nu tas taa. Izbraucaam mees no Ushuaijas agri no riita, ieprieksheejaa dienaa sapirku labi daudz eedamaa ilgajam braucienam. Taa bija liela kljuuda, jo tikai neilgi peec sapirkshanaas atcereejos, ka buus jaashkjeerso Chiiles robezha un uz robezhas viss tiks atnjemts. Tomeer liku lielas ceriibas uz to, ka mees netiksim kratiiti, jo faktiski braucam tikai tranziitaa cauri Chiilei, neizkaapjot taas teritorijaa. Tomeer nekaa nebija, nonaacaam uz robezhas un tur pretii uzciitiigs, atbildiigs somu paarbaudiitaajs, tvaju makj. Zinaaju, ka vedu paari lielu banaanu un aabolu kontrabandu, uz sienas skaidras bildes ar ziimeem, kuraas ar sarkanu paarsviitrots aabols. Cereeju, ka varbuut pavirshi paarbaudiis un neieraudziis manus banaanus un aabolus, jo manu somu citos robezhpunktos parasti ljoti pavirshi paarbaudiija. Kad tiku liidz savas somas paarbaudiishanas kaartai dzheks man kaa parasti uzdeva jautaajumu vai nevedu augljus utt. Sirdsapzinja neljaava melot aciis skatiidamies, taapeec es izveeleejos `neko nesaprotu` taktiku. Dzheks uzreiz saprata, ka esmu kontrabandists, laikam pieredzeejis. Kaartiigi paarbaudiija somu un atrada banaanus. Veel peec inerces meegjinaaju neveiksmiigi diskuteet par to vai banaans ir augs vai auglis (godiigi sakot nezinu kaapeec saaku sho diskusiju, jo faktiski tas neko nemainiitu), bet nu banaani tika konfisceeti. Vieniigais labums, ka robezhsargs taa safanojaas par banaanu konfiskaaciju, ka neieveeroja, ka manai somai ir dubultdibens, kuraa pasleepti aaboli, kas ir daudz veertiigaaki. Taatad daljeeji kontrabanda izdevaas. Peec konfiskaacijas braucaam taalaak un es veel kaadas 2 stundas dusmojos uz Chiili un noleemu, ka Chiile prieksh manis bija sliktaakaa valsts Dienvidamerikaa.OK, taatad esam Buenos Airesaa. Buenos Airesa ir Argentiinas galvaspilseeta un izskataas diezgan eiropeiski, tomeer jaasaka, ka no shiis pilseetas biju gaidiijis kautko vairaak. Galvenais pilseetas truukums ir tas, ka tai nav taadas izcilas centraalaas vietas, kaa pilseetas simbols. Obelisku, kas atrodas milziigaas ielas centraa un ir uz daudzaam pastkarteem par taadu nevar uzskatiit, jo vinsh ir aarkaartiigi primitiivs un neko neizsakosh. Arii centraalais laukums , kuraa vienmeer kaads pret kautko streiko (sheit un miilestiibaa pret revoluucijaam
paraadaas argentiinieshu liidziiba franchiem), ir diezgan neizteiksmiigs. Neskatoties uz to, pilseeta kopumaa ir interesanta, sadaliita vairaakos atshkjiriigos rajonos - ir tusinju rajons, ir shauru brugjeeto ielinju rajons , kuraas tiek tirgoti amatnieciibas izstraadaajumi, ir centrs ar daudzaam augstaam smukaam maajaam un gaajeeju ielaam, ir arii viens rajons ar ljoti kraasainaam maajaam un futbola stadionu. Veel te ir nenormaali lielas ielas, vienreiz uz vienas ielas saskaitiiju 11 joslas vienaa virzienaa. Buenos Airesa pasaulee paziistama ar vairaakaam lietaam. Nu pirmaam kaartaam jau ar vienu lietu, ko katrs zina. Nu, kursh uzminees? Kursh minees, minees pareizi! Meitenes noteikti zinaas!? Kursh teica Tango? Nee, Tango nebuus pareizaa atbilde. Tas protams ir Djego Maradona! Futbola gjeenijs, ko dievs suutiijis Argentiinai un kursh dzimis vienaa no Buenos Airesas piepilseetaam un savulaik speeleejis Argentiinas legjendaaraakajaa un miileetaakajaa klubaa Boca Juniors. Djego 1986. gadaa vinneeja Argentiinai pasaules kausu futbolaa, kas ir augstaakaa balva visaa sporta pasaulee. Vinsh ir speeciigs maarketinga simbols, tiek paardoti visdazhaadaakie kreklinji ar Maradonu, dazhreiz arii ar banaaliem uzrakstiem. Tiek arii pieliidzinaats dievam, izmantojot vinja 10 numuru simbolaa`D10s` kas izskataas kaa vaards spaanju valodaa `Dios` jeb latviski Dievs. Visvairaak vinja klaatbuutni var just rajonaa, ko sauc par Boca, kuraa galvenais objekts ir Boca Juniors stadions dzeltenaas un zilaas kraasaas. Taadaas pashaas kraasaas nokraasotas arii daudzas maajas shajaa rajonaa. Tiek paardoti futbola suveniiri, daudzi tuuristi brauc uz shejieni skatiities Boca Juniors speeles un izbauda dienvidamerikas entuziastiskaas publikas radiito elektrizeejosho atmosfeeru. Mees to izbaudiijaam jau Ekvadoraa, un starpcitu tagad jau tapis zinaams, ka tieshi taas komandas, kuru ciinju toreiz skatiijaamies ir iekljuvushas Copa
Libertadores (Latiinjamerikas chempionu liiga) finaalaa un liidz ar to shogad ir labaakaas divas komandas latiinjamerikaa. Kaada no shiim komandaam (uzvareetaaja) liekas kautkad rudenii ciiniisies ar Manchestras United par superkausu, lai noskaidrotu pasaules labaako klubu. Labi tas taa par futbolu, ja kaada meitene arii lasiija sho blogu, tad esmu vinju jau pazaudeejis.Taatad kjeramies pie otras lietas, kas visvairaak raksturo Buenos Airesu. Nu kursh shoreiz minees, kas taa ir. Nu, jau redzu, ka daudziem tas staav uz meeles! Dzirdu, ka kaads jau tur aizmuguree saka Eva Perona? Kursh teica Eva Perona? Nee, Eva Perona nebuus pareizaa atbilde. Tas ir Tango, Argentiinas un tieshi Buenos Airesas melanholiskaa deja. To, ka shii deja ir melanholiskaa, to es pats neizdomaaju, bet gan izlasiiju aprakstos, OK, taaka nesaaciet te iedomaaties, ka esmu super eksperts. Faktiski Tango manaas aciis ir tas, kas tieshaam padara sho pilseetu iipashu un pasaulee atpaziistamu. Nav taa, ka te visi to vien dara kaa dejo tango, bet tango tiek izmantots kaa turisma objekts. Katru vakaru notiek Tango shovi kaa taadas teaatra izraades. Dazhaas
pilseetas tirdznieciibas ielaas nedeeljas nogalees notiek tango paraugdemonstreejumi. Ir paari, kas sagjeerbjas tango teerpos (meitenes apspiileetaa, formas izceljoshaa parasti sarkanaa teerpaa un dzheks eleganti apgjeerbies ar tipisku cepuri) un pozee fotograafijaam. Parasti meitenes izskataas ljoti kaisliigas, dzheki mazliet atturiigi. Kautgan ko es tur tagad veerteeju, neesmu eksperts. Tango, arvienvaardsakot, manaas aciis ir galvenais, kas padara sho pilseetu iipashu. Uz ielaam var noveerot arii daudzas citas artistiskas darbiibas un ne tikai briivdienaas. Katru vakaru kautkas notiek gaajeeju ielaas, pat shajaa Buenos Airesai visaukstaakajaa laikaa. Redzeeju gan teatraalus uzvedumus, gan dejotaajus, gan zhongleetaajus, akrobaatus, gan dziedaataajus, gjitaaristus, duudotaajus, futbolbumbas dribleetaajus un ko tik veel nee. Interesanti, katru vakaru, ko pavadiiju sheit, staigaaju pa ielaam un vienmeer ieraudziiju kaadu jaunu uzvedumu. Redzeeju arii diezgan daudz bezpajumtnieku, kas prasa naudu. Iipatneeji bija tas, ka bezpajumtnieki izdevushi savu zhurnaalu un paardod tuuristiem par neadekvaatu cenu (prieksh taa materiaala kas tur bija) kaa paliidziibas veidu.Sheit juutams arii slavenaa revolucionaara Che Gevaras gars, vismaz attieciibaa uz tirdznieciibu noteikti. Tiek paardoti kreklinji un citi suveniiri ar slaveno Che bildi. Ir arii dazhaadas variaacijas par Che teemu, piemeeram Simpsons Che izskataa paarveidojis slaveno moto `Hasta la victoria, siempre` par `Hasta la ultima cerveza, siempre` (tas spaanju valodas zinaataajiem). Che sheit tiek uzskatiits par ideaalistu un droshi vien ir daudzu jaunieshu elks. Veel sheit kaa kulta personu vareetu atziimeet Evu Peronu, kuras kapa vietu devaamies apskatiit. Droshi vien lielaakaa dalja atceras filmu-muuziklu `Evita`, kur galveno - Evas Peronas lomu atveidoja Madonna, kas dziedaaja `Don`t cry for me, Argentina`. Vinja bija viena Argentiinas prezidenta (Perona) sieva, laba oratore, un argentiinieshi vinju laiku atceras kaa Argentiinas augshupejas laiku. Argentiina savulaik bija viena no attistiitaakajaam valstiim pasaulee.
Izbaudiijaam arii Buenos Airesas naktsdziivi, pirmoreiz, kad Kordobaa satiktaas meitenes muus aizveda uz klubu ar nosaukumu, kas uzreiz man radiija nelabas aizdomas - Roxy. Nekad neesmu bijis Latvijas Roxy, bet man liekas, ka shis Roxy ir veel suudiigaaks nekaa muuseejais. Vispaar, kas iedomaajas ielikt klubam tik debiilu nosaukumu kaa Roxy. Tomeer neskatoties uz debiilo nosaukumu un klubu, sheit satiku slaveno argentiinieshu tenisistu Giljermo Kanjasu lopaa, par ko biju ljoti paarsteigts, jo tagad tikko bija saacies Francijas atklaatais chempionaats, kuraa argentiinieshi un tieshi vinsh parasti ljoti labi nospeelee. Peec tam apskatiijos, ka shis zaudeejis pirmajaa kaartaa un attieciigi bija par ko iedzert. Naakamajaa dienaa peec kluba meitenes apsoliija aizvest muus uzspeeleet lauka hokeju, bet tur viss nojuka, par ko biju mazliet pikts, jo gribeeju pasportot. Kaa nekaa man jaatguust forma, jo esmu Latvijas tenisa klubu chempionaataa vienaa liigaa ar Gulbi. Es esmu vieniigais savaa komandaa, kas vinju var apstaadinaat, komandas biedri uz mani paljaujas.
Veelaak biju arii uz vienu citu klubu. Saprotiet pareizi, sabiedriibaa radies iespaids, ka esmu baigais tuseetaajs, bet taa nemaz nav. Tuseeju pat mazaak nekaa mana jaunaakaa maasa, kas vispaar gandriiz netusee. Shis tusinsh tika noorganizeets no hostelja, arii nekas iipash, taapeec atljaushos secinaat, ka Buenos Airesa nav baigi labaa klubu tusinju vieta. Shai tusinjaa gan nacaas izbaudiit somu savdabiigo mentalitaati, kad tie ir kjeemaa, bet savaadaak nekas interesants.
Peedeejaa dienaa, kad kaajaam jau biju apstaigaajis visu Buenos Airesu, peec ilgaam paardomaam izdomaaju aiziet uz ZOO parku. Tas bija lielisks, labaakais, ko liidz shim biju redzeejis. Tas, kas te bija labi, pirmkaart bija tas, ka pa ZOO parku reaali briivi staigaa dazhaadi putni, katkaadi zkjveidiigi radiijumi un kautkaadi juuras zhurkai liidziigi veidojumi lielos
daudzumos, kas rada labu atmosfeeru. Pie tam nebaidaas no cilveeka un pat grib draudzeeties. Bet draudzeeties grib taapeec, ka cilveeki vinjiem dod eedamo. Dod speciaalu eedamo, ko paardod zooparka teritorijaa (viens universaals eedamais visiem zveeriem - kautkaada sausaa bariiba). Liidz ar to visi dziivnieki, arii tie, kas aiz resteem, meklee kontaktu ar cilveeku. Domaaju, ka vinji tur dziivniekus mazliet badaa, vismaz tik daudz, lai tie gribeetu eest, un taapeec dotos pie cilveekiem. Tomeer dziivnieki izskataas ljoti labi un paartikushi, atkariibaa no sugas protams - ir taadi kas juutas pilniigi komfortabli (visaadas kazas un lamas) un taadi, kurus tureet zooparkaa peec manaam domaam ir noziegums (gruuti noskatiities uz kondoriem kraatinjaa). Man liekas nopeerkams eedamais ir lieliska ideja, Riigas Zoo buutu ko pamaaciities. Beerniem tachu taa patiik barot dziivniekus, domaaju tas padariitu vinju apmekleejumu daudz interesantaaku. Redzeeju vairaakus dziivniekus, ko ieprieksh nebiju redzeejis - Zhirafi, Bizoni, Shimpanzi, Degunradzi un citus. Shimpanzi ieraugot Daarvina teorijas par evoluuciju likaas daudz ticamaakas. Zhirafei izraadaas ir supergara meele, un Bizonji tieshaam miil bizot. Viens Bizonis ar lielaaku prieku dzenaaja briivi pa parku staigaajoshos zakjveidiigos prom no savas teritorijas. Interesantajaa Zooparkaa uztureejos tik negaidiiti ilgi, ka beigaas naacaas panervozeet un skriet ar smagajaam somaam pa Buenos Airesu uz kugji, uz kuru man jau bija nopirkta biljete. Paspeeju peedeejaas 10 minuutees un braucu taalaak paari upei uz naakamo valsti un arii peedeejo neiepaziito shajaa celjojumaa - uz Urugvaju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru