piektdiena, 2008. gada 9. maijs

Santjago un piepilseetas

Esam atpakalj Chiilee. No Mendozas atbraucaam pa skaistu celju, kuraa galvenais objekts neapshaubaami bija
Akonkagva - ameriku augstaakais kalns, kuru sheit esmu nofotograafeejis (bildee fonaa mazliet aiz maakonja). Bez shii kalna bija arii citi skaisti un augsti kalni, un arii vairaaki sleeposhanas kuurorti, kuri gan veras valjaa tikai saakot ar juuniju. Taakaa esam nedaudz par agru. Sheit esot ljoti labs sniegs, un ir autoritaates, kas uzskata shejienes sniegu par labaako (miikstaako) pasaulee. Bija pa celjam arii viens smuks ciems - laikam Upsalata sauc, kur var braukaat ar zirgiem un izbaudiit skaisto apkaartni - skaistus kokus un sniegotos kalnus.

Uz Chiiles robezhas atkal bija chakareeshanaas ar visaam vinju somu paarbaudeem, bet nu nonaacaam Santjago bez starpgadiijumiem. Santjago diezgan moderna pilseeta, taada Maskavas tipa, lielaam ielaam un pamatiigaam celtneem un plashumiem, bet neizceljas ar kautko iipashu. Vieniigais, kas droshvien paliks atminjaa ir kalni pashaa pilseetaa, no kuriem var paarredzeet pilseetu. Bijaam uz diviem taadiem. Pirmajaa braucaam augshaa ar funikulieru (vagoninji) uz virsotni, kuraa bija liela jaunavas Marijas statuja, kura izpletusi rokas pret pilseetu (peec maniem noveerojumiem shaada statuja ar kaadu no sveetajiem ir gandriiz katraa sevi cienoshaa pilseetaa ar kalnu) un lejaa braucaam ar gaisa tramvaju. Otrais kalns ir mazaaks, bet tas atrodas pashaa centraa un izbuuveets kaa taads tornis ar daudzaam shauraam ejaam. Shii vieta aciimredzot domaata miilniekiem, jo sheit bija pilns ar paariishiem, kuri kalna parkam sleedzoties ciet (uz nakti to sleedz ciet) paraadiijaas no visaam malaam. Sheit uztaisiijaam paaraak daudz bildes ar pilseetu un noskatiijaamies saulrietu. Peectam veel palikaam un izbaudiijaam pilseetu nakts uguniis. Naktii ljoti smuki, kad taalu, taalu, cik vien var redzeet spiid ugunis, taakaa zvaigznes kosmosaa. Sheit palikaam ilgaak nekaa es buutu veeleejies, jo KK saaka taa pa iistam testeet savu jauno fotokameru. Jaasaka, ka vinjam sanaaca apbriinojami labas bildes.

Santjago iedziivotaaji, kaa jau lielpilseetaa, ir aatraaki nekaa citur satiktie chiilieshi, tomeer kopumaa rodas iespaids, ka chiilieshi ir leeniiga tauta. Vispaar cilveeki nav iipashi smuki, ir arii diezgan daudz panku un metaalistu, daudziem patiik valkaat melnas dreebes.

Peec Santjago devaamies uz klusaa okeaana piekrasti, uz lielaako ostu Valparaiso. Man godiigi sakot Valparaiso nepatika. Valparaiso ir kalnaa buuveeta pilseeta, mazliet atgaadina itaalju pilseetinjas vidusjuuraa, kas ir OK, pat interesanti. Bet man nepatika piekraste, kas ir paaraak ruupnieciska, un nepatika arii visur grafiti aprakstiitaas maajas un seetas. Interesantaakaa vieta no kultuuras viedoklja bija Pablo Nerudas maaja-muzejs kalnaa, no kura paveeraas skats uz okeaanu. Veel interesanta vieta bija pamestais cietums pilseetas viduu. Peec KK staastiitaa shii ir anarhistiskaakaa pilseeta Chiilee. Bija taa, ka te vairaak cilveeki taadi alternatiivie. Valparaiso vienaa no parkiem bija arii shis jokainais koks (bildee).

Netaalu no Valparaiso atrodas arii Klusaa okeaana viens no lielaakajiem un labaakajiem kuurortiem Vinja del Mar. Aizbraucaam arii uz turieni. Shii vieta bija citaadaaka - normaala pludmale, palmas, restoraani, kazinchiki, smukas maajas un sakopta apkaartne. Te man patika, ja neskaita vienu atgadiijumu, kad netiishaam iekaapu okeaanaa (nu faktiski mani paarsteidza un uzlija virsuu liels okeaana vilnis), lai pataustiitu cik auksts uudens. Peectam visu dienu naacaas staigaat slapjaam botaam.

Tagad jau virzamies uz Patagonijas pusi, esam tiktiko shkjeersojushi ´Kapteinja Granta beernos´ tik svariigo 37 paraleeli un apmeeram pa to arii virziisimies uz austrumiem, uz Argentiinu.



Nav komentāru: