ceturtdiena, 2008. gada 3. jūlijs

Epilogs

Te kautkas buus, es vienkaarshi nevaru sanjemties un uzrakstiit. Man pashlaik ir kultuurshoks. Kad tas beigsies uzrakstiishu. Man liekas, ka tas beigsies kautkad riitdien pa dienu, bet varbuut tikai vakaraa.

Nu taa, liekas, ka beidzaas, tikko.

Taatad par celjojumu. Pirmaam kaartaam un par cik atgriezos caur Vaaciju, gribeeju ielikt sho bildi no Berliines viena trotuaara, kuraa katra eiropas savieniibas valsts ielikusi kaada sava ieveerojama cilveeka citaatu (arii Latvijai ir Rainja citaats) anglju, vaacu un savaa valodaa, un sheit spaanja Servantesa (Dona Kihota sarakstiitaajs) citaats par celjoshanu: "Travelling and sojourning among various people makes men wise". Intuitiivi juutu, ka vinsh gribeejis pateikt, ka "celjoshana un uztureeshanaas starp dazhaadiem cilveekiem padara cilveekus gudraakus". Arii es pats taa domaaju, bet diemzheel ieveerojamais spaanju rakstnieks mani apsteidza, taapat kaa savulaik Ostapu Benderu ar dzejoli apsteidza Aleksandrs Pushkins. Filozofiskaas paardomaas par savu celojumu gribu atstaat pie sevis, bet noteikti varu pateikt to, ka shis bija spilgtaakais, aizraujoshaakais un veertiigaakais manas dziives posms un domaaju, ka taa tas ir un buus jebkuram, kas devies vai veel tikai dosies shaadaa ekspediicijaa.

Nnemot veeraa, ka bloga ieraksti izkaisiiti pa vairaakiem ierakstiem meegjinaashu dot kautkaadus iisus ieteikumus un noveerteejumus par latiinnamerikas valstiim, kautgan plashaakai informaacijai silti iesaku iegaadaaties kaadu no guidebookiem (Lonely planet, Rough guide vai Footprints), kas ir ljoti noderiigi, ljauj ieekonomeet gan laiku, gan naudu.

Ieshu atsevishkji pa valstiim. Saaksim ar centraalameriku. Centraalamerika gandriiz vai lieluma zinjaa ir taada kaa viena dienvidameerikas valsts un principaa to iespeejams izbraukaat viena pagara atvaljinaajuma (vismaz 1 meenesis) laikaa. Shii regjiona vienojoshaa lieta ir taada, ka te juutama liela ASV ietekme un ir liidziiga, nemieriiga, revoluucijaam un nemieriem bagaata veesture, kuraa savu netiiraako pusi veestures gaitaa paraadiijusi ASV (gan jau ka pietiekami par sho bija KK blogaa). Un taatad:

Meksika - ljoti interesanta valsts ar attiistiitu tuurisma industriju, vistuuristiskaakaa valsts (tuuristu skaita zinjaa) latiinjamerikaa. Faktiski mees apskatiijaam tikai vienu taas dalju - Jukatanas pussalu, kas skaitaas centraalamerika (dalja Meksikas ir ziemeljamerika) un kas ir saistiita ar latiinjamerikas pirmskolumba veestures spilgtaako civilizaaciju (maiji) un atrodas pie kariibu juuras piekrastes. Tomeer Meksikaa ir daudz citu apskates objektu - klusaa okeaana piekraste (Akapulko), Mehiko pilseeta, acteku civilizaacijas objekti, koloniaalaas pilseetas un citi. Meksikaa ir arii patiikami cilveeki, laigan aarishkjiigu skaistumu te nav ko mekleet, vismaz Jukatanas pussalaa. Maiju peectechi, kas sheit dziivo ir mazinji un negliiti, parastam godiigam sekstuuristam te nav ko dariit. Laigan Kankuunaa - galvenajaa pilseetaa pie kariibu juuras un ap to esoshajaas pilseetinjaas ir daudz tuuristu un aktiiva naktsdziive. Kariibu juuras piekrastee ir arii lieliskas pludmales. Ja godiigi jaasaka, tad peec maniem ieskatiem te (piemeeram Tulumaa) bija labaakaas pludmales visaa latiinjamerikaa, Ariel-baltas un milt-smalkas smiltis un superdzidrs (laigan arii ljoti saalsh, nevar dzert) uudens. Kopumaa sho valsti ljoti iesaku, ja buus iespeeja, arii pats tur gribeetu veel atgriezties.

Beliza - Beliza bija vieniigaa valsts, ko nevar pieskaitiit pie latiinjamerikas, jo taa vairaak atbilst kariibu juuras salu valstiim, taadaam kaa Jamaika. Ar to tad arii taa ir interesanta. Te valda regeja gaisotne. Valsts tuuristus piesaista ar savaam salaam un tur esoshajaam daivinga un snorkeleeshanas (peldeeshana ar masku un trubinju) iespeejaam. Mani daivings (zemuudens peldeeshana) neaizrauj, vismaz pagaidaam, taapeec nevaru pa sho liiniju daudz komenteet. Tomeer, ja taada interese ir, te noteikti jaaatbrauc. Man atminjaa paliks ar humoristisko ZOO parku un cilveekiem.

Gvatemala - vieta, kas man sheit centraalamerikaa likaas vislabaakaa. Pirmkaart, te ir laikam jau labaakais maiju civilizaacijas objekts - Tikaals. Otrkaart, smuka koloniaalaa pilseeta Antigua no kuras netaalu atrodas skaists ezers Atitlans. Blakus Antiguai ir arii dazhaadi vulkaani, un viens no tiem - Pakaija, no kura tek lava, noteikti jaaapmeklee. Shii valsts ir arii viena no spaanju valodas apguves populaaraakajaam vietaam. Veel te ir gan klusaa okeaana piekraste, gan kariibu juuras piekraste. Laikam interesantaak ir kariibu juuras piekrastee.

Hondurasa - viena no nabadziigaakajaam valstiim. Nav te arii tik daudz to apskates objektu. Ir viena izcila maiju civilizaacijas vieta - Copan, un tad ir kariibu juuras salas - Bay islands, kuraas ir daudz tuuristu, notiek tusinji un kur ir lieliskas un leetas (liekas leetaakaas pasaulee) daivinga iespeejas pie pasaules otra lielaakaa barjerrifa. Ir arii lieliski kalnu skati pie robezhas ar Gvatemalu un Salvadoru.

Salvadora - valsts, kuraa vareetu buut centraalamerikas skaistaakaas meitenes. Te ir arii seerfotaaju paradiize. Seerfot jaabrauc uz shejieni, uz klusaa okeaana piekrasti, kas pati par sevi ir skaista. Te var veerot arii skaistus saulrietus un saulleektus.

Nikaragva - viena no nabadziigaakajaam valstiim pasaulee (rietumu puslodee nabadziigaaka tikai Haiti) ar vaaji attiistiitu tuurismu, bet arii te ir skaista, seerfotaajiem labveeliiga klusaa okeaana piekraste un liela spaanju koloniaalaa pagaatne taadaas pilseetaas kaa Granada un Leona. Bez tam arii ir lielais Nikaragvas ezers, kuram pa vidu 2 vulkaani, kas veido salu - Isla Ometepe. Sheit uz gludaas uudens virsmas vislabaak var noveerteet perfekto vulkaana konusu. Ir te arii vietas, kur var izpeldeeties vulkaana kraaterii esoshos ezeros un vienkaarshi apskatiit vulkaana kraaterus. Veel te labi var izbaudiit centraalamerikas atmosfeeru un taas nabadziibu. Valsts ir arii interesanta ar savu pilsonju kariem un revoluucijaam bagaato veesturi.

Kostarika - visdroshaakaa un stabilaakaa valsts un ar plashaam tuurisma iespeejaam. Tajaa pashaa laikaa arii manaami daargaaka nekaa paareejaas centraalamerikas valstis. Te varu ieteikt aizbraukt uz Tortuguero pie kariibu juuras, kur buus iespeeja apskatiit daudz dziivnieku (itsevishkji putnu) un izbaudiit liikumotus braucienus pa upi. Ja nokjer pareizo laiku, tad te ir arii lieliskas brunjurupuchu apskates vietas. Ir te arii skaisti mezhi Monteverde rajonaa, kur ir dazhaadas tuuristiem domaatas atrakcijas. Veel te ir lielisks, bet padaargs raaftings (braukshana ar laivaam pa straujaam upeem). Daudz nacionaalo parku, no kuriem dabas un dziivnieku deelj noteikti veerts aizbraukt uz Korkovado (pats gan nebiju), Rincon de la Vieja un Tortuguero. Ir daudz pludmales, bet ja godiigi, tad ne par vienu nebiju iipashaa sajuusmaa. Prieksh seerfoshanas gan labas.

Panama - tuurismam interesanta valsts. Viegli arii izdaliit galvenaas vietas - Bocas del Toro salas, kuraas valda tuuristi un kuraas ir pienjemamas pludmales ar seerfoshanas iespeejaam, Panama city - Panamas debesskraapju galvaspilseeta, divus kontinentus atdaloshais Panamas kanaals un paradiizes San Blas salas. Bija arii klusajaa okeaanaa kautkaadas salas netaalu no Panama city, bet neatceros nosaukumu. Asaaku izjuutu cieniitaajiem vai pashnaavniekiem ar staazhu varu ieteikt pastaigaat un patuseet pie Kolumbijas-Panamas robezhas, kur valda pilniiga anarhija, tur pat apraujas slavenais Pan-americana celsh, kas iet no Aljaskas liidz pat Argentiinas dienvidiem.

Domaaju, ka atvaljinaajuma laikaa var tasiit shaada tipa celjojumus - 1) Meksika un Gvatemala (Beliza), 2) Nikaragva, Kostarika un Panama un 3) Hondurasa, Gvatemala, Salvadora. Var braukt arii vienkaarshi uz vienu valsti. Piemeeram Meksikaa noteikti var pavadiit arii meenesi. Viizas nevajag nevienaa valstii. Leeti uz Meksiku var aizbraukt piemeeram ar jetairfly aviokompaaniju (http://www.jetairfly.com/) ar kuru arii es aizlidoju uz Meksiku. Tikko apskatiijos, ka veiksmiigi izveeloties datumus no Briseles uz Meksiku var aizlidot pa 149 eiro katraa virzienaa ar jau iekljautiem visiem nodokljiem. Tas ir 300 eiro turp atpakalj, es vispaar nesaprotu, ko juus te veel gaidiet. Marsh peec biljeteem! Vieniigi nevar iisti plaanot ar 100% garantiju uz priekshu, jo taadas cenas ir tikai tuvajiem datumiem. Veel viena lidsabiedriiba, ko var pachekot ir http://www.condor.de/ , ar kuru savukaart atbraucu maajaas.

Labi, tagad par dienvidameriku. Dienvidamerikaa valstis daudz lielaakas, to apceljoshanai nepiecieshams ilgaaks laiks un tajaa valda lielaaka daudzveidiiba, ir valstis kuraas ir vairaaki pilniigi atshkjiriigi regjioni.

Saaksim ar Venecueelu - to ljoti leeti apbraukaat, jo benziins kaa jau ieprieksh rakstiiju leetaakais pasaulee. Pati valsts uz shodienu nav no droshaakajaam, galvaspilseeta Karakasa vareetu buut biistamaakaa pilseeta latiinjamerikaa, ja gadaas tur buut, tad jaauzmanaas ar takshiem, jo to vadiitaaji pashi meedzot apzagt tuuristus. Tomeer par spiiti visam Venecueela ir skaista zeme, kur noteikti gribeetu veel kaadreiz atgriezties. Noteikti jaaaizbrauc uz Anhela uudenskrituma rajonu pie iipatneejajiem tepui kalniem vainu uz pashu uudenskritumu vai uz Roraima kalnu. Taa noteikti bija viena no mana celjojuma top vietaam. Veel skaista vieta Andu kalnos ir Merida. No Meridas var aizbraukt uz veel vienu interesantu regjionu - los Llanos uudenjainajiem laukiem, kuraa ir daudz kaimanu un anakondu. Veel interesanta vieta vareetu buut Orinoko upes delta un Los Roques salu pludmales. Venecueelas papildus plus protams ir taas koloriitais vadiitaajs Hugo Chavez, kas meeli aiz zobiem netur un paraadaas visos labo darbu plakaatos.

Kolumbija - shii valsts vienmeer pasaules zinjaas paraadaas ar negatiivu pieskanju, jo asocieejas ar narkotikaam un narkokariem. Patiesiibaa valsts ir skaista un arii cilveeki sheit ir ljoti patiikami un draudziigi. Shii valsts cik saprotu KK bija miiljaakaa valsts. Un laigan manaa skalaa taa nav pashaa virsotnee, to noteikti veerts apmekleet. Pirmaamkaartaam lielisks ir paargaajiens uz Zudusho pilseetu Kolumbijas ziemeljaustrumos. Kartagena ir pilseeta, kas noteikti jaaapmeklee esot Kolumbijaa, jo taa ir visskaistaakaa koloniaalaa pilseeta visaa latiinjamerikaa. Kolumbijas liels plus ir arii taas naktsdziive un vieteejo dejotprasme. Dejo salsu un taadeelj jaapmeklee pasaules salsas galvaspilseeta Kali. Interesantas ir arii Bogotas, Bukaramangas un Medelinas pilseetas. Bukaramangaa autoostaa redzeeju celjojuma skaistaako meiteni, taakaa, ja esat shai pilseetaa noteikti jaaiekljauj autoostas apmekleejums. Taganga netaalu no Kartagenas ir viena no taam vietaam, kur visvieglaak un leetaak iziet zemuudens peldeeshanas kursus (pats mazliet nozheeloju, ka to neizdariiju). Veel var aizbraukt uz amazones dzhungljiem, uz pilseetu Leticia. Ir protams vietas, kur labaak nebraukt, kaa piemeeram regjions uz Panamas un Kolumbijas robezhas, ko sauc par Darian gap. Sheit valda narkobizness, gerilas un paramilitaaristi. Bet nu no otras puses ir iespeejas asu izjuutu cieniitaajiem. Tomeer valsts attiistaas un meerkjtieciigi meegjina atbriivoties no visiem shiem negatiivajiem elementiem, un taapeec domaaju, ka Kolumbija ar laiku kljuus arvien pievilciigaaka.

Ekvadora - shii ir viena no manaam miiljaakajaam valstiim. Taa ir maza valsts, bet ljoti daudzveidiiga. Faktiski Ekvadorai ir 4 izteiktas daljas - piekraste, andu kalni, amazones dzhunglji un Galapagosu salas. Valsts maza, taapeec visas vietas relatiivi aatri sasniedzamas kautvai no galvaspilseetas Kito. Veel te ir raibs iedziivotaaju sastaavs, un sheit sastopami arii draudziigaakie indiaaniishi. Galvaspilseeta Kito ir skaista un tajaa ir daudz tuuristu, no kuriem daudzi sheit atbraukushi maaciities spaanju valodu (un briivajaa laikaa nedeeljas nogalees apbraukaa valsti). Kito agraak arii bija viena no inku civilizaacijas galvenajaam pilseetaam (itsevishkji taas beigu posmaa), laigan nekas nopietns no tiem laikiem laikam gan nav vairs saglabaajies. Faktiski, ja man buutu jaaiesaka viena valsts no visas latiinjamerikas, ieteiktu Ekvadoru. Pirmkaart te taatad ir andu kalni, vulkaani, no kuriem laikam visiespaidiigaakais sniegotais Kotopaksi vulkaans, kuraa var arii uzkaapt. Veel var aizbraukt pie vulkaaniem uz Banos pilseetu, kur var peldeeties siltajos vulkaaniskajos baseinos, braukaat ar zirgiem, ritenjiem, var nebraukaat, var taisiit raftingu pa upeem, var vienkaarshi kaapeleet augshaa uz vulkaana kraateri, ja tas nav paaraak aktiivs. Ir te arii citas interesantas pilseetas, kaa Kuenka, kas ir skaista koloniaalaa pilseeta. Bez tam veel ir pilseeta Vilkabamba (kuraa pats nebiju), kuraa jaabuut skaistai apkaartnei, un kura zinaama kaa "muuzhiigaas jauniibas ieleja", jo itkaa cilveeki te ilgi dziivojot (daudzi virs 100 gadiem). Taaka, miiljie pensionaari, luudzu, ja. Par dzhungljiem un pludmaleem no personiigaas pieredzes nevareeshu spriest (jo mees izveeleejaamies uz shiim vietaam braukt citaas valstiis), tomeer itkaa esot gan labi dzhunglji, gan interesantas un dazhaadas pludmales. Veel noteikti iesaku aiziet uz Otavalo indiaanju izstraadaajumu tirgu (vislabaak sestdienas dienaa) netaalu no Kito. Veel protams jaaiziet uz ekvatora parku pie Kito pilseetas. Atsevishkjs staasts par Galapagosu salaam, ja ir iespeeja, noteikti aizbrauciet uz shiim unikaalajaam un izoleetajaam salaam Klusajaa okeaanaa paglaudiit lielaakos brunjurupuchus pasaulee briivaa dabaa. Vieniigi, ka tas nekaadaa gadiijumaa nebuus leets prieks (neceriet ne uz ko mazaak par 1000 USD), un tas krietni sashkjobiija manu pieticiigo budzhetu. Tomeer taas noteikti bija viens no spilgtaakajiem celjojuma punktiem. Ieteicams buutu arii pirmstam iziet zemuudens peldeehsanas kursus, lai izbaudiitu shiis salas pilniibaa.

Peru - viena no tuuristiskaakajaam zemeem latiinjamerikaa, un laikam jau pamatoti, jo te ir daudz ko redzeet. Pirmkaart jau te ir bagaataakaa pirmskolumba veesture dienvidamerikaa, te mitinaajushaas vairaakas lielas civilizaacijas, un kaa peedeejaa un iespaidiigaakaa no taam bija inku civilizaacija. Spilgtaakais shiis civilizaacijas objekts ir Machu Pichu, tas noteikti jaaapmeklee. Viens no interesantaakajiem Machu Pichu sasniegshanas veidiem ir iet vairaaku dienu paargaajienaa paari kalniem pa inku taku, bet uz to jaapiesakaas jau ieprieksh (pat 2 meeneshi ieprieksh). Taapat pilseeta Kusko, kaadreizeejais shiis civilzaacijas centrs. Veel var aizbraukt uz Truhiljo pilseetu, kur var redzeet citu civilizaaciju paliekas. Veel pa to pashu liiniju, var aizbraukt uz Nasku un ar mazu lidmashiinu paarbraukt paari paarsteidzoshajaam Naskas liinijaam (ja ir interese). Veel Peru ir vieni no iespaidiigaakajiem andu kalnu skatiem, iesaku aizbraukt shai sakaraa uz vietu Huaraz (kur pats diemzheel neiegriezos, bet runaa, ka taa ir visspilgtaakaa andu kalnu ainava). Man viena no celjojuma skaistaakajaam ainavaam bija celsh no Kusko uz pilseetu Urubamba saulainaa dienaa. Noteikti iesaku pilseetu Arekipa, kura atrodas skaistaa vietaa un ar dazhaadaam kalnos (arii virs 6000 m) kaapshanas un braukshanas iespeejaam, un Kolkas kanjonu, kur vislabaak veerot kondorus un dabas ainavu, kuru harmoniski pamainiijushas arii pirmskolumba civilizaacijas. Veel Peru ir amazones dzhunglji. Te var braukt piemeeram uz Iquitos pilseetu, kas atrodas pie Amazones upes. Interesanta vieta, no kuras tiek organizeetas tuures iekshaa dzhungljos vai pa Amazoni, un noteikti iechekojiet arii nabadziigo Belenas rajonu (vislabaak periodaa, kad amazone ir appluudusi) un tirgu agri no riita. Vislabaakie dzhunglji (pat visaa dinvidamerikaa) laikam gan esot Manu nacionaalajaa parkaa, kur nebijaam, bet ir veerts paarbaudiit. Tad veel Lima, kur cik saprotu tagad ir arii Latvijai veltiits laukums (Zatlers shogad atklaaja). Man Lima taa pa pusei, bet te ir aktiiva naktsdziive un pievilciiga (kalnaina) klusaa okeaana piekraste. Tad veel Titikakas ezers, uz kura dziivo un taisa sev maaksliigaas salmu salas veel viena iipatneeja civilizaacija - uuri, un kur ir arii simpaatiskas dabiskaas salas kaa Takile. Vispaar rakstot sho, saprotu, ka Peru noteikti ir apmekleeshanas veerta, vieniigaa atruna par Peru ir taa, ka te cilveeki mazliet glumaaki nekaa citur.

Boliivija - leetaakaa valsts dienvidamerikaa un ljoti pievilciiga tuurismam. Galvenais tuurisma centrs ir La Paza, pilseeta augstu virs juuras liimenja, taapeec, ja uz to brauc pa taisno no Latvijas, galvassaapes 2 dienas garanteetas. Pati La Paza ir interesanta pilseeta taadaa kaa meteoriita izurbtaa dobumaa. Sheit uz ielaam norit aktiiva tirdznieciiba par smiekliigaam cenaam. Ej un tik smejies veederu tureedams. Vienaa pilseetas daljaa ir interesanta - Meeness ieleja, izskataas kaa lietuvieshu kuuka, tur var braukt ar kvadracikliem. La Pazu ieskauj vairaaki kalni virs 6000 m augstuma. Noteikti iesaku izmeegjinaat sevi un uzkaapt piemeeram Huayna Potosi kalnaa, kautgan negaranteeju, ka juus uzkaapsiet liidz galam, un ne jau taapeec, ka juus buutu kautkaadi mazi nozheelojami nevariigi ljautinji, bet gan taapeec, ka pie visa taa juus veel arii esat luuzeri! (joks, protams!) Var kaapt arii Ilimani kalnaa, kas ir veel augstaaks (ap 6500 m). Veel, ja ierodas pareizaa laikaa, var sleepot Chakaltaija kalnaa turpat pie La Pazas. Veel no La Pazas saakas ritenju tuures pa Pasaules biistamaako celju, ko sauc par "Death road". Ljoti iesaku, ilgi paliks atminjaa, bet jaabuut uzmaniigiem, jo sho celju nesauc par "Naaves celju" taapat vien, te viegli ieiet azartaa un paarveerteet savas speejas (un neviens tevi te neierobezhos), reaali katru gadu iet bojaa pa kaadam ritenjbrauceejam. Veel turpat netaalu no La Pazas ir dzhunglju pilseeta Rurenabake, kuraa organizee tuures pa dzhungljiem, esmu dzirdeejis labas atsauksmes. Veel netaalu ir Titikakas ezers un tajaa inku civilizaacijas pirmsaakumi un skati Saules salaa. Noteikti jaaapmeklee Uyuni saalsezers Boliivijas dienvidos. Pa celjam veel ir interesantas pilseetas Potosi un Sukre. Potosi ir bagaatiiga (visaas noziimees) veesture un Boliivijas simbols - Potosi sudraba kalns. Ja ir veeleeshanaas saliidzinaat paareejo nabadziigo Boliiviju ar bagaato dalju, var aizbraukt uz Santa Kruzu, kur cilveeki ir bagaati. Boliivijaa ir arii lielaakais indiaanju iipatsvars dienvidamerikaa. Respektiivi Boliivija ir ljoti interesanta un reti kursh nozheelo taas apmekleejumu (ja nu vieniigi jums ir alergjija pret nabadziibu).

Chiile - attiistiitaakaa valsts latiinjamerikaa, un vieniigaa, kurai ir atskanjas ar vaardu "piile". Chiile-piile. Prieksh manis taa sanaaca, kaa shii kopumaa bija arii neinteresantaakaa valsts. Galvaspilseeta Santjago nav nekas iipash, un arii netaalu esoshaa Valparaiso nu taa, plus veel cilveeki, saliidzinoshi ar blakus esoshajaam valstiim, neinteresanti. Un tomeer, varbuut taa man bija tikai sagadiishanaas. Piemeeram lasu, ka Che Gevaram patika draudziigie chiilieshi. Dazhreiz tas ir veiksmes/neveiksmes jautaajums. Ja brauc uz Chiili, tad noteikti iesaku Torres del Paine parku. Veel no taas pashas seerijas vareetu buut labs parks Laguna San Rafael. Vispaar dienvidu gals Chiilei, kuru mums aizshkjeersoja paaraak aktiivs vulkaans. Ziemeljos galvenais ir Atakamas tuksnesis, kur arii ir interesantas vietas un tuures saakas no San Pedro de Atacama pilseetas. Ja nekas cits, tad vismaz naktii debesis tur ir skaistas (var redzeet muusu galaktikas centru). Veel Chiilee peec nostaastiem ir ljoti laba sleeposhana, un sezona saakas liekas kautkad juunija viduu. Veel protams ir Lieldienu sala, kas vientuliibaa peld pa vidu klusajam okeaanam vienaa no attaalaakajiem punktiem uz pasaules. Uz to jaabrauc ar lideni (vismaz 500 usd turp atpakalj) kaadi 4 tk km un tai ir miiklaina veesture un tikpat miiklainas akmens statujas. Labpraat pats tur kaadreiz aizbrauktu, mazliet pat nozheeloju, ka neinformeetiibas deelj to neizdariiju jau shoreiz.

Argentiina - shiis valsts galvenaa veertiiba ir taas interesantie cilveeki, bet arii te ir daudz ko redzeet. Saakot jau ar galvaspilseetu Buenos Airesu, kur ir vairaaki interesanti aspekti. Veel protams Iguazu uudenskritumi. Iesaku aizbraukt arii uz Peninsula Valdez - pussalu, kur var apskatiit valjus, pingviinus, juuras zilonjus, juuras lauvas un citus zveerus (pirms tam gan iechekojiet kad zveeriem ir sezona, liekas, ka labaakie laiki bija kautkad no septembra liidz novembrim un sliktaakie kautkad ap apriili, maiju). Veel var aizbraukt uz viina galvaspilseetu un vienkaarshi skaistu pilseetu Mendozu un blakus esosho Akonkagvu (augstaako kalnu amerikas kontinentos), laigan, lai tajaa uzkaaptu esot vajadziigas vismaz 18 dienas (bet so info vajag veel paarbaudiit). No shejienes var iegriezties arii sleeposhanas kuurortos un Chiiles galvaspilseetaa Santjago. Interesanti ir Argentiinas dienvidi, un tieshi pilseetas Kaljafate un Ushuaija. Kajafatee ir vairaaki iespaidiigi ledaaji, ieskaitot slavenaako - Perito Moreno. No Ushuaijas savukaart var braukt taalaak 1000 km uz dienvidiem, uz Antarktiidu (nebuus gan leeti, bet kuram tad patiik, ka ir leeti). Un veel kas - ja juus esat galjeedaajs, neatradiisiet uz pasaules labaaku vietu par sho valsti. Valsts ir attiistiita un drosha, bet nav neinteresanta (kas biezhi iet roku rokaa). Shii laikam bija mana topa valsts (vismaz daliiti ar Ekvadoru).

Paragvaja - vismazaak tuuristu apmekleetaa valsts un laikam jau pamatoti, jo taadu iipasho vietu, kas obligaati jaaapmeklee sheit nav. Bet nu ja tomeer gadaas sheit atrasties, tad varu ieteikt divas pilseetas Asunsjonu un Ciudad del Este. Ciudad del Este ir aktiiva tirdznieciiba un mazliet aarpus pilseetas arii lielaakaa hidroelektrostacija pasaulee. Asunsjona ir normaala pilseeta ar atsevishkjaam skaistaam vietaam un diezgan labu naktsdziivi. Asunsjonaa labi naktsklubi, daudz skaistas, gaumiigi gjeerbtas meitenes. Veel var izbraukaat pa Paragvajas upi no Asunsjonas uz Konsepsjonu un ieveerteet laukus no kugja. Ja paliek galiigi neinteresanti un peekshnji paarnjem nepaarvarama tieksme parunaat vaaciski, shai miilestiibas valodaa, plus peec paarlieciibas esat nodokljnemaksaataajs, varat aizbraukt pa vidu nekurienei - uz Chaco, kas starpcitu ir arii maajvieta un laba apskates vieta dauz dziivniekiem un augiem (lai tos labaak apskatiitu jaanjem tuures no Asunsjonas). Veel, ja jums patiik vazaaties apkaart ar teejas termosu un cilveeki juus taapeec uzskata par jociigu, sheit Paragvajaa juus beidzot jutiisieties kaa maajaas. Veel ir jezuiitu vecaas utopiskaas nometnes Trinidada un Jesus, kur jezuiiti straadaaja roku rokaa ar vieteejiem Guarani indiaanjiem un aciimredzot sasniedza augstu maakslinieciku liimeni (sho es gan lasu no graamatas un pats shajaas nometnees nebiju, taapeec neko negaranteeju).


Braziilija - ljoti liela valsts, taapeec naakas paarvareet lielus attaalumus un transports ir padaargs, biezhi vien lidot ar lidmashiinu maksaa tikpat cik ar autobusu. Leetaas aviokompaanijas ir Varig un Gol (un veel treshaa kuras nosaukumu neatceros). Iesaku doties uz Iguazu uudenskritumiem. Arii uz Pantanalu, lielu purvu, kur vislabaak (labaak nekaa piemeeram dzungljos) iespeejams redzeet daudz zveeru. Noteikti arii Rio de Janeiro pilseetu, ar taas daudzajaam iespeejaam. Protams arii amazones dzhunglji, kur viss saakaas no pilseetas Manaus. Graamataas iesaka doties uz Salvadoru un daudziem shii vieta patiik (man taa likaas so, so). Visaa Atlantijas okeaana piekrastee ir visdazhaadaakaas pludmales, itkaa posms no Rio de Janeiro uz leju 300 km esot ljoti skaists (atkal vados no graamataam). Pilseeta Nataala vareetu buut interesanta ar savaam lielajaam kaapaam un iespeejaam braukaat pa taam ar bagijiem. Braziilijas cilveeki arii ir iipashi, pirmkaart jau ar savu rasu kokteili un otrkaart ar savu tieksmi komuniceet, atsauciigajaam meiteneem un noslieci uz tuseeshanu.

Urugvaja - dienvidamerikas stabilaakaa valsts, maza un atrodas eerti blakus Argentiinas Buenos Airesai, taaka viegli to iekljaut celjojumaa kopaa ar Argentiinu. Tikai uz Urugvaju diezvai ir veerts braukt. Pirmaa vieta, kas man patika un kas atrodas stundas braucienaa no Buenos Airesas, ir pilseetinja Colonia ar skaistu mazu vecpilseetu. Peec tam Montevideo, galvaspilseeta, kuraa ir futbols, tango, mates dzeeraaji un arii patiikami cilveeki. Montevideo iesaku aiziet uz pirmaa pasaules kausa futbola stadionu un vecpilseetu. Veel Punta del Este, slavens vasaras kuurorts un taa apkaartne.

Kopumaa jaasaka, ka iesaku pirmaamkaartaam kaadu no shiim valstiim - Peru, Boliivija vai Ekvadora.

Starpcitu esmu nokachaajis youtubaa paarsvaraa visus vidzikus (joprojaam tos kachaaju), taaka varat iechekot, kautgan pats tagad tos skatoties saprotu, ka neesmu baigi spicais operators un pie shiis maakslas veel jaapiestraadaa. Tomeer ir dazhi intrigjeejoshi materiaali: "KK un narkokontrobanda", "zemuudens pornuha Galapagosu salaas", "Lielais mahachs Galapagosaa", "KK aardaas Jaunaa laika miitinjaa Kolumbijaa" uc.


Ja kas, tad varat pie manis konsulteeties par prakstiskiem jautaajumiem (kaa kur aizbraukt, kaa iekarot karstasiniigo latiinjamerikas meitenju sirdis utt) jeb no manis aiznjemties kautkaadas graamatas par latiinjameriku un veel pilns ar vieglaam graamataam un tekstiem spaanju valodaa, ja kaads maacaas, mans e-mails ir robelans@gmail.com vai varat droshi zvaniit uz manu telefonu, tikai liidzi jaanjem naudinja (joks).

3 komentāri:

maija teica...

uzraksti arii par kuktuurshoku. kaa tas ir un kaa tas juutas.

IlvaG teica...

Man katru dienu ir kultūršoks, draudziņ! :D Nākamreiz es braucu ar Tevi!

RG teica...

Labi, nosleepumainaa, pilniigi ar mani apseestaa fane "ilvag", varbuut naakamreiz tevi panjemshu liidz. Tikai saakumaa iepaziisties kaa jaauzvedaas izsmalcinaataa sabiedriibaa, es shai sakaraa esmu iipashi strikts.