otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

Urugvaja

Taatad no Buenos Airesas ar kugji nonaacu Urugvajaa, pilseetaa Kolonija, kas atrodas upes otraa pusee. Kolonija ir ljoti smuka maza pilseetinja pie upes. Taas vecpilseeta ir iekljauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstaa, un man liekas pamatoti. Vecpilseetaa ir mazas brugjeetas ielas, dazhaas staav kara laika mashiinas, gar malaam veclaiciigi lukturi kaa Riigas parkos, daudzas mazas eestuves, dazhaas vietaas skan patiikama muuzika. Galvenais objekts ir sena baaka. Arpus vecpilseetas ielas, kuras ieskauj koki, kuru zari rada taadu kaa arku virs ielas, liidziigi kaa tas bija Argentiinas pilseetaa Mendozaa. Veel sheit netaalu no centra ir arii pludmale, golfa laukums, hipodroms, bulju ciinju stadions un piraatismam veltiits muzejs. Klasiskajam piraatismam, nevis disku kopeeshanai. Apmekleeju muzeju un uzzinaaju, ka visa kariibu juuras apkaartne noseeta ar avareejushiem kugjiem, kas bijushi pilni ar bagaatiibaam. Attieciigi uz turieni tad arii buus naakamais celjojums. Veel shaada taada informaacija par piraatiem un avareejushajiem kugjiem. Piraati daliijaas vairaakaas grupaas - tiirie piraati, kas laupiija uz savu roku, bez nekaada mandaata (slavenaakais no tiem laikam Melnaa Baarda, nejaukt ar Shkjeeli), un piraati ar citiem nosaukumiem, kas darbojaas zem kaadas valsts mandaata apzogot un saboteejot citu valstu kugjus, respektiivi tas izpaudaas taa, ka shie piraati paarsvaraa straadaaja Anglijas vaardaa un uzbruka Spaanijas kugjiem, kas veda daargumus no kolonijaam uz Spaaniju un liidz ar to palielinaaja taas ietekmi Eiropaa, kas Anglijai nepatika. Shie piraati bija savaas maajaas godaajami cilveeki, vispaziistamaakie ir Henrijs Morgans (dzeeraaji atcereesies sho vaardu) un Sers Francis Dreiks. Kaapeec shis muzejs ir te, taalu no Kariibu juuras? Laikam jau taapeec, ka arii sheit shai upee ir nogrimushi daudzi kugji ar daargumiem. Arvienvaardsakot, shii bija viena no labaakajaam pilseetaam celjojuma laikaa (bet tas shoreiz ir mans personiskais viedoklis, pienjemu, ka buus taadi, kam taa liksies nekas iipash), tomeer mazinja un taapeec pavadiiju sheit tikai 2 dienas un devos taalaak uz Montevideo, Urugvajas galvaspilseetu.
No Montevideo protams gaidiiju daudz vairaak nekaa taa ir patiesiibaa. Kaa nekaa vinjai ir tik skaniigs nosaukums. Ne ar ko iipashu vinja gan neizceljas, mazliet liidziiga Buenos Airesai, bet ne gluzhi un mazaaka. Cilveeki gan liidziigi argentiinieshiem. Ir itkaa vecpilseeta, bet nu ne iipashi man. Viena maaja ljoti patika, bet nekas vairaak arii atminjaa nepaliks. Varbuut veel tikai tas, ka te atkritumus no centra izvadaa nevis smagaas mashiinas, bet gan zirgi. Te cilveeki arii ir lieli mates (vieteejaa teeja, teiksim taa) piekriteeji, taapat kaa Paragvajaa. Visur var redzeet cilveekus ar speciaalajaam teejas kruuzeem un termosiem ar uudeni rokaas, gan autobusos braucot no darba, gan uz ielas, visur. Es sho paraadiibu neizprotu, jo tas ir tik neeerti. Biezhi vien naakas noveerot, kaa kaads brauc no darba ar portfeli vienaa rokaa, termosu un mates kruuzi otraa, iekaapj autobusaa un mocaas samaksaat par biljeti konduktoram.
Montevideo starpcitu notika pirmais pasaules kauss futbolaa 1930. gadaa, kuru Urugvaja pati arii uzvareeja. Urugvaja uzvareeja arii peec 20.gadiem Braziilijas slavenajaa Marakanas stadionaa (lielaakais pasaulee) paarspeejot maajiniekus braziiljus un taa salauzhot sirdis vairaakiem desmitiem miljonu braziilju (liekas tas joprojaam ir Braziilijas saapiigaakais zaudeejums taas veesturee). Visi shie notikumi atspoguljoti futbola muzejaa, kas atrodas 1.pasaules kausa stadionaa, kas veel joprojaam kalpo vieteejaam futbola komandaam. Aizgaaju uz sho stadionu un muzeju peedeejaa briidii, jo bija nopirkta biljete uz Punta del Este pilseetu un bija stunda briiva laika. Muzejaa pavadiiju 2 minuutes ilgaak neka vajadzeeja, dabuuju atkal skriet uz autoostu un paarbaudiit cik punktuaali sheit attiet autobusi. Viss kaartiibaa, attiet ljoti punktuaali, liidz ar to savu autobusu nokaveeju, naacaas braukt ar naakamo, labi, ka bez finansiaalaam sekaam. Braucot aaraa no pilseetas braucaam cauri labiem, smukiem rajoniem, bija arii labie parki, taaka ar to Montevideo varbuut nav tik slikti kaa saakumaa likaas. Un pilseeta noteikti dabon pluspunktus par skaistaako pilseetas nosaukumu latiinjamerikaa - Montevideo. Laikam tad pie reizes jaatziimee pilseeta ar vissliktaako nosaukumu latiinjamerikaa - Huhui, Argentiinaa.

Punta del Estee nonaacu tieshi uz saulrieta laiku, pa celjam pabraucot garaam vietai, ko uzskata par labaako saulrieta vietu visaa Urugvajaa. Tieshaam ljoti skaists saulriets (vietaa, ko sauc par Punta Ballena, no taas vietas arii labi skatiities uz valjiem, kuri gan veel nav atpeldeejushi, nav sezona). Punta del Este ir slavens kuurorts pie Atlantijas okeaana. Pilseeta atrodas uz shauras pussalas, kuru no vienas puses apskalo mieriigie Rio Platas uudenji, bet no otras puses atklaatais okeaans. To sezonas laikaa apmekleejot ljoti daudz argentiinieshu un braziilju. Es tam ticu, jo pilseeta ir noseeta ar lieliem hoteljiem, no kuriem tagad, ziemas laikaa, daudzums nestraadaa. Pashlaik ir ziema un auksts, taatad nesezona, pilseeta tuksha, bet man tas patiik, taada Juurmala ziemaa. Visapkaart pussalai ir promenaade, pa kuru ik pa laikam noskraida kaads braziilju tuurists. Pie pussalas ir vairaaki moli, kuros piestaajushas daudzas jahtas, arii biezaas jahtas (Romkas tipa, nevis norveegju gjimenes jahtas). Te ir daudz no arhitektuuras viedoklja skaistas maajas un skaista baaka. Sheit ir arii iespeejams noskatiities gan saulleektu, gan saulrietu uudenii. Arvienvaardsakot skaisti.
Taalaak braucu uz vietu, ko sauc par Cabo Polonio. Aprakstaa bija rakstiits, ka te jaabuut lielaam staigaajoshaam kaapaam. Kaapas bija, bet laiks bija lietains un apmaacies, taapeec neatstaja uz mani taadu iespaidu kaa piemeeram Nidas kaapas. Ja saule apspiideetu smiltis, gan jau ka skats arii buutu cits. Gar okeaana krastu ir dazhas mazas zvejnieku buudinjas. Es ar sev taadu gribeetu, vienkarshu koka buudinju ar logu uz okeaanu. Starp kaapaam vienaa vietaa sheit ir klinshains krasts uz kuraam sabuuveetas simpaatiskas baltas muura paarsvaraa vienstaavu maajas. Pie shiim klintiim un netaalu esoshajaas salaas beidzot ieraudziiju iistaas juuras lauvas. Iistaas taapeec, ka vinjaam ir arii kautkaada liidziiba ar lauvaam - ap galvu taads kaa vainags. Sheit vinju bija ljoti daudz, viena no lielaakajaam kolonijaam pasaulee. Piegaaju ljoti tuvu, liidz aizsargzhogam. Kad piegaaju pie zhoga visi lauvas saaka blisinaaties uz maniim. Radaas iespaids, ka vinjas zina, ka par to taalaak cilveeks nevar iet un skatiijaas, ja kaapshu paari zhogam, ta jaatin prom uz uudeni. Bet nu zhogam paari nekaapu, vajadzeeja doties atpakalj uz peedeejo autobusu uz Kastiljos pilseetu. Atpakalj taapat kaa turp bija jaaiet 8 km. Pa celjam satiku vienu suneni, shii aatraa solii skreeja man virsuu, domaaju, ka grib iekost, taapeec vilku aaraa negarshiigos cepumus. Bet nee, izradiijaas, ka vinja grib draudzeeties. Turpinaajaam celju divataa. Peec neilga briizha mums pievienojaas veel viens suns, kas es nezinu peec kaa izskatiijaas. Izskatiijaas, ka vinja mamma vilcene sagreekojusi ar veeja suni. Dzhekam bija garsh spics purns un vinsh bija aatrs skreejeejs. Kaapeec to staastu? Taapeec, ka pa celjam gaajaam cauri mezham, a tur ik pa laikam ganaas govis. Un shitais suns miileeja taas trenkaat. Bija smiekliigs skats kaa govis skraida pilnos koksos turp atpakalj pa mezhu lauzhot kokus un muujinot krievu lamuvaardus. Tomeer visu cienju goviim, izraadaas vinjas arii var diezgan aatri paskriet. Ja grib ta var. Taa mees gaajaam, gaajaam liidz nonaacaam kaada km attaalumaa no autobusa pieturas. No shii attaalumaa arii noveerojaam kaa smuki, majestaatiski aiziet muusu miiljais, peedeejais autobuss. Neko dariit, izleemu iet atpakalj ar kaajaam, neko citu taisniibas labad arii nevareeja izlemt. Teicu sunjiem, lai iet maajaas, ka jaaiet 20-30 km, bet shie neko nesaprot. Tagad tikai padomaaju, ka nevajadzeja to teikt latviski, blin. Labi taa mees gaajaam pa lielcelju 15 km, apkaart pljavas ar retaam palmaam, ljoti smuki. Visu laiku apkaart arii govis, liidz ar to arii akshions, jo sunis nelikaas mieraa un turpinaaja trenkaat. Peec tiem 15 km izdevaas nostopeet vienu no retajaam mashiinaam un aizveda mani uz pilseetu. Zheel bija sunjus, itsevishkji jau paveco suneni, kas izskatiijaas sagurusi peec gaajiena, un kuri palika bez sava liidera, top menedzhera. Vinja ljoti uztraucaas, kad iekaapu mashiinaa, bet nu vismaz palika divataa.
Taalaak braucu uz pilseetu Chuy, kas interesanta ar to, ka centraalaas ielas vienaa pusee ir Braziilija, bet otraa - Urugvaja. Briiva kustiiba, nekaadas kontroles. Nokaartoju sev konsulaataa Braziilijas viizu (ljoti vienkarshi - jaasamaksaa 20 usd un tev ir viiza, turpretii Montevideo prasa ienaakumu izzinjas, atpakaljbiljetes utt.). Robezhkontroles faktiski nav, ziimogus neielika. Taatad mans ieteikums tiem, kas grib apskatiit Braziiliju bez viizas ir braukt caur Urugvaju un peec tam atpakalj uz Urugvaju.
Par cik celjojums virzaas uz beigaam, esmu ielicis karti ar celju, kuru veicaam un kur veel buusim.

Nav komentāru: