as briinumu un laikam jau tuuristu lielaako pievilkshanas objektu. Bet saakumaa par to kaa nokljuvu liidz shai vietai. Atpakalj uz Boliiviju braucaam no Paragvajas un tikai taapeec, lai vareetu apskatiit saalsezeru. Pa celjam iegriezaamies veel 3 Boliivijai noziimiigaas pilseetaas - Kamiri, Sukree un Potosi. Saakumaa iebaucaam Kamiri, pilseetaa, kuraa nesen bija nemieri. Shii pilseeta ir naftas ieguves centrs un taapeec ir viena no Santa Kruuzas regjiona autonomijas pieprasiitaajaam, negribot daliities ar paareejo nabago Boliiviju un patureet vairaak naudas savam, bagaatajam regjionam. Valdiibai (arii prezidentam, indiaaniitim Evo Moralesam) tas protams nepatiik, taapeec rodas sadursmes. Visam bagaatajam Santa Kruuzas regjionam driiz buus referenduma balsojums par autonomiju, pa teljuku iet reklaamas, pozitiivisma kampanjas. Bet tad, kad mees iebraucaam nekas neliecinaaja par jebkaadiem saspiileejumiem. Kamiri ne ar ko iipashu neizceelaas, ja neskaita vairaakus pieminekljus naftas atradneem un taas stradniekiem un negarshiigaako, sinteetiskaako ziepjuudens sulu pasaulee, ko naacaas dzert pusdienaas.
No Kamiri pilseetas devaamies taalaak uz Sukri. Braucaam ar autobusu pa suudiigu zemes celju. Kratiijaamies taa vismaz 10 stundas pa nakti, diezgan debiili, bet dazhbriid bija skaisti kalnu skati. Iebraucaam Sukree agri no riita un bija probleema dabuut hoteli uz mums pienjemamiem noteikumiem. Pastaigaajaam pa pilseetu, man vinja ne ar ko iipashu atminjaa nepaliks. Itkaa bija viena normaala skatu vieta, viens normaals parks, bet savaadaak neko iipashu shai Boliivijas teoreetiskajaa galvaspilseetaa (skaitaas galvaspilseeta, bet pat valdiiba te neatrodas) neredzu, lai gan KK ir shiis pilseetas liels fans (laikam iemesls jaameklee intangibalos - kameer es kaapu kalnaa La Pazaa, iespeejams KK sheit, noraavies no kjeedes, bez moraalaa uzrauga, veica nekjiitras darbiibas, varbuut pat izvirtiibas, bet taa ir tikai versija). Viena lieta ar ko Sukri atcereeshos gan ir autoosta uz Potosi pilseetu. Shiktik pieprasiits nekad veel nebiju bijis. Braucaam uz autoostu, lai panjemtu taksi uz naakamo pilseetu Potosi, un, izkaapjot ar somaam pie autoostas, uzreiz nokljuvaam ento brokeru varaa, kas burtiski raava uz puseem. Katrs raava uz savu mashiinu vai autobusu, apvainojot paareejos daargaas cenaas, sliktaa atieshanas laikaa un meloshanaa. Bez tam noveeroju vienu jokainu sakritiibu - visi autobusi tieshi bija gatavi atieshanai, tikai jaaaizpilda peedeejaas divas vietas, un te nu mees esam. Peec vairaaku minuushu raustiishanaas ta uz vienu pusi, ta uz otru, noleemaam iekaapt vienaa taksii, kas garanteeja tuuliiteeju atieshanu. Teoreetiski soliijums tika izpildiits, jo taksis tieshaam saaka braukt, tikai neviss uz Potosi, bet turp un atpakalj pa vienu un to pashu ielu, gaidot kameer brokeris sameklees veel pasazhierus un piepildiis taksi. Par laimi ilgi uz to nebija jaagaida un tikaam aatri uz Potosi.
Potosi man jau patika labaak nekaa Sukre. Potosi ir ljoti bagaatiiga veesture, taas simbols - Potosi kalns ir atteelots Boliivijas gjeerbonii. Potosi kalns savulaik bija lielaakais Spaanijas bagaatiibas avots, jo sheit ieguva ljoti lielu daudzumu sudraba. Potosi pilseeta savulaik bijusi bagaataakaa pasaulee. Sheit saglabaajushaas koloniaalaas celtnes, kas celtas tajos labajos laikos. Sudrabu pilseetaa ieguust joprojaam, bet ne tuvu ne tajos daudzumos, ko Spaanju laikaa. Visus shos faktus es vairaak vai mazaak ieguustu no KK (un vinsh no graamatas), taapeec, ja gribat uzzinaat kautko vairaak par tiem, lasiet luudzu vinja blogu. Vinja blogam ir vairaak politiski-veesturiskaa ievirze, kur tiek izvirziitas un apspriestas sociaalekonomiskaas probleemas. Vinsh arii buus prieciigs, jo vinjam nav neviena regulaaraa lasiitaaja. Man ir divi regulaarie lasiitaaji - mana mamma un KK mamma. Bet nu par Potosi. Potosi taatad ir viena no daudzajaam koloniaalajaam pilseetaam augstu kalnos (ap 4000 m vjl), blakus tai lielais Potosi kalns. Ir arii moderns skatu tornis, kuraa ir kafejniica un kursh leenaam griezhaas ap savu asi, diezgan forsh.
No Potosi tai pashaa dienaa, kad iebraucaam, devaamies uz Uyuni pilseetu. Atkal kratiijaamies pa zemes celju lielaa aukstumaa (jo logi no kratiishanaas visu laiku veeraas valjaa) un nokljuvaam tur pashaa naktii. Uyuni bija ljoti auksts, muusu hotelis bija ljoti auksts un vieniigais, kas tajaa briidii bija Ok bija naksniigaas zvaigzhnjotaas debesis, kur skaidri saskatiiju Oriona zvaigznaaju, ko muusu pusee (Garciemaa) nekad nevar redzeet. Bet shii teema tiks pacelta naakamajaa rakstaa. Uyuni ir pilseeta, no kuras saakas tuures pa Uyuni saalsezeru un taa apkaartni liidz Chiiles robezhai.
Uyuni saalsezeru tuuree braucaam kopaa ar KK draudzeni kolumbieti Kamillu. Veel bija Kamillas miiljaakais - turks Ahmets, vinju draugs spaanis Andres, par kuru man ir aizdomas, ka vinsh piipee zaali (jo es vismaz 3 reizes redzeeju kaa vinsh piipee zaali). Un viens dzheks, kursh pilniigi noteikti piipee zaali, un kuram beidzot bija palicis slikti, izbraukshanas dienaa palika maajaas, jo vinjam bija slikti. Liidz ar to mums dzhipaa bija daudz vietas, veel tikai shoferis un vinja sieva, pienaakumu apvienoshanas kaartiibaa arii viduveeja pavaare.
Pirmajaa tuures dienaa saakumaa aizbraucaam uz vilcienu kapseetu, un tad uz saalsezeru. Saalsezers plash, liidzens un balts. Ljoti daudz saals. Patiikami braukt ar dzhipu, izskataas taa kaa pa ledu, un brauc kaa un kur gribi pa gludu virsmu. Iebraucaam hotelii, kas pilniibaa veidots no saals, kaa tas ledus hotelis skandinaavijaa. Peec tam devaamies uz salu, kura pilna ar lieliem kaktusiem. Sala bija smuka vieta un te arii notika lielaa fotograafeeshanaas. Uyuni ezeraa ir plashas iespeejas kreatiivajai fotograafeeshanai, kas man bija patiikams atklaajums. Visvairaak no muusu grupas izceelaas turks, kas taisiija maakslas foto, izmantojot muus kaa objektus. Piemeeram foto ¨Milzis kaapj 3 cilveekiem uz galvas¨ utt. Nochekojiet KK bildes, vinjam arii ir paaris pavaaji atdarinaajumi, kas pretendee uz maakslas foto (man kaa draugam diemzheel jaabuut objektiivam un skarbam, vinja pasha labaa). Sataisiijaam ljoti daudz fotograafijas sheit, man ir vairaakas ljoti speeciigas bildes, ar veestiijumu (diemzheel man jaabuut objektiivam, nevaru buut latviski piezemeets, manis pasha labaa).
Peec salas noskatiijaamies saulrietu (so, so) un es mazliet nozheeloju, ka neesam sheit lietus sezonaa, jo tad shii vieta izskataas vienkaarshi fantastiski, kaa viens liels spogulis.
Pa nakti palikaam vienaa saals hotelii un speeleejaam pokeri. Pirmaas dienas beigaas sastriideejaas turks un kolumbiete, kuri peec tam vairs nerunaaja. Sastriideejaas, jo turks nerunaaja spaaniski, bet mees savaa starpaa pie galda kautkaa saakaam sarunaaties spaaniski, vinju negribot izspiezhot no grupas (kautkaa nepadomaajaam par to). Izraadiijaas, ka bez mums veel grupaa ir otra mashiina, kuraa seeedeeja 3 izraeelji (1 dzheks un 2 meitenes) un 3 anglieties (no kuraam 2 vaacietes) un 1 vaaciete. Ar vinjiem nerunaajaam tai dienaa, jo speeleejaam pokeri chetrataa. Es visu laiku biju liideris, bet tad vienaa momentaa taa sakrita, ka man bija ¨full house¨ un KK bija ¨4 of a kind¨, un te mani spilgtaakie pokera momenti arii beidzaas.
Otrajaa dienaa saakaam runaat arii ar otras mashiinas cilveekiem. Izraadaas tur arii bija iestaajies konflikts starp vaaciski runaajoshaam anglieteem un izraeeljiem, un vinjiem veel 
piejaucaas klaat muusu turks, kas bija taads kaa vidutaajs. Noskatiijaamies saulleektu (arii so, so un bez braziilieteem, toties ar eebrejieteem). Bet nu neko, braucaam taalaak. Braucaam pa ljoti interesantu vidi, man ljoti patika. Saakumaa nonaacaam pie vairaakaam saals laguunaam, kuraas pastaigaajaas flamingo. Shitie bija kautkaadi baltie flamingo, ljoti aktiivi, saliidzinot ar rozajiem, ko biju redzeejis Galapagosaa un Riigas Zoo, un nevienu neredzeeju staavot uz vienas kaajas, kas ir tik pierasts. Aktiivi miinjaaja zemi un mekleeja eedamo. Bez vinjiem veel redzeejaam lapsas. Tad veel vikunjas (lamas tips), kas graciozi pastaigaajaas pa plashajiem liidzenumiem. Bet visvairaak man patika apkaartne. Peec laguunaam, nonaacaam sacieteejushas lavas laukaa, kura izskatiijaas kaa sacieteejis okeaans ar lieliem vilnjiem. Veelaak braucaam pa plashu liidzenumu, kuram apkaart kalni. Shii vieta man stipri atgaadinaaja Afganistaanu. Arii sheit laiku pa laikam vareeja redzeet vikunjas, kas ljoti labi iedereejaas skataa. Tomeer es sheit (shai tuuree) biju sagatavojies ieraudziit citu zveeru - strausu. Prasiiju muusu shoferim par strausu, bet vinsh teica, ka esot redzami ljoti reti. Tomeer es ticeeju un aktiivi boliijos apkaart ar meerkji to ieraudziit. Un mani puulinji atmaksaajaas, jo es tik tieshaam ieraudziiju vienu tipu vikunju baraa, kas tika arii iemuuzhinaats ar KK superzuumu. Visi sajuusmaa uzgavileeja, cilveeki saaka mani cieniit (kaa nekaa esmu no rajona, no Vidzemes priekshpilseetas). Neilgi peec strausa iebraucaam veel vienaa super vietaa, kur pa vidu liidzenumam nezkaadaa rakaa ir lieli vulkaaniskie akmenji ar jokainu izskatu, un jokainaakais no tiem ir ¨Piedra del arbol¨ jeb akmens koks (bildee).
piejaucaas klaat muusu turks, kas bija taads kaa vidutaajs. Noskatiijaamies saulleektu (arii so, so un bez braziilieteem, toties ar eebrejieteem). Bet nu neko, braucaam taalaak. Braucaam pa ljoti interesantu vidi, man ljoti patika. Saakumaa nonaacaam pie vairaakaam saals laguunaam, kuraas pastaigaajaas flamingo. Shitie bija kautkaadi baltie flamingo, ljoti aktiivi, saliidzinot ar rozajiem, ko biju redzeejis Galapagosaa un Riigas Zoo, un nevienu neredzeeju staavot uz vienas kaajas, kas ir tik pierasts. Aktiivi miinjaaja zemi un mekleeja eedamo. Bez vinjiem veel redzeejaam lapsas. Tad veel vikunjas (lamas tips), kas graciozi pastaigaajaas pa plashajiem liidzenumiem. Bet visvairaak man patika apkaartne. Peec laguunaam, nonaacaam sacieteejushas lavas laukaa, kura izskatiijaas kaa sacieteejis okeaans ar lieliem vilnjiem. Veelaak braucaam pa plashu liidzenumu, kuram apkaart kalni. Shii vieta man stipri atgaadinaaja Afganistaanu. Arii sheit laiku pa laikam vareeja redzeet vikunjas, kas ljoti labi iedereejaas skataa. Tomeer es sheit (shai tuuree) biju sagatavojies ieraudziit citu zveeru - strausu. Prasiiju muusu shoferim par strausu, bet vinsh teica, ka esot redzami ljoti reti. Tomeer es ticeeju un aktiivi boliijos apkaart ar meerkji to ieraudziit. Un mani puulinji atmaksaajaas, jo es tik tieshaam ieraudziiju vienu tipu vikunju baraa, kas tika arii iemuuzhinaats ar KK superzuumu. Visi sajuusmaa uzgavileeja, cilveeki saaka mani cieniit (kaa nekaa esmu no rajona, no Vidzemes priekshpilseetas). Neilgi peec strausa iebraucaam veel vienaa super vietaa, kur pa vidu liidzenumam nezkaadaa rakaa ir lieli vulkaaniskie akmenji ar jokainu izskatu, un jokainaakais no tiem ir ¨Piedra del arbol¨ jeb akmens koks (bildee). Treshajaa dienaa ceelaamies 4 naktii un devaamies skatiities geizerus. Pa nakti neviens nevareeja guleet, jo te bija sasodiiti auksts. Likaas, ka laiko arii es nevilktu muguraa man joprojaam ir auksts. Tas taapeec, ka ir mitrs gaiss, un aukstums naak no iekshaam. Taapeec visi bija sasalushi un miegaini. Geizeri bija OK. Peec geizeriem driiz vien saakaas saulleekts un atbraucaam pie karstajiem avotiem. Bija izveidots taads kaa baseins, kuraa sateceeja karstie avoti un kursh bija atveertais baseins svaigaa gaisaa ar skatu uz laguunu un saulleektu. Itkaa karstajaa uudenii gribeejaas ieiet, bet aaraa bija ljoti auksts, negribeejaas gjeerbties nost. Beigaas tomeer sanjeemos un iegaaju, un jaasaka patiikami. Peec avotiem aizbraucaam uz veel vienu spoguliigu laguunu pie kalna, un peec tam steidzaamies uz Boliivijas un Chiiles robezhu, kur muus gaidiija autobuss uz Chiili.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru