Peec lielaas kalnaa kaapshanas aizlidoju uz Boliivijas dienvidaustrumu pilseetu Santa Kruuzu, kur mani jau gaidiija KK, izlaidies superdaargaa hotelii. Atbraucu no kalnainaas, augstaas un aukstaas La Pazas uz zemo, saulaino un karsto Santa Kruuzu. Bet taas nebija vieniigaas atshkjiriibas. Nevareeju saakumaa noticeet, ka esmu Boliivijaa - te izskatiijaas kaa normaalaa attiistiitaa valstii, cilveeki braukaa ar normaalaam mashiinaam, un arii izskataas pavisam savaadaak - ljoti daudz balto. Un kaa soliija KK, arii meitenes ljoti skaistas saliidzinoshi ar paareejo Boliiviju. Jau izkaapjot no lidmashiinas uzreiz to ieveeroju, arii autobusaa no lidostas man blakus seedeeja skaista meitene, kas bija arii ljoti izpaliidziiga. Taapeec Santa Kruuzas centraa ierados ljoti pacilaataa garastaavoklii, peec ilgas mekleeshanas atradu arii KK hosteli, ar baseinu (iedomaajies kaa palaidies), un saakaam domaat kaa tikt uz Pantanaalu. Pantanaals ir dabisks veidojums mazliet Boliivijas teritorijaa, bet paarsvaraa Braziilijaa Francijas lielumaa, kuru vareetu raksturot kaa appluudushu liidzenumu, kas izskataas peec purva. Tajaa dziivo un straadaa daudz dziivnieku, un taa ir tikpat svariiga un bagaata ekosisteema kaa Amazonas dzhunglji. Pantanaalaa satek uudenji no vairaakaam vietaam, bet tas leenaam atdod uudeni tikai caur Paragvajas upi. Liidz ar to tas sezonaali ir vairaak vai mazaak appluudis. Taatad izstaigaajaam pilseetu un pilseetas kantoros noskaidrojaam info par Pantanaalu. Jaabrauc bija ar vilcienu uz Boliivijas-Braziilijas robezhu. Domaajaam braukt naakamajaa dienaa, bet shajaa dienaa, par cik tas bija viikendaa, veel aiziet uz naktsklubu un barchiku ielu vakaraa. Sheit cilveeki ir nesaliidzinaami bagaataaki nekaa citur Boliivijaa, liidz ar to arii tusee vairaak. Iela bija diezgan trokshnjaina ar daudz cilveekiem un muuziku. Meitenes te diezgan biezhi valkaaja apspiileetu superminjiku. Man jau likaas nedaudz par traku un biezhi vien negaumiigi, bet nu tuurisma policijai suudzeeties negaaju. Bija arii gaumiigi gjeerbtas un smukas meitenes. Saakumaa apstaigaajaam visu ielu, bet tad aizgaajaam uz vienu baaru. Peec kaada neilga laika ieraudziiju vienu meiteni, un vinja mani, vai arii kaadu, kas seedeeja tieshi aiz manis. Peec ljoti neilga laika man no shiis meitenes caur apsargu atnaaca ziimiite "ka esmu baigi stiliigs, pat paaraak stiliigs". Labi, es meloju, taada ziimiite neatnaaca un kaa gan vareeja atnaakt, ja es tai vakaraa nebiju uzvilcis superstiliigaas saulesbrilles. Vienkaarshi negribeeju pieljaut, ka lasiitaajs aizmieg. Tomeer atnaaca ziimiite "lai iedodu savu telefonu". Nebiju neko taadu gaidiijis, bet beidzaas ar to, ka peec vairaaku ziimju nosuutiishanas mees ar KK aizgaajaam pie shiis meitenes galdinja. Izraadiijaas, ka vinja un vinjai blakus seedoshaa maasa ir no Braziilijas un ka vinjas te studee mediciinu. KK uzreiz pateica, ka vinjam tieshi patiik speeleet dakteriishus. Joks. Vinjas bija tieshi muusu vecuma grupaa, 19 un 21 gadu vecas. Es driiz vien ar savu meiteni "sadraudzeejos", bet KK gan uztureeja zoliidu sarunu ar saveejo. Braziilietes bija ljoti smukas (jaa, pat veel smukaakas nekaa ASKam tai saulrietaa uz Argentiinas - Braziilijas - Paragvajas robezhas) un mees notuseejaam pa sho baaru gandriiz liidz sleegshanai.
Naakoshajaa dienaa gribeejaam braukt uz Pantanaalu, bet bija izpirktas visas vilciena biljetes. Gaajaam naakamajaa dienaa, atkal tas pats. Tikai 3aa dienaa tikaam vilcienaa un atbraucaam uz
pierobezhas pilseetu. Pa celjam vilcienaa redzeejaam slavenos menoniitus - vaacu emigrantus, kas te apmetushies jau sen un uztur naturaalo saimnieciibu un dziivo diezgan noshkjirti no civilizaacijas. Vinju galvenaa vienojoshaa ieziime bija zemnieciskas vaaciskas frizuuras, garums un garas bikses (taakaa makshkjerniekiem) ar shtrumbanceem. Veel tikko izbraucot no Santa Kruuzas pie dzelzscelja staav siikie, gaida vilcienu un apmeetaa to ar visaadiem siikumiem. Njemot veeraa, ka vilcienam ir lieli, atverami un atveerti logi bija reaali draudi dabuut pa galvu ar kaadu mazu suudinju. Man gan paveicaas, nekas man netraapiija, bet gaidiijis shitaadu joku nebiju, un briinos kaa es pats shito nekad nebiju iedomaajies tik ilgi dziivojot pie dzelzscelja. Ielidinaat kaadam snobam olu vilcienaa. Veel vilcienaa bija interesanti, ka nepaartraukti staigaaja sievietes un paardeva visaadus eedamos un dzeramos. Bez tam pieturaas vinjaam pievienojaas siikie ap 10 gadu veci un mazaaki, kas aizrautiigi skraidiija pa vagoniem emocionaali un ar prieku izbljaujot savu piedaavaajumu - parasti kolas un uudeni. Savaadaak neko, pa celjam jau redzeejaam vienu posmu, kursh bija kaa Pantanaals. Taa galvenaa ieziime bija taada, ka taas bija apuudenjotas pljavas un ljoti daudz dazhaadu putnu. Bet logi vilcienam forshi - lieli, pilniibaa atverami, baigais klaatbuutnes efekts, var baazt galvu aaraa pa logu, laigan tas ir aizliegts.
Bet nu labi, taatad nonaacaam tai pierobezhaa. Uzreiz gaajaam uz konsulaatu taisiit man viizu uz Braziiliju. Aizgaajaam, a tur pretii runiigs konsuls uzreiz mums saka, ka te dziivojot daudz
latvieshu, arii kautkaads vieteejais maaciitaajs Semjuels, latvieshu peectecis. Veel mums pastaastiija par latvieshu pilseetu Vaarpas kautkur Braziilijaa. Semjuelu nesatikaam, jo vinsh bija kautkur izbraucis. Konsulaataa viizu uztaisiija 20 minuushu laikaa, tomeer tik aatri aaraa netikaam, jo konsuls gribeeja runaaties. Vareeja redzeet, ka atrashanaas shajaa uukjii vinjam ir kaa taads sods un ka vinsh izmanto katru iespeeju pakomuniceet ar aarzemniekiem. Izraadiija mums visu Braziilijas karti, pastaastiija mazliet no sava dziives staasta, tad veel sho un to. Kad beidzot tikaam prom, noskaidrojaam, ka Boliivijas pusee nekas praatiigs uz Pantanaalu netiek piedaavaats un sarunaajaam sev tuuri Braziilijaa. Veel bijaam te pierobezhaa uz briivo tirdznieciibas zonu, kur ir leetas cenas un kur paarsvaraa brauc iepirkties braziilji.
Naakamajaa dienaa jau bijaam Braziilijaa. Shkjeersojaam robezhu no riita un nekas ieveeriibas cieniigs nenotika liidz briidim, kad sastapaamies ar pilniibaa brunjotiem Braziilju robezhsargiem. Braziilju robezhsargi meklee narkotikas, kas pluust lielos daudzumos no razhotaajvalstiim Kolumbijas, Peru un Boliivijas. Robezhsargi bija ljoti draudziigi un runaatiigi (laikam veelme komuniceet taa ir braziiljiem raksturiiga ieziime), intereseejaas par Latviju, dazhi pat zinaaja, kur atrodas. Mani faktiski gandriiz nekratiija, toties KK gan izkratiija no panckaam aaraa, arii vinja kaartiigi ar dreebeem maisinjos sakaartoto somu. Kameer es jautri diskuteeju ar robezhsargiem, KK piktu seju atraadiija somas saturu liidz viileem un veelaak
kaartoja atpakalj savus maisinjus. Robezhsargi man (nevis KK) veel peec tam atvainojaas par sho KK kratiishanu, vienkaarshi baigais narkotrafiks te esot.
Driiz vien bijaam arii Pantanaalaa, kur uztureejaamies 3 ar pus dienas. Dariijaam viskautko. Pirmajaa dienaa gan neko, aizbraucaam uz nometni pie upes, kas principaa izskatiijaas kaa taadi Latvijas lauki. Pa celjam gan bija taadas kaa appluudushas pljavas, kur dziivo milzum daudz dziivnieku un pateicoties tam, ka nav mezhs, tos arii ir viegli ieraudziit. Pirmais kas uzreiz iekrita aciis bija putnu daudzums un daudzveidiiba. Satikaam citus tuuristus - 2 angljus, 1 kanaadieti un 2 norveegjietes (no kuraam viena bija vaaciete), kas taapat kaa mees apmetaas shajaa nometnee ar guleeshanu shuupuljtiiklos. 2ajaa dienaa peldeejaamies pa upi ar peldrinjkjiem. Upee dziivo gan piranjas, gan krokodiili jeb preciizaak kaimani. Ne no viena, ne no otra var nebaidiities, jo tie preteeji valdosham uzskatam cilveekiem nekozh. Ar piranjaam ir taa, ka nevajag peldeeties ar stipri asinjojoshu kaaju un vajag kusteeties. Kustiigam objektam piranjas neuzbruukot. Kaimani pashi beeg no cilveeka. Peldot pa upi visu laiku mekleeju kaimanus. Vienu kaimanu atradu, bet vinsh no manis aatri aizlaidaas. Veel itkaa te dziivo un biistamiibu rada anakondas un viens dziivnieks, kuru sauc par Giant otter (kautkas liidziigs dusmiigam un lielam bebram, nejaukt ar smaidiigo Colgate bebra kungu). Bet nekaadi shaadi eksesi upes peldee nebija. Vieniigais ielidinaaju norveegjieti uudenii no peldrinkja paaris reizes SZ laivu braucienu-zemuudenju tradiicijaas, lai noskaidrot vai maak peldeet. Peldoties pa straumi redzeejaam arii daudz putnu (piemeeram tukaanu) un meerkakjus. Otraa dienas pusee braucaam zvejot piranjas. Makshkjeres primitiivas, bez pludinjiem, bet pati makshkjereeshana izveertaas ljoti aizraujosha. Lieta taada un kas man piranjaas patiik visvairaak ir tas, ka tev nav stundaam ar pinceti jaanomocaas, lai tikai uzliktu eesmu pareizi un nosleeptu aakkji no zivs. Te vienkaarshi uzspraud galju uz aakji uz puut un palaid kaa pagadaas un gatavs, met iekshaa. Piranjaam po ka aakjis spiid kaa zem palielinaamaa stikla, vinjas ir tik rijiigas, ka rij taapat. Jaa piranjas jaakjer uz galju. Probleema taada, ka bez piranjas ir arii citas zivis, kas eed galju. Shiis zivis parasti apeeda visu galju, bet uz aakja neliida, un man shitaada negodiiga riiciiba uzreiz neiepatikaas. Tomeer man ar shiim ziviim neradaas ne tuvu tik daudz probleemu, kaa KK. Bija taa, ka kjeeraam tikai un vieniigi piranjas (nezinu kapeec, varbuut paareejaas nav garshiigas). KK nepaartraukti nokjeera vienu un to pashu zivi, kas nebija iistaa un kura bija jaalaizh valjaa un kura regulaari apeeda KK galju. Un laigan muusu gids teica, ka viena un taapati zivs nekad neuzkjeroties uz taa pasha aakja, mums radaas aizdomas, ka taa ir viena un taa pati zivs. Kameer KK gjeneraalsponsoreeja un nebeidza chortoties par nepareizo zivi, es vilku aaraa vienu piranju peec otras. Visi (KK un norveegjietes) uz mani skatiijaas ar baltu skaudiibu. Shitaads kljovs nebija bijis kopsh es vienreiz Kaldabrunjaa zvejoju kaa lielais. Tomeer peectam, kad aizbraucaam uz citu vietu un KK bija jau izvilcis veel vienu nepareizu zivju sugu, arii vinjam beidzot palaimeejaas un vinsh izvilka piranju. Es turpinaaju regulaari vilkt aaraa piranjas. Piranju zveja tieshaam ir bauda, jo vinjas nechakareejas, noteikti Pantanaala spilgtaakie momenti tika izdziivoti sheit makshkjereejot. Norveegju meiteneem gan neveicaas, jo vinjas nevareeja nokjert nevienu zivi. Arii no KK veiksme ar laiku novirziijaas. Baltaa skaudiiba driiz vien paarauga melnajaa skaudiibaa un man saaka piegriezt galjas padeves. Pat KK, ar kuru savulaik kopaa plecu pie pleca ciiniijaamies Latvijas Atmodas laikaa, piedaliijaas shai sazveerestiibaa. Makshkjereeshanas beigas bija nozheelojamas, jo bija ilgi un dikti jaadiic, lai iedod galju ("tjigru mjasa njedadajut"). Fashisti! Bet nu labi, bija jau daudz sakjerts un beigaas izraadiijaas, ka zivis ir arii jaatiira. Nopriecaajos, ka mums ir norveegju meitenes. Diemzheel norveegju meitenes prieksh maniim negaidiiti neizraadiija nekaadu entuziasmu tiirot zivis un arii mani piespieda pie tiiriishanas, pat kishkas pasham bija jaavelk aaraa vienai zivij. Fui. Peec tam atlikumus izbarojaam 2 kaimaniem, kuri pateiciibaa nopozeeja mums prieksh bildeem.
Nometnee bija arii televizors ar DVD. Parasti tika uzlikts disks ar Akon cietumnieku muuziku (man jau beigaas iepatikaas un pat zinu vienai dziesmai dazhus vaardus) vai disks ar debiiliem braziilju shlaageriem (veel debiilaaki nekaa vaacu shlaageri). Vakaraa norveegjietes bija sarunaajushas, ka braziilju gids (jauns dzheks) maaciis dejot braziilju dejas. Par cik anglji un kanaadietis jau bija prom, bija skaidrs, ka muus arii gribees izkalpinaat par dejotaajiem, taapeec mees ar KK neraksturiigi aatri aizgaajaam guleet. Diemzheel biju sadzeeries kolu un naktii naacaas iet uz WC. Te mani arii vzjalji, naacaas dejot. Nekas briesmiigs nenotika, es man liekas ljoti labi sevi paraadiiju, norveegjietei uz kaajaam nekaapu.
Naakamajaa dienaa gaajaam pa mezhu. Mezhs sastaav no palmaam un citiem kokiem, gaajaam mekleet dziivniekus. Redzeejaam daudz putnu un meerkakju, un veel kautko, bet to nevar skaitiit, jo mees neredzeejaam, kas tas ir, tikai dzirdeejaam ka kautkas krakshkj. Veel shis mezhs bija pilns ar govju suudiem, jo vinjas te naak nosleepties no saules un guleet. Nu karoche shis gaajiens bija taads mazliet sviests. Dienas viduu atvadiijaamies no norveegjieteem un tad gaajaam braukt ar zirgiem. Brauciens saakaas no riktiigas fermas, kas pilna ar goviim, vistaam un zirgiem. Brauciens bija diezgan ilgs, pa celjam atkal redzeejaam putnus un kaimanus. Viens putns bija labais - ljoti liels staarkjis, laikam lielaakais pasaulee, iespaidiigs tips. Kaa teica gids, tad shis staarkjis eedot arii kaimanus (mazos). Man gadiijaas sapraatiigs zirgs, nekaadus pigorus netaisiija, un tas bija labi, jo sevi pie zirgmiiljiem nepieskaitu un arii nezinu komandas. Man godiigi sakot arii nepatiik ideja, ka cita dziiva buutne tiek nokalpinaata, lai mani neesaatu. Bez tam veel, lai ietu aatraak jaasit ar papeedi pa ribaam jeb veederu (es pat nezinu kaa to dalju zirgam sauc). karoche, manu zirgu sauca kautkaa uz B, taapeec iesaucu vinju par Bucefalu. Bucefals bija disciplineets, staigaaja rindaa peec 2 pirmajiem zirgiem bez ziimeeshanaas. KK, savukaart, gadiijaas riktiigs ziimulis dumpinieks (rebel without a cause). Vinsh jau pashaa saakumaa paraadiija KK, kursh te ir saimieks, gaaja pa savu celju nevis aiz paareejiem zirgiem un KK komandas ignoreeja. KK gan pasaulei (apkaarteejiem) centaas iedvest preteejo, sakot "ka vinjiem ir laba komanda, vinsh respekteejot savu zirgu, bet zirgs vinju", tieshi briidii, kad zirgs meegjinaaja vinju noskraapeet nost pret koku. Veelaak KK piekopa strateegjiju veerot zirga darbiibas un atdot komandas post factum - ko zirgs dariija taadas komandas arii KK atdeva. Peec ilgaas zirgu pastaigas mans zirgs bija beigts. Paarnestaa noziimee protams, uzreiz metaas dzert. Kameer zirgi dzeera iepazinaamies ar smiekliigu mazu cuuku, kura mekleeja sev nodarboshanos. Driiz arii atrada - taadu kaa ciiniishanos ar veejdzirnavaam - saaka kost zirgiem pakaljkaajaas. Veel te redzeejaam lielos zilos Macaw papagailjus, kas lidinaajaas un taisiija lielu traci kokaa, kas atradaas pie fermas.
Peedeejaa dienaa ceelaamies agri no riita (4.00) un devaamies Safari pa Pantanaalu. Shii arii bija ljoti interesanta lieta. Saakumaa redzeejaam ljoti daudz kaimanu, lapsu, briedi, braukaajaam pa celju ar appluudushajiem laukiem abos saanos. Noskatiijaamies saulleektu (protams skaisto) un tad paraadiijaas citi zveeri. Ljoti daudz putnu - lielie staarkji, tukaani, papagailji, maitas putni, vanagi, un veel daudz tie dazhaadu sugu uudensputni ar lielajaam kaajaam, garo kaklu un kaajaam, kuru nosaukumus tagad nenosaukshu. Redzeejaam arii kapibaras, kas ir kautkas starp bebru (bez astes) un cuuku. Taa beidzaas arii muusu programma un peec safari devaamies uz prom uz pilseetu Kampo Grande.
pierobezhas pilseetu. Pa celjam vilcienaa redzeejaam slavenos menoniitus - vaacu emigrantus, kas te apmetushies jau sen un uztur naturaalo saimnieciibu un dziivo diezgan noshkjirti no civilizaacijas. Vinju galvenaa vienojoshaa ieziime bija zemnieciskas vaaciskas frizuuras, garums un garas bikses (taakaa makshkjerniekiem) ar shtrumbanceem. Veel tikko izbraucot no Santa Kruuzas pie dzelzscelja staav siikie, gaida vilcienu un apmeetaa to ar visaadiem siikumiem. Njemot veeraa, ka vilcienam ir lieli, atverami un atveerti logi bija reaali draudi dabuut pa galvu ar kaadu mazu suudinju. Man gan paveicaas, nekas man netraapiija, bet gaidiijis shitaadu joku nebiju, un briinos kaa es pats shito nekad nebiju iedomaajies tik ilgi dziivojot pie dzelzscelja. Ielidinaat kaadam snobam olu vilcienaa. Veel vilcienaa bija interesanti, ka nepaartraukti staigaaja sievietes un paardeva visaadus eedamos un dzeramos. Bez tam pieturaas vinjaam pievienojaas siikie ap 10 gadu veci un mazaaki, kas aizrautiigi skraidiija pa vagoniem emocionaali un ar prieku izbljaujot savu piedaavaajumu - parasti kolas un uudeni. Savaadaak neko, pa celjam jau redzeejaam vienu posmu, kursh bija kaa Pantanaals. Taa galvenaa ieziime bija taada, ka taas bija apuudenjotas pljavas un ljoti daudz dazhaadu putnu. Bet logi vilcienam forshi - lieli, pilniibaa atverami, baigais klaatbuutnes efekts, var baazt galvu aaraa pa logu, laigan tas ir aizliegts.Bet nu labi, taatad nonaacaam tai pierobezhaa. Uzreiz gaajaam uz konsulaatu taisiit man viizu uz Braziiliju. Aizgaajaam, a tur pretii runiigs konsuls uzreiz mums saka, ka te dziivojot daudz
latvieshu, arii kautkaads vieteejais maaciitaajs Semjuels, latvieshu peectecis. Veel mums pastaastiija par latvieshu pilseetu Vaarpas kautkur Braziilijaa. Semjuelu nesatikaam, jo vinsh bija kautkur izbraucis. Konsulaataa viizu uztaisiija 20 minuushu laikaa, tomeer tik aatri aaraa netikaam, jo konsuls gribeeja runaaties. Vareeja redzeet, ka atrashanaas shajaa uukjii vinjam ir kaa taads sods un ka vinsh izmanto katru iespeeju pakomuniceet ar aarzemniekiem. Izraadiija mums visu Braziilijas karti, pastaastiija mazliet no sava dziives staasta, tad veel sho un to. Kad beidzot tikaam prom, noskaidrojaam, ka Boliivijas pusee nekas praatiigs uz Pantanaalu netiek piedaavaats un sarunaajaam sev tuuri Braziilijaa. Veel bijaam te pierobezhaa uz briivo tirdznieciibas zonu, kur ir leetas cenas un kur paarsvaraa brauc iepirkties braziilji.Naakamajaa dienaa jau bijaam Braziilijaa. Shkjeersojaam robezhu no riita un nekas ieveeriibas cieniigs nenotika liidz briidim, kad sastapaamies ar pilniibaa brunjotiem Braziilju robezhsargiem. Braziilju robezhsargi meklee narkotikas, kas pluust lielos daudzumos no razhotaajvalstiim Kolumbijas, Peru un Boliivijas. Robezhsargi bija ljoti draudziigi un runaatiigi (laikam veelme komuniceet taa ir braziiljiem raksturiiga ieziime), intereseejaas par Latviju, dazhi pat zinaaja, kur atrodas. Mani faktiski gandriiz nekratiija, toties KK gan izkratiija no panckaam aaraa, arii vinja kaartiigi ar dreebeem maisinjos sakaartoto somu. Kameer es jautri diskuteeju ar robezhsargiem, KK piktu seju atraadiija somas saturu liidz viileem un veelaak
kaartoja atpakalj savus maisinjus. Robezhsargi man (nevis KK) veel peec tam atvainojaas par sho KK kratiishanu, vienkaarshi baigais narkotrafiks te esot.Driiz vien bijaam arii Pantanaalaa, kur uztureejaamies 3 ar pus dienas. Dariijaam viskautko. Pirmajaa dienaa gan neko, aizbraucaam uz nometni pie upes, kas principaa izskatiijaas kaa taadi Latvijas lauki. Pa celjam gan bija taadas kaa appluudushas pljavas, kur dziivo milzum daudz dziivnieku un pateicoties tam, ka nav mezhs, tos arii ir viegli ieraudziit. Pirmais kas uzreiz iekrita aciis bija putnu daudzums un daudzveidiiba. Satikaam citus tuuristus - 2 angljus, 1 kanaadieti un 2 norveegjietes (no kuraam viena bija vaaciete), kas taapat kaa mees apmetaas shajaa nometnee ar guleeshanu shuupuljtiiklos. 2ajaa dienaa peldeejaamies pa upi ar peldrinjkjiem. Upee dziivo gan piranjas, gan krokodiili jeb preciizaak kaimani. Ne no viena, ne no otra var nebaidiities, jo tie preteeji valdosham uzskatam cilveekiem nekozh. Ar piranjaam ir taa, ka nevajag peldeeties ar stipri asinjojoshu kaaju un vajag kusteeties. Kustiigam objektam piranjas neuzbruukot. Kaimani pashi beeg no cilveeka. Peldot pa upi visu laiku mekleeju kaimanus. Vienu kaimanu atradu, bet vinsh no manis aatri aizlaidaas. Veel itkaa te dziivo un biistamiibu rada anakondas un viens dziivnieks, kuru sauc par Giant otter (kautkas liidziigs dusmiigam un lielam bebram, nejaukt ar smaidiigo Colgate bebra kungu). Bet nekaadi shaadi eksesi upes peldee nebija. Vieniigais ielidinaaju norveegjieti uudenii no peldrinkja paaris reizes SZ laivu braucienu-zemuudenju tradiicijaas, lai noskaidrot vai maak peldeet. Peldoties pa straumi redzeejaam arii daudz putnu (piemeeram tukaanu) un meerkakjus. Otraa dienas pusee braucaam zvejot piranjas. Makshkjeres primitiivas, bez pludinjiem, bet pati makshkjereeshana izveertaas ljoti aizraujosha. Lieta taada un kas man piranjaas patiik visvairaak ir tas, ka tev nav stundaam ar pinceti jaanomocaas, lai tikai uzliktu eesmu pareizi un nosleeptu aakkji no zivs. Te vienkaarshi uzspraud galju uz aakji uz puut un palaid kaa pagadaas un gatavs, met iekshaa. Piranjaam po ka aakjis spiid kaa zem palielinaamaa stikla, vinjas ir tik rijiigas, ka rij taapat. Jaa piranjas jaakjer uz galju. Probleema taada, ka bez piranjas ir arii citas zivis, kas eed galju. Shiis zivis parasti apeeda visu galju, bet uz aakja neliida, un man shitaada negodiiga riiciiba uzreiz neiepatikaas. Tomeer man ar shiim ziviim neradaas ne tuvu tik daudz probleemu, kaa KK. Bija taa, ka kjeeraam tikai un vieniigi piranjas (nezinu kapeec, varbuut paareejaas nav garshiigas). KK nepaartraukti nokjeera vienu un to pashu zivi, kas nebija iistaa un kura bija jaalaizh valjaa un kura regulaari apeeda KK galju. Un laigan muusu gids teica, ka viena un taapati zivs nekad neuzkjeroties uz taa pasha aakja, mums radaas aizdomas, ka taa ir viena un taa pati zivs. Kameer KK gjeneraalsponsoreeja un nebeidza chortoties par nepareizo zivi, es vilku aaraa vienu piranju peec otras. Visi (KK un norveegjietes) uz mani skatiijaas ar baltu skaudiibu. Shitaads kljovs nebija bijis kopsh es vienreiz Kaldabrunjaa zvejoju kaa lielais. Tomeer peectam, kad aizbraucaam uz citu vietu un KK bija jau izvilcis veel vienu nepareizu zivju sugu, arii vinjam beidzot palaimeejaas un vinsh izvilka piranju. Es turpinaaju regulaari vilkt aaraa piranjas. Piranju zveja tieshaam ir bauda, jo vinjas nechakareejas, noteikti Pantanaala spilgtaakie momenti tika izdziivoti sheit makshkjereejot. Norveegju meiteneem gan neveicaas, jo vinjas nevareeja nokjert nevienu zivi. Arii no KK veiksme ar laiku novirziijaas. Baltaa skaudiiba driiz vien paarauga melnajaa skaudiibaa un man saaka piegriezt galjas padeves. Pat KK, ar kuru savulaik kopaa plecu pie pleca ciiniijaamies Latvijas Atmodas laikaa, piedaliijaas shai sazveerestiibaa. Makshkjereeshanas beigas bija nozheelojamas, jo bija ilgi un dikti jaadiic, lai iedod galju ("tjigru mjasa njedadajut"). Fashisti! Bet nu labi, bija jau daudz sakjerts un beigaas izraadiijaas, ka zivis ir arii jaatiira. Nopriecaajos, ka mums ir norveegju meitenes. Diemzheel norveegju meitenes prieksh maniim negaidiiti neizraadiija nekaadu entuziasmu tiirot zivis un arii mani piespieda pie tiiriishanas, pat kishkas pasham bija jaavelk aaraa vienai zivij. Fui. Peec tam atlikumus izbarojaam 2 kaimaniem, kuri pateiciibaa nopozeeja mums prieksh bildeem.
Nometnee bija arii televizors ar DVD. Parasti tika uzlikts disks ar Akon cietumnieku muuziku (man jau beigaas iepatikaas un pat zinu vienai dziesmai dazhus vaardus) vai disks ar debiiliem braziilju shlaageriem (veel debiilaaki nekaa vaacu shlaageri). Vakaraa norveegjietes bija sarunaajushas, ka braziilju gids (jauns dzheks) maaciis dejot braziilju dejas. Par cik anglji un kanaadietis jau bija prom, bija skaidrs, ka muus arii gribees izkalpinaat par dejotaajiem, taapeec mees ar KK neraksturiigi aatri aizgaajaam guleet. Diemzheel biju sadzeeries kolu un naktii naacaas iet uz WC. Te mani arii vzjalji, naacaas dejot. Nekas briesmiigs nenotika, es man liekas ljoti labi sevi paraadiiju, norveegjietei uz kaajaam nekaapu.
Naakamajaa dienaa gaajaam pa mezhu. Mezhs sastaav no palmaam un citiem kokiem, gaajaam mekleet dziivniekus. Redzeejaam daudz putnu un meerkakju, un veel kautko, bet to nevar skaitiit, jo mees neredzeejaam, kas tas ir, tikai dzirdeejaam ka kautkas krakshkj. Veel shis mezhs bija pilns ar govju suudiem, jo vinjas te naak nosleepties no saules un guleet. Nu karoche shis gaajiens bija taads mazliet sviests. Dienas viduu atvadiijaamies no norveegjieteem un tad gaajaam braukt ar zirgiem. Brauciens saakaas no riktiigas fermas, kas pilna ar goviim, vistaam un zirgiem. Brauciens bija diezgan ilgs, pa celjam atkal redzeejaam putnus un kaimanus. Viens putns bija labais - ljoti liels staarkjis, laikam lielaakais pasaulee, iespaidiigs tips. Kaa teica gids, tad shis staarkjis eedot arii kaimanus (mazos). Man gadiijaas sapraatiigs zirgs, nekaadus pigorus netaisiija, un tas bija labi, jo sevi pie zirgmiiljiem nepieskaitu un arii nezinu komandas. Man godiigi sakot arii nepatiik ideja, ka cita dziiva buutne tiek nokalpinaata, lai mani neesaatu. Bez tam veel, lai ietu aatraak jaasit ar papeedi pa ribaam jeb veederu (es pat nezinu kaa to dalju zirgam sauc). karoche, manu zirgu sauca kautkaa uz B, taapeec iesaucu vinju par Bucefalu. Bucefals bija disciplineets, staigaaja rindaa peec 2 pirmajiem zirgiem bez ziimeeshanaas. KK, savukaart, gadiijaas riktiigs ziimulis dumpinieks (rebel without a cause). Vinsh jau pashaa saakumaa paraadiija KK, kursh te ir saimieks, gaaja pa savu celju nevis aiz paareejiem zirgiem un KK komandas ignoreeja. KK gan pasaulei (apkaarteejiem) centaas iedvest preteejo, sakot "ka vinjiem ir laba komanda, vinsh respekteejot savu zirgu, bet zirgs vinju", tieshi briidii, kad zirgs meegjinaaja vinju noskraapeet nost pret koku. Veelaak KK piekopa strateegjiju veerot zirga darbiibas un atdot komandas post factum - ko zirgs dariija taadas komandas arii KK atdeva. Peec ilgaas zirgu pastaigas mans zirgs bija beigts. Paarnestaa noziimee protams, uzreiz metaas dzert. Kameer zirgi dzeera iepazinaamies ar smiekliigu mazu cuuku, kura mekleeja sev nodarboshanos. Driiz arii atrada - taadu kaa ciiniishanos ar veejdzirnavaam - saaka kost zirgiem pakaljkaajaas. Veel te redzeejaam lielos zilos Macaw papagailjus, kas lidinaajaas un taisiija lielu traci kokaa, kas atradaas pie fermas.
Peedeejaa dienaa ceelaamies agri no riita (4.00) un devaamies Safari pa Pantanaalu. Shii arii bija ljoti interesanta lieta. Saakumaa redzeejaam ljoti daudz kaimanu, lapsu, briedi, braukaajaam pa celju ar appluudushajiem laukiem abos saanos. Noskatiijaamies saulleektu (protams skaisto) un tad paraadiijaas citi zveeri. Ljoti daudz putnu - lielie staarkji, tukaani, papagailji, maitas putni, vanagi, un veel daudz tie dazhaadu sugu uudensputni ar lielajaam kaajaam, garo kaklu un kaajaam, kuru nosaukumus tagad nenosaukshu. Redzeejaam arii kapibaras, kas ir kautkas starp bebru (bez astes) un cuuku. Taa beidzaas arii muusu programma un peec safari devaamies uz prom uz pilseetu Kampo Grande.
2 komentāri:
Robi, tu esi super stiligs!:) Interesanti, ka beidzas ta "sadraudzesanas" ar brazilieti - gan kadreiz piedzirdisim, izrunasies (Ask joprojam varonigi kluse par saulrieta piedzivoto).
Tas par fashistiem-galas uzmetejiem labs!
Paldies Gacha par atbalstu! Tas lieti noderees, jo iebraucam izsmalcinaataakaas valstiis - Argentiinaa un Chiilee, te nestiliigajiem nav nekaadas izredzes. Nezinu tikai ko iesaakt ar KK, laikam jaaved pie stilista, citaadaak vinsh arii mani velk uz zemi.
Ierakstīt komentāru