svētdiena, 2008. gada 9. marts

Galapagosas salas

Laaaabdien. Esmu atgriezies no pasaules slavenajaam Galapagosas salaam. Faktiski esmu jau Peru, meegjinu sadziit KK un DK, bet pagaidaam nesekmiigi. Vinji jau man gandriiz bija rokaa, bet peedeejaa briidii atkal izsliideeja un jau ir Iquitos dzhungljos pie Amazones. Labi, mazliet par Galapagosu. Meegjinaashu aprakstiit normaalaa veidaa, laigan entuziasms un varbuut kautkas atminjaa jau mazliet zudis, jo diemzheel nevareeju uzrakstiit aatraak, parcik faktiski peedeejaas 3 dienas dziivoju autobusaa meegjinot sadziit KK un DK, lai vinji tai Peru galiigi nenodzeraas. Visi atceramies kampanju ¨Izglaab draugu¨ un KK tieksmi uz graadiigo.
Taatad cilveekiem, kas bijushi Ekvadoraa parasti prasa vai vinji ir bijushi
Galapagosaa, jo tas ir Ekvadoras galvenais apskates objekts un Dienvidamerikas viens no galvenajiem ar Machu Picchu, Iguazu un Rio. Taatad varbuut saakumaa mazliet par to kaa radaas Galapagosa. Radaas dabiskaa veidaa un ar to viss ir pateikts. Salas slavenas padariija Charles Darwins, kas sheit guva apskaidriibu par evoluuciju. Charles te ir kulta persona, Galapagosu Che Guevara. Daudz kas ir nosaukts vinja vaardaa. Par evoluucijas spilgtaakajiem piemeeriem kalpo mazi putninji (angliski Finches), kuriem ir izveidojushies dazhaadi knaabji atkariibaa no salas uz kuras vinji dziivo un atbilstoshi videi, kuraa uzturaas un kurai ir pielaagojushies. Galapagosas vaards saistiits ar milzu brunjurupuchiem, kurus sauc par Galapagosas brunjurupuchiem. Arii tie kalpo par evoluucijas piemeeru, jo arii atkariibaa no vides ir izveidojushaas vairaakas brunjurupuchu grupas no vienas cilts. Karoche viss ko tikko pastaastiiju jaauznjem ar 65% ticamiibu. Ja gribat iedziljinaaties taalaak palasiet Darvina ¨The origin of species¨vai kautkaa taa - graamatu kuru te biezhi redzeeju veikalos, dazhreiz ar ljoti interesantaam atshkjiriibaam cenaas par vienu un to pashu graamatu. Vienreiz redzeeju 10 dolji vienaa veikalaa, un tieshi blakus otraa 23 dolji. Uzreiz iedomaajos situaaciju, kuraa nonaak nu piemeeram random pirceejs nu kautvai no taas pashas Ekvadoras pilseetas Lohas, kursh tikko iegaadaajies graamatu pa 23 USD un ieiet naakamajaa veikalaa.

Galapagosa sastaav no vairaakaam salaam - ir kasadas 8 lielas dazhaada vecuma salas un vairaakas mazaas salinjas. Salas ir cilveeku reti apdziivotas vai nav apdziivotas vispaar, atrodas izolaacijaa no pasaules (tuvaakaa vieta - Ekvadora ir 1000 km attaalumaa) un taas apskalo dazhaadas siltaas un aukstaas straumes. Tas nosaka to, ka shajaas salaas ir unikaals dziivnieku salikums - piemeeram shii ir vieniigaa tropiskaa vieta uz pasaules, kur var sastapt pingviinu, kuram principaa sheit nevajadzeetu atrasties, bet vinsh to nezin un juutas komfortabli pateicoties aukstajai Humbolta straumei. Tiem, kas grib zinaat, kas ir Humbolts, varu pateikt, ka zinu, bet neteikshu. Bet pats unikaalaakais sheit ir tas, ka zveeri pilniigi nebaidaas no cilveekiem un vinjus var apskatiit no 10 cm attaaluma.


Taatad Galapagosaa uztureejos no 29 feb liidz 6 martam un personiigi satiku daudz interesantu zveeru un kas negaidiiti arii daudz interesantu cilveeku. Jaa arii zviedru pensionaaru, kursh nepaartraukti lieto vaardu ¨marvelous¨, ko tur sleept. Taatad jau Kito biju nopircis tuuri uz 4 dienaam/3 naktiim luksus kugjii Santa Cruz. Braucu ar luksus-biznesklases-superklases-pirmaas klases kugji ne jau taapeec, ka esmu miljonaars un VIP, bet taapeec, ka citu variantu nebija un shis variants peedeejaa briidii gaaja pa puscenu. Lidoju no Gujakilas uz Galapagosu salu San Cristobal, un jau lidostaa man iedeva mana kugja noziimiiti, kas bija jaasprauzh redzamaa vietaa, lai mani firmas cilveeki vareetu atpaziit. Lidmashiinaa iekaapu optimisma pilns, bet pamazaam mans gjiimis saskaaba, jo viens peec otra lidenee saaka kaapt pensionaari ar taadaam noziimiiteem kaa man. Beigaas jau vairs neskatiijos vai kaarteejam pensionaaram ir mana kugja noziimiite vai nav, jo straadaaja likums - ja pensionaars, taatad uz mana kugja. Saprotiet pareizi, man nekas nav pret pensionaariem, bet nojautu, kaads buus ekskursiju un droshiibas pasaakumu temps. Beigu beigaas paraadiijaas arii jaunieshi, kautkaadi amerikjaanju studenti, kas brauca na haljavu.


Pirmajaa dienaa ieradaamies San Cristobalas salaa. Muus sagaidiija paiikams siltums, un piekrastee arii pilns ar juuras lauvaam. Seedaamies visi iekshaa kugjii un braucaam uz salas otru krastu uz biichu pie citaam juuras lauvaam, iguaanaam, krabjiem, kas saulee izcepushies sarkani un varbuut veel kautko, ko tagad esmu piemirsis. Karoche pa celjam uz sho vietu muusu kugji pavadiija savaadi melni putni - Frigates - kurus vinju labaas lidotprasmes, izskata un kaitiigo ieradumu deelj deevee arii par piraatiem. Man shie putni uzreiz iepatikaas, jo vinji konkretna izskatiijaas peec badbojiem un lidoja (skaisti planeeja pa veejam) metra attaalumaa no manas sejas itkaa gribeedami man sevi atraadiit un ieskatiities aciis. Shie putni bija manaa dienas topaa, daliita pirmaa vieta ar superiigo saulrietu (bildee). Sheit redzeejaam arii daudz juuras lauvu no ljoti maza attaaluma. Neesmu viens no tiem cilveekiem, kas gjiibst no juuras lauvaam, bet ja ir taadi, vinjiem noteikti jaabrauc uz Galapagosu, jo tos te var apskatiit un peldeet ar vinjiem gandriiz jebkuraa salaa. Tomeer ir patiikami noveerot kaa vinji eleganti peld un itsevishkji kad seerfo pa vilnjiem. Pirmajaa dienaa bija arii veel viens patiikams paarsteigums - zviedru galds pusdienaas. Liela kljuuda no kugja puses, jo es metos atsist naudu, kaa maaceedams un sevi iipashi nebija jaapiespiezh, jo viss bija garshiigs un izveele arii liela. Zviedru galds bija arii riitos, bet vakaros restoraana tipa. Peec shiis 4 dienu tuures par izsalkumu suudzeeties nevareeju, paareejaas divas dienas gandriizvai nevajadzeeja eest.


Otrajaa dienaa tesaam uz citu salu - Espanola. Muus jau pirmajaa dienaa sadaliija pa grupaam ar dazhaadu zveeru nosaukumiem, jo mees kopaa bijaa daudz cilveeku un katrai grupai bija savs gids. Gidi un organizaacija jaasaka bija atbilstoshi augstaa liimenii, kas ir pluss pirmaas klases kugjiem. Es tiku grupaa pie Albatrosiem (liktenja ironija, ka shis bija vieniigais dziivnieks ko neredzeejaam, no tiem ko gribeeju redzeet, jo vinji shajaa gadalaikaa atrodas emigraacijaa). Veel pie Albatrosiem bija pavecs zviedru paaris, pavecs anglju paaris, amerikaanju kundze v belom, 2 pajaunas amerikaanietes ar siiko un kopiigu suveniiru biznesu New Jerseyjaa un varbuut veel kaads. Un laba gide. Uz salas Espanola virmoja dziiviiba, shii bija ar dziivniekiem visbagaataakaa sala un arii dziivniekiem vareeja faktiski pieskaarties. Muus sagaidiija seerfojoshi un dazhbriid klaigaajoshi un klepojoshi juuras lauvas. Peec tam krabji, iguaanas, putni buubiji ar zilaam kaajaam (viens no Galapagosas simboliem un divdomiibu avots uz krekliem ar uzrakstiem ¨I love boobies¨), citi buubiji, dazhaadas kaijas, frigates, kjirzakas, pelikaani un gan jau ka veel kautko piemirsu. Vietaam shie zveeri uzturas vienkopus viens otru netrauceejot pa 5 sugaam un vairaak. Dazhreiz juuras lauvas meedzot speeleeties ar juuras iguaanaam pa uudeni. Prieku gan no taa guust tikai juuras lauvas. Visvairaak fascinee juuras iguaanas, kuras var sastapt tikai te Galapagosaa, ja es nemuldu. Vinjaam ir taads dinozaurisks aizveesturisks izskats, sho versiju apstiprinaaja arii gide. Veel smiekliigi, kad vinjas kopaa izliidushas no uudens (pa kuru ljoti labi peld izmantojot tikai asti) pilniigaa mieraa pagriezushas galvas pret sauli kaa taadaa saules kultaa (vinjas shaadi atguust uudenii pazaudeeto siltumu) itkaa filozofiski veraas okeaanaa. Nereti redz arii, ka iguaanai uz galvas veel seezh un taapat sauljojas kjirzaka. Veel uz salas bija zilpeedainie buubiji (blue-footed boobies), kuri te deej olas, dazhi tikko izshkjiilushies mazulji. Shiem putniem var pieiet maksimaali tuvu (3 cm) un vinji nebeeg prom. Tas pats attiecas uz paareejiem zveeriem. Un tas ir unikaali pasaulee, visur citur pasaulee zveeri baidaas no cilveeka.


Uz shiis salas zviedrs pirmoreiz pateica ¨marvelous¨. Shajaa reizee vinjam piekritu. Beigaas izraadiijaas, ka vinsh shii celjojuma laikaa to vien teiks.


Tai pashaa dienaa braucaam uz naakamo salu - Floreana, kur bez ieprieksh piemineetajiem juuras lauvaam un pelikaaniem un citiem putniem redzeejaam arii flamingo un juuras brunjurupuchus. Neizpalika zviedra ¨marvelous¨. Uz shiis salas saaku iepaziit arii citus no savas grupas, jo man jau bija apnicis, ka visu laiku saka marvelous, laigan zviedru paaris sakariigs. Bija jaameklee arii citi sarunu partneri. Ar amerikaanieti pirms pensijas vecumaa saaku runaat, vinja man peec tam visu celjojumu piedaavaajaas fotograafeet, un meegjinaaja atdot visus savus kreemus un dezinficeejoshos dvieljus, kurus bija nopirkusi paarlieku lielaa daudzumaa. Bet paldies vinjai par to protams. Tad veel bija sakariigais anglju paaris ar tipisku nosveertu anglju attieksmi bet ar pensionaariem netipisku dziivesprieku. Laikam izbijushi investmentbankeri (dzheks kautkad straadaajis Londonaa zviedru bankaa). Patiikami sastapt taadus cilveekus. Bet visnormaalaakaas bija taas amiites no NJ ar siiko. Galapagosas salas ir perfektas prieksh siikajiem, jo vinji var redzeet zveerus tuvumaa. Vinjaam ir kopiigs suveniiru veikalinsh un vinjaam jaastraadaa tikai 6 meeneshi gadaa, paareejais briivs un pietiek arii celjoshanai. Vinjas bija taadas chomiskas, ar braaljiem, taaka nebija probleemu atrast kontaktu un pajokot. Karoche uz shiis salas mees njurkojaam ar maskaam un te pirmoreiz redzeeju sev pie deguna juuras lauvu zem uudens.


Naakamajaa dienaa devaamies uz salu Fernandinu, jaunaako vulkaaniskas izcelsmes salu Galapagosaa. Shii bija lieliska sala, kur redzeeju arii valja skeletu un lielaakaas juuras iguaanas. Uz shiis salas redzeeju arii kjirzaku mahachu. Izraadaas vinjas kaujas ar saaniem un ar asti, pirmstam veicot iebiedeejoshu piepumpeeshanos (tieshi taapat kaa cilveeki). Arii te redzeeju brunjurupuchus taalumaa. Tomeer vislabaakais sheit bija redzeetais pingviins. No saakuma vinsh peldinaajaas ljoti taalu no krasta kaa citi pingviini, bet tad viens no gidiem saaka atdarinaat vinja saucienu un vinsh saaka peldeet pie mums. Nezinu vai vinjam ir slikta redze, vinsh ir idinsh vai vienkaarshi ekshibicionists, bet vinsh atpeldeeja liidz mums un paarvarot slidenos klints shkjeershljus uzkaapa pie mums pusmetra attaalumaa un saaka plaatiities. Man tas bija viens no spilgtaakajiem mirkljiem celjojumaa. Veel jokaina sajuuta paarnjeema, kad vareejaam uz shiis pashas salas pieiet klaat metra attaalumaa pie Galapagosas vanaga, kursh var izgriezt galvu pa 270 graadiem, ko labpraat arii demonstreeja un veel sho to. Pati sala arii ir ljoti iipatneeja, noklaata ar lavu. Pieljauju ka taa izskataas Islandee. Tai pashaa dienaa devaamies uz blakus esosho salu - Izabela, kas ir lielaakaa sala Galapagosaa. Sho salu veido 5 vulkaani, un viens no tiem ir pa pusei sagruvis un veido taadu kaa puskraateri tieshi uz ekvatora. Shii sala man patika ar to, ka izskatiijaas peec taadas riktiigas vientuljas okeaana salas ar gruuti pieejamiem krastiem un lieliem vilnjiem kas sitaas pret klintiim. Te bija arii vairaakas alas, no kuraam vienaa liekas vareetu sleept piraatu daargumus. Te bija ari ronji, pingviini, kamaronu putni (putni, kas no lidojoshiem putniem evolucioneejushies uz nelidojoshiem, jo vinjiem pietiekamaas bariibas deelj nevajadzeeja lidot), pelikaani, frigates, iguaanas un brunjurupuchi. Redzeejaam arii meeneszivi, kas izbaazh spuru taapat kaa haizivs, nepatiikams skats, ja esi gumijas laiva kaa es. Redzeejaam taalumaa arii delfiinus.


Naakamajaa dienaa atbraucaam uz shiis tuures peedeejo salu Santa Cruz, apdziivotaako Galapagosaa. Te arii ir zveeri, un te ir arii Charlza Darvina centrs kur audzee lielos brunjurupuchus, kuri ir palikushi par apdraudeetu sugu, jo savulaik piraatiem ljoti labi nodereeja par eedamo. Vinji bija gan garshiigi, gan arii vinjus vareeja ljoti ilgi uztureet un tie nebojaajaas, kas bija iipashi svariigi piraatiem. Karoche shai centraa bija pilns ar shiem gigantiem, vispopulaaraakais no tiem ir Lonesome Geroge jeb latviski vientuljais dzhordzhs. Tas nav Bush. Tas ir brunjurupucis, kura suga ir izmirusi, vinsh ir sava veida peedeejais mohikaanis un centra darbinieki un visa pasaule (iznjemot AJ, kuram galvenais agresiju un XXX davai) grib saglabaat vinja sugu sapaarojot ar liidziigu sugu. Bet shis negrib paaroties, nu neparko. Iedod vinjam luksus nummuru, skatu uz okeaanu, palmu, meitenes, bet shis iespiiteejies un viss. Un nepaarojas. Jaasaak sist. A zviedrs tikuntaa nokomentee: ¨marvelous¨. Es vinjam pateicu be: jaa kaatad marvelous, es tev raadiishu marvelous, egoists negrib saglabaat sugu, negrib paliidzeet komandai. Taa es peec shii gadiijuma atvadiijos no savas grupas, jo vinji brauca uz lidostu, bet es veel 3 dienas paliku Galapagosaa uz savu roku.


Paliku hotelii Charlzs Darvins un tai dienaa veel aizbraucu uz lavas tuneljiem - kilometru gariem lavas veidotiem naturaaliem tuneljiem, kur jaaiet ar bateriju. Izgaaju un uzredzeeshanos, nekas iipashi interesants tas nav, ja vien jums nepatiik tumsaa staigaat ar bateriju. Pastaigaaju pa pilseetu un sarunaaju sev tuuri riitdienai uz veel vienu neredzeetu salu Santa Fe.


Diena kad braucu uz Santa Fe bija perfekta, un laikam jau te liels nopelns arii 4 ekvadorieshu meiteneem, kas devaas tai pashaa tuuree. Vinjas bija ljoti jautras un izskatiigas un padariija lielisku dienu arii citiem, starp kuriem starpcitu sastapu arii cilveekus no Lake Tahoe. Vienu dziedaataaju ar draudzeni. Dienu pavadiijaam snorkeleejot ar juuras brunjurupuchiem un juuras lauvaam, apskatot zivis un veel sho to. Redzeeju to zivi, kas bija ¨Finding Nemo¨ akvaarija autoritaate ar shramu. Bet dienas spilgtaakais notikums prieksh manis bija peldeeshana zem uudens ar brunjurupuci, kas ir arii viens no Galapagosas maniem spilgtaakajiem notikumiem. Apskatiiju vinju gan shaa gan taa, pieliidu pie pasha purna kaa taads lohs un pateicu ¨Ko bolies!?¨ un sarijos saaljo uudeni. Peldeeju ar trubinju un masku, bet dazhreiz peldeeju dziljaak zem uudens kopaa ar brunjurupuci, negribeejaas peldeet augshaa, bet vajadzeeja, jo tomeer bija arii jaaelpo. Peldeejaam perfektaa baltu smilshu laguunaa ar mieriigu uudeni saulainaa laikaa, perfekti. Veelaak paarbraucaam uz citu vietu, taa bija nemieriigaaka, bet arii tur redzeeju mazu brunjurupuci. Diemzheel tur bija dzilsh un vinsh no manis laidaas prom, pagaans, nevareeju ilgi tureet liidzi. Toties papeldeeju ar juuras lauvaam. Peec tam paarceelaamies uz citu pludmali, paeedaam pusdienas un vienkaarshi peldeejaamies. Meitenes pierunaaja negribiigo dziedaataaju no Taho ezera uz dziedaashanu, jo vinja draudzene izmuldeejaas, ka vinsh ir dziedaataajs ar ljoti skaistu balsi, par ko dziedaataajs, par cik bija kautriigs, nebija iipashi prieciigs. Uz salas atradaas gjitaara un dzheku piespieda dziedaat. Jaasaka, ka tieshaam dziedaaja ljoti labi, pie juuras. Bija forshi. Tomeer katraa medus mucaa ir arii darvas piliens - mums tas bija viens ekvadorietis bez iipashaam muzikaalaam dotiibaam, kas jau ieraudziijis smukaas ekvadorieshu meitenes ilgi negaidiija un saakot jau no izbraukshanas ostas saaka savas aarijas. Meitenes bija pieklaajiigas un kaadas pirmaas 2 dziesmas dziedaaja entuziastiski liidz, bet ar katru naakamo dziesmu pa vienai atkrita. Tas gan ekvadorietim, kursh todien (varbuut meitenju iespaidaa) bija izveeleejies staigaat tikai apakshbiksees, nebija nekaads labais iemesls neturpinaat dziedaat. Taa vinsh dziedaaja visu turpcelju. Arii jau veelaak peec amerikaanja dziedaajuma dienas beigaas vinsh nodziedaaja vienu dziesmu ar dotajai situaacijai neatbilstoshu ievirzi. Bez manis veel bija viens jauns amiitis, normaals keks, pavecaaks amiitis, kas te (Galapagosaa) bija ieradushies uz jahtas, amiishu dziedaataajs ar draudzeni, kurai veltiija savas dziesmas, un veel triis tolji amerikaanietes, tolji kanaadietes, bet normaalas. Visi kaa viens bija prieciigi par izdevushos dienu. Man taa dazhaadu apstaaklju deelj bija viena no patiikamaakajaam dienaam Galapagosaa. Ar ekvadorieshu meiteneem mees veel neshkjiiraamies, peec tam veel aizgaajaam uz citu biichu un tuseejaam veel naakamajaas dienaas. Karoche ¨Marvelous!¨.


Bet naakamajaa dienaa braucu atkal dienas tuuree uz salu, kuras nosaukumu nezinu, jo vinja bija maza un taapat nevienam tas neinteresee kaa sauca salas. Sheit satiku 3 venecueelieshu jaunieshu, sakariigus tipus, 2 dzhekus un vienu meiteni, un arii vienu lohu dzeeraaju venecueelieti no taas pashas grupas, kas visu dienu pavadiija vemjot paar bortu un nepiedaloties aktivitaatees par kuraam bija samaksaajis. Veel bija viena smukinja vaaciete un viens ekvadorietis. Saakumaa mees niraam pie juuras lauvaam, kas man vairs nebija nekas jauns, taapeec es to neizbaudiiju tik ljoti kaa paareejie. Te uudens bija nemieriigs un vilnji vareeja mieriigi ienest klintiis, kas nav baigais kaifs. Liidz ar to te bija vairaak jaaciinaas ar juuru un cauro trubinju, sheit iipahsu baudiijumu neguvu. Beigaas man viss beidzaas ar to, ka sagriezu kaaju uz koraljiem vai gliemezhiem. Taalaak braucaam uz citu vietu mekleet haizivis, bet nebija garantijas, ka taas ieraudziisim. Vispaar es buutu prieciigs par iespeeju redzeet haizivis, bet situaacijaa, kad man bija sagriezta kaaja un pluuda asinis nezinaaju vai tieshaam gribu satikshanos ar haizivi. Mani celja biedri gan visi kaa viens ieraugot manu asinjojosho kaaju liidzjuutiigi nopriecaajaas (nu varbuut vieniigi tas viens venecueelietis saglabaaja cilveeciski cieniigu attieksmi un nepriecaajaas par manu nelaimi un nopietnu sejas izteiksmi turpinaaja vemt paari bortam) , jo strauji palielinaajaas vinju iespeeja ieraudziit haizivi. Taa nu mees metaamies uudenii un peldeejaam pa shauru fjordveidiigu juuras kanaalu, un driiz vien atradaam arii haizivi, kas guleeja juuras dibenaa. Muusu gids saaka mums kautko skaidrot kaa mees tuuliit visi uzreiz kopiigi nirsim pie haizivis un skatiisimies vienlaiciigi, lai neaizbaideetu. Kameer vinsh to staastiija, haizivs jau bija aizbeegusi. Peec kaadaam 30 sekundeem es vinju atkal ieraudziiju un ilgi nedomaajot niru vinjai pakalj, katrs pats par sevi. Taa noniru dazhu centimetru attaalumaa, apskatiiju raksturiigaas zhaunas un peldeeju pakalj, bet tad atkal vecaa nelaime - beidzaas gaiss un jaapeld augshaa. Pa tam laagam haizivs jau bija prom, bet grupas gids nelabveeliigi uz maniim skataas. Bet nu neko, bija liels prieks, ka redzeeju haizivi tik tuvu. Peec shii devaamies pa sauszemi uz vietu, ko sheit sauc par Grietas. Taa ir vieta starp augstaam klintiim, kur satek gan saalsuudens, gan salduudens, ljoti dzidrs un dzilsh. Sheit var leekt no klintiim, no liela augstuma. Es noleecu no augstaakaas vietas, kas bija kaadus 12-15 m augsta, laigan gids apgalvoja 23 m. Bet liekas, tas bija mazliet paarspileeti. Bet savi 15 m varbuut bija, drusku naacaas sanjemties pirms nolecu. Bez manis nolece arii simpaatiskaa vaaciete un venecueeliete. Veel tur bija smiekliigi, kaa viens ekvadorietis visu laiku nevareeja sanjemties ielekt. Apakshaa sieva ar kameru, kurai visu laiku pirms katra meegjinaajuma sanjemties un lekt nodota komanda flmeet. Taa vinsh noleca tikai peec kaadas 7 reizes, palaizhot vairaakus cilveekus pa priekshu. Cerams, ka sieva tobriid nedomaaja, ka atkal viltus trauksme un filmeeja. Sheit arii vienaa sauszemes posmaa izbaudiiju ekvatora sauliiti, muguru vienkaarshi dedzinaaja. Veel tajaa dienaa man bija paredzeets un sarunaats ar venecueelieshiem, ka brauksim briivaa dabaa skatiities lielos brunjurupuchus, bet nenoviidiigais gids man ierubiija baigo cenjiku par sho prieku, taapeec atmetu sho ideju, jo pasham aizbraukt arii ir gruuti un daargi.


Tomeer, peedeejaa dienaa, ekvadorieshu meitenes, kuras es jau biju paarvilinaajis uz savu hoteli, bija apbuurushaas kaarteejo pusmuuzha ekvadorieti un tas vinjas veda pa velti uz lidostu uz riita reisu. Man tai dienaa bija dienas reiss, taapeec pieteicos vinjaam liidz. Vinjas labpraat mani panjeema lidz, bet shoferis neiebilda (ka tu iebildiisi 4 skaistaam divdesmitgadiigaam meiteneem). Beigaas shoferis mani veel pa celjam ieveda apskatiit lielos Galapagosas brunjurupuchus briivaa dabaa, skaistaa vietaa - pljavaa ar skatu uz okeaanu. Redzeeju 4 milzenjus, kaadi ir tikai shajaas salaas un laikam veel tikai Sheishelju salaas un nekur citur pasaulee. Taas bija lieliskas un simboliskas (jo salas nosauktas sho milzenju vaardaa) beigas shim celjojumam.


Atbraucaam uz lidostu, bet tur fakaps ar lidmashiinaam. apvienoja visus reisus un meitenes ielika manaa reisaa. Taa mees tur veel visu dienu notuseejaam pa lidostu, satikaam jokainus smiekliigus japoshkas, ar jokainu humora izjuutu un citus tipaazhus. Beigaas veel divu meitenju faachuks, kursh studeejis Maskavaa, runaa krieviski un bija prieciigs peec vairaaku gadu paartraukuma parunaat ar mani krieviski, izvadaaja pa pilseetu. Driiz peec tam beidzaas arii mans celjojums pa Ekvadoru un nu jau esmu Peru. Ekvadora prieksh manis bija vislabakaa valsts, te jutos vislabaak, te bija lieliski cilveeki un patiikams klimats. Ja buutu jaaiesaka viena valsts, taa droshi vien buutu Ekvadora, jo taa ir arii ljoti daudzveidiiga, ar 4 izteiktaam daljaam - pludmales, kalni, amazone un Galapagosas salas.

6 komentāri:

ilvagulane teica...

A, kas tur ar to smuko vācieti bija? :D

RG teica...

Kaa kas?! Vinja vienkaarhi bija. Peldeejaas, sauljojaas, arii leeca no trampliina. Pliku dibenu vieteejiem neraadiija un arii neboliijaas, ja tas bija jautaajuma zemteksts!

ilvagulane teica...

Jautājumam nebija zemteksts! Šobrīd prātā nāk tikai viens - MARVELOUS!

anita teica...

Super bildes un super salas. Tur ari man gribeetos aizbraukt. Kaapeec esat izraisiijussi konfliktu starp Ekvadoru un Kolumbiju? Vai beidzot esi sadzinis savus draugus? Prieciigas Lieldienas!

AC teica...

pēc sajūsmas apjoma un pēdējiem teikumiem man gan liekas, ka tās četras daļas bija tās ekvadorietes .....

ge teica...

super apraksts, izlasiju visu no a lidz z, var redzet, ka esi sajusma par galapagos! brunurupuci, juras lauvas, pingvini, haizives...- pretty fkn impressive! beidzot ari kaut kas pikantaks atteiciba uz chikaam - taja bilde ar ekvadorietem izskaties labi iekartojies un baigi apmierinats:) bet malacis, robi, prieks lasit!