svētdiena, 2008. gada 30. marts

Fantastiskais ¨Death road¨ ritenjbrauciens

Kaapeec uzrakstiiju, ka Death road (turpmaak DR) ritenjbrauciens ir fantastiskais? Taapeec, ka man tas ljoti patika. Uzreiz jaasaka, ka es to visiem iesaku, laigan varbuut es mazliet paarspiileeju, njemot veeraa, ka man pasham ljoti patiik braukaat ar riteni un patiik arii aatrums un biistamas situaacijas, un skaista daba. Shajaa braucienaa tas viss bija. DR ir paziistamaakaa Boliivijas atrakcija (nu varbuut veel Uyuni saalsezeri). Uz ¨Death road¨ jeb latviski ¨Naaves celsh¨ jaabrauc no La Pazas.

La Paza ir neoficiaalaa Boliivijas galvaspilseeta. Nezinu kaa tas iisti straadaa, laikam kautkas liidziigs Berliinei Vaacijaa. Bet nu par La Pazu vienmeer saka, ka taa ir augstaakaa galvaspilseeta pasaulee, apmeeram 3600 m virs juuras liimenja. Parasti cilveekiem neiesaka sheit ierasties pa taisno, jo tas vairaakumaa gadiijumu beidzaas ar augstuma slimiibu (altitude sickness angliski), jo augstumaa ir retinaataaks gaiss un nepieradusham cilveekam ir suudiigi. Man gan taa nebija, jo atbraucu uz shaadu augstumu pamazaam. La Pazaa iebraucu naktii no kalna, jo La Paza atrodas taada kaa kanjona ielejaa. No augshas kaa jau var paredzeet La Pazas mirgojoshaas ugunis izskatiijaas ljoti skaisti. Tomeer, kad peec neilga laika nolaidaamies pilseetaa, sapratu ka taa ir baigaa miskaste (atsauca atminjaa centraalamerikas netiiriibu) - ielas piemeetaatas ar suudiem, uz krustojumiem izveidojushaas dabiskaas miskastes (cilveeki vienkaarshi pasaakushi mest te atkritumus un taa visi tagad tur met un izveidojies atkritumu kalns), pilseeta smird. Tik slikti attieciibaa uz higieenu nebija bijis nevienaa vietaa. Man principaa parasti nav baigaas pretenzijas pret tiiriibu, bet shoreiz gan domaaju, ka peec iespeejas aatraak tiishos prom no shejienes. Atradu savu hosteli un taisiijos naakamaas dienas slavenajam ritenjbraucienam, kas saakas 4700 m augstumaa un nolaizhas liidz 1200 m augstumam.

Nakamajaa dienaa ceelos un gaaju uz 7iem uz citu hoteli, kur tiek iedotas brokastis un no kurienes mikrobusinsh aizved uz DR. Pie brokastu galda satiku citus manas grupas brauceejus - pirmais ar ko iepazinos bija zviedrs Bjorns, kas bija tipisks zviedrs (taapeec uzreiz vinjaa atpazinu zviedru) un saakumaa likaas normaals. Vinsh taapat kaa Ukrainis Sashka ziemu jau 8 gadus pavada siltajaas zemees celjojot. Vinja staasts vispaar ir liidziigs Sashkam, tikai ar Timoshenko meitu gan laikam vinsh nebija paarguleejis, lai gan tieshu jautaajumu par sho teemu vinjam neuzdevu, taaka 0.01% iespeejamiiba paliek. Straadaajot vienalga ko varot dabuut, kad esot Zviedrijaa, uz projektiem utt un pa ziemu celjo pa pasauli, esot vinjam arii kautkaadi dziivoklji sapirkti. Vispaar shitaadus kadrus ik pa laikam te satieku. Bez vinja veel bija visuresoshie izraeelji (par ko nopriecaajos, jo izraeelji parasti sameklee vislabaakos diilus) - 4 dzheki, kas saakumaa likaas normaali un beigaas arii normaali. Tad veel paaris no Londonas - smuka kolumbiete un nesmuks par vinju vecaaks anglis. Veel 3 kanaadieshi - viena meitene un 2 dzheki, franciski runaajoshie, principaa normaali, bet ar dazhaam franciskaam izpausmeem. Taadaa sastaavaa plus veel divi gidi mees aizbraucaam uz virsotni no kuras saakas ritenjbrauciens. Iedeva veel mums pirms tam visu ekipeejumu, izraeeljiem tur kautkas nebija kaartiibaa ar kreklu vai apakshbikshu izmeeriem, es nezinu un negribeeju iedziljinaaties vai pa mazu vai pa lielu, bet nu beigaas kautkaa tur noreguleejaas un vareejaa braukt. Iedaliija uz kalna mums arii ritenjus. Man bija kautkaads videeja daarguma ritenis Trek, itkaa normaals, tikai aatrumus nevareeja uz vienu pusi paarsleegt, bet bremzes straadaaja, un tas shai braucienaa ir galvenais. Zviedrs bija pasuutiijis un samaksaajis par labaako riteni, bet neko no ritenjiem nesaprata, taapeec nekaadas pretenzijas neizvirziija. Toties viens no izraeeljiem gan par savu itkaa labo riteni izraadiija savu sashutumu tam regjionam pierastaa stilaa bez kompleksiem un augstos tonjos. Vinjam bija otrais labaakais ritenis aiz zviedra (peec cenas), bet vinsh atshkjiriibaa no zviedra kautko saprata no ritenjiem, jo kaa teica paareejie izraeelji vinjam maajaas esot richaags pa 6000 USD. Palamaajaas, paprasiija pusi naudas atpakalj, bet gids tikai plaatiija rokas. Gids bija jauns chomaks, kam principaa bija po, vinsh gribeeja aatraak doties lejaa pa kalnu, visam piekrita, laigan zinaaja, ka ofisaa peec tam buus jauna saruna. Taa mees beidzot saakaam laisties lejaa pa kalnu. Saakumaa celsh ir asvalteets un liikumains, un parasti kaa mums todien arii slapjsh no lietus maakonjiem, kas te pastaigaajas. Liidz ar to man shis posms likaas visbiistamaakais, jo aatrums ljoti liels, strauji pagriezieni, sliidiigi slapjsh, bet apkaart smuki kalni un lejaa lielas nogaazes ar potenciaali ilgu lidojumu. Atshkiriibaa no ASV, Eiropas vai citaam valstiim ar augstiem droshiibas standartiem, te latiinjamerikaa neviens tev grozhus neuzliek, vari braukt tik aatri, cik tev sapraats atljauj, tu pats uznjemies risku par savu aatrumu. Gids aizbrauc pirmais uz pilniem koksiem, un vinjam po vai paareejie tiek liidzi vai nee, jo no muguras arii brauc gids. Ja gribi izbaudi aatrumu un biistamiibu un turies liidzi, ja nee pats izveelies savu aatrumu. Es, kaa jau vairaakums viirieshu manaa vecumaa, protams izveeleejos tureeties liidzi gidam. Par laimi nekur nenokritu un brauciens bija aizraujosh. Paarsvaraa brauciens ir lejaa pa kalnu, bet viens posms mazliet kalnaa. Shis posms, par cik atrodas augstu kalnos, ir pagruuts, daudziem tas beidzas ar ritenja stumshanu kalnaa. Bet peec taa saakas iistais Death Road, kas ir sameeraa shaurs akmenjains celsh, kur knapi knapi var izmainiities divas mashiinas, un kuram malaa ir staavas nenorobezhotas nogaazes. Sho celju par Naaves celju sauc ne jau taa pat aiz neko dariit. Sheit agraak, kad nebija apkaartcelja, regulaari gadaa nokrita ap 20 mashiinaam un autobusiem, regulaari mira 50 cilveeki. Veel tagad ik pa laikam mirst kaads ritenjbrauceejs. Pa celjam redzeejaam vairaakus pieminekljus, dazus izraeelju paargalviigajiem brauceejiem. DR tieshaam ir biistams celsh, te viegli aizrauties, saakt paargalviigi braukt lielaa aatrumaa, pagriezt galvu paskatiities apkaartni uzskriet kaadam lielaakam akmenim un nolidot bezdibenii. Man bija strateegjija braukt lielaa aatrumaa, bet ar pilnu koncentraaciju, un skaistaakajaas vietaas apstaaties un pafocheet apkaartni. Un tad atkal seesties uz ritenja un atkal visus apdziit, uzbljaut ¨malaa lohi¨ un paraadiit meeli. Labi, taa gluzhi nebija, bet izveeleejos braukt aatri. Bet te vienalga brauc aatri vai leeni, taapat visu laiku jaakoncentreejas un jaatur stuure rokaa, jo nemitiigi sities pret akmenjiem. Skati te skaisti un briizhiem nogaazes veederu kutinoshas, arii vietaam var redzeet mashiinu vrakus. Celja galaa muus gaidiija pusdienas un baseins, kas bija ljoti patiikami. Vairaaki cilveeki uzreiz izsaka veeleeshanos braukt veelreiz. DR tieshaam ir laba atrakcija, to visiem iesaku. Un vispaar ritenjbraukshanu no kalna, vulkaana.

Vakaraa braucaam atpakalj uz La Pazu savaa mikroautobusinjaa, un tad izraadiijaas, ka zviedrs tomeer nav normaals, jo vinsh izraadiijaas liels dziedaataajs un beigaas uzkrita visiem uz nerviem. Autobusaa skaneeja D.Bovija un Queen dziesmas, kas ir ljoti OK, bet shiim dziesmaam aktiivi dziedaaja liidzi viens izraeelietis, kanaadiete un zviedrs. Zviedrs izceelaas ar to, ka paarveidoja savu dabisko balsi un improvizeeja izmainot dziesmu meldinjus, un tas viss ar paarlieciibu, ka ir ljoti labs dziedaataajs. Man personiigi tas ljoti aatri uzkrita uz nerviem, bet ne tik aatri kaa izraeelieshiem. Redzeeju arii, ka kanaadieshiem driiz bija liidz kaklam. Bet zviedrs bija atveeries, turpinaaja dziedaat arii ofisaa, kameer gaidiijaam, kad visiem sakopees diskaa dienaa uznjemtos foto kadrus un iedos t-kreklus par celja izbraukshanu. Izraeeljiem negribeeja dot, jo kautkaada izraeeliete kautko nebija samaksaajusi, taapeec vinjus tureeja kolektiivi atbildiigus. Taisniiba bija izraeelju pusee, un atkal bija diskusijas ljoti augstos tonjos. No saakuma diskuteeja viens izraeelietis, bet otram izraeelietim likaas, ka vinsh runaa paaraak augstos tonjos, taapeec aizgruuda vinju prom, jo domaaja, ka ir mieriigaaks un tuuliit visu mieriigi atrisinaas. Saakums tieshaam bija mieriigs, bet kautkur peec pusminuutes vai minuutes dzheks jau diskuteeja daudz augstaakos tonjos nekaa ieprieksheejais. Tad shis izraeelietis aizgaaja uzpiipeet un nonjemt uztraukumu un saaka diskuteet treshais, kursh nemaaceeja spaanju valodu, taapeec maisiija anglju un spaanju vaardus. Bet stuuriiti visu sho laiku turpina dziedaat zviedrs, kursh peekshnji sapnjo par atgrieshanos aukstaja Zviedrijaa un speeleeshanu publikas priekshaa. Nu karoche cirks. Beigaas visi 3 izraeelji diskuteeja kopaa un viss beidzaas laimiigi un taisniigi, vinjiem iedeva gan diskus, gan kreklinjus, un zviedrs arii beidza dziedaat.









1 komentārs:

ge teica...

labinieks, robi - man jau likas pat tev lielai miera pikai apriebsies zviedru dziedonis un beidzot palaidisi rokas. izraeli un celosana ir fenomens - visas vietas, kur esmu bijis noteikti bus prieksa pa kadam ebrejam. nu ja nu vienigi jemena un arabija ne, tur vinus atri vien parmacitu ka musulmanus milet un cienit.
death road ir super - mes gan tik bailigi ar taxiti kadus 5 km nobraucam, bet tapat pietika asu izjutu - vienbridi likas, ka 2 riteni jau bija pari malai, plus vel lija, bija slidens, arprac pilnigs.
turas, lai labi brazilija!