piektdiena, 2008. gada 18. aprīlis

Paragvaja

Atceros, kad pirmo reizi dziivee apzinaati skatiijos pasaules kausu futbolaa 1986.gadaa, kas notika Meksikaa, tajaa piedaliijaas daudzas zemes no visas pasaules, kuraas es tajaa vecumaa neorienteejos, bet kuras likaas ljoti interesantas, un visvairaak no shiim zemeem man toreiz iepatikaas viena - Paragvaja. Tajaa laikaa (kad pat uz Poliju bija gruuti tikt) es protams nedomaaju, ka kaadreiz te nonaakshu, un arii nekad neesmu izvirziijis to par dziives meerkji sheit nonaakt, tomeer tagad esmu Paragvajaa. Muusu saakotneejos plaanos gan nebija paredzeets brauciens uz shejieni, tomeer prieksh sevis zinaaju, ka noteikti izmetiishu liikumu un tajaa iegrieziishos. Plaanos nebija paredzeeta Paragvaja taapeec, ka vinjai ir slikts gjeograafiskais staavoklis un nav izcilu tuurisma objektu. Shaa iemesla deelj Paragvaja ir vismazaak tuuristu apmekleetaa valsts Dienvidamerikaa (ja neskaita mazaas Gajaanas, kur vienkaarshi ir gruuti nokljuut). Tuuristu sheit bija ljoti maz, labi, ja uz vairaaku roku pirkstiem saskaitaami (un arii tad tikai vienaa vietaa - Itaipu dambii), un mees izbraucaam cauri visai valstij. Bet pati par sevi valsts izveertaas interesanta.

Iebraucaam mees no Braziilijas, tur, kur satiekas 3 valstu robezhas - Argentiina, Braziilija un Paragvaja. Pirmaa pilseeta pie pashas robezhas ir Ciudad del Este. Taas raksturu nosaka izdeviigais gjeograafiskais staavoklis pie paareejo 2 daargo valstu robezhaam. CdE norit ljoti aktiiva tirdznieciiba, itsevishkji ar elektronikas preceem. Cenas pievilciigas, pat demokratiskas. Pievilciigas liidz taadam demokraatisma liimenim, ka KK iegaadaajaas sev jaunu fotoaparaatu, iistu Panazonic. Labi, iegaadaajaas vinsh Panasonic, elektronika te ir origjinaalaa. Tagad vinjam ir 15 X zuums un platlenjkjis, ko biezhi man atgaadina. Iegaadaajaas arii citas speeljmantinjas savam fotoaparaatam, un te jaasaka, ka nebija bez vainas smukinjaa paragvajiete, kas to visu vinjam paardeva. Man pasham arii vinja ljoti patika, ja nebuutu tuvu bankrota staavoklim varbuut arii kautko nopirktu. Ja man buutu veikals, noteikti njemtu vinju straadaat pie sevis. No veikala KK aizgaaja ljoti prieciigs, vinja ljaava KK pat sajusties kaa praktiskai personai. Citaadi gan jaasaka, ka paareejie paardeveeji nebija taadaa liimenii, jo kaa ieej veikalaa, taa virsuu ar saviem jautaajumiem, ko vajag, kaadaa kraasaa utt. Neljauj taadam window shoperim bez naudas kaa man normaali paskatiities, ko veikalaa paardod. Uz ielas vispaar 10 reizes jaapasaka, ka negribi piedaavaato preci, kameer saprot, ka tev tieshaam nevajag. Taa man viens pulksteni gribeeja paardot, bet es vinjam raadu savu pulksteni uz rokas un saku, ka man nevajag, a shis tik met cenu nost un piedaavaa atkal un atkal.

Pabijaam CdE 2 dienas, pilseeta ljoti netiiriiga, ljoti liels kontrasts pret kaartiigo Braziiliju un Argentiinu. Netiiriiga, bet aktiiva, ielaas liela tirdznieciiba kaa La Pazaa. Sheit iepirkties braukaa braziilji un argentiinieshi, jo sheit ir leetaak. Kaapeec leetaak - leetaaks darba speeks (laigan te veikalos straadaa ljoti daudz braziilju) vai driizaak labveeliiga nodoklju politika vai veiksmiigaaka izvairiishanaas no nodokljiem, iisti nezinu (varbuut kautkas ir KK blogaa). Paragvaja no seniem laikiem esot paziistama kaa kontrobandistu zeme. Es sev neko nenopirku, tikai legaalo muuziku.

Cilveeki sheit visaadi, ir arii baltie. Ir paaris hotelji ar vaaciskiem vaibstiem. Mees pashi dziivojaam pie viena draudziiga rizhika hotelii, kuram nezkaapeec bija nomainiijies nosaukums no City hotel uz Royal hotel (karaliskaas gjimenes paarstaavjus sheit neredzeejaam).

Pie CdE pilseetas atrodas viens cits ieveeriibas cieniigs objekts - lielaakaa hidroelektrostacija pasaulee - Itaipu. Tas ir Braziilijas un Paragvajas kopiigs projekts, kas pilniibaa nodroshina Paragvajas vajadziibas peec elektroenergjijas (un veel paari paliek) un 25% no Braziilijas pateerinja. Aizbraucaam uz dambi, kur tiek organizeetas ekskursijas. Saakumaa raada filmu par hidroelektrostacijas tapshanu un peec tam izvadaa ar autobusu pa teritoriju. Diezgan interesanti. Interesanti bija arii paklausiities kaa vieteejos shlaagerus dzied Paragvajieshu kapella, kas izklaideeja viesus pirms filmas. Vinjiem bija arii taads triks, ka vinji prasa staadiities priekshaa arii skatiitaajiem no kuraam valstiim vinji atbraukushi un peec tam iepriecina tos nodziedot kaadu dziesmu no attieciigaas valsts. Taa peec Meksikas un Argentiinas arii mees ar KK staadiijaamies priekshaa, ko pavadiija mazs mulsuma pilns klusuma briidis (kameer dziedaataaji neveiksmiigi meegjinaaja izdomaat kur tas ir), kuru paarvareeja ejot pie naakamaas valsts. ¨Puut veejinji¨ nenodziedaaja, jo pirmkaart jau nezinaaja kur atrodas muusu valsts.

Peec CdE braucaam uz galvaspilseetu Asunsjonu. Pa celjam autobusaa dabuuju izrunaaties ar vienu 24 gadu vecu maaminju ar 2 beerniem. Izstaastiija man daudz ko par Paragvaju. Pastastiija, ka paragvajieshiem nepatiik celjot un cik var saprast valsts iedziivotaaji dziivo ljoti izoleeti no aarpasaules, bet ir ljoti patriotiski. Asunsjonaa iebraucaam vakaraa un atklaajaam, ka shajaa dienaa centraa ir liela pulceeshanaas-koncerts. Lieta taada, un ko jau iebraucot peec plakaatiem pamaniiju, ka Paragvajaa bija prezidenta veeleeshanu laiks. Veeleeshanaas bija kautkaadi 8 kandidaati, un itkaa pie varas ilgus gadus esoshajiem korumpantiem un autoritaaristiem shoreiz bija iespeejas zaudeet. Koncertu organizeeja galvenais opozicionaars, izbijis maaciitaajs Fernando Lugo. Shajaa koncertaa vinju slavinaaja, atbalstiija, bija izdomaati lipiigi meldinji, no kuriem diemzheel arii man viens pielipa, dziedaaju to veel 2 dienas, bet tad aizmirsu. Tagad vairs nevaru atcereeties. Atceros tikai vaardus ¨Lugo tiene corason¨, kas latviski ir ¨Lugo ir sirds¨. Miitinjaa cilveeki prieciigi, emocionaali dziivo liidz savam kandidaatam, pilni ceriibu ar kreklinjiem, plakaatiem, cepureem. Bija arii vairaaki aspraatiigi teksti (kurus esmu piemirsis) un izdomaajumi, kaa zaales pret korupciju (zaalju pacinjaa). Man tas atgaadinaaja amerikaanju prezidenta veeleeshanas. Satikaam vienu runiigu veciiti, kas arii bija ljoti optimistiski noskanjots un mums skaidroja situaaciju. Es izbaudiiju cilveeku entuziasmu un uzskatu ka tas ir labi, ka cilveekiem nav apaatijas un uz katraam veeleeshanaam iet ar ceriibu, bet KK gan metaas visaadi sagraut vechuka optimismu ienesot savu pragmatisma darvas pilienu.

Naakamajaa dienaa izstaigaajaam pilseetu. Pilseeta daudz labaaka nekaa biju domaajis, jo biju dzirdeejis no cilveekiem visaadus staastus. Aciimredzot vinji te nav bijushi. Pilseetaa ir vairaaki kontrasti, piemeeram ir jaunaa parlamenta eeka, atrodas blakus pilniigam bomzhu rajonam, kur dziivo cilveeki, kas atbraukushi no laukiem mekleet darbu pilseetaa. Taa 20 metri no parlamenta eekas ganaas pie koka piesieta cuuka. Pilseetaa tek arii upe no kuras ceelies valsts nosaukums - Paragvajas upe. Izskatiijaam variantu braukt pa upi ar kugji no Asunsjonas taalaak uz Konsepsjonu, bet bijaam ieradushies nelaikaa, jo naakamais kugjis bija tikai peec 4 dienaam.

Veel dienas beigaas aizbraucaam uz klubu rajonu un aizgaajaam uz labako no Asunsjonas klubiem - Coyote. Klubs sakariigs, muuzika mazliet vienveidiiga un atkaartojas, bet cilveeku ljoti daudz, vienubriid pat likaas par daudz. Zaale divos staavos, otrais staavs VIP personaam, kur ieejas biljete vienkaarshi daargaaka. Meitenes Asunsjonaa smukas, daudzas braukaa arii no Argentiinas, jo Asunsjona ir pie robezhas ar Argentiinu, un taa ir lielaakaa pilseeta regjionaa. Es te satiku vienu argentiinieti, kura straadaa te Asunsjonaa. Diemzheel KK atkal paardzeeraas un naacaas pamest shiis viesmiiliigaas telpas priekshlaiciigi neilgu laiku peec iepaziishanaas ar sho meiteni. Taa ap 3iem vakars arii beidzaas.

Peec Asunsjonas izleemaam doties uz Lomo Plata pilseetu, kura ir menoniitu centrs. Menoniiti ir vaacu izcelsmes zemnieki, kas ceriibaa izvairiities no kara dienesta un mieriigi praktizeet savu religjiju vairaakas reizes mainiija valstis. Kaa uzzinaajaam shiis pilseetas muzejaa, menoniiti saakumaa dziivoja Holandee, tad paarceelaas uz Krieviju, no turienes uz Kanaadu un no turienes caur ASV visbeidzot apmetaas sheit Paragvajaa regjionaa, kur neviens cits bez indiaanjiem negribeeja dziivot. Iemesls kaapeec vinji turpinaaja paarcelties ir taads, ka katraa valstii agraak vai veelaak vinjiem saaka uzmaakties vieteejaas valdiibas, vainu ar kolektivizaaciju, vai kara dienestu vai ierobezhojot religjiskaas izpausmes. Paragvaja deva vinjiem speciaalas tiesiibas nemaksaat nodokljus, organizeet savu dziivi un nekalpot kara dienestaa. Ieradaas vinji 1920itajos gados, taakaa diezgan sen. Sadraudzeejaas ar indiaaniishiem, samaaciija vinjiem straadaat efektiivaak un cik saprotu, tad indiaaniishi te par grashiem arii straadaa melno darbu. Bet visi apmierinaati, cik nu es peec dazhu dienu viziites varu spriest. Pilseetaa visi runaa gan spaaniski, gan vaaciski. Ielas briizhiem ar spaaniskiem, briizhiem ar vaaciskiem nosaukumiem, ir arii dazhi angliski ielu nosaukumi. Pilseeta kaartiiga, lauki sakopti, pashiem savas ruupniicas. Dziivo savaa idillee. Skolaas var redzeet mazus blondiiniishus ar eiropeisku izskatu, veikalaa muus uzrunaaja vaaciski, jo laikam domaaja, ka esam saveejie. Jaasaka, ka neizskataas, ka sheit dziivojoshie menoniiti buutu baigie religjiskie fanaatikji, normaali cilveeki, parasti gjeerbushies, ne ar ko neizceljas, pretstats tiem menoniitiem, ko redzeejaam Boliivijaa.

Regjions kuraa dziivo menoniiti saucaas Chaco, un kaa jau teicu, te neviens iznjemot menoniitus un indiaanjus nedziivo. No shii regjiona devaamies taalaak uz Boliiviju caur citu mazu pilseetinju Mariskala. Te satikaam vienu kechua runaajoshu indiaanju daamiiti gados, kas bija ljoti runiiga un miileeja kompaaniju, bet diemzheel nemiileeja staigaat. Mees ar KK gribeejaam apskatiit sho mazo ciemu, bet vinja mums visur liidz un var redzeet, ka mokaas staigaajot pa karstumu, kas sheit Chako ir paarlieku liels (taapeec arii cilveeki to nemiil). Vienaa briidii vinjas pashas labad mees no vinjas nemaniiti aizmukaam, bet zinaajaam, ka vakaraa satiksim atkal, jo arii vinja devaas uz Boliiviju. Autobuss uz Boliiviju bija tikai 2 naktii, taapeec vareejaam redzeet kaa cilveeki svin opozicionaara Fernando Lugo uzvaru veeleeshanaas. Jau dienaa mani viens dzheks izbesiija visu laiku shaujot hlapushkas pie deguna, tas ir pie veikala, kursh paardeva hlapushkas un kur mees tuseejaam, jo tur bija kreesli, kur vareeja apseesties. Vakaraa jau bija daudz vairaak svineetaaju, vairaakums no tiem jaunieshu, kas, manupraat, vienkaarshi izmantoja katru iespeeju patuseet. Svineeshana izpaudaas taa, ka naktii ar mashiinaam un mochiem piipinot braukaaja pa ciema ielaam un shaava gaisaa rakjetes. Peec shii shova gan vairs nekas interesants nebija, seedeejaam pie autobusa pieturvietas kopaa ar 2 sunjiem - vienu kuci, kas izmantoja muusu kaajas, lai kasiitu sev ausi un vienu no dzimshanas 3-kaajainu paaraak draudziigu suni. Beigu beigaas sagaidiijaam savu autobusu, savu kechua runaajosho indiaanieti, kas nebeidza slaveet Boliiviju un taas prezidentu Evo Moralesu un braucaam uz Boliiviju. Vispaar dazhreiz te gadaas ljoti runiigas un pashpaarliecinaatas indiaanietes, arii autobusaa satikaam veel vienu taadu. Pirms tam ciemaa satikaam arii sheit uz dziivi apmetushos shveicieti, kas cepj cepumus un francuuzi, kam te ir hotelis. Nezinu ko vinji te atradushi.


Tagad jau atkal esam Boliivijaa, Sukree, oficiaalajaa Boliivijas galvaspilseetaa.

3 komentāri:

anita teica...

Tevi jau meklee tenisisti, jo grib lai tu piedalies kluba maccos maija beigaas. Taa kaa luukojies uz maaju pusi, jo tu tenisaa esi neaizstaajams.

ge teica...

Super - nezinu nevienu kurs butu bijis Paragvaja - ari man atminas no Final koslenu papirisiem, kur Paragvajas komanda nofotografeta Mexico final cup. Vel uz turieni mukot amerikanu banditi - viena filma redzeju. Tas par tiem vaciesiem cool - vini ari Chile riktigi saimnieko - iemaca vietejiem kas ir hard arbeit.

RG teica...

Par tenisistiem jau zinu, vinji man arii zvaniija. Tenisa man sheit pietruukst. KK nemaak speeleet, laigan domaa, ka ir baigais zveers.