Atljaushos apgalvot, ka Machu Pichu ir galvenais Peru tuurisma objekts un viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais visaa Dienvidamerikaa. Machu Pichu vienmeer ir tuuristu bari neatkariigi no taa vai ir sezona vai nesezona. Ljoti populaara tuure ir ieshana pa kalniem liidz Machu Pichu 4 dienas pa seno inku takaam, taa jaarezervee vismaz 2 meeneshus ieprieksh. Par cik mees iisti nezinaajaam, kad sheit ieradiisimies neko negribeejaam rezerveet. Bet ja godiigi, es sho nenozheeloju, jo faktiski to pashu jau izgaajaam Kolumbijaa. 
Visa ieshana un braukshana uz Machu Pichu notiek caur Kusko, kaadreizeejaas inku impeerijas galvaspilseetu. Taapeec arii mees ieradaamies Kusko. Kusko kaa pilseeta mani saakumaa ne ar ko iipashu nepaarsteidza, jo laikam jau biju gaidiijis, ka te buus vairaak paliekas no inku impeerijas. Tagad te, kur agraak bija liela un bagaata inku pilseeta, tagad faktiski gandriiz nekas neliecina par inku klaatbuutni. Protams ir suveniiri un ziimeejumi, piemineklji saistiibaa ar inkiem, bet tie nav inku celti, tie ir prieksh tuuristiem noskanjas radiishanai utt. Ir dazhas paliekas uz kuraam uzceltas bazniicas un maajas. Apkaart taalaak no pilseetas jau var redzeet nopietnaakas inku drupas, kuru galvenaa ieziime manupraat ir terases. Veel Kusko ir smuks centraalais laukums, bet laikam gan es tos laukumus vairs tik augstu neveerteeju, jo vinji ir un ir smuki visaas pilseetaas. Kusko ieradaamies un peec Machu Pichu uztureejaamies lieldienu laikaa. Te notika lieldienu procesijas, kas sevii ietveera Jeezus Kristus manekena neesaashanu stikla zaarkaa apkaart pilseetai.
Taatad no Kusko liidz Machu Pichu var nokljuut vairaakos veidos. Vispopulaaraakais un visdaargaakais veids ir ar vilcienu, jo tas ir arii visaatraakais un eertaakais. Vilciens iet pa ieleju starp augstiem kalniem. Otrs veids ir braukt ar autobusu apkaart pa augstajiem kalniem, bet tas ir laikietilpiigaaks un nogurdinoshaaks. Tomeer te var redzeet dazhus iespaidiigus skatus. 
Treshais veids ir iet pa sliedeem ar kaajaam. Mees izveeleejaamies otro veidu un kratiijaamies ar autobusu liekas kaadas 12 stundas 1 dienu un tad veel ar taksi un ejot pa sliedeem kaadas 2.5 stundas naakamajaa dienaa. Vilciens taipat laikaa aiziet liekas 3 stundaas. Muusu celjaa pats iespaidiigaakais bija lielie kalni ar augstaam un staavaam, veederu kutinoshaam nogaazeem (redzeejaam arii autobusu vai smago, kas bija nogaazies). Veel, kas sheit bija interesanti, ka vairaakaas vietaas celju gluzhi vienkaarshi bez kautreeshanaas, bez tuneljiem jeb tiltiem shkjeersoja no kalniem tekoshaas upes/strauti. Taadu joku redzu pirmo reizi. Veel peedeejaa posmaa naacaas gaidiit kameer notiiriis kaarteejo nogruvumu. Bet nu aizbraucaam liidz galam - liidz pilseetinjai Aguas Calientes. Lonely planet graamataa shii pilseetinja tika aprakstiita, kaa ljoti negliita. Es nezinu kaadi vinjiem kriteeriji, bet man shii mazaa pilseetinja uz pirmaa acu uzmetiena likaas ljoti smuka, peec visiem fen-shui noteikumiem (kurus es nezinu) - fonaa kalni, blakus tek ljoti strauja (5 liimenis) upe ar lieliem akmenjiem pa vidu, celja malaa smuki jauni hoteliishi.
Treshais veids ir iet pa sliedeem ar kaajaam. Mees izveeleejaamies otro veidu un kratiijaamies ar autobusu liekas kaadas 12 stundas 1 dienu un tad veel ar taksi un ejot pa sliedeem kaadas 2.5 stundas naakamajaa dienaa. Vilciens taipat laikaa aiziet liekas 3 stundaas. Muusu celjaa pats iespaidiigaakais bija lielie kalni ar augstaam un staavaam, veederu kutinoshaam nogaazeem (redzeejaam arii autobusu vai smago, kas bija nogaazies). Veel, kas sheit bija interesanti, ka vairaakaas vietaas celju gluzhi vienkaarshi bez kautreeshanaas, bez tuneljiem jeb tiltiem shkjeersoja no kalniem tekoshaas upes/strauti. Taadu joku redzu pirmo reizi. Veel peedeejaa posmaa naacaas gaidiit kameer notiiriis kaarteejo nogruvumu. Bet nu aizbraucaam liidz galam - liidz pilseetinjai Aguas Calientes. Lonely planet graamataa shii pilseetinja tika aprakstiita, kaa ljoti negliita. Es nezinu kaadi vinjiem kriteeriji, bet man shii mazaa pilseetinja uz pirmaa acu uzmetiena likaas ljoti smuka, peec visiem fen-shui noteikumiem (kurus es nezinu) - fonaa kalni, blakus tek ljoti strauja (5 liimenis) upe ar lieliem akmenjiem pa vidu, celja malaa smuki jauni hoteliishi. Un taatad tai pashaa dienaa iegaadaajaamies biljetes uz Machu Pichu un uz autobusinju, kas ved augshaa kalnaa pa liikulochiem uz Macu Pichu. Machu Pichu starpcitu ir inku izveidota pilseetinja augstu andu kalnos, ko paveeleeja uzcelt viens no inku valdniekiem un kas kalpoja vairaak kaa taada vasaras maaja. Ne visi inku valdnieki miileeja sho vietu tik ljoti, kaa tas, kas vinju paveeleeja uzcelt un laikam jau gruutaa celja deelj shii pilseeta ar laiku tika inku pashu pamesta un aizauga. Spaanju konkistadori sheit nekad neieradaas un nezinaaja par shii vietas esamiibu. Sho vietu pasaulei atkal atklaaja tikai liekas 1911.gadaa kaads no rietumu arheologiem. Tagad vinja ir atjaunota un uznjem tuukstoshiem tuuristu katru gadu.
Naakamajaa dienaa ceelaamies agri no riita, lai ar pirmo autobusu brauktu augshaa un tiktu iekshaa vieni no pirmajiem, kad var izbaudiit Machu Pichu nosaciitaa vientuliibaa, jo dienas viduu te chum un mudzh ar cilveekiem. Aizgaajaam 5.30 uz pirmo autobusu un mums priekshaa jau staaveeja vismaz 50 cilveeki. Tikaam treshajaa autobusaa un ar nepacietiibu devaamies iekshaa. Iegaaju iekshaa un devos aatraa gaitaa uz teraseem no kuraam paveras pasaules slavenais skats uz centraalo laukumu un kalnu fonaa, nobildeejos, mazliet pabaudiiju skatu un devos uz otru galu. Otraa galaa atrodas ieeja uz kaapshanu Waynapichu (shis nosaukums vareetu buut arii nepareizs, jo man uz nosaukumiem, it iipashi uz inku, ir slikta atminja) kalnaa, kas ir kalns, kas vienmeer paraadaas Machu Pichu (turpmaak MP, citaadaak juus izlauziisiet meeli) bildees. Shii kaapshana kalnaa ir otrs iemesls, kaapeec jaadodas uz MP ar pirmo autobusu - jo kaapt laizh tikai 400 cilveekus dienaa un uz kalna var atrasties tikai 200 cilveeki vienaa laikaa. Es rindaa biju 15ais. Katram kalnaa kaapeejam ir jaapieregjistreejas, jaauzraksta no kurienes ir, vaards un uzvaards un veel visaadas lietas. Es sho ljoti aatri uzrakstiiju un metos sadziit man priekshaa esoshos 14 cilveekus, lai nonaaktu virsotnee pirmais. Ne jau sava ego peec, nebuut nee, vienkaarshi gribeeju nest Latvijas vaardu pasaulee. Par tieshi pirms maniim 
starteejosho peruaanju pirmspensijas vecuma paari es iipashi neuztraucos, un kaa izraadiijaas pamatoti, jo nepagaaja ne 20 sekundes kaa vinjus sadzinu un ar ¨malaa lohi¨ saucieniem apdzinu. Labi, nebija nekaadu saucienu, bet principaa vareeja buut, jo vinji latviski nesaprot. Taalaak jau tik viegli vairs negaaja, bet nu veel kaadus 5 cilveekus apdzinu bez probleemaam. Taalaak jau saakaas staavais kalnaa kaapiens. Un shis kalnaa kaapiens tieshaam ir ljoti, ljoti staavs. Jaakaapj taa, ka sirds lec pa muti laukaa. Bet nu tas arii man paliidzeeja sadziit dzeeraajus tuseetaajus amerikaanjus, kuri domaaja, ka buus pirmie. Divi uzreiz padevaas un treshais tikai peec 15 metru pakaljdziishanaas. Peec tam apdzinu veel paaris cilveeku un beigaas veel vienu dzheku, kas teeloja, ka fotograafee, bet iisteniibaa atpuutaas no staavaa kaapuma. Peec taa viira es straujaa tempaa kaapu taalaak, jo nezinaaju, vai man veel kaads ir priekshaa. Beigaas izraadiijaas, ka vairs nav, taapeec stundas kaapienu izdevaas veikt 25 minuutees. Kad jau sapratu, ka esmu pirmais saaku baudiit skatu un vairs neskreeju. Kalnaa ir vairaakas terases no kuraamn paveras lielisks skats uz MP un apkaart esoshajiem kalniem un ielejaam. Terases ir vairaakas, taapeec izskraidiiju visas un uznjeemu ljoti daudz bilzhu. Beigaas nokljuvu liidz pashai virsotnei un secinaaju, ka no shejienes nebuut nav vislabaakais skats. Vislabaakais skats paveeraas no terases, kuras vienaa malaa ir 90 graadu kritums liekas ap 1 km augstumaa (iespeejams es paarspiileeju par to augstumu, bet iespeejams ka nee, bet to ka var ar izpletni droshi leekt zemee, tas gan tochna). Kaadu laiku izbaudiiju terases un virsotni vienatnee, bet tad atnaaca otrais chuvaks, kautkaads spaanis, kursh arii bija visus apdzinis, tomeer piedziivoja Skotam liidziigu vilshanos ieraugot mani. Pabiju kaadu laiku virsotnee un jau grasiijos iet atpakalj lejaa uz terasi ar vislabaako skatu, bet to jau bija okupeejushi 4 japozas jaunieshi, kas uznjeema divdomiigas bildes. Nu vismaz ne taadas bildes, kaa vinju disciplineetie vecaaki un vecvecaaki eiropaa. Vispaar cik man naacies redzeet, japaanju jaunieshi ljoti ietekmeejas un atdarina amerikas ¨popkultuuru¨. Bildes apmeeram bija taadaa garaa - staav dzheks uz terases ar seju pret Machu Pichu, vienu no 7 pasaules briinumiem, bez krekla un bikses nolaistas taa lai var redzeet pliku dibenu un no muguras otrs fotograafee. Vispaar baigi smiekliigi. Veelreiz izstaigaaju visas terases, it iipashi to ar kilometra kritumu, un devos taalaak apskatiit citus objektus uz kalna. Un tie bija kautkaadi ne iipashi veerti objekti - templji alaas, liidz kuriem bija ilgi jaakaapj lejaa un peec tam veel ilgaak jaakaapj atpakalj augshaa. Peec shii kalna biju pamatiigi noguris un slapjsh. Peec kalna apskatiiju visu machu pichu kompleksu un ljoti daudz tuuristus, kas jau bija saradushies pilnaa skaitaa. MP ir ljoti skaists, ar neskaitaamaam zaljaam teraseem , ar zalju centraalo laukumu, kuraa staigaa lamas. MP ljoti harmoniski iederas kalnu ainavaa un gandriiz katrs tuurists var sev atrast kaadu nomalju terasi, kur mieriigi apseesties un baudiit skatu uz kalniem, ieleju vai pashu MP. Izstaigaaju visus MP galvenos objektus un tad devos uz inku tiltu, kas faktiski bija shaura taka gar klinti ar iespaidiigaam nogaazeem. Peec shii tilta gaaju atpakalj un izstaigaajot peedeejaas terases iemaldiijos kautkaadaa takaa, kura veda uz nezin kurieni. Pagaaju kaadas 10 minuutes, bet nevienu objektu nesasniedzu, domaaju jau iet atpakalj, bet te pretiim naaca viena kanaadiete, kas pateica, ka taka ejot uz saules vaartiem. Liidz ar to es gaaju taalaak. Veelaak noskaidrojaas, ka taka neiet viss uz saules vaartiem, bet uz veel 2 reizes augstaaku kalnu nekaa uzkaapu no riita. To man paveestiija divi shveicieshi, kas teica, ka kaapiens esot taa veerts. Sanjeemos un kaapu taalaak. Arii shis kalns izceelaas ar savaam staavajaam takaam augshup. Es jau taa biju noguris staigaajot pa pirmo kalnu un MP no 6 riitaa liidz 3 dienaa. Beigaas burtiski raapoju augshaa uz kalna. Tomeer tas tieshaam bija taa veerts, jo no shejienes paveeraas ljoti labs skats uz kalnu virsotneem un rietosho sauli, bez tam sheit nebija citu tuuristu. No kalna nokaapa nedaudz peec 5iem, kad MP sleedzaas ciet un visi tuuristi bija izdziiti. Veelreiz vareeju izbaudiit MP pilniigaa klusumaa, bet peec 5 minuuteem arii mani ieraudziija un dzina aaraa. Taa pagaaja mana diena MP.
Veel interesants bija celsh atpakalj no MP uz Kusko. KK un DK sev jau bija iegaadaajushies biljetes uz vilcienu pirms MP apmekleejuma. Bet man taas tad likaas par daargu. Tomeer peec MP kaapeleeshanas sapratu, ka labaak buus braukt ar vilcienu un gaaju pirkt biljetes. Diemzheel palikushas bija tikai ljoti daargas biljetes, taapeec noleemu iet atpakalj pa sliedeem. Mees jau Kusko no vienas belgjietes uzzinaajaam, ka pa sliedeem mieriigaa gaitaa var aiziet 8 stundaas liidz naakamajaam drupaam Olaitaitumbo, no kurienes aatri ar autobusu var aizbraukt uz Kusko. Taa es sanjeemos un liidz ar pirmo vilcienu 5.35 no riita uzsaaku savu celju atpakalj uz Kusko. Pirmaas 3 stundas gaaju ljoti brashi, saaku jau pie sevis domaat, ka paveikshu celju varbuut pat 4 stundaas, bet laikam ejot saaku pagurt un likaas, ka man veidojaas plakanaa peeda, jo visu laiku jaastaigaa pa uz dzelzscelja sabeertajaam asajaam shkjembaam. Peec 5 stundas vieniigais, kas man bija praataa bija, ko tieshi belgjiete bija domaajusi ar ´8 stuundaam mieriigaa gaitaa´. Bet beigaas tomeer peec 6 stundaam (iekaitot eshanas pauzi 45 minuutes) nonaacu liidz apsoliitajai zemei un prieciigs devos taalaak ar autobusu. Braucot ar autobusu jaabrauc caur Urabambas pilseetai, un man paveicaas ar laiku - nebija maakonju un vareeja redzeet labaakos dabas skatus liidz shim andu kalnos ar zalju spiidiigu zaali, lamaam, zaljajiem kalniem un virs tiem daudz augstaaki kalni ar baltaam virsotneem.
starteejosho peruaanju pirmspensijas vecuma paari es iipashi neuztraucos, un kaa izraadiijaas pamatoti, jo nepagaaja ne 20 sekundes kaa vinjus sadzinu un ar ¨malaa lohi¨ saucieniem apdzinu. Labi, nebija nekaadu saucienu, bet principaa vareeja buut, jo vinji latviski nesaprot. Taalaak jau tik viegli vairs negaaja, bet nu veel kaadus 5 cilveekus apdzinu bez probleemaam. Taalaak jau saakaas staavais kalnaa kaapiens. Un shis kalnaa kaapiens tieshaam ir ljoti, ljoti staavs. Jaakaapj taa, ka sirds lec pa muti laukaa. Bet nu tas arii man paliidzeeja sadziit dzeeraajus tuseetaajus amerikaanjus, kuri domaaja, ka buus pirmie. Divi uzreiz padevaas un treshais tikai peec 15 metru pakaljdziishanaas. Peec tam apdzinu veel paaris cilveeku un beigaas veel vienu dzheku, kas teeloja, ka fotograafee, bet iisteniibaa atpuutaas no staavaa kaapuma. Peec taa viira es straujaa tempaa kaapu taalaak, jo nezinaaju, vai man veel kaads ir priekshaa. Beigaas izraadiijaas, ka vairs nav, taapeec stundas kaapienu izdevaas veikt 25 minuutees. Kad jau sapratu, ka esmu pirmais saaku baudiit skatu un vairs neskreeju. Kalnaa ir vairaakas terases no kuraamn paveras lielisks skats uz MP un apkaart esoshajiem kalniem un ielejaam. Terases ir vairaakas, taapeec izskraidiiju visas un uznjeemu ljoti daudz bilzhu. Beigaas nokljuvu liidz pashai virsotnei un secinaaju, ka no shejienes nebuut nav vislabaakais skats. Vislabaakais skats paveeraas no terases, kuras vienaa malaa ir 90 graadu kritums liekas ap 1 km augstumaa (iespeejams es paarspiileeju par to augstumu, bet iespeejams ka nee, bet to ka var ar izpletni droshi leekt zemee, tas gan tochna). Kaadu laiku izbaudiiju terases un virsotni vienatnee, bet tad atnaaca otrais chuvaks, kautkaads spaanis, kursh arii bija visus apdzinis, tomeer piedziivoja Skotam liidziigu vilshanos ieraugot mani. Pabiju kaadu laiku virsotnee un jau grasiijos iet atpakalj lejaa uz terasi ar vislabaako skatu, bet to jau bija okupeejushi 4 japozas jaunieshi, kas uznjeema divdomiigas bildes. Nu vismaz ne taadas bildes, kaa vinju disciplineetie vecaaki un vecvecaaki eiropaa. Vispaar cik man naacies redzeet, japaanju jaunieshi ljoti ietekmeejas un atdarina amerikas ¨popkultuuru¨. Bildes apmeeram bija taadaa garaa - staav dzheks uz terases ar seju pret Machu Pichu, vienu no 7 pasaules briinumiem, bez krekla un bikses nolaistas taa lai var redzeet pliku dibenu un no muguras otrs fotograafee. Vispaar baigi smiekliigi. Veelreiz izstaigaaju visas terases, it iipashi to ar kilometra kritumu, un devos taalaak apskatiit citus objektus uz kalna. Un tie bija kautkaadi ne iipashi veerti objekti - templji alaas, liidz kuriem bija ilgi jaakaapj lejaa un peec tam veel ilgaak jaakaapj atpakalj augshaa. Peec shii kalna biju pamatiigi noguris un slapjsh. Peec kalna apskatiiju visu machu pichu kompleksu un ljoti daudz tuuristus, kas jau bija saradushies pilnaa skaitaa. MP ir ljoti skaists, ar neskaitaamaam zaljaam teraseem , ar zalju centraalo laukumu, kuraa staigaa lamas. MP ljoti harmoniski iederas kalnu ainavaa un gandriiz katrs tuurists var sev atrast kaadu nomalju terasi, kur mieriigi apseesties un baudiit skatu uz kalniem, ieleju vai pashu MP. Izstaigaaju visus MP galvenos objektus un tad devos uz inku tiltu, kas faktiski bija shaura taka gar klinti ar iespaidiigaam nogaazeem. Peec shii tilta gaaju atpakalj un izstaigaajot peedeejaas terases iemaldiijos kautkaadaa takaa, kura veda uz nezin kurieni. Pagaaju kaadas 10 minuutes, bet nevienu objektu nesasniedzu, domaaju jau iet atpakalj, bet te pretiim naaca viena kanaadiete, kas pateica, ka taka ejot uz saules vaartiem. Liidz ar to es gaaju taalaak. Veelaak noskaidrojaas, ka taka neiet viss uz saules vaartiem, bet uz veel 2 reizes augstaaku kalnu nekaa uzkaapu no riita. To man paveestiija divi shveicieshi, kas teica, ka kaapiens esot taa veerts. Sanjeemos un kaapu taalaak. Arii shis kalns izceelaas ar savaam staavajaam takaam augshup. Es jau taa biju noguris staigaajot pa pirmo kalnu un MP no 6 riitaa liidz 3 dienaa. Beigaas burtiski raapoju augshaa uz kalna. Tomeer tas tieshaam bija taa veerts, jo no shejienes paveeraas ljoti labs skats uz kalnu virsotneem un rietosho sauli, bez tam sheit nebija citu tuuristu. No kalna nokaapa nedaudz peec 5iem, kad MP sleedzaas ciet un visi tuuristi bija izdziiti. Veelreiz vareeju izbaudiit MP pilniigaa klusumaa, bet peec 5 minuuteem arii mani ieraudziija un dzina aaraa. Taa pagaaja mana diena MP.Veel interesants bija celsh atpakalj no MP uz Kusko. KK un DK sev jau bija iegaadaajushies biljetes uz vilcienu pirms MP apmekleejuma. Bet man taas tad likaas par daargu. Tomeer peec MP kaapeleeshanas sapratu, ka labaak buus braukt ar vilcienu un gaaju pirkt biljetes. Diemzheel palikushas bija tikai ljoti daargas biljetes, taapeec noleemu iet atpakalj pa sliedeem. Mees jau Kusko no vienas belgjietes uzzinaajaam, ka pa sliedeem mieriigaa gaitaa var aiziet 8 stundaas liidz naakamajaam drupaam Olaitaitumbo, no kurienes aatri ar autobusu var aizbraukt uz Kusko. Taa es sanjeemos un liidz ar pirmo vilcienu 5.35 no riita uzsaaku savu celju atpakalj uz Kusko. Pirmaas 3 stundas gaaju ljoti brashi, saaku jau pie sevis domaat, ka paveikshu celju varbuut pat 4 stundaas, bet laikam ejot saaku pagurt un likaas, ka man veidojaas plakanaa peeda, jo visu laiku jaastaigaa pa uz dzelzscelja sabeertajaam asajaam shkjembaam. Peec 5 stundas vieniigais, kas man bija praataa bija, ko tieshi belgjiete bija domaajusi ar ´8 stuundaam mieriigaa gaitaa´. Bet beigaas tomeer peec 6 stundaam (iekaitot eshanas pauzi 45 minuutes) nonaacu liidz apsoliitajai zemei un prieciigs devos taalaak ar autobusu. Braucot ar autobusu jaabrauc caur Urabambas pilseetai, un man paveicaas ar laiku - nebija maakonju un vareeja redzeet labaakos dabas skatus liidz shim andu kalnos ar zalju spiidiigu zaali, lamaam, zaljajiem kalniem un virs tiem daudz augstaaki kalni ar baltaam virsotneem.
Vispaar tagad jau atrodos Boliivijaa, esmu iekaveejis ar kaadiem 3 staastiem, tos uzrakstiishu, kad atgrieziishos no Huayna Potosi, kalna virs 6000 m, peec 3 dienaam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru