu un uzreiz naakamajaa riitaa devos uz Kolkas kanjonu. Braucaam mees pa interesantu celju, kur regulaari mainiijaas ainava. Uzbraucaam liidz shim manaa augstaakajaa punktaa ap 4900 m virs juuras liimenja un redzeejaam gan flamingo, gan vairaakus lamu veidus. Visneveertiigaakaa lama ir lama, peec tam naak alpaka, kurai ir patiikama maiga vilna, no kuras parasti tiek razhoti vieteejie izstraadaajumi prieksh tuuristiem (man jau ir cepure, cimdi un dzhemperis). Shie abi dziivnieki pieder privaatiipashniekiem. Visveertiigaakaa lama ir vikunja un to atljauts tureet tikai valstij, un taas vilna ir visveertiigaakaa. Safotograafeejaam lamas un devaamies uz kanjonu. Kanjons smuks, noseets ar cilveeku (inku un pirms inku) veidotaam teraseem uz kuraam agraak tika audzeeti dazhaadi augi un daarzenji, ik pa briidim mazas pilseetinjas, kuraas apskatiijaam baznicas un prieksh tuuristu fotograafijaam (par naudu protams) pieradinaatos eergljus. Es arii izmantoju izdeviibu par simbolisku samaksu nofocheeties ar eergljiem. Bet nu ne tas bija galvenais, galvenais bija kondori un mees aatraa gaitaa virziijaamies uz savu gala meerkji - vietu, ko sauc par Kondoru krustu. Nonaacaam Kondoru krustaa un ilgi nebija jaagaida, kad neznokurienes izliida liels putns - Kondors, kas kaa lidmashiina aatrumaa, bet tikai planeejot, mums paarlidoja virs galvaam. Uzreiz bija skaidrs, ka shis ir skaistaakais, majestaatiskaakais lidotaajs, kaads dziivo uz pasaules. Saprotiet pareizi, es neesmu nekaads tur kondormiilis, jo kad kondors nelido vinsh izskataas diezgan kretiiniski, kaa jau visi maitas putni. Tomeer atliek vinjam pacelties gaisaa, kad vinsh paliek par skaistaako putnu kaads redzeets - melns ar baltu muguru un baltu kaklu vinsh izplesh spaarnus un laizhaas virs dziljaa kanjona. Safilmeeju materiaalu ar kondoru uz kameras, bet kaartiigu bildi neizdevaas uztaisiit, jo kondors lido paaraak aatri. Pavisam redzeeju kaadus 6 kondorus, vienubriid 4 uzreiz. Biju apmierinaats, ka nebiju lieki atbraucis uz shejieni un uz Arekipu, jo pastaaveeja iespeeja, ka kondori neparaadaas. Gids mums teica, ka mums esot ljoti paveicies rezeet tik daudz kondoru. Taa mees prieciigi atgriezaamies Arekipaa. Arekipaa veel apmekleeju vienu iestaadi - bijusho sievieshu klosteri jau no kaada 17 gadsimta - Santa Catalina. Shis klosteris ir ljoti liels un agraak bija sabiedriibai nosleegts, te dziivoja muukjenes un ar aarpasauli gandriiz nekomuniceeja. Bija interesanti. Veel bija doma uzkaapt kalnaa virs 6000 m, bet nebija neviena kalnaa kaapiena uz naakamo dienu, bet mani Boliivijaa gaidiija KK un DK, taapeec devos prom.

Machu Pichu

2008-03-26T18:45:00.000-07:00

Nu ko, beidzot esmu sanjeemies aprakstiit Machu Pichu, nosleepumaino un skaisto inku impeerijas daargumu augstu Andu kalnos. Shoreiz man tieshaam gribeetos vinju labi aprakstiit, jo man Machu Pichu, atshkjiriibaa no paareejaam seno civilizaaciju drupaam, ljoti patika.

Atljaushos apgalvot, ka Machu Pichu ir galvenais Peru tuurisma objekts un viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais visaa Dienvidamerikaa. Machu Pichu vienmeer ir tuuristu bari neatkariigi no taa vai ir sezona vai nesezona. Ljoti populaara tuure ir ieshana pa kalniem liidz Machu Pichu 4 dienas pa seno inku takaam, taa jaarezervee vismaz 2 meeneshus ieprieksh. Par cik mees iisti nezinaajaam, kad sheit ieradiisimies neko negribeejaam rezerveet. Bet ja godiigi, es sho nenozheeloju, jo faktiski to pashu jau izgaajaam Kolumbijaa.

Visa ieshana un braukshana uz Machu Pichu notiek caur Kusko, kaadreizeejaas inku impeerijas galvaspilseetu. Taapeec arii mees ieradaamies Kusko. Kusko kaa pilseeta mani saakumaa ne ar ko iipashu nepaarsteidza, jo laikam jau biju gaidiijis, ka te buus vairaak paliekas no inku impeerijas. Tagad te, kur agraak bija liela un bagaata inku pilseeta, tagad faktiski gandriiz nekas neliecina par inku klaatbuutni. Protams ir suveniiri un ziimeejumi, piemineklji saistiibaa ar inkiem, bet tie nav inku celti, tie ir prieksh tuuristiem noskanjas radiishanai utt. Ir dazhas paliekas uz kuraam uzceltas bazniicas un maajas. Apkaart taalaak no pilseetas jau var redzeet nopietnaakas inku drupas, kuru galvenaa ieziime manupraat ir terases. Veel Kusko ir smuks centraalais laukums, bet laikam gan es tos laukumus vairs tik augstu neveerteeju, jo vinji ir un ir smuki visaas pilseetaas. Kusko ieradaamies un peec Machu Pichu uztureejaamies lieldienu laikaa. Te notika lieldienu procesijas, kas sevii ietveera Jeezus Kristus manekena neesaashanu stikla zaarkaa apkaart pilseetai.

Taatad no Kusko liidz Machu Pichu var nokljuut vairaakos veidos. Vispopulaaraakais un visdaargaakais veids ir ar vilcienu, jo tas ir arii visaatraakais un eertaakais. Vilciens iet pa ieleju starp augstiem kalniem. Otrs veids ir braukt ar autobusu apkaart pa augstajiem kalniem, bet tas ir laikietilpiigaaks un nogurdinoshaaks. Tomeer te var redzeet dazhus iespaidiigus skatus. Treshais veids ir iet pa sliedeem ar kaajaam. Mees izveeleejaamies otro veidu un kratiijaamies ar autobusu liekas kaadas 12 stundas 1 dienu un tad veel ar taksi un ejot pa sliedeem kaadas 2.5 stundas naakamajaa dienaa. Vilciens taipat laikaa aiziet liekas 3 stundaas. Muusu celjaa pats iespaidiigaakais bija lielie kalni ar augstaam un staavaam, veederu kutinoshaam nogaazeem (redzeejaam arii autobusu vai smago, kas bija nogaazies). Veel, kas sheit bija interesanti, ka vairaakaas vietaas celju gluzhi vienkaarshi bez kautreeshanaas, bez tuneljiem jeb tiltiem shkjeersoja no kalniem tekoshaas upes/strauti. Taadu joku redzu pirmo reizi. Veel peedeejaa posmaa naacaas gaidiit kameer notiiriis kaarteejo nogruvumu. Bet nu aizbraucaam liidz galam - liidz pilseetinjai Aguas Calientes. Lonely planet graamataa shii pilseetinja tika aprakstiita, kaa ljoti negliita. Es nezinu kaadi vinjiem kriteeriji, bet man shii mazaa pilseetinja uz pirmaa acu uzmetiena likaas ljoti smuka, peec visiem fen-shui noteikumiem (kurus es nezinu) - fonaa kalni, blakus tek ljoti strauja (5 liimenis) upe ar lieliem akmenjiem pa vidu, celja malaa smuki jauni hoteliishi.

Un taatad tai pashaa dienaa iegaadaajaamies biljetes uz Machu Pichu un uz autobusinju, kas ved augshaa kalnaa pa liikulochiem uz Macu Pichu. Machu Pichu starpcitu ir inku izveidota pilseetinja augstu andu kalnos, ko paveeleeja uzcelt viens no inku valdniekiem un kas kalpoja vairaak kaa taada vasaras maaja. Ne visi inku valdnieki miileeja sho vietu tik ljoti, kaa tas, kas vinju paveeleeja uzcelt un laikam jau gruutaa celja deelj shii pilseeta ar laiku tika inku pashu pamesta un aizauga. Spaanju konkistadori sheit nekad neieradaas un nezinaaja par shii vietas esamiibu. Sho vietu pasaulei atkal atklaaja tikai liekas 1911.gadaa kaads no rietumu arheologiem. Tagad vinja ir atjaunota un uznjem tuukstoshiem tuuristu katru gadu.

Naakamajaa dienaa ceelaamies agri no riita, lai ar pirmo autobusu brauktu augshaa un tiktu iekshaa vieni no pirmajiem, kad var izbaudiit Machu Pichu nosaciitaa vientuliibaa, jo dienas viduu te chum un mudzh ar cilveekiem. Aizgaajaam 5.30 uz pirmo autobusu un mums priekshaa jau staaveeja vismaz 50 cilveeki. Tikaam treshajaa autobusaa un ar nepacietiibu devaamies iekshaa. Iegaaju iekshaa un devos aatraa gaitaa uz teraseem no kuraam paveras pasaules slavenais skats uz centraalo laukumu un kalnu fonaa, nobildeejos, mazliet pabaudiiju skatu un devos uz otru galu. Otraa galaa atrodas ieeja uz kaapshanu Waynapichu (shis nosaukums vareetu buut arii nepareizs, jo man uz nosaukumiem, it iipashi uz inku, ir slikta atminja) kalnaa, kas ir kalns, kas vienmeer paraadaas Machu Pichu (turpmaak MP, citaadaak juus izlauziisiet meeli) bildees. Shii kaapshana kalnaa ir otrs iemesls, kaapeec jaadodas uz MP ar pirmo autobusu - jo kaapt laizh tikai 400 cilveekus dienaa un uz kalna var atrasties tikai 200 cilveeki vienaa laikaa. Es rindaa biju 15ais. Katram kalnaa kaapeejam ir jaapieregjistreejas, jaauzraksta no kurienes ir, vaards un uzvaards un veel visaadas lietas. Es sho ljoti aatri uzrakstiiju un metos sadziit man priekshaa esoshos 14 cilveekus, lai nonaaktu virsotnee pirmais. Ne jau sava ego peec, nebuut nee, vienkaarshi gribeeju nest Latvijas vaardu pasaulee. Par tieshi pirms maniim starteejosho peruaanju pirmspensijas vecuma paari es iipashi neuztraucos, un kaa izraadiijaas pamatoti, jo nepagaaja ne 20 sekundes kaa vinjus sadzinu un ar ¨malaa lohi¨ saucieniem apdzinu. Labi, nebija nekaadu saucienu, bet principaa vareeja buut, jo vinji latviski nesaprot. Taalaak jau tik viegli vairs negaaja, bet nu veel kaadus 5 cilveekus apdzinu bez probleemaam. Taalaak jau saakaas staavais kalnaa kaapiens. Un shis kalnaa kaapiens tieshaam ir ljoti, ljoti staavs. Jaakaapj taa, ka sirds lec pa muti laukaa. Bet nu tas arii man paliidzeeja sadziit dzeeraajus tuseetaajus amerikaanjus, kuri domaaja, ka buus pirmie. Divi uzreiz padevaas un treshais tikai peec 15 metru pakaljdziishanaas. Peec tam apdzinu veel paaris cilveeku un beigaas veel vienu dzheku, kas teeloja, ka fotograafee, bet iisteniibaa atpuutaas no staavaa kaapuma. Peec taa viira es straujaa tempaa kaapu taalaak, jo nezinaaju, vai man veel kaads ir priekshaa. Beigaas izraadiijaas, ka vairs nav, taapeec stundas kaapienu izdevaas veikt 25 minuutees. Kad jau sapratu, ka esmu pirmais saaku baudiit skatu un vairs neskreeju. Kalnaa ir vairaakas terases no kuraamn paveras lielisks skats uz MP un apkaart esoshajiem kalniem un ielejaam. Terases ir vairaakas, taapeec izskraidiiju visas un uznjeemu ljoti daudz bilzhu. Beigaas nokljuvu liidz pashai virsotnei un secinaaju, ka no shejienes nebuut nav vislabaakais skats. Vislabaakais skats paveeraas no terases, kuras vienaa malaa ir 90 graadu kritums liekas ap 1 km augstumaa (iespeejams es paarspiileeju par to augstumu, bet iespeejams ka nee, bet to ka var ar izpletni droshi leekt zemee, tas gan tochna). Kaadu laiku izbaudiiju terases un virsotni vienatnee, bet tad atnaaca otrais chuvaks, kautkaads spaanis, kursh arii bija visus apdzinis, tomeer piedziivoja Skotam liidziigu vilshanos ieraugot mani. Pabiju kaadu laiku virsotnee un jau grasiijos iet atpakalj lejaa uz terasi ar vislabaako skatu, bet to jau bija okupeejushi 4 japozas jaunieshi, kas uznjeema divdomiigas bildes. Nu vismaz ne taadas bildes, kaa vinju disciplineetie vecaaki un vecvecaaki eiropaa. Vispaar cik man naacies redzeet, japaanju jaunieshi ljoti ietekmeejas un atdarina amerikas ¨popkultuuru¨. Bildes apmeeram bija taadaa garaa - staav dzheks uz terases ar seju pret Machu Pichu, vienu no 7 pasaules briinumiem, bez krekla un bikses nolaistas taa lai var redzeet pliku dibenu un no muguras otrs fotograafee. Vispaar baigi smiekliigi. Veelreiz izstaigaaju visas terases, it iipashi to ar kilometra kritumu, un devos taalaak apskatiit citus objektus uz kalna. Un tie bija kautkaadi ne iipashi veerti objekti - templji alaas, liidz kuriem bija ilgi jaakaapj lejaa un peec tam veel ilgaak jaakaapj atpakalj augshaa. Peec shii kalna biju pamatiigi noguris un slapjsh. Peec kalna apskatiiju visu machu pichu kompleksu un ljoti daudz tuuristus, kas jau bija saradushies pilnaa skaitaa. MP ir ljoti skaists, ar neskaitaamaam zaljaam teraseem , ar zalju centraalo laukumu, kuraa staigaa lamas. MP ljoti harmoniski iederas kalnu ainavaa un gandriiz katrs tuurists var sev atrast kaadu nomalju terasi, kur mieriigi apseesties un baudiit skatu uz kalniem, ieleju vai pashu MP. Izstaigaaju visus MP galvenos objektus un tad devos uz inku tiltu, kas faktiski bija shaura taka gar klinti ar iespaidiigaam nogaazeem. Peec shii tilta gaaju atpakalj un izstaigaajot peedeejaas terases iemaldiijos kautkaadaa takaa, kura veda uz nezin kurieni. Pagaaju kaadas 10 minuutes, bet nevienu objektu nesasniedzu, domaaju jau iet atpakalj, bet te pretiim naaca viena kanaadiete, kas pateica, ka taka ejot uz saules vaartiem. Liidz ar to es gaaju taalaak. Veelaak noskaidrojaas, ka taka neiet viss uz saules vaartiem, bet uz veel 2 reizes augstaaku kalnu nekaa uzkaapu no riita. To man paveestiija divi shveicieshi, kas teica, ka kaapiens esot taa veerts. Sanjeemos un kaapu taalaak. Arii shis kalns izceelaas ar savaam staavajaam takaam augshup. Es jau taa biju noguris staigaajot pa pirmo kalnu un MP no 6 riitaa liidz 3 dienaa. Beigaas burtiski raapoju augshaa uz kalna. Tomeer tas tieshaam bija taa veerts, jo no shejienes paveeraas ljoti labs skats uz kalnu virsotneem un rietosho sauli, bez tam sheit nebija citu tuuristu. No kalna nokaapa nedaudz peec 5iem, kad MP sleedzaas ciet un visi tuuristi bija izdziiti. Veelreiz vareeju izbaudiit MP pilniigaa klusumaa, bet peec 5 minuuteem arii mani ieraudziija un dzina aaraa. Taa pagaaja mana diena MP.
Veel interesants bija celsh atpakalj no MP uz Kusko. KK un DK sev jau bija iegaadaajushies biljetes uz vilcienu pirms MP apmekleejuma. Bet man taas tad likaas par daargu. Tomeer peec MP kaapeleeshanas sapratu, ka labaak buus braukt ar vilcienu un gaaju pirkt biljetes. Diemzheel palikushas bija tikai ljoti daargas biljetes, taapeec noleemu iet atpakalj pa sliedeem. Mees jau Kusko no vienas belgjietes uzzinaajaam, ka pa sliedeem mieriigaa gaitaa var aiziet 8 stundaas liidz naakamajaam drupaam Olaitaitumbo, no kurienes aatri ar autobusu var aizbraukt uz Kusko. Taa es sanjeemos un liidz ar pirmo vilcienu 5.35 no riita uzsaaku savu celju atpakalj uz Kusko. Pirmaas 3 stundas gaaju ljoti brashi, saaku jau pie sevis domaat, ka paveikshu celju varbuut pat 4 stundaas, bet laikam ejot saaku pagurt un likaas, ka man veidojaas plakanaa peeda, jo visu laiku jaastaigaa pa uz dzelzscelja sabeertajaam asajaam shkjembaam. Peec 5 stundas vieniigais, kas man bija praataa bija, ko tieshi belgjiete bija domaajusi ar ´8 stuundaam mieriigaa gaitaa´. Bet beigaas tomeer peec 6 stundaam (iekaitot eshanas pauzi 45 minuutes) nonaacu liidz apsoliitajai zemei un prieciigs devos taalaak ar autobusu. Braucot ar autobusu jaabrauc caur Urabambas pilseetai, un man paveicaas ar laiku - nebija maakonju un vareeja redzeet labaakos dabas skatus liidz shim andu kalnos ar zalju spiidiigu zaali, lamaam, zaljajiem kalniem un virs tiem daudz augstaaki kalni ar baltaam virsotneem.

Vispaar tagad jau atrodos Boliivijaa, esmu iekaveejis ar kaadiem 3 staastiem, tos uzrakstiishu, kad atgrieziishos no Huayna Potosi, kalna virs 6000 m, peec 3 dienaam.

Arheologiskaas vietas, Naskas liinijas un Lima

2008-03-21T20:02:00.000-07:00

Shic nebuus nekaads interesantais gabals, meegjinaashu sasummeet Peru mazaas lietinjas, variet nemaz nelasiit. Kursh izlasiis - lohs! Taatad tuvojamies Peru posma nobeigumam. Prieksh manis Peru bija viena no galvenajaam valstiim, ko gribeeju apskatiit, galvenokaart taas bagaataas pirmskolumba veestures deelj un it sevishkji inku deelj. Tomeer bez inkiem bija arii citas civilizaacijas, kas apdziivoja Peru daudz agraak. Pastaastiishu par vietaam kuraas biju.

Pirmaas arheologjiskaas vietas atradaas pilseetaa vai pie pilseetas Truhiljo, otras vai treshaas lielaakaas Peru. Pirmaa arheologjiskaa vieta, ko redzeeju bija Moche tautas divi templji - saules un meenes, vietaa, kur agraak sleejaas tiem laikiem milziiga pilseeta. Shajaas drupaas jaasaka neko ieveeriibas cieniigu neredzeeju, ja neskaita ljoti iipatneeju kalnu, kas saulee izskatiijaas ljoti balts un agraak mocheem kalpoja kaa sveetais kalns. Nee nu bija arii izrakumi ar kraasainaam sejaam uz sienaam, saules templis mazliet liidziigs piramiidai, tomeer, ja esat bijushi eegjiptee shii vieta juus neaizraus. Starpcitu, ja kaads ljoti intereseejas par senajaam amerikas civilizaacijaam, man ir graamata krievu valodaa. Varu atdot par drauga cenu. Tas taa, maza reklaama.

Netaalu no mocheem un tuvaak okeaanam agraak dziivoja Chimu valsts iedziivotaaji, kas uzbuuveeja tiem laikiem ljoti lielu pilseetu. No pilseetas saglabaajushies muuri, kas nedaudz liidziigi eegjiptes templjiem, kas satur plashus laukumus un baseinus. Sheit redzeeju arii mazu, bet indiigu chuusku (gids pat muus visus sadzina autobusaa droshiibas peec). Bet nu shii vieta jau bija mazliet iespaidiigaaka un vareeja redzeet, ka bijusi tiem laikiem liela pilseeta.

Pati Truhiljo pilseeta cieshama pilseetinja, kuraa ir pievilciigs centraalais laukums un no kurienes ir tuvu liidz pludmalei. Aizbraucu arii uz pludmali. Nekas iipash, bet peruaanji man ieteica braukt uz pludmales pilseetu Mankora. Tur esot ljoti skaisti, bet es neaizbraucu, jo tas bija atpakaljceljaa un man bija jaasteidzas uz Limu, jo tur mani gaidiija KK un DK.

Peec shiim vietaam pabiju Limaa, Peru galvaspilseetaa. Kaa jau visaas koloniaalajaas pilseetaas arii Limaa ir smuks centrs ar katedraaleem, centraalo laukumu utt. Tomeer Limas galvenaa veertiiba ir taas piekraste. Piekrastee ir augstas klintis no kurienes var skatiities taalu okeaanaa vai arii veerot kaa pie pasha krasta seerfo seerferi. Varbuut ir njunjas, kam tas nepatiik, bet man gan shaadi augstie krasti ljoti patiik. Limaa neuztureejos paaraak ilgi, bet liekas pilseeta nearko citu iipashi neizceljas. Te veel ir viens labs rajons - Miraflores, kuraa parasti uzturaas tuuristi un kas nedeeljas nogalees vakaros ir pilns ar tuseetaajiem. Man arii bija veeleeshanaas tuseet, bet diemzheel gauzhaam maza. Vismaz nepietiekosha, lai tieshaam ietu tuseet. Tomeer netieshi piedaliijos tusinjaa, jo zem mana hostelja atradaas populaars barchiks, kursh laida skalju muuziku. Guleeju un visu laiku gaidiiju, kad naaks manas miiljaakaas dziesmas - Britnijas Spiirsas Toxic, Crazy, lai vareetu dziedaat liidzi, bet taa arii nesagaidiiju un pikts aizgaaju guleet. Savaadaak Lima diezgan nesimpaatiska pilseeta, paarbaaztas ielas, netiirs gaiss, daudz cilveeku. Bet nu es tur pabiju tomeer sameeraa pamaz, lai vareetu izteikt apgalvojumus (lasiet KK blogu, vinsh tur sabija ilgaak).

Veel bijaam Naskaa. Naska visaa pasaulee paziistama ar to, ka sheit atrodas senaas Naskas civilizaacijas uzziimeetaas lielaas dziivnieku un objektu figuuras, kuras sauc par Naskas liinijaam. Kad iebraucu Naskaa uzreiz bija skaidrs ap ko lieta grozaas. Liekas ne arko iipashu neizceljoshaa pilseeta dziivo uz NAskas liiniju reekjina, jo to imidzhi paraadaas visur. Naskaa satiku KK un DK, kas atkal bija izsliideejushi no rokaam. Naskas liinijas vislabaak apskatiit no lidmashiinas, jo taas ir lielas un taa ir arii shiis civilizaacijas lielaakaa miikla - kaa vinji vareeja uzvilkt tik preciizas liinijas bez lidaparaatiem un kaapeec tas tika dariits. Peec liiniju apskates no gaisa man ir sava versija - liekas vinji bija pilniigaa lopaa un uz dullo uzvilka liinijas aiz neko dariit. Nu labi, ne gluzhi, jo dazhas liinijas tieshaam ir diezgan preciizas un vairaak vai mazaak izskataas peec zveera, kas domaats. Bet dazhas ir kautkaadi kjeburi, kuros zinaatnieki saskatiijushi kautkaadus zveerus vai rokas. Versijas par to kaa tika ziimeets un kaapeec ir dazhaadas - saakot ar gaisa baloniem un skatu tornjiem un beidzot ar citplaneetieshiem. Itkaa ziimes kalpojushas kaa kalendaars, ir arii citas versijas. Bet kopumaa jaasaka, ka tomeer bija interesanti lidot un veerot shos ziimeejumus un apkaartni, jo dazhi zveeri bija labi uzziimeeti. Redzeeju laikam 12 vai 14 populaaraakos ziimeejumus - kolibri, meerkakji, zirnekli, astronautu un citus. Veel no lidenes vareeja redzeet taadus kaa lidlaukus. Man liekas, ka tie gan bija taisiiti prieksh citplaneetieshiem vai pashu citplaneetieshu taisiiti, lai gan citplaneetieshiem neticu.

KK un DK noleca no lidoshanas, taapeec mees peectam veel trijataa aizbraucaam uz skatu torni, no kura vareeja redzeet tikai kjeburus, kaadus es pats pilniigaa kjeemaa vareetu uzziimeet - jokainas rokas un koku.

No lidmashiinas kaartiigi apskatiiju arii otru lielaako Naskas pilseetas daargumu - Cerro Blanco, jeb pasaulee lielaako kaapu, smilshu kalnu. Sho kalnu vareeja redzeet arii no pilseetas centraalaa laukuma. Uz vinju bija tuures, bet es duraks nozhnjaudzos, tagad jau peec vairaakaam dienaam nozheeloju. Nozheeloju taapeec, ka tuure sevii ietveera braukshanu ar mashiinu liidz noteiktam punktam un peec tam kaapshanu kalnaa 2 stundas un beigaas laishanos lejaa ar sandboardu 15 minuutes no virsotnes liidz apakshai.

Nu vot tas par to. Itkaa gribeeju mazliet zinaatniskaak visu aprakstiit, bet nesanaaca, nav liidz graamatas, negribeeju kljuudiities faktos un ciparos attieciibaa uz civilizaacijaam, jo mans lasiitaajs ir ljoti prasiigs, zinosh un skrupulozs.

Kautkad sanjemshos un uzrakstiishu atsevishkji arii par lielisko Machu Pichu, no kura nesen atgriezos.

Amazone un dzhunglji, Iquitos, Peru

2008-03-14T15:47:00.000-07:00

Beidzot esmu sadzinis peedas KK un vinja maasai Daksei. Vinji ir (nu jau bija) dzhunglju pilseetaa Ikitos pie Amazones upes un pie dzhungljiem. Es ierados sheit vienu dienu peec vinjiem, naktii, un jau naakamajaa dienaa no riita devaamies uz dzhungljiem, ko ieprieksh izkaartoja KK un DK.

Pirmajaa dienaa braucaam kaadas nezcik stundas pa Amazones upi. Man Amazone ljoti patiik, vispaar esmu sapratis, ka man patiik braukt pa upeem. Amazone ir ljoti plata un zaalaina upe. Diemzheel nenaak praataa nekas teelainaaks par sho. Sorry. Labi, veel arii strauja. Marvelous. Karoche lasiet KK teelaino aprakstu par sho upi, man kautkaa shoreiz nesanaak. Nu taatad peec brauciena pa Amazoni atbraucaam uz nometni pie upes, kur palikaam pa nakti.

Shai dienaa veel bijaam maajaas pie viena vieteejaa zoologa, kas tur zveerus. Bez slinkja, meerkakja un citiem, naaca mani taas dienas favoriiti - Tukaans (putns ar neizskaidrojami lielo knaabi), Boa, Anakonda un superfavoriits - aizveesturiskais njirdziigais brunjurupucis no Lord of the Rings. Tukaanu panjeemu uz rokaam, jo vinsh ir viens no maniem miiljaakajiem putniem (plus pingviins un pelikaans). Taa neko, tikai boliijaas paaraak uz maniim, beztam veel saaka kakaat un knaabaat mani tukaans taads. Gribeeju atdot Kaarlim, bet tam jau rokaas miiliigais slinkjis, kuram vienmeer ir ¨hug me¨ attieksme (vienmeer gatavs visus samiiljot). Es slinkji diemzheel nedabuuju samiiljot, jo atnesa brunjurupuci ar taadu feisu, ka negribas samiiljot bet vajag, kaa sliktajiem no Lord of the Rings, kas iespiesti trolejbusa durviis. Veel vinjam mini snukjis kaa zilonim un brunjas kaa andu kalnu makets. Karoche riktiigs kadrs. Kad iznesa Anakondu brunjurupucis saaka zviegt. ¨Par ko zviedzat jaunais cilveek, laikam neesat sevi redzeejis spogulii!¨ gribeejaas atziimeet. Lai tur vai kaa anakondai vieniigai bija vaards - Ana. Laikam uzvaards Konda. Iedeva man patureet to, liekas 5 metriigo, Anu, kas nokjerta pirms 2 meeneshiem 3 cilveeku sastaavaa. Panjeemu rokaas, bet vinja mani neizniicinaaja, tikai nosmeereeja perfekti balto kreklu un izveidoja ljoti krutu ornamentu, kuru grasos nemazgaat. Peec tam iznaaca Boa chuuska jeb pitons, arii to patureejaam, jo man chuuskas patiik, jo es no mazaam un neindiigaam nebaidos. Aa pareizi, veel iznesa kaimanu, arii to patureeju, aada kaa gumija, ljoti tiiriigs, prieks tureet. Peec tam zoologs pashdarbnieks mums iedeva kautkaadu saknju dzeerienu, kas palielinot potenci. Palielinaaja.

Peec shii apmekleejuma devaamies ar laivu uz vienu Amazones liiciiti skatiities un peldeet ar delfiiniem. Delfiini te taadi miikstie, jo nelec kaa juuras delfiini un liidz ar to neuzdzen taadas emocijas. Peldeeja arii ieveerojot distanci neregulaari uzpeldot uz upes virsmas. Pasham peldeet Amazonee bija gruuti, jo biju pieradis pie juuras saaljaa uudens, kur nekas nav jaadara. Principaa pirms leekt uudenii bija jaaapsver veel viens faktors - upee ir arii pilns ar piranjaam, bet kaa teica muusu gids, ja nav atveertu bruuchu un ja piranjas nav ljoti izsalkushas, vinjas cilveeku neaiztiek. Izsalkushas vinjas ir tikai sausajaa sezonaa, kad daudzas ir iesprostotas mazaa laguuninjaa, kur nav ko eest, un gaida kameer upe appludinaas vinju laguunu un vinjas atkal nokljuus pie lieliem bariibas resursiem, ko piedaavaa Amazone. Taatad vieniigais jautaajums palika par atveerto bruuci. Man uz kaajas no Galapagosas bija palikusi bruuce, un tad kaadu laiku ar gidu peetiijaam vai taa skaitaas atveerta. Gids balsoja par to, ka nav atveerta, es par to, ka ir atveerta, jo eediis manu kaaju, nevis gida kaaju. Beigaas, bila njebila, tomeer ieleecu uudenii un peekshnji sajutu, ka neviens mani neeed un nopriecaajos. KK arii izpeldeejaas, to arii neapeeda, bet Dakse filmeeja muusu varoniigaas gaitas.

Peec tam taapat kaa Latvijaa un citur pasaulee pienaaca naakamaa diena. Aa, nee nee, naakamaa diena veel nepienaaca, pienaaca nakts. Oi kas tad dariijaas! Labi, nekas iipash nedariijaas, vienkaarshi guleejaam atveertaa budkaa tikai ar jumtu svaigaa gaisaa, apkaart pilns ar odiem. Bet mums tika uzlikti moskiitu tiikli. Tomeer no riita pamodos un ieveeroju, ka ar mani gultu dala 9 pierijushies odi, kurus naacaas nosist dabiskaa liidzsvara saglabaashanai un mazliet arii atriebiibai. Odi bija tikushi klaat arii Dacei, Kaarlja maasei, kuru vieteejie spiitiigi sauca par Daksi. Plus veel no pasha riita saakaas baigais lietus gaaziens. Daksei meers bija pilns un vinja atteicaas no ieshanas dzhungljos, un jaasaka ljoti taalredziigi.
Taatad mees ar KK un gidu Karlosu devaamies uz dzhungljiem. Pirms tam gan paraadiijaas veelviens personaazhs - peeddzinis, takzinis un kravnesis Kanibaals, mazs viirinsh, kuram bija taads kanibaalisks mezhoniigs skatiens un jokaina spaanju valoda (neko nesapratu, ko vinsh runaa). Kanibaalam 30 gados bija jau 5 beerni un spriezhot peec paarsaaliitajaam pusdienaam, ko vinsh mums dzhungljos sagatavoja - joprojaam iemiileejies. Kanibaals pats nebija nekaads apalons, bet sievietes te ir ljoti smukas. Mezhoniigi skaistas ar skaistiem gariem un melniem matiem, valdzinoshu skatienu. Protams to nevar iisti attiecinaat uz bezzobaino Karmenu, kuru satikaam pirmo, kad vinja muus silti sagaidiija pie Amazones. Bet vinja bija sieviete gados. Daudziem videeja vecuma cilveekiem ir labi zobi, bet maz. Cik saprotu tas taapeec, ka, ja kaads saak saapeet, aiziet uz dzhungljiem, atrod vajadziigo zaali vai koku uzliek uz zoba un peec 8 dienaam tas izkriit. No problem. To man gids pastaastiija.
Sievietes te precas un saak dzemdeet parasti saakot jau no 13-15 gadu vecuma. Gids pastaastiija, ka atbrauc aarzemnieki, iemiilas no pirmaa acu skatiena un paliek dziivot dzhungljos (iipasha riska grupa esot vaacieshi). Principaa es ticu shaadam scenaarijam. Aarzemniekiem dziivi vieglaaku padara fakts, ka te sievieshu ir daudz vairaak nekaa viirieshu, apmeeram 5 pret 1. Taapeec aarzemnieki esot uz izkjershanu. Gids man ilgi un dikti saaka skaidrot situaaciju, lai es neiepinos tiiklos un beigaas nepalieku dzhungljos, pat mineeja visaadas shamaniskas savaldzinaashanas burvestiibas. Beernu ljoti daudz, mazinji, smukinji, bruuni, dziivesprieciigi, peldaas pa upi un ljoti ieintereseeti skataas uz mums, skataas tieshi aciis, nenoveershot skatienu. Bet te pie dzhungljiem nenotiek nekaada ubagoshana, vinjiem visu dod dzhunglji un upe (daudz eed zivis), dziivo primitiivaas koka maajinjaas uz paaugstinaajuma (pret chuuskaam un pret uudeni), neiet pie aarstiem, jo arii mediciiniskos liidzekljus sniedz dzhunglji un shamans.

Taatad gaajaam uz dzhungljiem. Saakumaa bija sekundaarie dzhunglji, kas bija zemi un augliigi, pilni ar banaankokiem un papaijas kokiem, arii citiem augljiem, kuru vaardus aizmirsu jau peec 5 sekundeem, jo terminu bija daudz un man nebija nekaadas veeleeshanaas tos atcereeties. Gaajaam pa dzhungljiem un eedaam papaiju - garshiigu augli, kuru Riigaa nekad nebiju eedis. Shai posmaa viss buutu bijis OK, ja nebuutu lijis lietus, jo tas padariija ljoti dubljaino celju par slidotavu. Kautkaa aizkuulaamies liidz naakamajam posmam - izcirstam laukam, bet shis posms bija izaicinoshs ar to, ka te viss bija aizaudzis, taka bija nosaciita, visu laiku jaakaapj vainu paari kokiem vai pa apakshu zem kokiem, dazhreiz nevar saprast kas labaak. Shis posms buutu murgs prieksh DK. Peec shii posma nonaacaam primaarajos dzhungljos. Primaarie dzhunglji jeb iistie dzhunglji ir baigaa chuhnja, atljaushos izniicinaat jebkaadas iluuzijas. Nekas patiikams te nav atrodams, un veel vairaak noveerteeju Latvijas skaistos mezhus, laigan tas ir mans personiskais viedoklis. Lietus, visu laiku ieshana pa brikshnjiem, kaajaas kjeraas liaanas, no augshas uzgluun zari, kas tev grib iedot pa galvu, takas aizaugushas ar augiem, no kuriem dazhi ir asi kaa rozes. Taa es vienreiz aatraa solii ejot ieraavu sev uzacii taadu rozhaugu, taaka kaajas aizgaaja uz priekshu, bet galva atpakalj. Veel zirnekljtiikli, vaboles un visuresoshie moskiiti, kaa arii indiigaas chuuskas zaalee. Plus veel pats mezhs godiigi sakot nesmuks. Bet tomeer ir labi iziet vienreiz shitaadu tuuri, taa ir sava veida armija un tu speej peec tam vairaak noveerteet normaalus nedzhunglju apstaakljus. Arii zveerus te nevar nemaz tik daudz redzeet, jo vinji ljoti labi dzird cilveeku soljus un neraadaas tiem aciis. Redzeejaam gan putnus un meerkakjus. Taa mees gaajaam visu dienu liidz nonaacaam liidz dzhunglju nometnei, kur paarlaidaam nakti shuupuljtiiklos zem atklaatas debess. Naktii veel gaajaam skatiities kaimanus un anakondas un citus zveerus. Pa nakti bija diezgan bailiigi iet, jo, lai arii man bija staigaajamie zaabaki, tie nenosedza visu kaaju kaa KK un paareejo daliibnieku gumijnieki. Tas bija svariigi, jo naktii uz celjiem lien aaraa indiigaas chuuskas un gaida savus upurus. Aatri vien ieraudziijaam vienu, kuru Kanibaals ljoti aatri nosita. Gids pateica, ka esot ljoti indiiga, kas manu staavokli neatviegloja. Man nebija arii baterijas, taapeec staigaaju tieshi pa Kanibaala peedaam. Briizhiem naktii apmaldiijaamies, bet beigaas tomeer atgriezaamies nometnes vietaa. Nakts ir tas briidis, kad vari izbaudiit dzhungljus, jo guljot shuupuljtiiklaa dzirdi visaadu putnu un dziivnieku skanjas. Veel naktii interesanti, ka pa gaisu lidinaas lielas luminisceejoshas vaboles kaa taadas lidojoshas Iljicha lampinjas apburtaa mezhaa.

No riita agri ar gidu devaamies veel mazaa ekskursijaa pa dzhungljiem, kur vinsh man raadiija 250 gadu vecus kokus, kas sniedzas 70-80 metru augstumaa ar sakneem kaa vienstaavu maaja, tur dziivojoshos sikspaarnjus, dazhaadus augus ar dziedeejoshaam iipashiibaam, halucineejoshaas seenes utt. Dzeeraam uudeni no liaanas. Tas gan bija jokaini, jo udens no koka shljaacaas kaa no pudeles. Taaka dzhungljos ar uudeni probleemu nav, tikai jaazin kursh koks jaaceert. Muusu gids bija iipashi zinosh visaados augu mediciiniskajos preparaatos, laigan dazhreiz likaas vinsh paarspiilee. Vispaar sakariigs choms, man patika. KK tameer guleeja, jo vinjam bija piegriezies shis pasaakums. Kautkaadaa posmaa, kad devaamies maajaas vinsh paarnjeema ekpediicijas vadiibu, bet es aiz vinja, kameer Kanibaals un gids Karlos aiz mums. Tas arii vislabaak defineeja muusu attieksmi pret dzhungljiem. Bet par spiiti visam, dzhunglji ir jaaizbauda, jo kaa teica viens tenisists-amatieris: ¨Zhiznj paznajotsa v sravnjenjij¨.

Peec dzhungljiem atpakalj pa Amazones upi devaamies uz Iquitos. Tur neko ieveeriibas cieniigu nedariijaam, KK un DK aizbrauca uz Limu, bet es veel paliku vienu dienu Iquitos. Shai dienaa jau no riita devos pa promenaadi, kas atrodas kaadu 10 m vai vairaak augstumaa virs Amazones upes un ieveerteeju skaisto skatu. Ieveerteeju arii bomzisko rajonu, kas uzcelts no koka maajinjaam pie pashas upes un uz taas. Sho rajonu sauc par Belenu. Staigaajot pa promenaadi, man savus pakalpojumus saaka piedaavaat laivinieki, kas izvadaa pa sho rajonu. Vienam no shiem piedaavaajumiem piekritu, bet teicu, ka atgrieziishos peec stundas, jo man likaas, ka cena ir par daargu un speeshu atrast kautko leetaaku. Taa es tai stundaa metos uz tuurfirmaam ar vienu jautajumu: cik maksaa brauciens ar laivu pa Belenu. Jau pirmajaa tuurfirmaa tapa skaidrs, ka shis nummurs neies cauri, jo briidii, kad ieej tuurfirmaa, iestreedz uz pusstundu vismaz un pat nedabon muti atveert, kad darbinieks aizrautiigi tev staasta par visiem pakalpojumiem pilniibaa ignoreejot tavu jautaajumu. Man shai dienaa bija jaalido prom, taapeec mani pilniibaa neintereseeja visas vairaaku dienu tuures par kuraam tik aizrautiigi un teelaini staastiija darbinieks laikam vaardaa Magnu. Par cik Magnu bija taa iededzies un jau saaka man piedaavaat ljoti laba drauga atlaides (par ljoti labu draugu kljuvu, jo pats redz esot atnaacis pie vinja) runaajot pieklusinaati, lai itkaa nedzird citi tuuristi, kas runaajaas ar citu darbinieku, sakot ka vinji maksaa daudz lielaaku cenu un raadot ciparu atshkjiriibu. Shai briidii man sirdsapzinja vairs neljaava vinjam atklaat, ka palikshu sheit tikai sho dienu, taapeec sameloju un teicu, ka palieku te veel 3 dienas un apsveershu vinja piedaavaajumus liidz vakaram. Atvadiijos un tinos prom uz karstaam peedaam.
Un no shii briizha saakaas Iquitosas peedeejais posms - peruaanju drauga satikshana. Lieta taada, ka te biezhi uz ielas paarsvaraa jauni cilveeki saak ar tevi sveicinaaties, prasiit no kurienes esi, saukaat par draugu. Parasti nereageeju, jo paarsvaraa cilveekiem praataa no tevis izvilkt naudu. Tomeer izejot no tuurisma firmas uzreiz uzskreeju taadam draugam ar耠uzticamu fizionomiju. Shoreiz uzsaaku sarunu ar domu paprasiit kaa izbraukaat tuuri pa Belenu. Vinsh uzreiz mani piedaavaaja izvest pa smiekliigu samaksu. Ljoti nopriecaajos un biju gatavs doties. Gaajaam uz to bomzhaino rajonu cauri tikpat bomzhainam tirgum, kuraa var nopirkt viskautko, saakot ar augljiem un beidzot ar zveeriem (maziem kaimaniem, meerkakjiem, brunjurupuchiem utt). Tirgus visaktiivaakais un visinteresantaakais ir saakot no 5 liidz 9 riitaa, kad cilveeki no dzhungljiem un visaam malaam ved visdazhaadaakaas preces. Tirgus atradaas uz sauszemes, bet uzreiz aiz tirgus saakaas uudens. Ielas vienkaarshi ieiet uudenii un tad saakas laivu transports. Maajas izskataas kaa appludinaatas, jo trepes ieiet uudenii, dazhviet redz futbola laukuma vaartu pashu augshdalju. Tas taapeec, ka shobriid Amazonee ir appluushanas sezona. Kad ir sausaa sezona te ir sauszeme. Taa mees - es, peruaanju choms un vinja sarunaatais aireetaajs uzsaakaam tuuri pa dzhunglju veneecijas ielinjaam. Galveno ielu te taa arii sauc par Veneecijas ielu. Jaasaka, ka shis brauciens bija interesantaakaa lieta, ko piedziivoju sheit dzhungljos. Taapat kaa smirdiigajai un nolaistajai Veneecijai, arii shai vietai ir savs neizskaidrojams sharms. Te valda liela laivu kustiiba, cilveeki brauc uz un no tirgus. Biezhi redz mazos, kas pashi eleganti un profesionaali braukaa ar laivaam. Liekas jaunaakais, ko redzeeju bija 4 gadus vecs meiteens, kas viens pats, jaasaka veel nemaakuliigi, aireejaas turp atpakalj, par ko bija ljoti prieciigs. Meitenes vecumu zinu taapeec, ka taa bija muusu aireetaaja jaunaakaa meita, kura bija prieciiga, ka teetis redz kaa shii braukaa. Aireetaajs muus noveda gar savu maaju, kura bija tipiska shii rajona maaja. Primitiiva koka maaja uz koka balkjiem ar liekas vienu istabu un taadu kaa priekshnamu, kur var uzlikt shuupuljtiiklu, nolikt laivu un tuseet. Shaadas maajas ilgi nedziivojot, kautkur ik pa 5 gadiem jaacelj jaunu, bet liekas, tas nav tik pamatiigs process kaa maajas celshana pie mums. Aireetaajs, lai cik tas arii jokaini nebuutu, bija tipisks inteligjences paarstaavis - bezzobains, ljoti pieklaajiigs, zinosh, pashmaaciibas celjaa apguvis un apguust anglju valodu (runaaja ljoti labi) utt, bet straadaa par aireetaaju. Veel redzeeju meiteni taa ap 8 gadi, kas piekraavusi pilnu laivu pati veda paardot preci uz tirgu. Veel redzeeju daudz siikos peldoties un priecaajoties pa netiiro uudeni. Citur mamma mazgaa savu mazuli, un veel citur vechuks noseedies uz maajas malas aktiivi ziepeejas un mazgaajas.
Peec Belenas mans jaunais choms no manis neatstaajaas un es saaku nojaust, ka par draudziibu buus jaamaksaa. Vinsh pieteicaas man liidzi arii uz zoologjisko daarzu, kur nekautreejaas apmeetaat kaimanus ar zemi, lai tikai paraadiitu man vinju zobus. Kaimaniem aciimredzot nepatiik ka vinjus apmeetaa ar zemi, taapeec vinji atnjird zobus un ver muti valjaa. Zoo darbiniekiem gan shis vareetu nepatikt.

Peec tam saakaas nepatiikamaa puse - naudas izspieshana. Dzheks jau visu dienu man staastiija, cik vinjam daudz draugu un kaa vinjam tie viskautko daavina. Taa vinsh arii man vienaa briidii paprasiija ne no shaa ne no taa vai es negribeetu vinjam uzdaavinaat jaunus zaabakus. Es ilgi nedomaadams atteicos, ko vinsh uznjeema mazliet ar neizpratni, tomeer neapjuka un prasiija vai vismaz amatnieciibas izstraadaajumus no vinja nopirkshot. Uz to piekritu. Vinsh atnesa man dazhaadu dziivnieku ap kaklu neesaajamos zobus un ilknjus, akmenjus, protams par drauga cenaam, tas ir, vismaz 7 reizes daargaak nekaa turpat 20 metru taalaak tirguu. Gribeeja, lai nopeerku jaguaara zobu, bet tiem ir viena nelaime - vinji izskataas peec viiriesha dzimumorgaaniem. Kam es taadu daavinaashu, vecaamaatei vai?! Beigaas vienojaamies par viena cita zveera izstraadaajumu par man pienjemamu un vinju apmierinoshu cenu un atvadiijaamies kaa draugi.

Tagad jau esmu Kusko pilseetaa, kaadreizeejaas inku impeerijas zelta paarpilnajaa centraa. Naakamreiz pastaastiishu par Peru veesturiskajaam vietaam, kuraas biju jau pirms dzhungljiem un arii tagad.

Galapagosas salas

2008-03-09T18:40:00.000-07:00

Laaaabdien. Esmu atgriezies no pasaules slavenajaam Galapagosas salaam. Faktiski esmu jau Peru, meegjinu sadziit KK un DK, bet pagaidaam nesekmiigi. Vinji jau man gandriiz bija rokaa, bet peedeejaa briidii atkal izsliideeja un jau ir Iquitos dzhungljos pie Amazones. Labi, mazliet par Galapagosu. Meegjinaashu aprakstiit normaalaa veidaa, laigan entuziasms un varbuut kautkas atminjaa jau mazliet zudis, jo diemzheel nevareeju uzrakstiit aatraak, parcik faktiski peedeejaas 3 dienas dziivoju autobusaa meegjinot sadziit KK un DK, lai vinji tai Peru galiigi nenodzeraas. Visi atceramies kampanju ¨Izglaab draugu¨ un KK tieksmi uz graadiigo.

Taatad cilveekiem, kas bijushi Ekvadoraa parasti prasa vai vinji ir bijushi

Galapagosaa, jo tas ir Ekvadoras galvenais apskates objekts un Dienvidamerikas viens no galvenajiem ar Machu Picchu, Iguazu un Rio. Taatad varbuut saakumaa mazliet par to kaa radaas Galapagosa. Radaas dabiskaa veidaa un ar to viss ir pateikts. Salas slavenas padariija Charles Darwins, kas sheit guva apskaidriibu par evoluuciju. Charles te ir kulta persona, Galapagosu Che Guevara. Daudz kas ir nosaukts vinja vaardaa. Par evoluucijas spilgtaakajiem piemeeriem kalpo mazi putninji (angliski Finches), kuriem ir izveidojushies dazhaadi knaabji atkariibaa no salas uz kuras vinji dziivo un atbilstoshi videi, kuraa uzturaas un kurai ir pielaagojushies. Galapagosas vaards saistiits ar milzu brunjurupuchiem, kurus sauc par Galapagosas brunjurupuchiem. Arii tie kalpo par evoluucijas piemeeru, jo arii atkariibaa no vides ir izveidojushaas vairaakas brunjurupuchu grupas no vienas cilts. Karoche viss ko tikko pastaastiiju jaauznjem ar 65% ticamiibu. Ja gribat iedziljinaaties taalaak palasiet Darvina ¨The origin of species¨vai kautkaa taa - graamatu kuru te biezhi redzeeju veikalos, dazhreiz ar ljoti interesantaam atshkjiriibaam cenaas par vienu un to pashu graamatu. Vienreiz redzeeju 10 dolji vienaa veikalaa, un tieshi blakus otraa 23 dolji. Uzreiz iedomaajos situaaciju, kuraa nonaak nu piemeeram random pirceejs nu kautvai no taas pashas Ekvadoras pilseetas Lohas, kursh tikko iegaadaajies graamatu pa 23 USD un ieiet naakamajaa veikalaa.

Galapagosa sastaav no vairaakaam salaam - ir kasadas 8 lielas dazhaada vecuma salas un vairaakas mazaas salinjas. Salas ir cilveeku reti apdziivotas vai nav apdziivotas vispaar, atrodas izolaacijaa no pasaules (tuvaakaa vieta - Ekvadora ir 1000 km attaalumaa) un taas apskalo dazhaadas siltaas un aukstaas straumes. Tas nosaka to, ka shajaas salaas ir unikaals dziivnieku salikums - piemeeram shii ir vieniigaa tropiskaa vieta uz pasaules, kur var sastapt pingviinu, kuram principaa sheit nevajadzeetu atrasties, bet vinsh to nezin un juutas komfortabli pateicoties aukstajai Humbolta straumei. Tiem, kas grib zinaat, kas ir Humbolts, varu pateikt, ka zinu, bet neteikshu. Bet pats unikaalaakais sheit ir tas, ka zveeri pilniigi nebaidaas no cilveekiem un vinjus var apskatiit no 10 cm attaaluma.

Taatad Galapagosaa uztureejos no 29 feb liidz 6 martam un personiigi satiku daudz interesantu zveeru un kas negaidiiti arii daudz interesantu cilveeku. Jaa arii zviedru pensionaaru, kursh nepaartraukti lieto vaardu ¨marvelous¨, ko tur sleept. Taatad jau Kito biju nopircis tuuri uz 4 dienaam/3 naktiim luksus kugjii Santa Cruz. Braucu ar luksus-biznesklases-superklases-pirmaas klases kugji ne jau taapeec, ka esmu miljonaars un VIP, bet taapeec, ka citu variantu nebija un shis variants peedeejaa briidii gaaja pa puscenu. Lidoju no Gujakilas uz Galapagosu salu San Cristobal, un jau lidostaa man iedeva mana kugja noziimiiti, kas bija jaasprauzh redzamaa vietaa, lai mani firmas cilveeki vareetu atpaziit. Lidmashiinaa iekaapu optimisma pilns, bet pamazaam mans gjiimis saskaaba, jo viens peec otra lidenee saaka kaapt pensionaari ar taadaam noziimiiteem kaa man. Beigaas jau vairs neskatiijos vai kaarteejam pensionaaram ir mana kugja noziimiite vai nav, jo straadaaja likums - ja pensionaars, taatad uz mana kugja. Saprotiet pareizi, man nekas nav pret pensionaariem, bet nojautu, kaads buus ekskursiju un droshiibas pasaakumu temps. Beigu beigaas paraadiijaas arii jaunieshi, kautkaadi amerikjaanju studenti, kas brauca na haljavu.

Pirmajaa dienaa ieradaamies San Cristobalas salaa. Muus sagaidiija paiikams siltums, un piekrastee arii pilns ar juuras lauvaam. Seedaamies visi iekshaa kugjii un braucaam uz salas otru krastu uz biichu pie citaam juuras lauvaam, iguaanaam, krabjiem, kas saulee izcepushies sarkani un varbuut veel kautko, ko tagad esmu piemirsis. Karoche pa celjam uz sho vietu muusu kugji pavadiija savaadi melni putni - Frigates - kurus vinju labaas lidotprasmes, izskata un kaitiigo ieradumu deelj deevee arii par piraatiem. Man shie putni uzreiz iepatikaas, jo vinji konkretna izskatiijaas peec badbojiem un lidoja (skaisti planeeja pa veejam) metra attaalumaa no manas sejas itkaa gribeedami man sevi atraadiit un ieskatiities aciis. Shie putni bija manaa dienas topaa, daliita pirmaa vieta ar superiigo saulrietu (bildee). Sheit redzeejaam arii daudz juuras lauvu no ljoti maza attaaluma. Neesmu viens no tiem cilveekiem, kas gjiibst no juuras lauvaam, bet ja ir taadi, vinjiem noteikti jaabrauc uz Galapagosu, jo tos te var apskatiit un peldeet ar vinjiem gandriiz jebkuraa salaa. Tomeer ir patiikami noveerot kaa vinji eleganti peld un itsevishkji kad seerfo pa vilnjiem. Pirmajaa dienaa bija arii veel viens patiikams paarsteigums - zviedru galds pusdienaas. Liela kljuuda no kugja puses, jo es metos atsist naudu, kaa maaceedams un sevi iipashi nebija jaapiespiezh, jo viss bija garshiigs un izveele arii liela. Zviedru galds bija arii riitos, bet vakaros restoraana tipa. Peec shiis 4 dienu tuures par izsalkumu suudzeeties nevareeju, paareejaas divas dienas gandriizvai nevajadzeeja eest.

Otrajaa dienaa tesaam uz citu salu - Espanola. Muus jau pirmajaa dienaa sadaliija pa grupaam ar dazhaadu zveeru nosaukumiem, jo mees kopaa bijaa daudz cilveeku un katrai grupai bija savs gids. Gidi un organizaacija jaasaka bija atbilstoshi augstaa liimenii, kas ir pluss pirmaas klases kugjiem. Es tiku grupaa pie Albatrosiem (liktenja ironija, ka shis bija vieniigais dziivnieks ko neredzeejaam, no tiem ko gribeeju redzeet, jo vinji shajaa gadalaikaa atrodas emigraacijaa). Veel pie Albatrosiem bija pavecs zviedru paaris, pavecs anglju paaris, amerikaanju kundze v belom, 2 pajaunas amerikaanietes ar siiko un kopiigu suveniiru biznesu New Jerseyjaa un varbuut veel kaads. Un laba gide. Uz salas Espanola virmoja dziiviiba, shii bija ar dziivniekiem visbagaataakaa sala un arii dziivniekiem vareeja faktiski pieskaarties. Muus sagaidiija seerfojoshi un dazhbriid klaigaajoshi un klepojoshi juuras lauvas. Peec tam krabji, iguaanas, putni buubiji ar zilaam kaajaam (viens no Galapagosas simboliem un divdomiibu avots uz krekliem ar uzrakstiem ¨I love boobies¨), citi buubiji, dazhaadas kaijas, frigates, kjirzakas, pelikaani un gan jau ka veel kautko piemirsu. Vietaam shie zveeri uzturas vienkopus viens otru netrauceejot pa 5 sugaam un vairaak. Dazhreiz juuras lauvas meedzot speeleeties ar juuras iguaanaam pa uudeni. Prieku gan no taa guust tikai juuras lauvas. Visvairaak fascinee juuras iguaanas, kuras var sastapt tikai te Galapagosaa, ja es nemuldu. Vinjaam ir taads dinozaurisks aizveesturisks izskats, sho versiju apstiprinaaja arii gide. Veel smiekliigi, kad vinjas kopaa izliidushas no uudens (pa kuru ljoti labi peld izmantojot tikai asti) pilniigaa mieraa pagriezushas galvas pret sauli kaa taadaa saules kultaa (vinjas shaadi atguust uudenii pazaudeeto siltumu) itkaa filozofiski veraas okeaanaa. Nereti redz arii, ka iguaanai uz galvas veel seezh un taapat sauljojas kjirzaka. Veel uz salas bija zilpeedainie buubiji (blue-footed boobies), kuri te deej olas, dazhi tikko izshkjiilushies mazulji. Shiem putniem var pieiet maksimaali tuvu (3 cm) un vinji nebeeg prom. Tas pats attiecas uz paareejiem zveeriem. Un tas ir unikaali pasaulee, visur citur pasaulee zveeri baidaas no cilveeka.

Uz shiis salas zviedrs pirmoreiz pateica ¨marvelous¨. Shajaa reizee vinjam piekritu. Beigaas izraadiijaas, ka vinsh shii celjojuma laikaa to vien teiks.

Tai pashaa dienaa braucaam uz naakamo salu - Floreana, kur bez ieprieksh piemineetajiem juuras lauvaam un pelikaaniem un citiem putniem redzeejaam arii flamingo un juuras brunjurupuchus. Neizpalika zviedra ¨marvelous¨. Uz shiis salas saaku iepaziit arii citus no savas grupas, jo man jau bija apnicis, ka visu laiku saka marvelous, laigan zviedru paaris sakariigs. Bija jaameklee arii citi sarunu partneri. Ar amerikaanieti pirms pensijas vecumaa saaku runaat, vinja man peec tam visu celjojumu piedaavaajaas fotograafeet, un meegjinaaja atdot visus savus kreemus un dezinficeejoshos dvieljus, kurus bija nopirkusi paarlieku lielaa daudzumaa. Bet paldies vinjai par to protams. Tad veel bija sakariigais anglju paaris ar tipisku nosveertu anglju attieksmi bet ar pensionaariem netipisku dziivesprieku. Laikam izbijushi investmentbankeri (dzheks kautkad straadaajis Londonaa zviedru bankaa). Patiikami sastapt taadus cilveekus. Bet visnormaalaakaas bija taas amiites no NJ ar siiko. Galapagosas salas ir perfektas prieksh siikajiem, jo vinji var redzeet zveerus tuvumaa. Vinjaam ir kopiigs suveniiru veikalinsh un vinjaam jaastraadaa tikai 6 meeneshi gadaa, paareejais briivs un pietiek arii celjoshanai. Vinjas bija taadas chomiskas, ar braaljiem, taaka nebija probleemu atrast kontaktu un pajokot. Karoche uz shiis salas mees njurkojaam ar maskaam un te pirmoreiz redzeeju sev pie deguna juuras lauvu zem uudens.

Naakamajaa dienaa devaamies uz salu Fernandinu, jaunaako vulkaaniskas izcelsmes salu Galapagosaa. Shii bija lieliska sala, kur redzeeju arii valja skeletu un lielaakaas juuras iguaanas. Uz shiis salas redzeeju arii kjirzaku mahachu. Izraadaas vinjas kaujas ar saaniem un ar asti, pirmstam veicot iebiedeejoshu piepumpeeshanos (tieshi taapat kaa cilveeki). Arii te redzeeju brunjurupuchus taalumaa. Tomeer vislabaakais sheit bija redzeetais pingviins. No saakuma vinsh peldinaajaas ljoti taalu no krasta kaa citi pingviini, bet tad viens no gidiem saaka atdarinaat vinja saucienu un vinsh saaka peldeet pie mums. Nezinu vai vinjam ir slikta redze, vinsh ir idinsh vai vienkaarshi ekshibicionists, bet vinsh atpeldeeja liidz mums un paarvarot slidenos klints shkjeershljus uzkaapa pie mums pusmetra attaalumaa un saaka plaatiities. Man tas bija viens no spilgtaakajiem mirkljiem celjojumaa. Veel jokaina sajuuta paarnjeema, kad vareejaam uz shiis pashas salas pieiet klaat metra attaalumaa pie Galapagosas vanaga, kursh var izgriezt galvu pa 270 graadiem, ko labpraat arii demonstreeja un veel sho to. Pati sala arii ir ljoti iipatneeja, noklaata ar lavu. Pieljauju ka taa izskataas Islandee. Tai pashaa dienaa devaamies uz blakus esosho salu - Izabela, kas ir lielaakaa sala Galapagosaa. Sho salu veido 5 vulkaani, un viens no tiem ir pa pusei sagruvis un veido taadu kaa puskraateri tieshi uz ekvatora. Shii sala man patika ar to, ka izskatiijaas peec taadas riktiigas vientuljas okeaana salas ar gruuti pieejamiem krastiem un lieliem vilnjiem kas sitaas pret klintiim. Te bija arii vairaakas alas, no kuraam vienaa liekas vareetu sleept piraatu daargumus. Te bija ari ronji, pingviini, kamaronu putni (putni, kas no lidojoshiem putniem evolucioneejushies uz nelidojoshiem, jo vinjiem pietiekamaas bariibas deelj nevajadzeeja lidot), pelikaani, frigates, iguaanas un brunjurupuchi. Redzeejaam arii meeneszivi, kas izbaazh spuru taapat kaa haizivs, nepatiikams skats, ja esi gumijas laiva kaa es. Redzeejaam taalumaa arii delfiinus.

Naakamajaa dienaa atbraucaam uz shiis tuures peedeejo salu Santa Cruz, apdziivotaako Galapagosaa. Te arii ir zveeri, un te ir arii Charlza Darvina centrs kur audzee lielos brunjurupuchus, kuri ir palikushi par apdraudeetu sugu, jo savulaik piraatiem ljoti labi nodereeja par eedamo. Vinji bija gan garshiigi, gan arii vinjus vareeja ljoti ilgi uztureet un tie nebojaajaas, kas bija iipashi svariigi piraatiem. Karoche shai centraa bija pilns ar shiem gigantiem, vispopulaaraakais no tiem ir Lonesome Geroge jeb latviski vientuljais dzhordzhs. Tas nav Bush. Tas ir brunjurupucis, kura suga ir izmirusi, vinsh ir sava veida peedeejais mohikaanis un centra darbinieki un visa pasaule (iznjemot AJ, kuram galvenais agresiju un XXX davai) grib saglabaat vinja sugu sapaarojot ar liidziigu sugu. Bet shis negrib paaroties, nu neparko. Iedod vinjam luksus nummuru, skatu uz okeaanu, palmu, meitenes, bet shis iespiiteejies un viss. Un nepaarojas. Jaasaak sist. A zviedrs tikuntaa nokomentee: ¨marvelous¨. Es vinjam pateicu be: jaa kaatad marvelous, es tev raadiishu marvelous, egoists negrib saglabaat sugu, negrib paliidzeet komandai. Taa es peec shii gadiijuma atvadiijos no savas grupas, jo vinji brauca uz lidostu, bet es veel 3 dienas paliku Galapagosaa uz savu roku.

Paliku hotelii Charlzs Darvins un tai dienaa veel aizbraucu uz lavas tuneljiem - kilometru gariem lavas veidotiem naturaaliem tuneljiem, kur jaaiet ar bateriju. Izgaaju un uzredzeeshanos, nekas iipashi interesants tas nav, ja vien jums nepatiik tumsaa staigaat ar bateriju. Pastaigaaju pa pilseetu un sarunaaju sev tuuri riitdienai uz veel vienu neredzeetu salu Santa Fe.

Diena kad braucu uz Santa Fe bija perfekta, un laikam jau te liels nopelns arii 4 ekvadorieshu meiteneem, kas devaas tai pashaa tuuree. Vinjas bija ljoti jautras un izskatiigas un padariija lielisku dienu arii citiem, starp kuriem starpcitu sastapu arii cilveekus no Lake Tahoe. Vienu dziedaataaju ar draudzeni. Dienu pavadiijaam snorkeleejot ar juuras brunjurupuchiem un juuras lauvaam, apskatot zivis un veel sho to. Redzeeju to zivi, kas bija ¨Finding Nemo¨ akvaarija autoritaate ar shramu. Bet dienas spilgtaakais notikums prieksh manis bija peldeeshana zem uudens ar brunjurupuci, kas ir arii viens no Galapagosas maniem spilgtaakajiem notikumiem. Apskatiiju vinju gan shaa gan taa, pieliidu pie pasha purna kaa taads lohs un pateicu ¨Ko bolies!?¨ un sarijos saaljo uudeni. Peldeeju ar trubinju un masku, bet dazhreiz peldeeju dziljaak zem uudens kopaa ar brunjurupuci, negribeejaas peldeet augshaa, bet vajadzeeja, jo tomeer bija arii jaaelpo. Peldeejaam perfektaa baltu smilshu laguunaa ar mieriigu uudeni saulainaa laikaa, perfekti. Veelaak paarbraucaam uz citu vietu, taa bija nemieriigaaka, bet arii tur redzeeju mazu brunjurupuci. Diemzheel tur bija dzilsh un vinsh no manis laidaas prom, pagaans, nevareeju ilgi tureet liidzi. Toties papeldeeju ar juuras lauvaam. Peec tam paarceelaamies uz citu pludmali, paeedaam pusdienas un vienkaarshi peldeejaamies. Meitenes pierunaaja negribiigo dziedaataaju no Taho ezera uz dziedaashanu, jo vinja draudzene izmuldeejaas, ka vinsh ir dziedaataajs ar ljoti skaistu balsi, par ko dziedaataajs, par cik bija kautriigs, nebija iipashi prieciigs. Uz salas atradaas gjitaara un dzheku piespieda dziedaat. Jaasaka, ka tieshaam dziedaaja ljoti labi, pie juuras. Bija forshi. Tomeer katraa medus mucaa ir arii darvas piliens - mums tas bija viens ekvadorietis bez iipashaam muzikaalaam dotiibaam, kas jau ieraudziijis smukaas ekvadorieshu meitenes ilgi negaidiija un saakot jau no izbraukshanas ostas saaka savas aarijas. Meitenes bija pieklaajiigas un kaadas pirmaas 2 dziesmas dziedaaja entuziastiski liidz, bet ar katru naakamo dziesmu pa vienai atkrita. Tas gan ekvadorietim, kursh todien (varbuut meitenju iespaidaa) bija izveeleejies staigaat tikai apakshbiksees, nebija nekaads labais iemesls neturpinaat dziedaat. Taa vinsh dziedaaja visu turpcelju. Arii jau veelaak peec amerikaanja dziedaajuma dienas beigaas vinsh nodziedaaja vienu dziesmu ar dotajai situaacijai neatbilstoshu ievirzi. Bez manis veel bija viens jauns amiitis, normaals keks, pavecaaks amiitis, kas te (Galapagosaa) bija ieradushies uz jahtas, amiishu dziedaataajs ar draudzeni, kurai veltiija savas dziesmas, un veel triis tolji amerikaanietes, tolji kanaadietes, bet normaalas. Visi kaa viens bija prieciigi par izdevushos dienu. Man taa dazhaadu apstaaklju deelj bija viena no patiikamaakajaam dienaam Galapagosaa. Ar ekvadorieshu meiteneem mees veel neshkjiiraamies, peec tam veel aizgaajaam uz citu biichu un tuseejaam veel naakamajaas dienaas. Karoche ¨Marvelous!¨.

Bet naakamajaa dienaa braucu atkal dienas tuuree uz salu, kuras nosaukumu nezinu, jo vinja bija maza un taapat nevienam tas neinteresee kaa sauca salas. Sheit satiku 3 venecueelieshu jaunieshu, sakariigus tipus, 2 dzhekus un vienu meiteni, un arii vienu lohu dzeeraaju venecueelieti no taas pashas grupas, kas visu dienu pavadiija vemjot paar bortu un nepiedaloties aktivitaatees par kuraam bija samaksaajis. Veel bija viena smukinja vaaciete un viens ekvadorietis. Saakumaa mees niraam pie juuras lauvaam, kas man vairs nebija nekas jauns, taapeec es to neizbaudiiju tik ljoti kaa paareejie. Te uudens bija nemieriigs un vilnji vareeja mieriigi ienest klintiis, kas nav baigais kaifs. Liidz ar to te bija vairaak jaaciinaas ar juuru un cauro trubinju, sheit iipahsu baudiijumu neguvu. Beigaas man viss beidzaas ar to, ka sagriezu kaaju uz koraljiem vai gliemezhiem. Taalaak braucaam uz citu vietu mekleet haizivis, bet nebija garantijas, ka taas ieraudziisim. Vispaar es buutu prieciigs par iespeeju redzeet haizivis, bet situaacijaa, kad man bija sagriezta kaaja un pluuda asinis nezinaaju vai tieshaam gribu satikshanos ar haizivi. Mani celja biedri gan visi kaa viens ieraugot manu asinjojosho kaaju liidzjuutiigi nopriecaajaas (nu varbuut vieniigi tas viens venecueelietis saglabaaja cilveeciski cieniigu attieksmi un nepriecaajaas par manu nelaimi un nopietnu sejas izteiksmi turpinaaja vemt paari bortam) , jo strauji palielinaajaas vinju iespeeja ieraudziit haizivi. Taa nu mees metaamies uudenii un peldeejaam pa shauru fjordveidiigu juuras kanaalu, un driiz vien atradaam arii haizivi, kas guleeja juuras dibenaa. Muusu gids saaka mums kautko skaidrot kaa mees tuuliit visi uzreiz kopiigi nirsim pie haizivis un skatiisimies vienlaiciigi, lai neaizbaideetu. Kameer vinsh to staastiija, haizivs jau bija aizbeegusi. Peec kaadaam 30 sekundeem es vinju atkal ieraudziiju un ilgi nedomaajot niru vinjai pakalj, katrs pats par sevi. Taa noniru dazhu centimetru attaalumaa, apskatiiju raksturiigaas zhaunas un peldeeju pakalj, bet tad atkal vecaa nelaime - beidzaas gaiss un jaapeld augshaa. Pa tam laagam haizivs jau bija prom, bet grupas gids nelabveeliigi uz maniim skataas. Bet nu neko, bija liels prieks, ka redzeeju haizivi tik tuvu. Peec shii devaamies pa sauszemi uz vietu, ko sheit sauc par Grietas. Taa ir vieta starp augstaam klintiim, kur satek gan saalsuudens, gan salduudens, ljoti dzidrs un dzilsh. Sheit var leekt no klintiim, no liela augstuma. Es noleecu no augstaakaas vietas, kas bija kaadus 12-15 m augsta, laigan gids apgalvoja 23 m. Bet liekas, tas bija mazliet paarspileeti. Bet savi 15 m varbuut bija, drusku naacaas sanjemties pirms nolecu. Bez manis nolece arii simpaatiskaa vaaciete un venecueeliete. Veel tur bija smiekliigi, kaa viens ekvadorietis visu laiku nevareeja sanjemties ielekt. Apakshaa sieva ar kameru, kurai visu laiku pirms katra meegjinaajuma sanjemties un lekt nodota komanda flmeet. Taa vinsh noleca tikai peec kaadas 7 reizes, palaizhot vairaakus cilveekus pa priekshu. Cerams, ka sieva tobriid nedomaaja, ka atkal viltus trauksme un filmeeja. Sheit arii vienaa sauszemes posmaa izbaudiiju ekvatora sauliiti, muguru vienkaarshi dedzinaaja. Veel tajaa dienaa man bija paredzeets un sarunaats ar venecueelieshiem, ka brauksim briivaa dabaa skatiities lielos brunjurupuchus, bet nenoviidiigais gids man ierubiija baigo cenjiku par sho prieku, taapeec atmetu sho ideju, jo pasham aizbraukt arii ir gruuti un daargi.

Tomeer, peedeejaa dienaa, ekvadorieshu meitenes, kuras es jau biju paarvilinaajis uz savu hoteli, bija apbuurushaas kaarteejo pusmuuzha ekvadorieti un tas vinjas veda pa velti uz lidostu uz riita reisu. Man tai dienaa bija dienas reiss, taapeec pieteicos vinjaam liidz. Vinjas labpraat mani panjeema lidz, bet shoferis neiebilda (ka tu iebildiisi 4 skaistaam divdesmitgadiigaam meiteneem). Beigaas shoferis mani veel pa celjam ieveda apskatiit lielos Galapagosas brunjurupuchus briivaa dabaa, skaistaa vietaa - pljavaa ar skatu uz okeaanu. Redzeeju 4 milzenjus, kaadi ir tikai shajaas salaas un laikam veel tikai Sheishelju salaas un nekur citur pasaulee. Taas bija lieliskas un simboliskas (jo salas nosauktas sho milzenju vaardaa) beigas shim celjojumam.

Atbraucaam uz lidostu, bet tur fakaps ar lidmashiinaam. apvienoja visus reisus un meitenes ielika manaa reisaa. Taa mees tur veel visu dienu notuseejaam pa lidostu, satikaam jokainus smiekliigus japoshkas, ar jokainu humora izjuutu un citus tipaazhus. Beigaas veel divu meitenju faachuks, kursh studeejis Maskavaa, runaa krieviski un bija prieciigs peec vairaaku gadu paartraukuma parunaat ar mani krieviski, izvadaaja pa pilseetu. Driiz peec tam beidzaas arii mans celjojums pa Ekvadoru un nu jau esmu Peru. Ekvadora prieksh manis bija vislabakaa valsts, te jutos vislabaak, te bija lieliski cilveeki un patiikams klimats. Ja buutu jaaiesaka viena valsts, taa droshi vien buutu Ekvadora, jo taa ir arii ljoti daudzveidiiga, ar 4 izteiktaam daljaam - pludmales, kalni, amazone un Galapagosas salas.

Paareejaas Ekvadoras pilseetas

2008-02-28T19:00:00.000-08:00

Peedeejais staasts taatad beidzaas Kito. Nu tad luuk, peec Kito es un mani uzticamie draugi turpinaajaam virziities pa 37 paraleeli uz rietumiem. Es veel Kito paspeeju izlasiit savu pirmo graamatu spaanju valodaa ¨Kapteinja Granta berni¨ saiisinaato beernu graamatinju. Labi, ka ieprieksh zinaaju, kas notiek. Graamataa atpazinu Paganeelu. Labi, tas par to.
Taatad naakamais posms peec Kito bija Banos pilseeta. Latviski tulkotaajs bez pretenzijaam uz augstaako izgliitiibu valodnieciibaa sho pilseetu vareetu tulkot kaa ¨Tualete¨. Bet tik slikti nemaz nebija. Pilseeta sameeraa smuka, kalnu ielejaa, ar savu katedraali. Iipasha shii pilseeta ar to, ka te ir visaadi karstie mineraalie strauti un cilveeki brauc sheit mazgaaties. Siltie mineraalie strauti te ir taapeec, ka blakus ir ljoti aktiivs vulkaans. Aktiivaakais klasee. Nee godiigi, ljoti aktiivs, vienreiz pilseetas iedziivotaajiem bija jaapamet pilseeta uz 5 meeneshiem biistamiibas deelj. Ieradaamies shajaa pilseetaa apskatiit vulkaanu, jo tas savas aktivitaates peec bija nonaacis zinjaas. Saakumaa uzkaapaam vienaa skatu punktaa no kura neko nevareeja redzeet, par ko mees bijaam aizkaitinaati, jo kaapjot augshaa pa kalnu sirds pa muti leeca aaraa cik smagi bija. Labi, ka liidzi panjeemu mango, ko vareeju sagraiziit un apeest par sodu. Peec tam panjeemaam taksi un uzbraucaam uz normaalu skatu punktu no kura viss skaidri un gaishi bija redzams. Vulkaans baigi augstais uz kalnu fona, virs 5000 m. Skats taads - kalni, virs kalniem maakonji un virs maakonjiem vulkaans no kura virsotnes uz augshu iet melni duumi. Labs skats, kaa Olimps griekju miitos. Sho vulkaanu ljoti aptuveni sauc Tutabamba, nemekleejiet kartee, jo nosaukums ir paaraak aptuvens. Es vairs neatceros, varbuut arii ka sauca Tubariba. Vienu vulkaanu, ko gan atceros, redzeejaam pa celjam autobusaa un vinju sauc Kotopaksi. Arii izskatiijaas iespaidiigi, jo kalni nobaal shii vulkaana priekshaa. Nu varbuut arii nenobaal, jo shis vulkaans bija pilniigi balts, noklaats ar sniegu. Arii virs 5000 m. Banosaa diemzheel sapleesu savas superkuulaas brilles Police, taadas kaa Bruusam Vilisam. Par to iipashi prieciigs bija KK, jo vinjam vienmeer bijushas tikai debiilaas Britnijas Spiirsas brilles.
No Banos tai pashaa dienaa braucaam uz pilseetu Riobamba. No Riobambas uz Alausi. Alausi savukaart seedaamies iekshaa tuuristu vilcienaa un braucaam uz Velna degunu (Nariz del Diablo). Velna deguns ir klans pa kuru zig zag iet vilciens un kursh ir ljoti staavs un krauja ir ljoti tuvu pie vilciena malas. Nu itkaa OK, bija mazliet bailiigi laikam. Droshi vien ja nebuutu bijis uz Maiju templja N5 Tikaalaa, tieshaam buutu bailiigi, bet shoreiz kautkaa neko taadu neizjutu.
Peec Alausi devaamies uz Kuenku, tresho lielaako Ekvadoras pilseetu. Shii pilseeta Ekvadoraa liekas visskaistaakaa un vismieriigaakaa. Te pirmoreiz iepazinaamies arii ar inkiem, redzeejaam inku drupas, bet nekas iespaidiigs. Tomeer inku drupaas, ko domaajies, ko ne, peekshnji no stuura paraadiijaas Alpaka. Alpaka ir liidziiga Lamai, tikai ar smalkaaku, vieglaaku un siltu vilnu. Indiaanji no vinjas vilnas taisa jakas. Es arii jau esmu iegaadaajies vienu jaku. Vieniigi nezinaajaam vai vinja spljaudaas taapat kaa lama, liidz briidim, kad vinja iespljaava KK sejaa. Tajaa briidii saprataam, ka vinja spljaudaas taakaa lama. Labi, taa nebija, bet nu tas buutu smiekliigi. Starpcitu runa iet par lamu dziivnieku nevis Dalailamu.
Kuenkaa bijaam uz karstajiem mineraalavotbaseiniem, tur kaartiigi piedegu. Sen nebiju bijis saulee, jo Ekvadoraa visu laiku liist un augstajos kalnos nav iipashi karsts. Nopirkaam dazhus diskus ar jaunaakajaam filmaam, kas iet kinoteaatros. Bet tie bija legaalie, pa 1.5 USD. Te pilns ar disku veikaliem, shmotku veikaliem un telefon-pakalpojumu veikaliem. Veel bijaam uz vienu kinoseansu, kas visiem ir par briivu. Gaajaam, jo filma bija par bijusho PSRS, vienu no bijushajaam republikaam. Vaardaa republika netika mineeta, bet vareeja atpaziit Igauniju, dazhi kadri pat varbuut uznjemti Latvijaa. Karoche taa bija Zviedru filma, un taadaa Bye Bye Beauty stilaa. Nereaala. Sauc ¨Lily forever¨.
No Kuenkas es braucu uz Gajakilu, otru lielaako pilseetu Ekvadoraa, ekonomisko centru. Gajakilaa ir liela upe, sauc Gauja. Jokaina upe, ljoti mieriiga un ljoti plata, un pa upi peld ljoti daudz zaales. Izskataas kaa Veneecijaa. Sheit pilseetaa gar upes krastu iet taads interesanti izbuuveets krasts, kas domaats tuuristiem un vieteejiem atpuutniekiem. Te ir restoraani, piemineklji, instalaacijas, kinoteaatri, skatu tornji, pulkstenjtornji. Karoche, interesanta vieta. Centrs vispaar izskataas taads ljoti moderns un pirmais iespaids bija taads, ka shii ir daudz modernaaka pilseeta par Kito. Liidz briidim kameer es iebaazu savu degunu mazliet aarpus centra. Aarpus centra ir Bronksa, nu nav baigi kruta, taada mazliet chuhnja. Bet taa lielas ielas, nenormaali daudz zhigulju, itsevishkji 4ie. Universitaates. Biju aizgaajis liidz Gaijakilas unjikam, taads taakaa nodaliits rajonish, kur katram fakjim sava eeka. Uz juristu eekas bija kautkaads plakaats ar Che Gevaru un sirpjiem un aamuriem. Veel Gaijakilaa ir Imax. Es nekad nebiju bijis Imaxaa, taapeec aizgaaju iechekoju. Nu neko sev, nav slikti, nemaz nav slikti, ir taada liidzdaliibas sajuuta skatoties filmu. Es pats skatiijos filmu par Galapagosu, domaaju, ka veel iespaidiigaak buutu filma par kosmosu vai kaada BBC dokumentaalaa filma. Starpcitu riit braucu uz Galapagosu, taapeec esmu Gajakilaa, bet KK ir pilseetaa Lohaa pie lohiem tuvu Peru robezhai. KK nevareeja braukt uz Galapagosu, jo vinjam jau no beerniibas ir alergjija pret pingviiniem. Tas veel buutu mazaakais. Vinjam diemzheel ir arii paniskas bailes no taa, ka pingviins vareetu iespert ar kaaju visnepiemeerotaakajaa briidii. Taa ir reta kombinaacija, bet gadaas. Liidz ar to KK nebrauc un taupa naudu kautkam iespaidiigaakam - kam - par to vinja blogaa. Es savukaart esmu pamatiigi paarteereejis savu budzhetu un braucu. Mani kautkaa Kito visi meegjinaaja paarliecinaat ka jaabrauc, beigaas piekritu. Veel atradu pusliidz normaalu diilu. Par to tad naakamajaa blogaa jogaa.

Spaanju valoda Kito

2008-02-20T10:59:00.000-08:00

Joprojaam atrodos Ekvadoraa un joprojaam Kito. Maacaamies spaanju valodu. Esmu jau sasniedzis taadu liimeni kaa KK pirms 2 dienaam. Bet vinsh veel joprojaam spiitiigi turaas priekshaa, maacaas dienu un nakti, lai tikai saglabaatu paarsvaru. Pat peerk nekjiitrus zhurnaalus, lai, apguustot jaunus vaardinjus, iepriecinaatu skolotaaju un tureetos priekshaa. Nezinu, varbuut man ar buus jaapeerk, citaadi neredzu iespeeju, kaa vinju sadziit, citas izejas laikam nav. Bet principaa tas ko gribeeju pateikt ir, ka liekas esmu ljoti talantiigs spaanju valodas apguveejs. Ko tur sleept - labaakais klasee. Skolotaajas kautriiba gan neljauj vinjai to pateikt, bet no aciim taapat viss ir skaidrs. Maacaamies mees 4 stundas dienaa, taakaa privaatstundas - viens uz vienu ar skolotaaju. Nomaaciijaamies visu pagaajusho nedeelju un tagad maacaamies otru nedeelju. Papildus veel shonedeelj izmantojam iespeeju dziivot gjimenee. Nu taa bija KK ideja. Dziivojam katrs savaa gjimenee ar noluuku, ka buus jaarunaa spaaniski. Ir taa, ka esmu nonaacis gjimenee, kuraa ir tikai vecaamaate, vecaisteevs un sunene ¨Tarakaans¨. Sunene mazliet liidziiga kokerim, nezinu kaapeec nosaukushi par tarakaanu, bet kad pirmoreizi atbraucu uz maajaam vinjai bija aizliimeeta mute vai kautkaads jociigs uzpurnis uzlikts, es pat nezinu. Laikam kozh, es vinju neglaudiishu, lai iet bekot. Pie tam veel tagad lepni staigaa bez uzpurnja. Taatad kas veel - veel tas, ka spaanju valodas skola mums piedaavaa Salsas kursus par briivu otrdienaas un ceturtdienaas. Es netieku, jo man katru dienu ir teniss. Te teniss baigi leetais - par laukumu 5 USD stundaa ar visaam raketeem un bumbaam. Saakumaa speeleeju ar KK, bet peec tam, kad es vinju kaartiigi paarmaaciiju, vinjam uzmetaas tulznas. Tomeer es nemetu raketi kruumos, naakamajaas dienaas turpinaaju treninjus ar treneri, kas arii iekljaujot visu maksaa 5 USD par treninju (parasti 1.5 stundas vai 2vas). Vieniigaa probleema, ka esmu sapleesis stiigas jau 2 raketeem, par ko naakas daargi maksaat. Un veel raketeem ir kaads 20 gadus vecs grips. Veel ir probleema ar laiku, jo te ir lietus un laukumi shaadaa aukstumaa (un augstumaa) laukumi nezhuust. Pirms treninja piedalos laukuma susinaashanaa, kas ir baigaa kjeepa. Taapeec netieku uz Salsu. Es nezinu kaapeec KK neiet, jo vinjam itkaa ir laiks, ir vareeshana, ir baleta bikses, valoda.
Bez mums veel skolaa pilns ar britiem dzeeraajiem. Paarsvaraa meitenes un lunji. Vinji te maacaas, lai peec tam vareetu braukt uz Peru straadaat par briivpraatiigajiem. Vinjiem par straadaashanu veel pashiem jaapiemaksaa. Shitaa lieta prieksh jaunieshiem sheit latiinjamerikaa ir ljoti populaara, esam satikushi daudzus savaa celjaa. Tas par skolu.
Aa man veel gjimenee bez tarakaana un saimniekiem dziivo viens shveicietis ap 40it un viens kanaadietis ap 65 ar pus (vinsh gan meliitis saka ka vinjam ir 65). Visi runaa spaaniski, taads te noteikums. Itkaa labi, jo shveicietis runaa labi, ar vaacu akcentu, bet labi, a kanaadietis ar savu amerikaanisko akcentu - nu neko nevar saprast, bet runiigs ka bail. Vakar kautko par politiku staastiija, bet taa normaals vechuks. Taa pie vakarinju galda dabonam parunaat mazliet vairaak spaaniski.
Taaks kas veel. Par Kito laikam neko veel nestaastiiju. Nu ta varbuut neko arii nestaastiishu, ja jau ieprieksh nekas nav staastiits. Paliksim konsistenti. Man Kito patiik. Te ir vecpilseeta ar katedraaleem, viena no taam ljoti smuka, naktii ar apgaismojumu, nesen celta gotiskajaa stilaa. vecpilseetaa daudz laukumu, kuros notiek dazhaadas aktivitaates un priekshnesumi (viikendos). Pilseeta izpleshas arii kalnos, Ir te arii viena liela statuja kalnaa uz kuru mums palaimeejaas aizbraukt un noskaidrot, ka vinja ir diezgan negliita, laigan no taaluma izskataas OK. Shai pilseetaa ir arii gaisa tramvajs - ljoti augsts (no Kito liimenja 2600 m liidz 4100m). Diemzheel tajaa dienaa, kad uzbraucaam, kalns bija maakonjos un neko no pìlseetas panoraamas virsotnee nevareeja redzeet. Te ir arii kaadi 4 parki un ljoti, ljoti daudz sporta laukumu. Un arii daudz cilveeku, kas sporto. Ljoti populaars ir Ekvadoras volejbols - 3 pret 3, ar augstaaku tiiklu un nemitiigaam mestaam bumbaam. Kaa noskaidroju gandriiz vienmeer tiek speeleets uz naudu, pie tam speelee nevis tur kautkaadi baigie atleeti, bet vechuki un naudu liek netikai tie kas speelee, bet arii skatiitaaji, kuru te ir ne mazums. Piemeeram tur kur es speeleeju tenisu, ir laukums volejbolam ar skatiitaaju tribiineeem, kuros vakaros savaacaas ap 200 vai vairaak skatiitaaju, katru dienu. Vispaar ekvadorieshi miil speeleet uz naudu, jo bez voleja ir arii futenis, gailju ciinjas un arii kaartis. Ljoti biezhi var redzeet, kaa dzheki parkaa speelee kaartis, apkaart skatiitaaji. Kas veel. Veel te gandriiz vienmeer paarbaaztajos trolejbusos shiveree zagleeni. Man arii nozaga kameru. Bet prieksh manis viss beidzaas labi, jo zagshanas briidii es par kaadiem 70 % biju paarliecinaats, ka mani apzog, taapeec peec tam, kad zaglis izkaapa no trolejbusa, man nebija nekaads paarsteigums, ka man biksees vairs nav kamera. Zagshanas briidii ieskatiijos vinjam aciis, un tagad zinu aa izskataas zaglja acis zagshanas briidii. Domaaju, ka vinsh arii saprata, ka es saprotu, ka vinsh mani apzog, bet vairs nevareeja apstaaties, jo nebija nekaads puskoka leeceejs - darbs jaapadara liidz galam. Karoche, nozaga man kameru, principaa diezgan profesionaali, jo es neko nejutu un nebija nemaz tik vioegli nozagt. Labi, ka man bija paranoja, ka man vareetu nozagt kameru, taapeec biju ljoti modrs, un, kad zaglis devaas aaraa naakamajaa pieturaa, vilkos vinjam pakalj. Pa celjam veel nochekoju, vai man nav nozagta kamera un kad noskaidrojaas, ka viss kaartiibaa - ir nozagta, vareeju droshi iet pie vinja iepaziities. Shkjiiraamies kaa draugi - vinsh man atdeva kameru un atzina bezierunu kapitulaaciju, es vinjam sadevu pa purnu un kaa saka - pa domam. Nee, nu labi neiedevu vinjam pa purnu. Vinsh man atdeva kameru, taads vechukinsh labsirdiigaam aciim, katrs aizgaajaaam uz savu pusi un laimiigu jauno gadu. Bet zagt te zog, jaabuut uzmaniigiem.
Veel sheit bijaam uz Mitad del Mundo parku, kas atrodas uz ekvatora un ir speciaali uztaisiits parks, lai tuuristi vareetu speeleeties - leekaat no vienas puslodes uz otru, noliktu (vistas) olu uz naglas (tas vieglaak izdaraams uz ekvatora nekaa citur), nosveertos (laikam bija taa, ka gravitaacijas deelj cilveeks uz ekvatora varbuut pat liidz 4 kg vieglaaks nekaa citaas vietaas), palasiitu par saules faazeem, zemes rotaaciju, iechekotu saules pulksteni un indiaanju dejas. Sheit satikaam arii vienu dienvidaafrikaanju meiteni ar indieshu izcelsmi, kas bija ljoti jauka, jo vinjai bija dzimshanas diena un mees vareejaam nahaljavu pieriities indieshu restoraanaa kopaa ar veel 2aam vinjas draudzeneem, kuraam arii tai dienaa paveicaas, jo arii vinjas vareeja na haljavu pieriities. Indieshiem diezgan asa virtuve, bet nu ja na haljavu, kaapeec ne. Vieniigi mazliet nozheeloju, ka vinja nepateica pirms tam, ka vinja izmaksaas, buutu pasuutiijis veel kautko.
Shonedeelj veel pamaaciisimies spaanju valodu un tad jau jaataisaas uz Peru pusi, jo mums tur gaidaams cieminsh - KK maasa, kas noziimee, ka atkal vareesim na haljavu pieriities, jo pie mums komandaa pienjemts, ka jauninjajiem jaamaksaa par pusdienaam. Buus arii beiudzot kaads kas gatavo garshiigas pusdienas un vakarinjas, un mazgaa traukus. Es savukaart apmainjaa vareeshu izliidzeet ar spaanju valodu. Veel pagaidaam taa tiiri teoreetiski izskataam iespeeju aizbraukt par sapraatiigu cenu uz Galapagosu, vietu kur ir pilns ar dziivniekiem un ja var ticeet, tad arii sheit Daarvins guva apstiprinaajumu savaam teorijaam par evoluuciju. Shii vieta ir pasaulee unikaala un slavena, bet nezheeliigi daarga. Principaa mani tur visvairaak interesee milziigaa juuras iguaana, bet varbuut citreiz.

Esmu Dienvidu puslodee

2008-02-11T15:14:00.000-08:00

Rakstu jau no Kito, Ekvadoras galvaspilseetas, taapeec par Kito neko nerakstiishu. Pastaastiishu veel par ieprieksheejo pilseetu Otavalo, kas veel atradaas Ziemelju puslodee. Taatad beidzu ieprieksheejo staastu ar to, ka Otavalo buus sestdienas shmotku tirgus. Un bija arii. Daudz lielaaks nekaa citaas dienaas, bet ar taam pashaam indiaanju dreebeem un suveniiriem. Es iepirkos 10 USD robezhaas, nopirku kjiinieshu pulksteni ¨Fashion¨, jo ieprieksheejo peec 3 dienu valkaashanas aizmirsu Kali, un melnaas bikses pa 7 USD (bildee). Par KK pirkumiem labaak nestaastiishu, labaak pastaastiishu, ko vinsh nenopirka - kautkaadas ljoti smagas un negliitas indiaanju skulptuuras, auskarus un veel paaris aitemus. Jau saaka uz smagajiem shuupuljtiikliem skatiities, bet es kaa vareeju taa atrunaaju. Bez tirgus veel bijaam uz gailju ciinjaam, kas te ir legaalas.

Gailju ciinjaam ir atveeleets taads kaa miniatuurs Riigas cirka laukums. Uz ciinjaam dzheki sanes ljoti daudz gailju, liekas ka bija vismaz 40it. Ciinaas gan viens pret vienu, gailjiem izdzen plikas kaajas un pakalju, izskataas jokaini. Veel vinjiem nodziita sekste un uz kaajaam uzlikti asi pieshi. Vinjus ieziezh aciimredzot ar spirtu, lai traumu gadiijumaa neielaistu infekcijas. Pirms ciinjas gailjus kacina ljaujot citam gailim vinjus no augshas knaabaat. Liidz ciinjai gailis ir konkreeti izbesiijies, taapeec ciinaas ar uguntinju. Vispaar jau diezgan nezheeliigi, bet parasti bija bez fataala iznaakuma. Parasti viens no gailjiem zaudee, kad ir nokdaunaa un nevar piecelties. Peec ciinjas gailjus ved mazgaaties un visi skrien skatiities uz traumaam ar nopietnaam sejaam. Vispaar te baigie muulji savaacaas, inteligjentas sejas gandriiz neredz. Pirms katras ciinjas ljoti daudzi gailji tiek sveerti un visi gandriiz vienmeer sver 4 maarcinjas, bet taa arii nesapratu kaa tiek izveeleets kursh pret ko ciiniisies. Bet arii pie sveershanas daudz skatiitaaju, visiem znatoku nopietnas sejas itkaa taa ir nopietnaakaa lieta uz pasaules. Ciinjas notiek tikai sestdienaas un noris no 10 vakaraa liidz 3 riitaa.

Naakoshajaa dienaa peec gailju ciinjaam braucaam uz Kito, kautkur pa celjam shkjeersojaam ekvatoru. Kaads mums pateica, ka, kad shkjeerso ekvatoru ir tradiicija nodziit matus uz nulliiti, lai izskataas kaa globuss. Izraadaas, ka tie ir meli, nav taadas tradiicijas. Labi, ka nenoticeejaam. Veelaak aizbrauksim uz parku, kursh ir veltiits ekvatoram. Tur var staigaat turp atpakalj no vienas puslodes uz otru. Tagad esam Kito, ljoti smuka pilseeta kalnos. Ne tikai apkaart ir kalni, bet arii pati pilseeta ir uz pauguriem, ljoti moderna, es pagaidaam neredzu arii nabadziibas paziimes. Te ir arii troljuks, gaisa tramvajs un superiigi parki ar kanaaliem un dazhaadaam sporta speelju iespeejaam. Te speelee arii voljuku, kautkaadu saveejo, triis pret triis uz ljoti augsta tiikla. Bet nu par Kito veelaak, kad to buushu iepazinis kaartiigaak. Mees ar KK te paliksim vismaz uz nedeelju, jo esam saakushi maaciities spaanju valodu skolaa.

Esam jau Ekvadoraa, Otavalo pie indiaanjiem

2008-02-08T16:16:00.000-08:00

Esam prom no Kolumbijas. Peedeejaa Kolumbijas dienaa biju aizgaajis uz sievieshu challengera tenisa turniiru, kur augstaakaa reitingotaa sieviete bija 62.vietaa, kautkaada vaaciete. Tenisa klubaa bija kaadi 20 laukumi, paarsvaraa tenisits, bet meitenes speeleeja nu taa, so so. Tas bija gan tenisa, gan golfa klubs, smukaa vietaa kaa jau visi golfa klubi.
Ap 8iem vakaraa atvadiijaamies no Karlosa un vinja gjimenes, uzaicinaajaam vinju uz Latviju un devaamies prom uz Ekvadoru. Shis brauciens izveertaas par 24 stundu braucienu, jo Ekvadoras hostelii pilseetaa Otovalo bijaam tieshi 8 vakaraa naakoshajaa dienaa. Nesaprotu kaa es agraak vareeju shausminaaties par 5 stundu braucieniem uz Tallinu. Paarsteidzoshi, bet peec shii brauciena nejutos nemaz tik suudiigi. Laikam taapeec, ka biju uz paceeluma peec ljoti labaas uznjemshanas Kali. Brauciens ar autobusu ievilkaas, jo pa celjam kalnos mums uz shosejas gadiijaas vairaaki zemes nogruvumi, kuri noblokjeeja satiksmi uz vairaakaam stundaam. Laikam kolumbieshi gribeeja, lai mees paliekam. KK jau taa bija Kolumbijas fanaatikjis, ultra. Es neko iipashu par Kolumbiju nezinaaju, bet neko sliktu par sho valsti nevaru teikt. Shii noteikti ir vieta, kur var braukt, te ir skaista daba, naktsdziive, interesantas pilseetas, vietas piedziivojumu mekleetaajiem un shii valsts noteikti patiks agresiivajiem brauceejiem, bet nevienaa vietaa nejutaamies nedroshi. Bet galvenaa veertiiba sheit ir cilveeki. Vainu man paveicaas vai kaa, bet te visi bija intelegjenti un pieklaajiigi cilveeki, kas ir patiesi ieintereseeti otraa cilveekaa, nevienaa vietaa nejutu nievaajoshu attieksmi vai uzbaaziibu. Domaaju, ka turpmaakajos gados Kolumbija vareetu attiistiities Argentiinas un Chiiles virzienaa, jo priekshnoteikumi tam ir. Liidz shim trauceejis pilsonju karsh un narkotirdznieciiba. Liekas, ka peedeejos gados lietas iet pareizaa virzienaa. Tas taa peec sarunaam ar Karlosu tapa skaidrs. KK vinju izprashnjaaja krustu shkjeersu. Tas par Kolumbiju.
Tagad esam Ekvadoraa. Shajaa valstii atkal ir viena patiikama lieta - te valsts nauda ir ASV dolaars. Nav tie tuukstoshi, kas Kolumbijaa un Venecueelaa, kur cenas nosaukshana man vienmeer uzdzina negatiivu reakciju, neskatoties uz to, ka patiesiibaa daudzkas bija leets. Ekvadoraa daba ljoti skaista, leezeni, augsti, zalji un peec izskata sakopti kalni, briizhiem dziljas aizas, kuraas tek upes. Nu karoche izskataas, ka jo taalaak braucam, jo daba paliek skaistaaka.
Otovalo pilseetaa, kas atrodas netaalu no Kolumbijas robezhas un arii netaalu no Ekvadoras galvaspilseetas Quito ir ljoti daudz mazu indiaaniishu. Shie indiaaniishi ir draudziigaakie kaadus liidz shim esmu saticis, dazhi man pat saka ¨Helo¨, un pa vairaakaam reizeem, laikam vinjiem tas vaards patiik. Shai pilseetai apkaart ir kucha vulkaanu, kuros var uzkaapt. Mees jau bijaam noleemushi, ka uzkaapsim vienaa 4.7 km augstumaa. Bet tas bija pirms tam kaa mees shodien panjeemaam ritenjus un aizelsushies braucaam uz vieteejo ezeru mazaa kalninjaa. Liidz ezeram neaizbraucaam, jo peec 10 minuuteem saprataam, ka noliksim karoti, ja turpinaasim, bet oficiaalais iemesls bija taads, ka pa celjam bija daudz nekontroleetu sunju, kam patiik riet un varbuut pat iekost ritenjbrauceejiem un pat godiigiem gaajeejiem nodokljmaksaataajiem indiaanjiem. Taapeec griezaamies atpakalj, un par kaapshanu vulkaanaa neviens vairs nerunaa, vulkaans tiek ignoreets. Vienkaarshi ir taa, ka shitaadaa augstumaa ir divreiz gruutaak ar fizuhu. Atbrauksim uz Latviju, buusim uztrenneejushies, visus sitiisim biich-volejaa.
Vispaar Otovalo pasaulee ir paziistama kaa liela tirgus vieta indiaanju shmotkaam. Vislielaakais piedaavaajums ir sestdienaas, tas ir riit, kad saskrien arii tuuristi no visaam Ekvadoras malaam. Tad arii redzeesim, laigan jau shodien bija pilns ar paardeveejiem. KK jau nopirka Mr. Prezha karnevaala kostiimu naakamgada jaungadam, taaka tas jau ir aiznjemts. KK izraadaas ir baigais impuls baiers. Es arii nopirku kreklu ar krasnozhopu indiaani, vilku un vanagu. Nezinu kapeec, jo man kreklus toch nevajag, bet nu vismaz tas nav Mr. P. Bet nu te pirmoreiz paraadaas taadas smukas lietinjas kuras gribaas nopirkt. Citaas valstiis suveniiri bija diezgan debiili, taapeec nebija probleemu. Labi, pagaidaam nav vairs ko staastiit. Starpcitu, kaadam no manis ir pienaakushas kartinjas no Panamas? Vismaz Zatleram pienaaca?

Kali

2008-02-06T10:42:00.000-08:00

Shobriid atrodos Kali, pasaules salsas galvaspilseetaa. Esam sheit jau 3 dienu, un taisamies prom uz Ekvadoru, jo riit beidzaas muusu viizas. Kali ljoti labi pavadiijaam laiku, bet salsas reputaaciju gan nepaarbaudiijaam, jo ieradaamies pirmdienaa un brauksim prom shodien - treshdienaa, bet klubi veraas valjaa tikai saakot ar ceturtdienu. Cilveeki te saakumaa tusee Kali, kur visi klubi veraas ciet 3jos un peec tam dodas uz blakus pilseetu, kur ir iistie klubi (tur paarsvaraa cik es saprotu savaacaas labaakie vieteejie dejotaaji), kas griezh liidz 6iem. Tas par to.
Citaadi Kali ljoti labi, jo mees te dziivojam maajaas pie viena vieteeja dzheka, mana chuvaka Karlosa. Karlos ir diezgan biezs, vieteejais predprenjemakjeljs, sieva un 2 beerni, ar kalponi un beernaukli. Karlos vadaa muus visur ar mashiinu un dziivojam mees vinja mazaas meitas istabaa, kur ir pilns ar baarbijaam, speeljmantaam, taaka KK ir ko dariit.
Kad no riita iebraucaam Kali, Karlos muus savaaca un mees braucaam gandriiz pa taisno uz ljoti lielu gaajienu. Tas bija gaajiens pa lielaakajaam pilseetaam visaa valstii un pat aarpus taas, kuraa piedaliijaas apmeeram 10 mlj iedziivotaaju. Liekas lielaakais gaajiens Kolumbijas veesturee. Gaajiens bija pret FARC - organizaaciju, kas itkaa ciinaas par sociaalismu, bet reaali nodarbojas ar narkotirdznieciibu un cilveeku nolaupiishanu. Visi bija gjeerbushies baltaas dreebees ar pret FARC veerstiem saukljiem. Es diemzheel nebiju baltaas dreebees, taapeec visi, kam nebija slinkums, blisinaajaas uz maniim. Naacaas nopirkt baltu kreklinju "Chavez go home" par demokraatiskaam cenaam.
Peec tam braukaajaam apkaart pa pilseetu un skatiijaamies svariigaakaas vietas, fotograafeejaam pilseetu no skatu punktiem. Peec tam Karliic muus aizveda uz vieteejo lidinju paeest vieteejo paiku. Tas ir, negarshiiga auksta piena zupa ar paaraak saldiem saldumiem. Veel garshiigi riisi, garshiigas pupas, asinsdesa, vienkaarshi negarshiiga desa, grauzdeeta galja, vaariits platano un avokado.
Naakamajaa dienaa braucaam uz Kalima ezeru, kas atrodas starp kalniem kautkaa taa, ka te visu laiku ir perfekti apstaaklji vindseerfingam un kaitam. Visu cauru gadu. Bet pa celjam uz Kalima ezeru muus Karlos muus ieveda vienaa ljoti smukaa lauku seetaa, kura ir aprakstiita romaanaa (varbuut veelaak uzrakstiishu kaa to sauc) par nelaimiigi laimiigu miilestiibu. Maaja skaistaa vietaa, mazliet kalnaa, ar skatu paari liidzenam plashumam, daarzaa dazhi lieli koki un visapkaart tek pa vairaakiem kanaaliem no upes novirziits straujsh uudens (pirmoreiz redzu taadu joku). Sho maaju un celju uz to var apskatiit laukja no Salaspils - KK bildees. Es savu fochu aizmirsu mashiinaa.
Peec tam braucaam uz Kalima ezeru un kjeeraamies pie lietas. Mums deva izveeli, ko mees gribam dariit - kaitot vai vindseerfingot. Mees ar KK aatri un stingri noleemaam, ka gribam seerfot, jo kaitot ir chakars. Kad pateicaam, ka gribam seerfot, mums pateica, lai tinamies deet ar savu seerfoshanu. Seerfotaaji atradushies, be! Nee nu es paarspiileeju, bet nu pateica, ka nevar seerfot, jo nav instruktora, var tikai kaitot. Cik mees bijaam vienoti pirms tam, ka obligaati seerfosim, tik vienoti uzreiz paarmainiijaam viedokli, ka gribam kaitot. Nu tad OK, saakaam kaitot. No saakuma bija sausais treninsh, kursh man padevaas ljoti labi, biju paraugstudents, jo KK chakareejaas un faktiski sausaa treninjaa gandriiz visu laiku panjeema vinsh. Sausais treninsh bija maza puukjiisha lidinaashana pa gaisu. Peec tam braucaam uudenii ar laivu un ar iisto puukji, bet bez deelja, uz veedera. Uudenii KK bija ljoti labs, un pieraadiija, ka gruuti maaciibaas, viegli kaujaa. Es savukaart lohojos peec pilnas programmas, daudz vairaak nekaa KK sausajaa treninjaa. Domaaju, ka izbesiiju instruktoru, vairaakas reizes lidinaajos pa gaisu. Bet kopumaa jaasaka, ka pozitiivi, nav taa, ka vairaak nekad negribeetu kaitot. Bet vispaar kaita un vindseerfinga faniem iesaku uz shejieni atbraukt. Te esot ideaali apstaaklji visu gadu un ir arii hotelji, smuka apkaartne.
Vakaraa tuseejaam pa molu, kas te latiinjamerikaa ir smukaaki un lielaaka tusinju vieta nekaa Latvijaa. Cilveeki te naak peec darba iedzert alinju, te ir arii atrakcijas beerniem, taaka sestdienaas, sveetdienaas te esot piebaazts.
Shodien esam pashi par sevi, jo Karlos aizgaaja uz darbu (ieprieksheejaas divas dienas vinsh vazaajaas ar mums, par ko esam ljoti pateiciigi). Veelaak gan atbrauks un aizvediis muus uz tenisa turniiru, kautkaadu sievieshu challengeri, jaapaskataas kaa te speelee, jaanomeera tiikls, nu taadas lietas.

Bogota

2008-02-06T09:48:00.000-08:00

Ieprieksheejais staasts apraavaas Bogotaa. Taatad Bogotaa, Kolumbijas galvaspilseetaa, pabijaam 3 dienas. Pashu galveno redzeejaam. Redzeejaam Kolumbijas galvaspilseetas iedziivotaajus, bet ne visus, jo te ir 16 miljoni. Bet nav metro, liidz ar to reizeem esot probleemas ar sastreegumiem. Sastreegumus redzeejaam, redzeejaam arii piebaaztos autobusus, arii lielpilseetai raksturiigaas sagurushaas sejas redzeejaam.
Saakumaa palikaam diezgan sliktaa hostelii, kas internetaa un graamataas bija labi noraksturots, nosalaam un paarvaacaamies uz citu vietu. Taa cita vieta bija tieshi tur pat, leetaaka un labaaka, plus veel papildus bonuss - nenosalaam. Vispaar man tagad ir jauns kriteerijs kaa izveeleeties hosteljus - jaaskataas, kuros hosteljos ir izraeelieshi. Ja nav izraeelieshu, tad jaameklee cits. Tas taapeec, ka izraeelieshu jaunieshu tuuristu ir ljoti daudz un vinjiem aciimredzot ir ljoti liela informaacijas aprite, taapeec vinji vienmeer zin labaakaas vietas. Iznjemot varbuut Venecueelu, jo Chavess esot antisemiits un izraeelieshiem viizas uz Venecueelu ir ljoti gruuti dabuut.
Faktiski Bogotaa vazaajaamies pa centru. Bijaam uz slaveno zelta muzeju, kur ir eksponaati no Kolumbijas indiaanju zelta kraajumiem. Kolumbijaa dziivojushi daudz un dazhaadi indiaanji, arii pietiekami daudz zelta. Jaasaka gan, ka nekas iipash shis muzejs uz pasaules fona tomeer nebija. Blakus aizgaajaam arii uz Botero muzeju. KK fano par Botero resniishu skulptuuraam un gleznaam, bet man gan taa ne visai. Bija te arii Pikasso gleznas utt. Centrs te taads patiikams, nav sajuuta, ka atrodies miljonu pilseetaa, fonaa augsti kalni. Vienaa no shiem kalniem atrodas klosteris, Montserates klosteris, uz kuru var uzbraukt ar gaisa tramvaju. Uzbraucaam arii, ko tur sleept. Augshaa paveraas lielisks skats paari visai liidzenajai pilseetai.
Bez tam bijaam arii kaarteejaa Bolivaara laukumaa, pilseetas centraalajaa laukumaa, kura neatnjemama sastaavdalja ir koloniaalaa laikmeta katedraale. Tomeer shis laukums bija iipatneejs ar to, ka sheit bija ljoti daudz balozhu, kaa Veneecijaa. Ar balozhiem shkjiiraamies pa labam, neviens nebija nekauniigs un muus neaptaisiija, laigan lido gan vinji diezgan tuvu.
Te pilseetaa ir arii parcinji, kur tauta mieriigi pastaigaajas un gulj zaaliitee. Diezgan daudz sunju, viena no retajaam valstiim, kur vinjiem ir veseliigs izskats un ir arii shkjirnes sunji.
Es biju aizgaajis uz vieteejo planetaariju, latiinjamerikaa lielaako. Neko sev, normaals planetaarijs ar tipisku repertuaaru, ieskatu veesturee, zvaigznaajiem utt. Peec seansa var iet speeleeties ar gadzhetiem, mazajiem liels prieks. Vinjiem te debesis mazliet savaadaak izskataas, pateica, ka kjipa nevarot redzeet no Bogotas Ursa Major (lielo laaci jeb lielos ratus). Es tai pashaa naktii braucot uz Kali ar nakts autobusu skaidri un gaishi gan to redzeeju. Melji? Varbuut! Bet varbuut arii lomu nospeeleeja, tas, ka mana spaanju valoda ir drusku zem augstaakaa liimenja. Varbuut vinji teica Ursa minor. Laikam te nevar redzeet polarzvaigzni, es veel naktii pachekoshu.
Pie planetaarija atradaas bulju ciinju stadions, kur tieshi notika bulju ciinjas. Blakus stadionam bija skalsh jaunieshu un panku pikets pret bulju ciinjaam.
Veel bijaam uz naktsklubu "Eskobaars", klubs taads nekaads peec dizaina, bet cilveeki savaacaas, sestdienas vakaraa bija piebaazts. Ieeja 8 USD, bet to ieejas maksu var nodzert. Nekaadus fokusus klubaa neiztaisiiju, kaa otro drinku panjeemu kaut ko ar tekilu, nesapratu ko, jo tas bija ljoti gruuts spaanju vaards. Bet nu negarshiigs, aatri notinos no taas iestaades, lai nebuutu tas jaadzer. Taapeec, ja gribat vairaak info par klubiem Bogotaa, lasiet KK blogu. KK ir arii labas bildes no Venecueelas un Kolumbijas. Iechekojiet.
Taalaak braucam uz Kali pie mana sena drauga, kuru neesmu redzeejis kaadus gadus divpadsmit.

Atkal Kolumbija - San Gila

2008-02-02T06:05:00.000-08:00

Esam atpakalj Kolumbijaa. Atbraucaam no San Cristobalas Venecueelaa uz Kukutu Kolumbijaa, no taas uz Bukamarangu, un tad uz San Gilu. Pamazaam saaku jau pierast pie agresiivaas braukshanas kalnu apstaakljos, tomeeer brauciens ar Huanu Pablo Montoiju no Kukutas uz Bukamarangu bija jauns ieraksts agresiivaas braukshanas rekordu graamataa. Briizhiem jutos kaa F1 saciikstees, briizhiem, kaa kompjuuterspeelee, braucaam pa ljoti augstiem, liikumainiem celjiem. Dzheks pie stuures visu laiku brauca uz maksimumu, liikumus njeema taakaa F1 nevis pa asfaltu, bet pa ieksheejo lietus uudenju notecei domaato apmali. Vienu briidi iebraucaam maakonjos, kas radiija taadu duumaku un izjuutas veel vairaak saasinaajaas. Vieniigie, kas bez shofera mashiinaa neveema bijaam mees ar KK, godiigi. Bez mums veel bija muteriite ar divaam meitaam. Beigaas tikaam liidz Bukamarangai, kur uzreiz kaapaam autobusaa uz San Gilu. Shoreiz autobusa vadiitaajs iedvesa uzticiibu, agresiivs, bet ne no F1, veel vinjam taads godiigs kaartiiga cilveeka izskats, karoche iedvesa uzticiibu. Tas bija liidz briidim, kad vinjam blakus apseedaas smuka meitene un vinsh pagriezaas saaniski pret celju un braukaaja ar vienu roku, runaajaas ar meiteni un veel eeda saldeejumu, bet tempu aizainajos kalnos nesamazinaaja. Bet arii liidz San Gilai nokljuvaam.
San Gilaa domaajaam nobaazeeties uz kaadaam triis dienaam, jo te ir visaadas aktivitaates - raftings, parashuuti, klinshu uudenskritumos kaapeleeshana utt. Beigaas izmeegjinaaju tikai parashuutus. Laidaamies 2 km virs zemes vienkaarshi ar parashuutu,kas izmantojot veeja pluusmas speej pacelties augstaak nekaa saacis lidojumu un speej notureeties gaisaa bez motora. Nemaz nezinaaju,ka taada lieta ir iespeejama. Skati bija ljoti labi, laigan pilniibaa visu izbaudiit neljaava tas,ka esmu apslimis un ne paaraak labi jutos.
Peec San Gilas braucaam uz Zipakiru, kur apskatiijaam saals katedraali,kas ietaisiita dzilji zem zemes saals shahtaas. Iipatneeji, un veel no sienaam var eest saali. Veel shajaa pilseetaa smuks centraalais laukums ar palmaam,kur bija sapulceejushies daudz cilveeki,kas vakteeja,kad naaks mashiina,kas meetaas naudu. Briizhiem visi histeeriski kautkur skreeja,likaas,ka te notiek bulju skrieshana kaa Spaanijaa. Veelaak noskaidrojaam,ka vienreiz gadaa notiek shaada naudas meetaashana no mashiinas taapeec taada azhiotaazha.
Taalaak braucaam uz Bogotu, tagad esam te (pedejaa bilde jau no Bogotas centraalaa laukuma, baigi daudz balozhu).

Venecueela jaaatstaaj, jo nav skaidraas naudas

2008-01-31T17:06:00.000-08:00

Taatad staasts apstaajaas pie taa, ka mees no Ciudad Bolivar braucaam uz Meridu. Taa arii bija. Braucaam ar nakts autobusu uz Barinas pilseetu, no turienes panjeemaam businju uz Meridu. Taa bija muusu pirmaa iepaziishanaas ar Andiem, kalniem, kas caurauzh dienvidameriku. Celsh uz Meridu bija skatiem bagaats, bet arii mokains, ar liikumotiem celjiem, kraujaam, agresiivu braukshanu utt.
Meridaa nonaacaam kautkaada prazdnjika laikaa, jo ielas bija pilnas ar atkritumiem, bija sastreegumi, ielaas cilveeki dzeera un priecaajaas, parkaa skaneeja muzons. Aizvilkaamies liidz hotelim un gaajaam apskatiit pilseetu. Merida paziistama ar divaam lietaam - vinjaa ir visgaraakais un visaugstaakais (ap 4500 m augstumaa) gaisa tramvajs pasaulee un vinjaa ir saldeejuma veikals, kuraa ir visvairaak saldeejuma skjirnju, par ko ir arii ginnesa rekords. Jaasaka, ka starp saldeejuma shkjirneem ir arii taads sviests kaa spgetti saldeejums un zivs saldeejums. Uzreiz jaasaka, ka mees nevienu no saldeejumiem nenogarshojaam, jo iebraucaam sveetdienaa, kad shii kafejniica bija valjaa un veel lepni pagaajaam garaam, domaajot, ka naakamajaa dienaa noteikti ieiesim. Buutu mees bijushi mazliet lepnaaki, varbuut muusu deguns buutu tik augstu, ka mees speetu saskatiit uzrakstu ¨nestraadaa pirmdienaas¨. Pirmdienaa, naakoshajaa dienaa, gaajaam un to arii ieraudziijaam, bet diemzheel bijaam jau noleemushi doties prom un liidz otrdienai negaidiijaam, jo mums bija spiediigi apstaaklji - beidzaas dolaari un bolivaari, bet bez tiem Venecueelaa nekur. Taads pats liktenis muus piemekleeja ar gaisa tramvaju, jo tas straadaa tikai saakot no treshdienas, pirmdienas, otrdienas briivdienas. KK shito uzzinot gribeeja pateikt ¨blja¨, bet notureejaas un nepateica. Zheel bija to palaist garaam, bet neko, jaabrauc taalaak. Vispaar jau uz Meridu braucaam ar domu, ka varbuut izdosies samainiit Kolumbijas peso (kuri mums bija ljoti daudz) pret bolivaariem, njemot veeraa pilseetas tuvumu Kolumbijai, un ja tas izdotos, tad brauktu uz triis-chetraam dienaam uz vietu, ko sauc par Los Lljanos - tie ir appluudushi lauki, kuri chum un mudzh no kaimaniem un anakondaam. Mums tuurisma agjentuuras te bezmazvai deva 100% garantiju, ka redzeesim vairaakas lielas anakondas, un kaimani pashi naak pie cilveekiem mediit kakjus. Bet neviena negribeeja njemt pretiim peso. Liidz ar to jaatvadaas bija no shii plaana. Toties skaidrs tapa viens - ka Venecueelaa ir pirmaa valsts celjojumaa kuraa buutu veerts atgriezties, vismaz lai redzeetu Los Llanos, Catatumbo neizskaidrojamos zibenjus, Roraimas tepui (augstaako galda kalnu pie Braziilijas un Gaijanas robezhas), Orinoko deltu, Los Roques biichu. Shiis ir vietas, kas jaaredz.
No Meridas aizvaaleejaam uz San Cristobal pilseetu, iechekojaam stiliigu supermaarketu, kur apeedu negarshiigaako paarsaaliitaako Big Maku savaa dziivee un naakamajaa dienaa devaamies prom uz Kolumbiju, par ko arii buus naakamais staasts. Tas nebuus garsh, jo mums viiza beidzaas 7 februaarii, liidz tam laikam jaatiek liidz Ekvadorai.

Anhela uudenskritums un Tepuji

2008-01-31T15:28:00.000-08:00

Kad praatojaam par braukshanu vai nebraukshanu uz Venecueelu bija plaans iebraukt tikai Marakaibo un peec tam uz Meridu un atpakalj uz Kolumbiju, taads mazs atziimeeshanaas loks. Tomeer Venecueelaa ir viena ieveeriibas cieniigaakaa vieta pasaules meerogaa - Anhela uudenskritums, augstaakais uudenskritums pasaulee, ap 1 km kritums (tiem, kas miil preciizus skaitljus varu pateikt - gandriiz kilometrs). KK ljoti veeleejaas apskatiit sho vietu, es taa pa pusei, jo tas saistiijaas ar 2 probleemaam. Pirmkaart, mees prieksh Venecueelas bijaam panjeemushi saliidzinoshi maz dolaarus, taas reputaacijas deelj. Probleema rodas taapeec, ka no automaata vieteejo naudu njemt aaraa ir aarkaartiigi neizdeviigi, jo valstii ir divi valuutas kursi - oficiaalais un neoficiaalais. Neoficiaalais ir 2.5 reizes lielaaks, liidz ar to uz Venecueelu ir jaanjem daudz skaidraas naudas, dolaari vai eiro. Otrkaart, Anhela uudenskritums atrodas ljoti taalu no Marakaibo. Tomeer, beigaas izshkjiiraamies braukt uz turieni, un labi ka taa, jo tur bija spilgtaakie iespaidi shajaa celjojumaa.

Taatad aizbraucaam liidz Valensijai, no turienes taalaak nakts autobusu uz Ciudad Bolivar, kopaa 20 stundas. Nakts autobusaa bija kondishka, un es kaa duraks nepanjeemu dzhemperi un konkreeti nosalu, laigan zinaaju, ka nakts autobusos shitaa iet. Vieteejie njem dzhemperus un segas, visi peec nakts autobusiem shnjaukaajaas un pieklepo. Ciudad Bolivar atrodas pie Orinoko upes, un ir veesturiski svariiga pilseeta. Gar Orinoko upi iet promenaade un taas krastos un salaas ir patiikamas gaishu smilshu pludmales, kuraas neviens nezkaapeec netusee.

Atbraucot izstaigaajaam pilseetu un arii muzeju, kur kaadreiz tuseeja Simons Bolivaars, keks par kuru jums pilniibaa visu izstaastiiju ieprieksh un kura vaardaa ir nosaukts viss, ko vien var nosaukt, ieskaitot vieteejo naudu - bolivaarus. Peec tam pieteicaamies braukshanai uz Anhela uudenskritumu.

Braukshana uz un atpakalj no Anhela uudenskrituma notiek 3 dienas. Saakumaa ar mashiinu triis stundas, tad ar lidmashiinu pusstundu un tad ar laivu vairaakas stundas ar paarseeshanos.

Un taatad, izbraucaam mees no pasha riita, braucaam ar mashiinu taas 3 stuchas pa ljoti iipatneeju apkaartni. Saakumaa bija kalninji un pljavas ar lieliem melniem akmenjiem, peec tam bija 3 lielaaki kalni, kur Venecueelieshi ieguust dzelsruudu (prieksh Katanas speeleetaajiem). Veelaak iebraucaam taadaa kaa savannaa, kas atgaadina aafriku - liidzenas lielas pljavas un dazhi koki, briizhiem taakaa tuksnesii palmu oaazes.

Nobraucot 3 stundas uz kautkaadu ciemu P, kura nosaukumu es visu laiku zinaaju, bet tieshi tagad, kad vajag, nevaru atcereeties. Ciemaa P ir mazs lidlaucinsh kur paceljas un nolaizhas II pasaules kara laika lidenes, kaa arii mazaas Cesnas. Pirmo reizi lidoju ar tik mazu lideniiti, ljoti viegla, viens propellers, uzticiibu neiedvesh. Bet nu bila njebila, tomeer ieseedos un aizlidojaam paari elektrostacijas radiitajam ezeram, laukiem un dazhaadu kraasu upeem, kuraas kaa noskaidrojaam ir gan kaimani, gan anakondas. Uz lidojuma beigaam jau vareeja saskatiit shii regjiona iipatneejos pasaulee unikaalos kalnus, kaa arii apjomiigu uudenskritumu. Nolaidaamies mazaa ciemaa Kanaima. Shajaa ciemaa ir tuurisma firmu baazes, no kuraam saak braucienus pa upi uz Anhela uudenskritumu. Te ir ezers, kuraa pa apjomiigu uudenskritumu ietek upe. sheit ir arii ljoti laba baltu smilshu pludmale ar palmaam, kaadu nevar (peec aculiecinieku staastiitaa)atrast nekur citur Venecueelaa (iznjemot varbuut Las Roques salas). Mees tur protams neuzkaveejaamies, bet uzkaveejaamies pie lielaa uudenskrituma (kas veel nav Anhela uudenskritums, luudzu nejauciet), zem kura var paiet apakshaa un briiniities. Man liekas, ka Rembo filmaa bija kautkas liidziigs. Taa neko sev, ljoti mitrs un slidens, paaris tuuljas pat nozhaavaas - viena venecueeliete, kura gribeeja, lai es vinju nofocheeju un briidii, kad vajadzeeja focheet nolaadeeja uz pakaljas, un KK. Bet skats jau forsh itsevishkji, kur uudenskritums nav tik biezs un var cauri redzeet zilas debesis un baltus maakonjus.
Peec divu taadu uudenskritumu apskates un caurskates braucaam uz naakamo nometni, kas atradaas pie lielajiem iipatneejiem kalniem, kurus sauc par Tepui jeb angliski - table mountains (galda kalni). Shie kalni ir pasaulee unikaali, tie perpendikulaari zemei kaa taads milziigs kjiinas muuris slejaas augshup vairaak nekaa kilometra augstumaa. Un to virsma ir paarsvaraa vairaak vai mazaak gluda, taaka kopumaa tieshaam izskataas kaa galdi. Mees atradaamies pie kopeejaas virsmas zinjaa lielaakaa kalna, kura augstaakais punkts ir ap 2.5 kilometriem virs juuras liimenja. Faktiski mees visu laiku pa upi braucaam apkaart shim kalnam. Nezinu vai bildees to varees redzeet, bet liekas te bija iespaidiigaakie dabas skati, ko biju redzeejis. Pat neticaas, ka shos kalnus neviens nav veidojis, cik perfekti perpendikulaari zemei tie ir. Shie kalni cik var noprast deva Konan Doilam iedvesmu uzrakstiit romaanu Zudushaa pasaule, par pasauli, kas dziivo noshkjirti no muuseejaas ar savu evoluucijas gaitu. Veel te biezhi ir maakonji un tad skats vispaar ir super.
Taa mees nonaacaam liidz nometnei, kur atkal guleeshana tajos sasodiitajos shuupuljtiiklos (hamokos) un aukstumaa, jo diemzheel savas vieniigaas aatri zhuustoshaas (bet ne tik aatri) garaas bikses biju saslapinaajis kraachainajaas upees. Muusu grupaa veel bija 4 ungaari, no kuriem viens serbs. Nu Serbijaa dziivojosh ungaariic. 3 amerikaanietes, viens sakariigs venecueelietis, kas dziivo Spaanijaa, maaciijies ASV, sliidiigaa venecueeliete, venecueelietis, kas dziivo Londonaa un taa arii izskataas un veel kautkas laikam. Aaa, divi argentiinieshi, arii sakariigi. Visvairaak sanaaca tuseet ar ungaariem, serbs visvairaak intereseejaas par viskautko un maaceeja daudzko pastaastiit par Serbiju. Veel vinsh lieliijaas un uz videokameras bija uznjeemis skaistu meiteni, ko bija saticis vienaa no biichiem. Bet nu tas vairaak ir staasts prieksh Skuchas, no taas kategorijas, vinjam tad personiski arii pastaastiisim.
Naakoshajaa dienaa tesaam uz Anhela uudenskritumu, pa celjam bija sarezhgjiiti posmi ar seklu upi un milziigiem divstaaviigiem akmenjiem, kuriem garaam gods kam gods izbrauca laivinieks. Te kursh katrs nevar izbraukt, tas tochna. Bet nu aizbraucaam liidz vietai, kur taalaak jaaiet ar kaajaam, caur mezhu mazlit kalnaa. Uz emocionaalaa vilnja aatri izgaaju cauri mezham, jo kaa pirmais gribeeju vientuliibaa ieraudziit uudenskritumu, bet galaa ieraudziiju somu tuuristu pensionaaru barinju, kas blisinaajaas uz iespaidiigo uudenskritumu, jomajo. Iespidiigo, nevis sava apjoma, bet augstuma deelj. Uudenskritums atrodas klintii taadaa kaa dobumaa, augshaa atgaadina uudenskritumu, bet lejaa vairaak kaa lietu, jo uudens kriitot sadalaas un nesaglabaa nepaartrauktu pluusmu. Skats superiigs, bet laikam tomeer pashi Tepui kalni ir tas kas man paliks atminjaa no shiis vietas vairaak. Tuvaakaa vieta, kur var pieiet ir 100-200 m no uudenskrituma, tur izveidojusies taada kaa laguuna, kuraa vareejaam nopeldeeties un atlaisties uz akmenjiem un skatiities debesiis uz uudenskritumu. Protams visi visu laiku focheeja, uztaisiija vismaz 40 bildes vairaak nekaa varbuut vajadzeeja. Es gan nee, jo uztaisiiju 50 liekas bildes. Naacaas taadeelj, cherez njemogu, izdzeest paaris citas neizdevushaas bildes no citurienes, kuraas neko nevareeja saprast un kuras man bija ljoti miiljas. Bet taads ir futbols, briizhiem nezheeliigs!
Peec tam tesaam atpakalj pa straumi, un tur vairs nav ko staastiit, viss tas pats, kas ieprieksh, veelreiz izbaudiijaam majestaatiskos Tepui kalnus.
Atbraucaam atpakalj uz Ciudad Bolivar un prom uz Meridu. Pa celjam sanjeemaam Skuchas sveicienus Chavesam, noteikti nodosim! Vinju te vairs tik ljoti nemiil, jo cilveeki nevar nopirkt pienu, jaabrauc uz Kolumbiju.

Iepaziishanaas ar Venecueelu

2008-01-29T18:05:00.000-08:00

Nu taa, sen nekas nav rakstiits, jaauzraksta kaa man iet. Izdomaajaam ar KK tomeer iebraukt Venecueelaa, komandantes Chavesa zemee. Daudz bija dzirdeets un arii sheit dzirdeejaam kaa apzog tuuristus un kaadi venecueelieshi lunji, bet nu jau jaasaka, ka ar mums Venecueelaa shaadu starpgadiijumu nebija.

Tomeer saakumaa venecueelieshi mums gadiijaas lohi - vispirms ar naudas mainiitaajiem bija taa, ka dzheki nebija baigi asie kalkuleetaaji, njemot veeraa, ka vinji maina naudu katru dienu. Bet cik var saprast tad skola vinjiem te ir baigais pleziirs. Viens francuuzis staastiija, ka vinji reaali skolaa maacoties knapi 1 stundu dienaa (vinja draudzene esot sheit skolotaaja). Nezin vai taisniiba, bet nu vienreiz redzeejaam kaa skolaa tieshaam mazie laizh luni stundas laikaa. Un veel mums gadiijaas pilniigi atsaldeets shoferis kravas automashiinaa no robezhas uz Marakaibo pilseetu. Tad veel paaris pasazhieri kaa vienmeer smaidiigais indiaanis beisbola cepuriitee (grimase nemainiijaas visu celju), bet smaidiigus indiaanjus es sheit veel nebiju redzeejis (vinji kautkaa vienmeer ar taadu pashlepnumu, nopietni, mazliet negatiivi skataas), liidz ar to bija pamats domaat, ka vinsh ir vainu iedzeeris vai arii gariigi atpalicis, bet taa ljoti laadziigs tips, maz runaaja un ja runaaja, tad neko nevareeja saprast. Veel bija dazhi mieramikas pofigisti. Pa celjam uz Marakaibo pilseetu bija entaas policijas dokumentu paarbaudes (liekas kaadas 8as), kas laikam meklee narkotikas no Kolumbijas.

Braucot ar smago gandriiz noskreejaam no celja un apgaazaammies, jo shoferis brauca kaa nenormaals. Viens pasazhieru paaris shii negadiijuma rezultaataa pazaudeeja chemodaanu, jo peec negadiijuma neapstaajaamies. Mazais chemodaanu kraaveejs visiem skalji pazinjoja, ka truukst viens chemis uz ko protams neviens nereagjeeja, jo domaaja, ka nu vinju chemis jaunu tas noteikti nebuus. Beigaas, peec pusstundas brauciena, kad policija kratiija somas, viens paariitis atchohniijaas, ka nav chemodaana. Liidz ar to naacaas braukt pakalj, paareejiem jaagaida. Veel pa celjam izbeidzaas benziins (jo shoferis visu bija izpaardevis kolumbieshiem uz robezhas un paarreekjinaajies), kas te starpcitu pretendee uz leetaako benziinu pasaulee - no pus liidz vienam santiimam par litru. Taapeec te biezhi redz lielaas rijiigaas amerikaanju mashiinas (ljoti iecieniits starpcitu ir AC mustangs). Veel te ir pilns ar vecajiem amiishu fordinjiem, daudzi eksemplaari nojaati liidz peedeejam, taa ka skelets spiezhas pa visaam malaam. Tie kalpo kaa takshi, jo vinjos var salaadeet daudz cilveeku.

Taatad atbraucaam mees uz Marakaibo, venecueelas otru lielaako pilseetu un bagaataakaa (naftas, kuru ieguust Marakaibo ezeraa) regjiona centru. Pilseeta taa neko, ar skaistu promenaadi un parku ar vissvisaadaam atrakcijaam gar Marakaibo ezera piekrasti. Pilna ar dazhaadiem laukumiem ar pieminekljiem. Viens no tiem un galvenais kaa vienmeer vienam cilveekam - atbriivotaajam Simonam Bolivaaram, ko godaa gan te, gan Kolumbijaa, Panamaa un aciimredzot arii Ekvadoraa. Kaa beigaas izraadiijaas Simonam ir galvenie laukumi un piemineklji visaas pilseetaas Venecueelaa. Pat pati republika tagad pilnaa nosaukumaa ir Bolivaara Venecueelas republika.

Veel shito apdeitoshu, tagad vienkaarshi laiks beidzas. .... Esmu atpakalj. Nu kas veel, Marakaibo pirmo reizi dziivee redzeeju strausu un taa olu, bet ne briivaa dabaa, bet parkaa iegrozhotu, iespaidiigs putns izraadaas, ar jokainaam peedaam. Veel Marakaibo ir 8 km garsh tilts paari ezeram, daudz studentu un patiikams karsts laiks un veejsh. Nekas cits ekstraordinaars nebija, ja neskaita paaris reizes, kad KK meegjinaaja nokjert taksi, vinjam taksisti ar baudu paraadiija fakuchus. Laikam Chavesa piekriteeji, antiimperiaalisti. Chaves katru dienu runaa pa teljuku, runaa par Karakasu kaa par ciinjas par pasaules mieru galvaspilseetu un par imperiaalistu sazveerestiibaam.

Ciudad Perdida indiaanju zudusii pasaule

2008-01-21T14:53:00.000-08:00

Nu taa, esmu atgriezies atpakalj civilizaacijaa (nu faktiski jau nee, jo esmu Venecueelaa, bet par to veelaak). 6 dienas biju prom kalnos Kolumbijas ziemeljos, un no sapraatiiga attaaluma redzeeju Kolumbijas augstaako punktu - Kolumba virsotni apmeeram 6 tk m augstumaa. Shajaa punktaa, daargie lasiitaaji, nekaapaam, jo vinjaa ir gruuti uzkaapt, vismaz KK taa apgalvoja, un vinsh Koumbiju ljoti labi paarzin. Bet nu tas par to. Muusu paargaajiens bija uz 1200 m augsto indiaanju savulaik pamesto pilseetu, no kuras ir saglabaajushaas kaapnes un terashu komplekss uz kuraam agraak staaveeja bambusa budaki. Saakumaa uzreiz pastaastiishu par pilseetu. Izraadaas, ka sho pilseetu kautkad ap 5 gs bija saakushi celt Taironas indiaanji. Shi vieta izveidojaas par vinju kultuuras centraalo pilseetu, kur dziivoja shamanji, valdnieki, amatnieki un pat vienkaarshi normaali keksi. Taa arii kalpoja kaa tirdznieciibas vieta. Taironas indiaanji ne ar vienu nekaroja, pilseeta bija aarkaartiigi gruuti ienjemama, jo atradaas augstu staavaa kalnaa veel augstaaku kalnu ielejaa. Kautkaadaa briidii Taironas miermiiliigos un godiigos nodokljmaksaataajus apmekleeja spaanju tuuristi, un lai gan vinji taa arii nekad nespeeja iekarot Ciudad Perdidu, vinji no Spaanijas atveda daavanas - sifilisu un citas slimiibas. Tur kur spaanji netika, slimiibas tika, un beigaas nonaaca liidz tam, ka indiaanji noleema, ka pilseeta ir nolaadeeta un to pameta. Muusdienaas shajaa regjionaa saimnieko to pashu indiaanju peectechi, mazi indiaaniishi ar melni sarkaniigu aadu un bieziem melniem un gariem matiem, biezhi vien gjeerbushies baltaa garaa kreklaa. Neizskatiijaas, ka vinji iipashi miil baltos, bet nu sist nesita. Otra lielaakaa iedziivotaaju grupa peec indiaanjiem te ir armijas karaviiri, kuru funkcija ir apsargaat kalnu takas (un arii tuuristus) no guerilaam un narkotrafikantiem, kas te jau nav raadiijushies 5 gadus.
Celjojums uz Ciudad Perdidu ir 3 dienu gaajiens turp un tikpat atpakalj. Gaajiens diezgan gruuts, jaaiet paarsvaraa staavu kalnaa. Pa nakti palikshana ir starpposmos uzbuuveetaas atveertaas budkaas, kuraas iekar shuupuljtiiklus, kuros vismaz es ne iipashi labi gulju. Visi starpposmi atradaas pie upes, taapeec vienmeer peec smagaa celja vareeja nopeldeeties atsvaidzinoshi aukstaa uudenii.
Mees kopaa bijaam 14 cilveeki, ieskaitot KK. Es, 4 sakariigi franchi, 1 amerikanizeejies shveicietis, 1 zaales un jebkuru apdulinosho liidzeklju lietotaajs vaacietis, 1 kautriigs snobinju paaris no anglijas, holandiete, 3 amiishi, KK. Muusu gidu sauca Omaars, kura maate un teevs ir braalis un maasa. Taa mees visi chaapojaam 6 dienas, vakaros pie galda sarunas par.... nu vot tagad neatceros par ko. Atceros, ka ljoti daudzi piipeeja zaali, un viena saruna bija par to vai ir kaads efekts uz apkaartseedoshajiem nepiipeetaajiem. Itkaa neesot. Aa, atcereejos gan, daudz tika runaats par celjojumiem, liidz ar to es vairaak klausiijos. Franchi likaas izbraukaajushi visu pasauli, vinju celjojums ilgs 1 gadu, pusgads jau nolauzts aazijaa un aafrikaa. Visaizrautiigaak vinji staastiija par aafriku. Beigaas visa grupa tik ljoti satuvinaajaas, ka pat atpakalj atbraucot, es nenoleecu no kopeejaa pasaakuma, Olgas diseniites Santa Marta pilseetaa klubaa La Puerta, kad atgriezaamies no kalniem. La Puerta bija stiliigs klubs. Laikam stiliigs, es taa iipashi nevaru saliidzinaat. Es palasiishu KK blogu un tad doshu savu galeejo sleedzienu par stiliigumu. Man patika, ka deju zaale bija zem atveertas zvaigznjotas un meeness apspiideetas debess. Dejo cilveeki te ljoti labi. Redzeeju vechukus ap 50, kas joprojaam ljoti plastiski kustaas.
Novirziijos no teemas. Kautkaa juutu, ka saak zust iedvesma rakstiit, liekas kautko forshu palaidiishu garaam, taapeec tagad pietiks, veelaak varbuut parakstiishu vairaak. Vienu gan varu pateikt - Ciudad Perdida atrodas ljoti skaistaa vietaa - ielejaa starp taaliem un tuviem kalniem, uudenskritumiem un maakonjiem, kas iespiezhas kalnos. Lai tajaa nokljuutu, peedeejaa stadijaa ir jaakaapj ljoti staavaas, liikumotaas un mazaas trepees 40 minuutes, kas pats par sevi ir piedziivojums (veel lielaaks piedziivojums ir kaapt lejaa). Arii pa celjam ir super skati, kad saule apspiid maakonjus, ir pilniigs miers, bez trokshnjiem, un pa vidu planee vanags. Visgruutaakais shajaa celjojumaa laikam tomeer bija posms, kuraa lija lietus, jo tad takas ir kaa slidotavas, es ar visiem kalnu zaabakiem slalomeeju kaa lielais.

Man shodien vaarda diena!

2008-01-14T04:59:00.000-08:00

Taatad man shodien vaarda diena! Kursh neapsveiks - norausies! Uz vaarda dienu naak neaicinaati, taatad luudzu, mana atrashanaas vieta Kolumbija kautkur 6 dienu paargaajiena kautkur starp Santa Marta pilseetu un Ciudad Perdida (pazaudeetaa pilseeta). Taatad shodien saaku seshu dienu paargaajienu un nebuushu sasniedzams pa telefonu. Ejam uz pazaudeeto pilseetu, un godiigi sakot nezinu kaapeec vinju taa sauc, liekas tur apakshaa ir kautkaads staasts, ka kautkaadi indiaanji aizgaaja uz kazinchiku (laikam uz to Olympic, kuram ir ljoti slikta reputaacija un ljoti vaajsh maarketings) un pakaasa veselu pilseetu paareejiem pilseetas iedziivotaajiem nezinot. Naacaas visiem indiaanjiem peekshnji pamest pilseetu un tiem kas nozaudeeja pilseetu piedeva, jo kam gan negadaas. Nee nu izrakstiija paaris pendeles, bet tas jau nav nekaads sods. Preciizaak par Ciudad Perdida izcelsmi gan lasiet KK blogaa, vinsh zin preciizaak. Bildees ir Kartagenas lielais cietoksnis un skats uz liici Tagangaa, ciematinjaa pie Kariibu juuras.

Beidzot Kolumbijaa

2008-01-12T18:32:00.000-08:00

Nu ta beidzot. Beidzot esam nonaakushi KK sapnju zemee Kolumbijaa. Vinsh jau pirms celjojuma tikai to vien staasta cik Kolumbijaa labi un ka tik nu viss buus. Viens ir skaidrs - te ir leets kokoiins, un KK jau Riigaa bija gatavs biznesa plaans attieciibaa uz sho tautsaimnieciibas nozari. To ka vinsh te ir leets uzzinaajaam noskatoties, kaa uz ielaam to paardod draudziigi, zinoshi un viesmiiliigi paardeveeji un kaa to iepeerk muusu jaunieguutais draugs - ukrainis Sasha, kursh sevi saukaa par Aleksu, lai gan peec pases ir Oleksandrs. Taatad 1 grams 10 USD. Bet nu labi, tas taa, interesentiem.
Uz Kolumbiju atlidojaam ar lidmashiinu, jo pa sauszemi braukt ir ljoti biistami un vienaa 100 km posmaa nav arii normaalu celju un satiksmes (tas ir vieniigais posms, kur paartruukst Panamerikas celjs, kas iet cauri abiem Amerikas kontinentiem). Atlidojaam uz Kartagenu, noteikti smukaako pilseetu, kuraa liidz shim esmu bijis shajaa celjojumaa. Pilseetas centrs ir pilniibaa atjaunots, ar smukaam divstaaviigaam maajinjaam, katedraaleem un tornjiem. Pilseetu apjozh ljoti labi saglabaajies muuris. Pilseetas galvenais objekts ir iespaidiigs cietoksnis, ar lielu pliivojoshu Kolumbijas karogu. Pilseeta atrodas pie juuras, naktii centraalaas eekas ir apgaismotas, skaisti arvienvaardsakot. No Kartagenas aizbraucaam uz vulkaanu, ar veseliigiem dubljiem. To var redzeet bildee. Es nekaadu efektu gan nesajutu, driizaak saaka saapeet galva, bet tas laikam no ruma, ko Sashka mums piespieda dzert ieprieksheejaa vakaraa.
Shobriid jau esam Tagangaa, netaalu no Santa Martas pilseetas. Neko iipashu veel nevaru pateikt par sho vietu, jo iebraucaam vakaraa un nekur iipashi negaajaam. Bet Taganga ir ciems pie maza liiciisha Kariibu juuraa, kuru ieskauj augsti kalni. Veelaak ielikshu bildes.

Kino Panamaa

2008-01-08T15:59:00.000-08:00

Nu taa, par cik taapat nav ko dariit, tad varu uzrakstiit kaa man iet. A iet nekaa. Dienas lielaako dalju parasti pavadaam Kolumbijas konsulaataa seezhot un veerojot apmekleetaajus. Naak dazhaads kontingents. Shodien piemeeram redzeejaam biezu jaunieshu gjimeniiti (viiram ap 50 gadiem, sievai ap 27 un mazais liidz 1 gadam) ar aukli un ratinjiem virs 1200 USD veertiibaa (ukrainja veerteejums), manashkas utt. Konsulaata darbinieki jau taa pie mums pieradushi, ka KK shodien pat pielika pie darba. Vinjam bija jaanovaac ziemassveetku mantinjas. Bez tam muus jau saak cienaat ar kafiju. Laigan to nedzeru, es shoreiz arii pieteicos uz kafiju, jo domaaju, ka kur kur, bet nu Kolumbijas konsulaataa noteikti pasniegs slaveno Kolumbijas kafiju, bet atkal ablomiijos, jo taa bija parastaa kafija. Dienas beigaas gan mums pateica, ka ir ljoti labas ceriibas riit dabuut viizu, taapeec jau riit iespeejams brauksim uz Kolumbiju.
Vairs neko iipashi nevaru pastaastiit, te visu laiku ir silts laiks, saule, vairs neliist.
Aa, varu vieniigi pastaastiit par kino. Esmu jau aizgaajis uz kinci 2 reizes. Kincis te maksaa no 2 liidz 4 USD. Vakar biju uz labu filmu, kura saucas "Miilestiiba holeras laikos". Laba un skaista filma par muuzha miilestiibu, uznjemta peec latiinjamerikaanju (Kolumbieshu) rakstnieka Gabriela Garsija Markesa romaana. Skatiijos, ka vinja driiz ies arii Riigaa, taakaa noteikti aizejiet, shii filma noteikti patiks sievieteem. Tas ir mazliet raudamgabals (bet es neraudaaju, ok!), bet arii izklaideejosha. Bet nu ne tas ir galvenais. Galvenais ir tas, ka darbiiba norisinaas Kartagenaa, Kolumbijaa, tieshi tajaa pilseetaa uz kuru mees iespeejams riitaa brauksim. Kino skatiishanaas kultuura un atmosfeera te ir atshkjiriiga no Latvijas. Nevar taa ieiet filmaa kaa Latvijaa, bet toties ir jautri. Lieta taada, ka te lielaakaa dalja skatiitaaju sapeerk popkornu, kolu, neviens i nedomaa sleegt aaraa mobilos un vispaar ir diezgan paskalji, lielaakaa dalja nekomplekso par sho lietu. Te ir taa, ka kaadam pazvana, tad vinsh mieriigi runaa itkaa buutu uz ielas, nekaadi pieklusinaati "es tev veelaak paarzvaniishu" vai kas taads. Bez tam vakar nezin kaapeec viens bija atvilcis savu siiko uz kino. Siikais kaa jau vareeja paredzeet nenoveerteeja filmas sarezhgjiitos miilestiibas pavedienus un visu laiku skalji tramdiija mammu. Ir cilveeki, kas meegjina citus kushinaat, bet vinji uzreiz tiek kolektiivi apsmieti un nolien savaas alaas. Vislabaak bija, kad filmas svariigaa momentaa vienam piezvaniija un vinsh iegrima sarunaa. Njemot veeraa filmas momenta svariigumu uzreiz dazhi (preciizaak dazhas pavecaakas filmaa iegrimushas daamas) saaka kushinaat, peec tam paareejie saaka izsmieshanas procesu. Peec tam siikais mammai skalji saaka izjautaat, kas par dzeelaam, kas notiek, maama saak skaidroties. Nu, karoche balagaans ne pa jokam.

Nekad nelikshu deelam vaardu Haime!

2008-01-05T06:30:00.001-08:00

Jo Haime ir lohs. Haime ir Kolumbijas konsulaata darbinieks un darba apvienoshanas kaartiibaa arii lohs, pilniigs lohs. Vinja deelj mees te seezham Panamaa jau vairaak nekaa nedeelju virs taa ko plaanojaam, jo vinsh nebija nosuutiijis muusu dokumentus uz Kolumbiju, laigan apgalvoja preteejo aciis skatiidamies.
Rezultaataa mees esam iestreegushi Panamaa veel uz triis dienaam, jo aizvakar tikai tika nosuutiiti dokumenti, un liidz vakardienas vakaram diemzheel kolumieshi, pidari, nevareeja sazvaniities ar muusu norezerveeto hosteli, ko protams nevareeja pazinjot aatraak, kaa tikai tieshi pirms darba dienas beigaam. Bet darba dienas beigas kaa jau mees zinaam visaas valsts iestaadees visaa pasaulee ir sveeta lieta. Liidz ar to mees vairs neko shai sakaraa nevareejaam izdariit, lai gan vareetu, ja iedotu mums kautvai stundu laika. Nav jau taa, ka man radies iespaids, ka Kolumbieshu birokraati ir baigie nelieshi, bet nu kretiini gan.
Protams ir sagadiijies veel taa, ka ir kautkaada mistiska briivdiena pirmdienaa. Laikam vieteejais TV3 izciinijis. Nee nu godiigi sakot tie ir kautkaadi religjiski sveetki. Bet nu buusim Panamaa veel triis dienas, ne mazaak.
Papildus esam satikushi vienu krievu no Ukrainas, kas ir vainu paarguleejis vai paziist pusi Padomju pasaules slaveniibu (peec vinja nostaastiem, taatad jaanjem nost 80%), sapelniijis naudu veiksmiigi iepeerkot nekustamos iipashumus Kijevaa un tagad jau astonjus gadus aukstajaa periodaa regulaari celjojot.
Vakar bijaam uz kino, uz I legend. OK, viss.

San Blas salas

2008-01-03T21:06:00.000-08:00

Esmu atkal atpakalj Panama city, laigan jauno gadu pavadiiju citur - paradiizei liidziigajaas salaas San Blas, kuras apdziivo Latiinjamerikaa autonomaakie indiaanji - Kunas. Kunas ir speejushi saglabaat savu kultuuru un dziivesveidu, daljeeji pateicoties tam, ka uz sho itkaa ideaalo tuuristu vietu ved sliktaakais celsh, ko jebkad esmu redzeejis (lietainaa laikaa sho 40 km garo, kalnaino, bedraino un dubljaino celju var braukt pat 12 stundas), daljeeji pateicoties tam, ka Kunas ir izspiedushi no Panamieshiem pashnoteikshanos un panamieshi pashi sheit nebrauc atpuusties. Bez tam zeme te var piedereet tikai Kunieshiem, liidz ar to te nav stipri attiistiita tuurisma infrastruktuura. Kunieshi dziivo ljoti primitiivos apstaakljos. Tur, kur mees apmetaamies, un taa liekas bija apdziivotaakaa kunieshu sala bambusa maajinjas ir sataisiitas viena pie otras, tualetes izvietotas virs juuras, taaka viss pa taisno nonaak juuraa, ar valjeeju jumtu, taa ka kameer esi tualetee var skatiities debesiis, veerot zvaigznes un filozofeet. Uz shiis salas bija saliidzinoshi daudz cilveeku un ljoti daudz beernu. Kunieshi runaa pashi savaa valodaa, bet ir cilveeki, kas prot arii spaanju un mazaak anglju. Kunieshu vecaas sievietes valkaa tradicionaalaas ljoti spilgtaas dreebes un debiilas ieshljuucenes, bet jaunieshu apgjeerbs jau ir modernizeejies un neatshkjiras no muuseejaa.

Taatad nonaacaam ljoti primitiivos apstaakljos, neredzeeju te arii nevienu veikalu, tikai labi ja 2 barchikus. Citaadaak nezinu kaa cilveeki te pavada briivo laiku. Dusha te skaitiijaas tas, ka es panjemu bljodaa uudeni un leju sev virsuu. Guleejaam shuupuljtiiklos, kas ir OK, ja zin pareizo guleeshanas tehniku, tomeer atbraucot atpakalj uz Panama city patiesi saaku noveerteet cik labi ir guleet gultaa.

Katru dienu (kopumaa 4 dienas) muus vadaaja pa dazhaadaam arhipelaaga salaam. Sala uz kuras dziivojaam nebija nekas skaists, ljoti bliivi sabuuveetas bambusa buudinjas un gandriiz neviena koka. Tomeer apkaart citas, neapdziivotas vai vienas gjimenes apdziivotas, salas bija ljoti skaistas, ar palmaam un baltaam smiltiim. Domaaju, ka shajaas vietaas top screensaveri un pastkartes, jo shiis korallju salas tieshaam izskataas labi, itsevishkji bildees. Bez tam te ir ljoti daudz pelikaanu, kas no riita lidinaas virs juuras un iipatneeji makshkjeree, bet veelaak, kad pieeedushies, vainu izmantojot pretveeju planee uz vietas virs palmaam vai arii seezh uz taam. Vinjiem vienmeer taads ar dziivi apmierinaata dziivnieka izskats, itsevishkji kad vinji lido.

Arii jauno gadu nosvineeju te. Pareizaak sakot nenosvineeju, jo biju noguris un noleemu mazliet paguleet pirms divpadsmitiem. Beigaas aizguleejos, laigan pa miegam dzirdeeju, ka shauj rakjetes utt, bet tomer izleemu nosvineet Aidafakit indiaanju stilaa un guleeju taalaak. KK tai pat laikaa svineeja ar vieteejiem, dejoja ar vieteejiem virsaishiem utt, nu karoche, ja gribat uzzinaat par Kunieshu jauno gadu ar visaam detaljaam - striptiizu, marihuaanu utt, un vispaar ir veeleeshanaas lasiit visaadas nekjiitriibas, tad izlasiet vinja blogu. Godiigiem nodoklju maksaataajiem ar pavaajiem nerviem gan to neiesaku dariit.

Taa mees visas 4 dienas nodziivojaam pa pasaikainaam salaam. Domaaju, ka shii ir ljoti laba vieta, kur atbraukt teiksim 2 nedeelju atvaljinaajumaa, lai atpuustos no darba. Tomeer njemot veeraa muusu celjojuma specifiku, man ar 4 dienaam pilniigi pietika un gribeeju doties taalaak.

Pagaidaam gan esam iestreegushi Panama city, jo kolumieshi chakareejas ar viizaam. Man godiigi sakot ir aizdomas, ka vinji domaa, ka KK ir kokaiina kontrobandists, taapeec nedod viizas (kaapeec es ar vinju iepinos?!). Probleema taada, ka es veel spaaniski nemaaku pateikt, ka tikai vinsh ir kontrabandists un es vinju godiigi sakot pat nepaziistu, taa jau sen buutu Kolumbijaa.

Joprojaam Panama city

2007-12-28T16:09:00.000-08:00

Pagaidaam veel joprojaam esam tur kur bijaam - Panama city. Esam te taa iejutushies, ka jau vairs neizskatamies peec tuuristiem (ja tikai kautkaa vareetu pierunaat KK nevalkaat to "es esmu gringo" kreklu). Esam bijushi visaas pilseetas malaas, visos supermarketos, visaas amerikaanju eestuvees ieskaitot nepamatoti saaliito un kaneeljsmarzhiigo (taa ka vienaldziigi nevar paiet garaam) Cinnabond , pat netiishaam iegaajaam sliktaa rajonaa. Labi, ka policists brauca garaam un atpazina, ka mees esam tuuristi, un ka mums ir lielas ceriibas nonaakt situaacijaa, kuraa buutu jaadala piespiedu ziemassveetku daavanas. Vismaz dabuujaam izbraukt ar policijas mashiinu. Policisti starpcitu te ljoti draudziigi un izpaliidziigi, taapat kaa Latvijaa. Bildee esmu es un Pizza Hut!

Parasti iipashi neaprakstu vietu veestures un politisko situaaciju, jo negribu izlikties baigi gudrais - tagad visa informaacija ir ljoti labi pieejama internetaa un graamataas. Taapeec tagad arii neaprakstiishu. Tomeer pateikshu, ka Panama city bija pirmais Spaanju atbalsta punkts Klusaa okeaana pusee un pilseetas centrs ir 2 reizes mainiijies. Pirmo pilseetu izniicinaaja piraati (ruma Seram Henrijam Morganam kautkas te neiepatikaas). Tagad shai vietaa ir drupas un arii mees taas apskatiijaam. Ar drupaam viss kaartiibaa - ir. Atrodas pie okeaana un kruumiem, kas aug saalsuudenii. Bijaam arii centraa uz kurieni pilseeta tika paarcelta peec tam, katedraale utt. Tagad centrs ir lielie debesskraapji, liekas ka bankas un dziivojamie nami. Te sev dziivokljus iepeerk holivudas un citas zvaigznes un aciimredzot arii uzpirceeji, jo naktii ir taa, ka lielaakaa dalja logu ir tumshi.
Veel iegriezaamies pie kariibu juuras taadaa vietaa kaa Puertobelo, no kuras spaanji agraak suutiija daargumus uz Spaaniju. Kariibu regjions agraak bija noseets ar piraatiem, jo bija ko zagt (spaanju zelts, kas naaca no visaam amerikas puseem uz Panamu un tad uz Spaaniju pa okeaanu) un bija kur beegt (pilns ar mazajaam salinjaam no Venecueelas liidz Kubai). Taaka Kariibu juuras piraati nav nekaads bulshic. Starpcitu braucot uz Puertobelo autobusaa sanaaca konfliktsituaacija - braucaam, braucaam, nekas nenotiek, nu veel braucam, braucam, arii nekas, viss mieriigi, bet tad gandriiz pie galapunkta piepeshi autobusaa dejodama dziedaadama iekaapj piedzeerusies daama, paiet man garaam un iet taalaak. Es jau domaaju pranjeslo, bet njefiga - kautkaa vinja mani laikam bija pamaniijusi, bet nevareeja uzreiz apstaaties. Atnaaca atpakalj un saaka mani vilkt augshaa, laikam dejot. Es kaa iists dzhentlmenis protams atteicos. Tad vinja apseedaas man blakus un metaas runaaties. Manas spaanju valodas zinaashanas sarunvalodaa pagaidaam ir I love you liimenii, un pat to pashu minimumu shoreiz nevareeju pielietot, jo vinja nebija mans tips. Taapeec, runaaja paarsvaraa vinja un aatri vien nonaacaam pie taa, ka vinja ir kolumbiete, kura dziivo Panamaa un vinjai te nepatiik un viss ir slikti, cilveeki ir slikti, valsts slikta, viss skalji skaidraa spaanju valodaa, taa lai visi apkaarteejie panamieshi dzird (es biju kaa taads katalizators saapes izteikshanai uz vieteejiem). Protams saakaas konflikts ar apkaarteejiem, un es diemzheel biju pa vidu. Bet nu viss beidzaas mieriigi, laigan briizhiem nebija iisti skaidrs vai mani arii sitiis vai nee (Kaarlis bija noliidis kautkur autobusa stuurii, taapeec nebija pie kaa veersties peec tulkojuma). Kautkaadaa briidii saaku saprast, ka mani tomeer nesitiis (vismaz ar kaajaam ne), sitiis tikai kolumbieti un sirds palika daudz mieriigaaka. Beigaas pat kolumbiete tika sveikaa cauri. Vispaar izskataas ka starp Panamu un Kolumbiju valda shaadas taadas nesaskanjas. Daudzi kolumbieshi ir emigreejushi uz Kostariku un Panamu.

Savaadaak nekas iipash nenotiek, chakareejamies ar viizaam. Mums te konsulaataa gadiijies viens Haime, riktiigs birokraats, prasa visvisaadus papiirus, hotelju rezervaacijas, avioreisu rezervaacijas, entaas pases lapu kopijas. Viizas iesaku taisiit citur (zinu, ka citur tas ir pat vienas dienas jautaajums). Vinsh muusu viizas sanjemshanas procesu ir jau ievilcis uz naakamo gadu, taapeec riit dosimies uz citu vietu, kuru sauc San Blas salas. Vajadzeetu buut labai vietai ar iiptneejiem cilveekiem un vientuljaam baltu smilshu un palmu salam. Apskatiisimies kaa vinji svin jauno gadu. Principaa ir iespeejas atrast piraatu zeltu, tomeer es to nedariishu, jo piraatu mantai ir visaadi laasti. Lai Kaarlis rok. Bet nu tad jau redzees.

Visiem laimiigu jauno gadu! Esmu paaris izredzeetiem cilveekiem jau laiciigi (shodien) nosuutiijis stiliigas melnbaltas no saakuma itkaa neko neizsakoshas kartinjas no Panamas, taaka tagad viss Panama airmail rokaas, itkaa vajadzeetu 3 dienaas paspeet liidz Latvijai!

Panama

2007-12-23T19:28:00.000-08:00

Sveiki mani daargie 2 vai lielaakais 3 lasiitaaji. Esmu Panamaa, lielo iespeeju zemee. Panama ir sakariiga vieta, laigan liidz shim briidim vairaak esmu bijis tuuristu vietaas - Bocas del Toro salaas Kariibu juuraa un tagad galvaspilseetaa Panama city pie Klusaa okeaana.
Panama pirmkaart izceljas ar to, ka te daudz vairaak liist nekaa citur, vismaz shajaa gada laikaa. Esmu nonaacis kaartiigaa dushaa jau vairaakas reizes. Nekas traks jau nav, jo vispaar ir silts un ir pat patiikami nedaudz saliit un dabuut kautkaadu svaigumu.
Saakumaa pastaastiishu par Bocas del Toro salaam. Taas atrodas gandriiz pie robezhas ar Kostariku. Peec Kostarikas robezhas shkjeersoshanas braucaam ar autobusu liidz pilseetai, kura saakaas ar burtu C, bet kuras vaardu es esmu shobriid aizmirsis. Pastaav pat minimaala iespeeja, ka pilseeta nesaakas uz C. Tomeer buutu ljoti paarsteigts, ja nesaaktos uz C. Nu karoche graamataa izlasiijaam, ka par mikroautobusinju buus jaamaksaa 3 USD no cilveeka, bet tas bija pirms 3 gadiem, taapeec tagad domaajaam ka normaala cena vareetu buut pieciitis. Protams mums no saakuma prasiija 10 USD no personas. Tomeer kur gadiijies kur ne, uzradaas izraeelieshu jaunieshu grupa (triis meitenes - 2 no kaartiigaam gjimeneem, rezerveeti gjeerbushaas un 1 zaales piipeetaaja - un viens dzheks), kas paarnjeema kauleeshanaas procesu un beigaas aizbraucaam par 2 USD no personas. Te jaaatziimee, ka nevienam te iisti neinteresee cik personas ir mikroautobusinjaa, 1 vai 10, cena no personas te ljoti reti mainaas ar cilveeka daudzuma pieaugumu. Nezinu kas vinjiem te taa par fishku, varbuut cilveeki ir aarkaartiigi godiigi.
No pilseetas C pa amerikaanju banaanu plantaaciju izraktajiem transporta kanaaliem ar motorlaivu nonaacaam liidz juurai un pa juuru uz Bocas del Toro. Pa celjam redzeejaam delfiinus., Bocas del Toro ir vairaakas salas, daudz tuuristu, atkal daudz serferu. Bijaam uz vairaakaam pludmaleem, bet nevienu taa iisti nevaru rekomendeet, jo Garciems visaam ieliek. Bet nu te ir diezgan jautri, daudz jaunieshu, vieni atbraukushi uz dazhaam nedeeljaam, citi jau te ir vairaakus meeneshus, cilveeki no visaam pasaules malaam, un ljoti, ljoti daudz izraeelieshu. Ar izraeelieshiem ir taa, ka vinjiem peec skolas beigshanas ir jaaiet armijaa, arii meiteneem. Dzhekiem 3 gadi, meiteneem ¨tikai¨ divi. Peec armijas discipliinas vinji grib mazliet briiviibu, taapeec brauc ilgos celjojumos. Domaaju, ka vinji visbiezhaak izveelas latiinjameriku, jo te gandriiz nav musulmanju un nevalda naidiiga attieksme pret izraeelu. Bet nu taa ir tikai mana versija, es to vinjiem neprasiiju. Kopumaa izraeelieshi ir diezgan jautri un normaali jaunieshi.
Es sheit iziireeju riteni un aizbraucu uz vienu alu salas viduu, kura bija liela un dzilja un pilna ar sikspaarnjiem. Gaaju viens (KK tameer peldeejaas kautkur salaas) un jaasaka bija diezgan bailiigi. Jaaiet ir ar bateriju, jo ir pilniiga tumsa. Izgaaju cauri kaadaam triis alaam, pa uudeni, kursh briizhiem sasniedz veedera liimeni. Ceturtajaa alaa arii iegaaju, gaaju gaaju, bet nevareeju sasniegt izeju, turklaat shajaa alaa atshkjiriibaa no citaam, sikspaarnji bija ljoti aktiivi un visu laiku lidinaajaas man gar galvu. Katru reizi kad kaads man lidoja virsuu, reflektiivi atgainjaajos, lai gan principaa zinu, ka vinji manii neietrieksies, jo izmanto infrasarkanos starus, lai apietu shkjeershljus. Arvienvaardsakot bija jautri, vismaz sikspaarnjiem.
Peec Bocas del Toro braucaam uz Panama city. Panama city ir Centraalamerikas New Yorka. Te ir sacelti taadi debesskraapji pie pasha klusaa okeaana, ka liekas esmu atbraucis uz kaadu ASV lielpilseetu. Protams atpaziistamiibu Panama city un Panama vispaar ir ieguvusi pateicoties Panamas kanaalam, kuru mees shodien arii apskatiijaam. Mums paveicaas, jo tieshi tad, kad bijaam tur uz speciaalas skatiitaajiem domaatas estakaades, ieradaas viens liels kugjis, viena biezaa jahta ar nosaukumu ¨Ubiquitos¨, un kautkaada mazaa jahtinja. Paarvietoshanaas par kanaalu ir diezgan sarezhgjiits process ar vairaakiem dambjiem un uudens nolaishanaam. Esmu to uznjeemis video, driiz ielikshu youtubaa. Kad biezaa jahta brauca caur kanaalu, viena no taas apkalpojoshaa personaala meiteneem izgjeerbaas plika visu skatiitaaju priekshaa un izpelniijaas ovaacijas - laikam taada tradiicija. Panamaa ir arii daudzi supermaarketi un cilveeki iepeerkas ziemassveetkiem. Ziemassveetki mums vispaar ir mazliet iegriezushi, jo ne4varam iisti tikt taalaak. Mums vajag Kolumbijas viizas, bet veestnieciiba ir ciet, arii lidsabiedriibas pagaidaam ir ciet. Jahtas ies tikai peec jaunaa gada. Veel skatiisimies, izskataam variantu doties uz Venecueela pie Chavesonkulja. Tad jau uzrakstiishu, bet pagaidaam visiem 2 lasiitaajiem Prieciigus ziemassveetkus!

Kostarika reabiliteejas

2007-12-22T10:22:00.001-08:00

Kostarikaa peec KO aizbraukshanas pavadiijaam liekas veel veselu nedeelju. Un jaasaka, ka taa nedeelja bija taada Kostarika, ko gaidiiju. Pirmkaart bijaam San Josee, Kostarikas galvaspilseetaa, kas personiigi man peec 3 dienu pavadiishanas sheit iepatikaas. Pilseeta ir liidziiga eiropas pilseetaam - kautvai tai pashai Briselei. Ne tikai taapeec, ka taa ir mazliet peleeciiga, aprakstiita un nolaista, bet arii cilveeki te ir taadi eiropeiskaaki - kopumaa ar lielaaku vidusslaani, nekaa citur centraalamerikaa un arii modiigaaki un indviduaalistiskaaki. Laikam pirmo reizi centraalamerikaa redzeeju arii pankus.
San Josee bijaam aizbraukushi uz shoping molu, tikai taapeec, ka Lonely Planet guidebooks to bija nosaucis par labaako shopingmolu centraalamerikaa. Shii nebija pirmaa reize, kad Lonely Planets melo (Metrocentral San Salvadoraa shitam ieliek), bet arii sheit bija ko redzeet. Kas man uzkrita uz nerviem bija tas, ka katram veikalam pie ieejas staav kaadi divi, triis cilveeki, kas meegjina tevi ievilkt veikalaa, un ja esi veikalaa, tad staav tev apkaart un prasaas paliidzeet. Nu karoche, naacaas nopirkt sev zaabakus, bljin (skat bildee)!
San Josee noskatiijaamies arii vienu masveida pasaakumu, ko sauc par festival de Luz. Atgaadina Rio de Janeiro karnevaalu - tas bija kaa gaajiens, pa ielaam gaaja dazhaadi dejotaaji, bija Hondas motociklistu paraugdemonstreejumi, Toyota izraadiija savus jaunos modeljus, un vispaar gaajiena daliibnieki parasti bija kautkaadas firmas paarstaavji ar savu teemu (dazhbriid gaajienaa paraadiijaas Disnejlendas tipa spilgti apgaismotas braucoshas estakaades). Cilveeki gar ielas malaam vietas saaka ienjeemt jau 7 stundas pirms gaajiena, gaajiena daliibniekus uznjeema ar lielaam ovaacijaam. Jaasaka gan, ka lielas ovaacijas sanjeema arii policija, ikreiz kad ik pa laikam pie savas baazes atnesa pa kaadai atnjemtai alkohola pudelei un kaadam nekaartiibas ceelaajam vai zagleenam ar aiz muguras aizlauztaam rokaam. Arii mees nogaidiijaam vismaz 2 stundas, un arii muusu barinjaa atradaas zagleens. Peekshnji viena daamiite saaka bljaustiities un saukt policiju, domaaju, ka Kaarlim palicis garlaiciigi un vinsh saacis kniebt cilveekiem dibenaa, bet izraadiijaas vainiigs bija viens dredains nopiipeejies zagleens, kuram ar sveetku atmosfeeru vien nepietika, gribeejaas arii naudinju. Arii vinsh pievienojaas draudziigajam likumpaarkaapeeju pulcinjam policijas ietilpiigajaa businjaa. Arvienvaardsakot, gaajiens bija labs.
Peec San Josee braucaam uz Tortuguero. Un Tortuguero ir vieta, kur noteikti jaaaizbrauc, jo te ir visi dziivnieki. Lai mokljuutu uz Tortuguero pie Kariibu juuras ir jaabrauc pa upi. Shis brauciens ir baigi labais, upe ir mieriigi gluda, tek ar liikumiem, apkaart mezhs un mainiigi skati, koki iespiezhas upee, vietaam gar malaam redzeejaam krokodilus, arii daudz putnu. Naakamajaa dienaa no riita ap 6iem braucaam skatiities dziivniekus ar koka laivu, bez motora, bet toties ar gidu, kas maak aireet un ieraudziit dziivniekus. Ar laivu bija pat labaak nekaa ieprieksheejaa dienaa ar lielo motorlaivu, jo vareejaam iebraukt biezaa mezhaa mazos kanaalinjos ar labiem skatiem. Redzeejaam visu ko vien vareejaam - kjirzakas, slinkjus (ne tikai Kaarli, kursh saakumaa baigi pieteicaas aireet, bet beigaas nekaa, gidam pasham vien bija jaaairee; bet nu labaak taa, jo KK nemaak aireet), dazhaadus meerkakjus, iguanas koku virsotnees, kaimanu, brunjurupuci, Boa chuusku, kjirzakas (ieskaitot manu visu laiku favoriitu Jesus Christ kjirzaku), un visdazhaadaakos putnus ar dazhaadaam diivainiibaam. Varbuut kautko veel piemirsu. Putni te paarsvaraa ir njurkojoshie un peldoshie, ar gariem kakliem un spicu knaabi, lai var no koka krist lejaa uudenii un netiishaam nokjert zivi. Peec tam gan putns kaadu briidi nevar lidot, kameer nozhuust. Meerkakji te arii daudz, un viena no shkjirneem taa breec, ka izklausaas kaa lauva vai jaguaars. Taa mees neilgi peec laivas brauciena uzsaakshanas baigaa lietuu kautkur taalumaa dzirdeejaam shitaadus lauvas reecienus. Beigaas skatamies, kautkaads mazs, tievinsh, mazkustiigs pintikjis - melns meerkakjiic "ar ruporu" baidee tautu. Vot taadi piiraagi.
Bez tam Tortuguero ir vieta, kur olas deej chetri no pasaules zinaamajiem 8iem saalsuudens brunjurupuchiem. Vislabaakais skats ir tad, kad te pirmkaart vienlaiciigi naak deet olas un peec tam shkjiljaas aaraa zaljie brunjurupuchi un vienaa laikaa nesaas uz juuru. Daudzi netiek, jo tos nomedii putni un citi dziivnieki, arii jaguaari un haizivis. Mees sho skatu gan neredzeejaam sheit (esmu to redzeejis pa teljuku), jo sezona ir beigusies. Starpcitu, kad gaajaam peldeeties, vieteejais veciic pateica, ka ja redzot haizivi, lai lienot aaraa. Peec shitaa teksta es jau tikuntaa negribeeju peldeeties, bet KK peldeejaas tur kur vinjam liidz potiiteem. Haizivis te visu laiku patroleejot, laikam uzmana vai nenaaks kaads brunjurupucis, kursh starpcitu nevar pilniigi ieritinaaties brunjaas (vismaz tas lielaakais pasaules brunjurupucis, ko redzeejaam Tamarindo toch nevar), taapeec ir viegli apeedams.
Pats Tortuguero ciems, kaa vairaakums kariibu pilseetu ir ljoti mieriigs, ar mieriigu un regeja stila gaisotni, Bob Marley utt. Te dziivo paarsvaraa melnie, kurus agraak izoleeja sheit no paareejaas valsts.
Shis gals ir arii pilns ar amerikaanju banaanu plantaacijaam, redzeejaam arii procesu kaa banaanus no zara ieliek Chiquita kastees, ko redzam veikalos.
Peec Tortuguero nonaacaam Puerto Viejo pilseetaa gandriiz pie Panamas robezhas. Kaarteejaa seerferu pilseeta, mazi suveniiru veikalinji un hostelji, restoraani, daudz tuuristi, Bob Marley.
Tagad jau rakstu no Panamas, un varu teikt, ka kopumaa arii Kostarika paliks labaa atminjaa, neskatoties uz tuurisma daardziibu un tomeer ne paaraak labajaam pludmaleem (tas bija mans galvenais ekspekteishens, kas nepiepildiijaas). Tomer cilveeki te ir atsauciigi un patiikami, kaads bija arii Marko.

Kostarikas choms

2007-12-22T09:58:00.000-08:00

Ieprieksh rakstiiju, ka biju no Kostarikas gaidiijis daudz vairaak, tomeer shobriid varu teikt, ka iespaids par Kostariku ir uzlabojies. Tomeer pirms tam gan jaapasaka, ka mani te sagaidiija arii ljoti beediiga zinja. Peec tam kad aizbrauca All stars komanda KO&co un biju vairaakas dienas mekleejis manu kostarikas chomu, San Josee kjeeraamies pie peedeejaa varianta un zvaniijaam visiem vinja uzvaarda braaljiem no telefona graamatas, un prasiijaam vai nepaziist vinju un vai nezin kur atrodas. To dariija Kaarlis, jo es tik labi spaaniski veel nerunaaju. Paarsvaraa atbildeeja pensionaari, kuriem aciimredzot sagaadaaja prieku negaidiitie zvani un iespeeja parunaaties, un vinji nevareeja vien nolikt klausuli (njemot veeraa, ka bija jaapazvana vairaak kaa 50 cilveekiem, KK prieks bija mazliet mazaaks) - viens vechuks uzskaitiija visus savus radiniekus peec vaardiem, bet Marko gan neviens neesot.
Briizhiem bija jautras sarunas, bet beigu beigaas tomeer sazvaniijaam vinja radus, kas paveestiija, ka Marko ir miris jau 2 gadus 32 gadu vecumaa. Veezis galvaa. Vinsh esot vienreiz jau itkaa izaarsteejies, esot apreceejies, bet veezis atgriezies. Vinja maasa bija prieciiga, ka es atcereejos par vinju un meegjinaaju vinju samekleet.

Kostarika

2007-12-13T19:24:00.000-08:00

Esmu beidzot nonaacis hostelii pie kompja. Kostarikaa esam pavadiijushi jau gandriiz nedeelju. Pa sho laiku noiireejaam mashiinu, lai gan to neizdevaas izdariit uzreiz. Es pats gan tur iipashi nechakareejos, bet Kaspars un Egita gan notrieca pusotru dienu, lai tikai noiireetu mashiinu (vinji te uztureejaas pavisam 7 dienas). Kad beidzot to noiireejaam, tad braucaam prom no Tamarindo klusaa okeaana pludmales uz kalniem - Monte Verdi. Monte Verdee kaa lielaakajaa daljaa Kostarikas ir daudz dabas parku un daudz tuurisma iespeeju. Par nozheelu jaatziist, ka gandriiz visas ir par daargu. Nevis par daargu taapeec, ka nevaram atljauties, bet taapeec, ka rodas iespaids, ka visu laiku paarmaksaajam un lietas nav to veertas cik par vinjaam jaamaksaa. Varbuut tas taapeec, ka sheit lielaakie tuuristi ir biezie amerikaanji, kas uzskata Kostariku par vieniigo pusliidz drosho valsti centraalamerikaa. Braucot uz Monte Verdi ir ljoti skaisti skati, maakonji iespiezhas ar mezhu noklaatajaas kalnu virsotnees, taalumaa var redzeet saules apspiideetu ezeru, pa staavajiem kalniem pamanaas staigaat baltas govis. Man shii vieta atgaadinaaja Shveici. Pashaa kalna augshaa gandriiz visu laiku ir maakonjains, laikam taapeec sheit mezhu angliski saukaa par "cloudforestu". Uztureejaamies te 2 dienas, pastaigaajaam pa lietainajiem mezhu parkiem, izmirkaam un devaamies atpakalj pie saules un siltuma - uz Jaco pilseetu atkal pie klusaa okeaana. Shii bija iista tuuristu vieta - daudz hotelju un restoraanu, daudz seerferu utt. Pati pludmale nav nekas iipash, ja neskaita seerfoshanu, un es pat nezinu, kas shos tuuristus te pievelk, varbuut Burger Kings. Bijaam arii blakus pilseetaas Playa Hermosa un Quepos, kur pludmales ir pievilciigaakas. Queposaa chetrataa noskatiijaamies saulrietu, bet shodien jau esam galvaspilseetaa San Jose. Riit Kaspars un Egita brauc prom un atkal braukaasim ar autobusiem. Jaasaka, ka chetrataa bija jautri, par cik vinji ir te tikai uz nedeelju, tad izmantoja vairaak tuurisma iespeeju - uztaisiija canopy (shljuukshana pa virvi virs aizaam Monte Verde) un coffee tuuri. Mees to paspeesim izdariit kaadaa no paareejaam valstiim. Vieniigais nesaprotu peec kaadiem kriteerijiem vinji izveeleejaas taadas vietas kaa "Nahua" hoteli Tamarindo un coffee tuuri Alahujela pilseetaa.
Kad vinji buus jau prom, dosimies uz Kariibu juuras piekrasti, un no turienes iebrauksim Panamaa. Veel censhos kautkaa samekleet savu Kostarikas pazinju no studiju laikiem, bet vinsh pagaidaam labi sleepjas.
Kopumaa jaasaka, ka iespaids par Kostariku ir viduveejs. Es biju gaidiijis vairaak. Iespeejams jau atbraucu ar paaraak lielaam iluuzijaam par sho valsti. Bet varbuut taa veel ar kautko paarsteigs. Veel ceru te ieraudziit daudz savvaljas dziivnieku papildus redzeetajiem meerkakjiem, chuuskai, brunjurupucim un putniem.
Liekas, ka visas galvenaas lietas buusim redzeejushi. Vieniigais par ko ilgi lauziijaam galvu un ko esam izleemushi tomeer nedariit ir raftings, kas sheit ir viens no labaakajiem pasaulee (baigi saaliiti).

Bruunjurupuchi Kostarikaa

2007-12-09T08:22:00.000-08:00

Saakshu ar to, ka esam nonaakushi Kostarikaa un satikushi arii Ozolinju paari. Chetrataa ir jautri, vakar visi jau bijaam uz vienu parku, kur vaariijaas vulkaniskie dublji, ar kuriem gan neko nevareeja iesaakt, jo tur bija vismaz 75 graadi. Veel tur bija smirdiigi seeraini duumi, kas mani iipashi neuzrunaaja. Toties viena lieta gan tur bija ljoti laba - mezha viduu peec ilga 6 km gaajiena bija laguuna ar uudenskritumu, ljoti skaisti un atsvaidzinoshi (ielikshu vidziku). Laguunaa bijaam tikai mees chetrataa, pa kokiem leekaaja meerkakji, redzeejaam arii zakja, cuukas un vaaveres krustojumu un putnus. Tomeer vakardienas galvenais notikums saistiits ar brunjurupuchiem. Peec parka apmekleejuma, braucaam prom no Libeerijas pilseetas uz Tamarindo, pilseetinju pie klusaa okeaana, kas ir kaarteejais seerferu ciems, bet ne tikai. Te uz sauszemes iznaak un deej olas arii pasaules lielaakais brunjurupucis, kuru kautkaa sauc, bet es neatceros. Paprasiiju Kaarlim, vinsh teelo, ka atceraas, bet beigaas izraadaas ka neatceraas gan. Shie brunjurupuchi gadaa veic nenormaalus attaalumus un deej olas tur kur pashi ir piedzimushi. Vinji ir uz izmirshanas robezhas, taapeec te ir ljoti stingri reglamenteetas ekskursijas to apskatei. Brunjurupucha skatiishanas notiek naktii (tikai 4 grupas pa 15 cilveekiem katru nakti un mums paveicaas tikt uzreiz grupaa, tikko kad bijaam ieradushies), kad vinsh atpeld no okeaana, lai izraktu olu glabaatuvi un izdeetu olas (parasti virs 60). Var gadiities arii taadas naktis, kad neierodas neviens brunjurupucis, un sanaak, ka esi noseedeejis 4 stundas par velti ( jeb pareizaak sakot samaksaajot 28$ par ekskursiju un neko neredzot). Ja taa notiek tiek dota veel viena iespeeja naakamajaa dienaa, bet ja arii tad neatnaak, tad nauda tiek zaudeeta. Taaka teoreetiski iespeejams, ka noseedi 2 naktis pa 4 stundaam un neko neredzi.
Mums taa negadiijaas, lai gan bijaam tuvu tam, lai buutu paarceeliens uz naakamo dienu. Mees bijaam dienas peedeejaa grupa, un katrai grupai tiek pa vienai cherepahai. Visas grupas ierodas gandriiz vienlaiciigi, taapeec, tiem kas ir ceturtajaa grupaa vajag taa, ka tai naktii ierodas vismaz 4 brunjurupuchi. Muuseejais ceturtais ieradaas tikai pusstundu pirms deadlina, kad dazhi jau atmeta ceriibas. Muus pielaida Brunjurupucim no mugurpuses, lai vinsh muus neredz, citaadi satiis makshkjeri un tiisies prom (bet viss actions taapat notiek mugurpusee, galva faktiski ir ierakusies smiltiis). Brunjurupucis no saakuma attiira teritoriju, iekaartojas taa eertaak un saak rakt bedri tik taalu, cik speej aizsniegt ar pakaljkaajaam (tas ir apm 70 cm dziljums). Rok ljoti ruupiigi un pacietiigi, ar izteiktu tehniku, kas nodroshina to, ka bedree no izraktaa nekas nebirst atpakalj. Kad izrakts, saak deet baltas olas, kas ir lielumaa starp pingponga un tenisa bumbinju, peec izskata izskataas kaa Trikaatas siera siera bumbinjas, ljoti elastiigas. Peec tam visu aizrok. Un tad aizmaalee peedas (sho dalju gan neredzam, jo muus dzen prom, citaadaak brunjurupucis muus ieraudziis) . Muusu brunjurupucis bija 1.5 m garsh un 1.05 m plats zverjuga. Ljoti liels un smags - ap 250 kg (sveert gan vinju nesveera, bet tas esot parastais svars). Nezinu kaa vinsh var papeldeet.
Diemzheel bildeet nedriiksteeja, tika izmantotas tikai infrasarkanaas baterijas, citaadaak bija tumsa, ja neskaita naktii spiidoshos krabiishus. Kad gaajaam gar juuru, no smiltiis ierakushajasamies krabjiem, atspiezhoties uz peedas, zem taas saak mirgot zeme (liidziigi kaa kaadaa Maikla Dzheksona klipaa).

San Juan del Sur

2007-12-07T14:57:00.000-08:00

San Juan del Sur izraadiijaas pilseetinja ar labiem skatiem. Izdomaajaam pakaapeleet pa klintiim no kuraam paveeraas lieliski skati. Uzkaapaam sheit augstaakajaa punktaa pie okeaana, tur kur ir Nikaragvas biezo rajons - maajas te skaistas ar baseiniem un skati uz okeaanu veel skaistaaki. Tur arii sapratu, ko man shii pilseeta atgaadina - taa atgaadina Rio de Janeiro, laigan arii tur veel neesmu bijis taapat kaa Hongkongaa. Ja KK aizdos man savas bildes, tad ielikshu un juus vareesiet noveerteet vai ir taa kaa es saku, vai nav.
Tagad jau esam Kostarikaa, un mums ir pilna pakalja ar naudu, jo te 1 dolaars ir 500 vieteejaas naudas. Esam jau Liberia pilseetaa.

Nikaragvas ezers un Ometepe sala

2007-12-06T17:17:00.000-08:00

Shodien no Granadas atkratiijaamies uz San Jorge pilseetu, kas atrodas pie Nikaragvas ezera un kur nekas ieveeriibas cieniigs nenotiek. Toties no turienes var redzeet un arii ar kugjiiti aizbraukt uz Isla Ometepe - salu ko radiijis vulkaans, pat divi vulkaani. Vulkaani ir veel iespaidiigaaki nekaa citur jo atrodas ezera viduu, viens no tiem ir aktiivs un shodien taa izskats visu laiku mainiijaas. Saakumaa vulkaana smaile bija redzama, bet veelaak taa virsotni klaaja balta duumu sega, kas arii visu laiku mainiija formu. Vienubriid vareeja padomaat, ka virsotni klaaj sniega kaarta. Bet nu tas ir jaaredz. Ielikshu bildes veelaak, bet varu pateikt, ka man shis bija Nikaragvas spilgtaakais iespaids. Ar riteni mazliet arii pabraukaajaam pa salu.
Peec salas apmekleejuma braucaam un tagad atrodamies pilseetaa San Juan del Sur, kas atrodas ljoti tuvu pie Kostarikas robezhas. Esam iebraukushi vakara pusee un dziivojam pashaa centraa, pasuudiigaa hostelii (Lonely planet aprakstaa rakstiits, ka naktii var gaidiit arii sikspaarnju apmekleejumus; dziivosim redzeesim, citur ar tarakaaniem jau esam iepazinushies), toties pashaa centraa pie okeaana. Man shitaa vieta nedaudz atgaadina austrumaaziju, kur nekad neesmu bijis (liekas ka shiis pilseetas piekraste liidziiga Hongkongai bez debesskraapjiem). Redzeesim, kaa izskatiisies no riita.
Atgaadinaashu, ka Kostarikaa mani nevarees sazvaniit.

Taalaakais plaans un Laguna Apoyo

2007-12-05T19:36:00.000-08:00

Joprojaam esam Granadaa. Shodien aizbraucaam uz Laguna Apoyo, kas ir netaalu esosh vulkaana izraisiits kraateris - ezers. Tas ir zemaakais punkts Centraalamerikaa, vai vismaz kautkas uz to pusi - es par to lasiiju, bet jau aizmirsu. Ezers ir dziljsh, liekas dziljaaks par Baltijas juuru, taapeec taalu no krasta nepeldeeju, ljoti aatri paliek dziljsh. Par sevi mazaak baidiijos, bet bija jaapieskata KK, jo vinsh nemaak peldeet (laigan apgalvo ka maak, lieliibnieks). Nekaada baigaa tuurisma industrija ap sho ezeru nav izveersta, lai gan to liekas te vareetu izveerst.

Paareejo dienu pavadiijaam Granadaa. Nu karoche man nav ko rakstiit par shodienu, vairaak vai mazaak atpuutaamies, lai riit dotos uz salu Nikaragvas ezeraa, peec tam brauksim uz Nikaragvas seerferu paradiizi un tad uz Kostariku, kur muus sagaidiis Kaspich (Ozo no Converse, vipendrila, kas braukaa ar to All stars numura mashiinu) ar kundzi. Vinsh jau ir sagatavojis programmu Kostarikai, un tas muus ar KK arii visvairaak biedee. Bet nu uzticeesimies tiem muzej-miiljiem. Kostarikaa buusim nedeelju, bet sazvaniit muus nevarees, jo taa ir viena no retajaam valstiim, kur nekjer (vienkarshi nav zonas).

Granada pie Nicaragua ezera

2007-12-04T17:58:00.000-08:00

Esam Granadaa. Apmetaamies normaalaa vietaa ar baseinu un maz klientiem, teeju pa briivu un veel internetu par briivu, un tas viss par demokraatiskaam cenaam. Riit arii te paliksim, jo teeja ir par briivu! Pariit gan ne, jo, laigan teeja ir par briivu, mums ir sarunaata tikshanaas ar Ozo Kostarikaa 6 vai 7 dec.

Nonaacaam mees Granadaa no pilseetas Leon. Taapeec, ka piegriezaas taa Leon, be. Nee nu tik traki nebija, mums vienkaarshi kaa jau teicu ir jaaieveero grafiks, lai tiktu liidz Kostarikai laikaa, peec tam celjosim mieriigaak. Nu taatad, no Leon braucaam uz Nikaragvas galvaspilseetu Managua, kas taapat kaa San Salvadora izskatiijaas diezgan dziiviiga un attiistiibaa ar jaunaam smukaam maajaam, eestuveem, saloniem, supermaarketiem, Hiltonu utt. Takshi gan te ir so, so.

Managua redzeejaam paaris interesantus padomju stila pieminekljus, piemeeram viens ar apkopeeju un asvalta urbeeju pashaa centraa. Veel redzeeju autosalonu, kursh vienlaikus paarstaaveeja gan Mercedes, gan Belarus traktorus. Principaa Managua ilgu laiku neuztureejaamies, jo Leonaa mums sastaastiija, ka te nav droshi. Mees noticeejaam, paarseedaamies autobusaa uz Granadu un braucaam prom.

Esam Granadaa, kas atrodas pie Nikaragvas ezera un ir liidziiga Antigua pilseetinjai Gvatemalaa. Pilseeta patiikama, bet nezinu kaa lai vinju apraksta. Nu kaarteejaa spaaniskaa pilseeta ar padaudz tuuristiem, daudz restoraaniem, tirdzinjiem, kur paardod tos pashus kjiinieshu hlamus, ko pie mums, utt. Braukaa te arii chuvaks apkaart ar riteni un piedaavaa tuuristiem marihuanu, bet par cik mees neesam ekotuuristi, tad muus tas neinteresee, bez tam diezvai mees vareetu iekjauties dienas budzhetaa. Nu kas veel, itkaa te nav tik netiirs kaa citur. Netiirriiba uz ielaam te centraalamerikaa ir baigaa. Liekas ir tikai dazhas sveetas vietas, kur netiek mesti atkritumi - autobuss, savas maajas, bazniica (un arii ne vienmeer). Piemeeram Leonaa pashaa centraalajaa laukumaa ir struuklaka, kura pilna ar papiira skjiivjiem, politeleena maisiem utt. Ljoti daudz politeleena maisinju; vinji te dzer sulas, uudeni itkaa manaa skatiijumaa no neeertajiem politeleena maisinjiem. Laikam taapeec ka tos var vieglaak izmest pa autobusa logu un tie uz ielas aiznjem mazaaku vietu kaa pudeles. Arvienvaardsakot par atkritumiem te neviens neiespringst. Zaljajam punktam ar savu atkritumu skjiroshanu te nav ko dariit!

Nikaragva

2007-12-03T17:34:00.000-08:00

Shobriid atrodos Nikaragvaa, pilseetaa Leon. Nikaragva man ne paaraak patiik, bet varbuut tas ir taapeec, ka mees baigi ilgi kratiijaamies uz shejieni. Izbraucaam no Salvadoras 8os no riita un Leonaa nokljuvaam tikai pus10os vakaraa, braucot ar 8 dazhaadiem autobusiem (braucaam caur Hondurasu).
Nikaragva muus sagaidiija ar supersuudiigiem celjiem un krievu bobiku, aciimredzot paliekas no konflikta ar ASV (un PSRS atbilstoshu paliidziibu). Te redzeejaam arii paaris zhiguljus. Pirms ierashanaas sheit man par Nikaragvu iespiedushaas atminjaa tikai karikatuuras no PSRS laikiem, kur teevocis Sems (ASV) spiezh mazo Nikaragvu. Shobriid te esot nejuut iipashas antipaatijas pret ASV jeb simpaatijas pret Krieviju (nu vieniigi redzeeju uzrakstu par Bushu, bet nu kur gan taadu tagad vairs nav).
Faktiski man par Nikaragvu nav veel daudz iespaidu un nav ko pastaastiit. Bijaam shodien liidz klusaa okeaana piekrastei - nekas iipash. Arii Leona, bijusii Nikaragvas galvaspilseeta izceljas tikai ar to, ka te ir diezgan daudz jaunieshu (universitaates) un daudz nobruzhaatu spaanju laiku katedraalju. Un jaa, visur apkaart ir vulkaani, taa bija arii Salvadoraa, Gvatemalaa un Hondurasaa - tie izceljas uz citu kalnu fona un ir redzami no liela attaaluma.
Riit brauksim uz Granadu, Nikaragvas pievilciigaako vietu (peec nostaastiem), tad arii varbuut buus kautkas vairaak.
Starpcitu es esmu ielicis arii video materiaalu no Gvatemalas, aizejot uz www.youtube.com ierakstiet Vulkans Pacaya searchaa un paraadiisies iiss vidziks ar Karlisimo pie lavas. Nekas baigais tas nav, jo bija nakts un vidziks ir iiss, bet nu tomeer. Veelaak vareetu papildinaat ar vidzikiem no citurienes.

Salvadora

2007-12-01T15:29:00.000-08:00

Pashlaik atrodos Salvadoraa, melnaa biichaa pie seerfotaajiem. Turpinaashu sho zinju mazliet veelaak, es shodien iziireeju seerfu un tuuliit noriet saule, jaapaspeej nokjert peedeejie vilnji, riit braucam prom.
OK, tagad kad esmu Nikaragvaa, turpinu. Nu taatad, varu pateikt, ka Salvadora man patika (Hondurasa ne paaraak) un bija lielaakais paarsteigums. Atbraucaam mees no Hondurasas uz San Salvadoru, kas ir pilseeta valstii El Salvadoraa. Saakumaa bijaam plaanojushi braukt uz Santa Ana pilseetu, bet satikaam amerikaanju paari, kuriem te piejuuras ciemaa El Tunco pie pilseetas La Libertad dziivo choms-serferis, arii amerikaanis. Nodomaajaam, ka buus daudz labaak, ja muus ar valsti iepaziistinaas kaads vieteejais, taapeec pievienojaamies vinjiem.
Pirms tam domaaju, ka Salvadora buus ljoti nabadziiga un nekaartiiga, kaa Hondurasa, tomeer jau pashaa saakumaa shis priekshstats izgaisa, jo iebraucaam attiistiitaa pilseetaa, bez aciimredzamaam nabadziibas paziimeem. Pirmaa vieta, kur nonaacaam peec autoostas bija supermarkets Metrocentral, kur bija arii foodmarts ar visaam paziistamajaam eestuveem - MC Donalds, Burger kings, etc. Bija ljoti atsvaidzinoshi peec Hondurasas chujnjas nonaakt civilizaacijaa un normaali paeest. Patiikami arii, ka vinjiem kaa valsts nauda ir amerikaanju dolaars, nav iipashi jaalauza galva par cenaam.
Vieteejais chuvaks muus savaaca lielveikalaa un ielika sava pickup traka (mashiina ar atveertu kuzavu, Latvijaa taadu ljoti maz) kuzavaa un izvizinaaja pa pilseetu, kas driizaak atgaadinaaja kaadu ASV pilseetu, nevis sameeraa nabadziigas valsts pilseetu. Daudzi Salvadorieshi dziivo ASV un suuta maajaas naudu ( apm 1.5 miljardi USD gadaa). Redzeejaam te arii Ferrari un Masserati autosalonu, taaka te ir arii naudiigi viiri. Arii sheit redzeejaam schoolbusus. Daudzi noklaati ar dazhaadiem religjiska rakstura uzrakstiem (ljoti daudzaas vietaas redzeejaam ebreju zvaigzni, kas aciimredzot tiek saistiita ar biibeli). Veel te bija smiekliigi, ka dazhiem schoolbusiem bija antispaarni, kaa formulaam.
Vakaraa aizgaajaam paeest uz vieteejo eestuvi (pa 1.5 USD), un zem ljoti skaidras un zvaigzhnjotas debess braucaam (atveertaa pikup trakaa bija baigi labais skats) uz piejuuras pilseetinju El Tunco pie klusaa okeaana, kur tam vieteejam - izbijusham amerikaanju juristam - tagad seerferim bija seerfu veikals.
Sheit Salvadoraa ir ideaali apstaaklji, lai seerfotu. Kad mees bijaam sheit nebija veeja (taatad nav fakino vindseerfingistu un kaitistu), bet bija vilnji, un uudens silts (atshkjiriibaa no Kalifornijas). Faktiski pludmales domaatas tikai seerfingam, jo te pat nav volejbola laukumu. Pie tam mees te bijaam gadalaikaa, kad te ir mazaakie vilnji, laigan man tie likaas pietiekami lieli. Visi tuuristi te ir serfingotaaji, daudzi no ASV, bet redzeejaam arii zviedrus, francuuzhus utt.. Ir taadi, kas te paarceelushies uz dziivi seerfinga deelj.
Riktiigu seerfotaaju dziives ritms te ir taads - celjaas kautkur ap 4 liidz 5 no riita liidz ar saulleektu, kas te iznaak no okeaana (ljoti skaisti, pats redzeeju, jo kautkaa vienu dienu neguleejaas) un metas okeaanaa liidz kaadiem es nezinu cikiem, bet pa dienu vinji eenaa gulj un atpuushas vakara ceelienam, kautkur saakot no 4iem liidz saulrietam.
Mees ar KK nodomaajaam, ka ja jau esam sheit tad arii jaaizmeegjina. Noiireejaam deeli un entuziastiski aireejaam uz vilnjiem. Entuziasms aatri pazuda, pirmkaart taapeec, ka nevareejaam iisti notureet liidzsvaru un otrkaart taapeec, ka ir fakin gruuti aireeties. Pirms tam domaajaam, ka seerfotaaji shefo un teelo superkuulos dzhekus staigaajot ar taisnu muguru, bet izraadiijaas, ka vinjiem ir baigaa slodze, kas veido vinjus taadus ar labi attistiitiem muguras muskuljiem. Bet nu kautkaa aizaireejaamies liidz tiem vilnjiem, tomeer nekaadi nevareejaam nokjert vilni. Kad nokjeeraam, tad bija forshi - vilnis tevi saakumaa izshauj taakaa lodi, ir mazs aatruma samazinaajums un tad vilnis atkal panjem tevi un nes liidz pat krastam (musu gadiijumaa kaadus metrus 25-30). Mees protams kaajaas vel nestaaveejaam, shljuucaam uz veedera, bet taapat izbaudiijaam braucienu. Es prieksh sevis tomeer sapratu, ka seerfs nav prieksh manis, jo to var saliidzinaat apmeeram ar slaloma sleeposhanu bez paceelaaja Siguldaa. Tu 10 minuutes kaap kalnaa un tad 15 sekundes brauc lejaa. Protams profi dara mazliet savaadaak, jo vinji negaida, kad vilnis vinjus aiznesiis liidz krastam, bet seerfo tikai liidz briidim, kad vilnis sapliist un metas iekshaa uudenii, lai peec tam taakaa idinjiem (es un KK) nebuutu pusstundu jaaaireejas atpakalj. Ja buutu saacis seerfot 10 gados Salvadoraa, noteikti patiktu seerfot. Tomeer labaak palikshu pie tenisa. Tomeer, Elza, domaaju, ka tev noteikti jaapameegjina un jaaatbrauc kaadreiz uz shejieni, tev vareetu patikt. Salvadoraa cilveeki ir atsauciigi un patiikami, itsevishkji jau shajos seerfotaaju ciematos.

Hondurasa

2007-12-01T15:16:00.000-08:00

Nu taa labdien. Kaadu laiku nevareeju tikt pie kompja, jo biju chuhnjaa - Hondurasaa. Nu labi, nav jau taa, ka baigaa chuhnja, bet nu noteikti nabadziigaakaa valsts kaadaa liidz shim esam pabijushi. Kaa jau teicu izbraucaam no Gvatemalas mees 4os no riita, diemzheel neizguleejushies, preteeji ieprieksh plaanotajam. Domaajaam aiziesim mieriigi 9os guleet, bet par nelaimi muusu istaba atradaas tuvu koridorim, kur divi sadzeerushi celjotaaji bija noleemushi skalji padiskuteet par religjiskiem un citiem jautaajumiem. Lai gan diskusija nebija iipashi augliiga, taa turpinaajaas liidz pat 3.30 naktii, tieshi pirms tam, kad mums bija jaaceljas. Taa mees mazaa businjaa kaa shprotes nonaacaam Hondurasaa.
Hondurasaa pabijaam peedeejaas Maiju drupaas muusu celjaa - Copanaa. Es neko par vinjaam nestaastiishu. Vieniigais atshkjiriigais tur bija stellas ar valdnieku portretiem un vienas interesantas Maiju, nevis tuuristu aprakstiitas trepes. Un veel te bija lieli maiju sveetie koki - ceibas (paskat bildi, skatiities saaniski).
Hondurasa, ko mees redzeejaam bija kalnaina, skaistiem skatiem. Celji bija labi bet mazliet draudiigi ar iespeeju novelties pa krauju, ja autobuss neierakstaas liikumaa.
Hondurasaa gadiijaas arii viens izcils autobusa eksemplaars, par to pastaastiishu veelaak. Nu taa, atkal tiku pie kompja. Tas autobuss bija schoolbus ar toneetiem stikliem un ar dzelonjdraashu kraasojumu gar saaniem. Bez tam vinjam uz jumta bija policijas migalka. Kad shis autobuss piebrauca pilseetaa La Entrada, peekshnji saakaas baigaa azhiotaazha. Laikam shis autobuss tur bija labi paziistams, ko mees gan kaapjot nezinaajaam. Autobusa vadiitaajs brauca pa liikumainajaam kalnainajaam ielaam kaa F1 pilots bez paarspiileejuma. Visiem bija jaaturaas pie prieksheejiem seedekljiem. Uzzinaajaam, ka autobusam ir arii vaards - Bulleens. Par spiiti shaubaam, nonaacaam gala meerkjii sveiki un veseli. Vispaar briinos par tiem schoolbusiem, kur vinji tik speeciigi. Kalnaa velk kaa pa sviestu, kur vieglie mokaas. Schoolbusi te centraalamerikaa ir celju valdnieki, tas ir viennoziimiigi. Un braukshanas stils (arii iekaapshanas un izkaapshanas stils) ir agresiivs.
Veelaak ielikshu bildes no Hondurasas.

Antigua Gvatemala

2007-11-27T16:28:00.000-08:00

No Tikala pa nakti 8 stundas braucaam uz Gvatemalas lielaako pilseetu, kuru sauc Gvatemala City. Karoche, shajaa pilseetaa iipashi ilgi neuztureejaamies, ieradaamies 6 no riita, kad pilseeta saaka mosties. Ap 7 riitaa jau ir pilniiga rosiiba, siikie jau ir skolaa, taapat bija arii Meksikaa. Braucaam ar vieteejo autobusu no Gvatemala city uz Antigvu. Autobusu vada shoferis un vinjam ir paliigs, kas savaac naudu no pasazhieriem, bet ar to vinja funkcijas neaprobezhojas (tas jums nav parasts konduktors), jo autobusam nav noteiktas obligaatas apstaashanaas vietas. Ir pieturas, kur staav cilveeki un autobuss braukaa gar shiim pieturaam un shis konduktors pilnaa balsii pa autobusa vienmeer atveertajaam durviim bljaustaas uz kurieni autobuss brauc un veel kaut ko nesaprotamu un skataas vai kaads uz ielas veelas iekaapt. Ja ir taadi, tad vinsh uzreiz shoferim nodod komandu apstaaties. Autobuss driiz vien piepildaas liidz malaam. Muusu autobusaa tik traki nebija, bet redzeeju citus autobusus, kur cilveeki piekjeerushies pie autobusa staav aarpusee, pat bija taads, kur viens bija piekjeeries autobusam taa, ka vinsh skatiijaas pa prieksheejo logu iekshaa salonaa.

Antigua ir pilseeta ar ljoti daudz tuuristiem. Te ir ljoti daudz un populaaras spaanju valodas maaciishanaas iestaades - maacaas parasti nedeelju vai divas katru dienu pa 4 stundaam viens uz vienu ar vieteejo skolotaaju. Cenas apmeeram 6 USD stundaa. Var noformeet arii komplektaa ar dziivoshanu un eeshanu. Karlito (tas ir KK) teica, ka tas ir leetaak nekaa maaciities Spaanijaa ar visiem celja izdevumiem. Ticeesim, jo KK maaciijaas Spaanijaa. Bez tam te ir arii spaanju koloniaalaa arhitektuura.

Otra lieta ar ko ir populaara Antigua ir taas vulkaani, kurus var redzeet jau no Gvatemala City. Tuvaakais vulkaans te ir iespaidiigs, itsevishkji taapeec, ka izceljas uz apkaarteejaas vides mazo kalninju fona. Piemeeram, shodien taa virsotni nemaz nevar redzeet, jo to pie puses jau klaaj maakonji ( kad ieradaamies to nebija). Shis vulkaans gan nav aktiivs, bet tuvumaa ir viens, kas ir - aktiivaakais vulkaans Gvatemalaa.

Vakar noleemaam aizbraukt uz sho aktiivo vulkaanu. Stundu braucaam, pusotru stundu kaapaam, kameer nonaacaam pie melnas atdzisushas lavas. Raapaamies taalaak augshaa, kur leeni pluuda uguniiga lava. Vareeja pieiet metra attaalumaa, kur jau bija diezgan karsti, vareeja cept ciisinjus (zheel, ka skudras Belizaa tos apeeda). Skats bija iespaidiigs un domaaju, ka nekur pasaulee kaa tikai mazliet pofigistiskajaa latiinjamerikaa muus tik tuvu lavai nelaistu droshiibas apsveerumu deelj. Bijaam tur saulrieta laikaa, kas arii bija lielisks skats. Jo vairaak norieteeja saule, jo izteiksmiigaaka bija lava un skats uz vulkaanu. Turpat arii skats uz ugunjojosho Gvatemalas pilseetu. Taakaa, tiem, kas uz shejieni atbrauc noteikti iesaku apmekleet Pacaya vulkaanu. No taa palikushi liidz shim spilgtaakie iespaidi.

Shodien 4os naktii braucam uz Hondurasu, uz Copanu, un riit jau brauksim uz Salvadoru. Un starpcitu es lieku visas savas bildes sheit: www.picasaweb.com/robelans

Tikals Gvatemala

2007-11-27T16:00:00.000-08:00

Rakstu jau no Antiguas pilseetas. Bet veel pirms mees nonaacaam shajaa pilseetaa pabijaam arii maiju vienaa no varenaakajaam vietaam - Tikaalaa, ibio! Tikaals iipash ar to, ka te ir daudz augstu templju un to ieskauj dzhunglji. Apskatot objektus pavadiijaam 4 stundas un knapi visu redzeejaam, nostaigaajot kaadus 15 km. Tikaalaa atshkjiriibaa no Chitzen-itzas var uzkaapt templjos, ko mees arii dariijaam. Vienaa no templjiem vairs nevar kaapt, jo no taa jau paaris cilveeku nokritushi ar beediigu iznaakumu. Pirmajaa templii, kuraa mees uzkaapaam arii bija scary. Uzkaapaam un palika neomuliigi skatoties uz leju - templis paceelaas virs dzhungljiem un bija ljoti staavs. Es domaaju, ka tas ir laika jautaajums, kad kaads nozhausies arii te un aizveers arii sho templi. Templji paarsvaraa ir masiivas piramiidveidiigas celtnes, ar maijiem raksturiigajaam staavajaam kaapneem un mazu istabu templja galvgalii. Tikaalaa kokos var redzeet arii meerkajus un putnus, kas rada lielu troksni. No templju augshas var paarredzeet ljoti lielus attaalumus, jo tie paceljas virs dzhungljiem.

Shobriid mums veel palicis peedeejais maiju apskates objekts - Copana, bet tas jau buus Hondurasaa. Ir jau taa, ka mazliet piegriezushaas taas drupas, bet Copana buus mazliet savaadaaka. Ielieku bildi ar templi un skatu kaads paveras no viena no tiem.

Gvatemala un Belize

2007-11-25T16:48:00.000-08:00

Nu taa, esam nonaakushi Gvatemalaa, izbraucot arii mazo Belizu. Saaksim ar Belizu. Beliza kaa taada liekas ljoti forsha vieta, jo te ir taads niga stils, ljoti atgaadina Jamaiku (ieskaitot nigas kas staigaa ar jamaikieshu cepureem). Ljoti relakseeti cilveeki un ar labu humora izjuutu. Mazliet iespaidu pabojaaja Belize city, lielaakaa Belizes pilseeta ar 50 tk iedziivotaajiem. Iebraucot jau vareeja redzeet, ka visaam maajaam ir pirmaa staava logu restes, daudzaam dzelonjdraashu zhogs utt (skat bildi). Neizskatiijaas, ka te ir paaraak droshi, bet kaa saka KK, taa esot arii Jamaikaa un citos kariibu juuras regjionos. Dziivojaam mees pashaa suudiigaakajaa hostelii kaadu jebkad esmu redzeejis. Otrajaa dienaa peec ierashanaas braucaam uz Belizas zooparku, kas ne ar ko iipashu neizceelaas, ja neskaita to ka dziivnieki bija savaa videe un redzeejaam pasaules lielaako eergli un iespaidiigu melno jaguaaru - panteru. Bez tam tur bija arii papugailis kas runaaja, tjipa ¨common, bird¨, ¨what you lookin at¨ un citas rupjiibas. Veel zooparkaa bija stiliigi uzraksti par katru zveeru, es iespeejams veelaak ielikshu bildes.

Peec tam bijaam pilseetaa San Ignacio, kas ne ar ko iipashi neizceelaas, patiikami lauki ar upi. Kautkad ielikshu bildi no Belizes

Tagad jau otro dienu esam Gvatemalaa. Arii Gvatemala man patiik, te pagaidaam ir leeti un labi, uzturamies pie Peten-Itza ezera. Vakar speeleejaa futeni kopaa ar vieteejiem, muus ar KK panjeema ¨Pitbuls¨ komandaa. KK pat iesita golu, ko visi uznjeema ar ovaacijaam, jo mees uz kopeejaa fona bijaam ne paaraak tehniski un aatri, bet aizsardziibaa staaveejaam labi, njemot veeraa, ka latiinjamerikaanji visu laiku iet uz priekshu un aizsardziibaa nestaav principaa. Ja kas tad KK arii raksta blogu uzlatinameriku.blogspot.com.

Es par gvatemalu varbuut veel riit uzrakstiishu, jo mees driiz braucam uz Gvatemala city un tad uz Antigua. Reku bilde no ezera un augshaa ieliku interesantu bildi, kur meitene savaas labaakajaas izejamaas dreebees speelee futeni. Te meitenes neesmu redzeejis speeleejoties ar lelleem, daudzas aktiivaak speelee bumbu kaa dzheki. UN veel viena bilde, kuraa KK pieseejaas viens mazais un visu laiku prasiija kur ir banjos jeb tualete, bet KK visu laiku teica ka nerunaa spaaniski. Beidzaas ar to ka KK tomeer paraadiija uz dullo kur ir banjos.