Spaanju valoda Kito

Joprojaam atrodos Ekvadoraa un joprojaam Kito. Maacaamies spaanju valodu. Esmu jau sasniedzis taadu liimeni kaa KK pirms 2 dienaam. Bet vinsh veel joprojaam spiitiigi turaas priekshaa, maacaas dienu un nakti, lai tikai saglabaatu paarsvaru. Pat peerk nekjiitrus zhurnaalus, lai, apguustot jaunus vaardinjus, iepriecinaatu skolotaaju un tureetos priekshaa. Nezinu, varbuut man ar buus jaapeerk, citaadi neredzu iespeeju, kaa vinju sadziit, citas izejas laikam nav. Bet principaa tas ko gribeeju pateikt ir, ka liekas esmu ljoti talantiigs spaanju valodas apguveejs. Ko tur sleept - labaakais klasee. Skolotaajas kautriiba gan neljauj vinjai to pateikt, bet no aciim taapat viss ir skaidrs. Maacaamies mees 4 stundas dienaa, taakaa privaatstundas - viens uz vienu ar skolotaaju. Nomaaciijaamies visu pagaajusho nedeelju un tagad maacaamies otru nedeelju. Papildus veel shonedeelj izmantojam iespeeju dziivot gjimenee. Nu taa bija KK ideja. Dziivojam katrs savaa gjimenee ar noluuku, ka buus jaarunaa spaaniski. Ir taa, ka esmu nonaacis gjimenee, kuraa ir tikai vecaamaate, vecaisteevs un sunene ¨Tarakaans¨. Sunene mazliet liidziiga kokerim, nezinu kaapeec nosaukushi par tarakaanu, bet kad pirmoreizi atbraucu uz maajaam vinjai bija aizliimeeta mute vai kautkaads jociigs uzpurnis uzlikts, es pat nezinu. Laikam kozh, es vinju neglaudiishu, lai iet bekot. Pie tam veel tagad lepni staigaa bez uzpurnja. Taatad kas veel - veel tas, ka spaanju valodas skola mums piedaavaa Salsas kursus par briivu otrdienaas un ceturtdienaas. Es netieku, jo man katru dienu ir teniss. Te teniss baigi leetais - par laukumu 5 USD stundaa ar visaam raketeem un bumbaam. Saakumaa speeleeju ar KK, bet peec tam, kad es vinju kaartiigi paarmaaciiju, vinjam uzmetaas tulznas. Tomeer es nemetu raketi kruumos, naakamajaas dienaas turpinaaju treninjus ar treneri, kas arii iekljaujot visu maksaa 5 USD par treninju (parasti 1.5 stundas vai 2vas). Vieniigaa probleema, ka esmu sapleesis stiigas jau 2 raketeem, par ko naakas daargi maksaat. Un veel raketeem ir kaads 20 gadus vecs grips. Veel ir probleema ar laiku, jo te ir lietus un laukumi shaadaa aukstumaa (un augstumaa) laukumi nezhuust. Pirms treninja piedalos laukuma susinaashanaa, kas ir baigaa kjeepa. Taapeec netieku uz Salsu. Es nezinu kaapeec KK neiet, jo vinjam itkaa ir laiks, ir vareeshana, ir baleta bikses, valoda.
Bez mums veel skolaa pilns ar britiem dzeeraajiem. Paarsvaraa meitenes un lunji. Vinji te maacaas, lai peec tam vareetu braukt uz Peru straadaat par briivpraatiigajiem. Vinjiem par straadaashanu veel pashiem jaapiemaksaa. Shitaa lieta prieksh jaunieshiem sheit latiinjamerikaa ir ljoti populaara, esam satikushi daudzus savaa celjaa. Tas par skolu.
Aa man veel gjimenee bez tarakaana un saimniekiem dziivo viens shveicietis ap 40it un viens kanaadietis ap 65 ar pus (vinsh gan meliitis saka ka vinjam ir 65). Visi runaa spaaniski, taads te noteikums. Itkaa labi, jo shveicietis runaa labi, ar vaacu akcentu, bet labi, a kanaadietis ar savu amerikaanisko akcentu - nu neko nevar saprast, bet runiigs ka bail. Vakar kautko par politiku staastiija, bet taa normaals vechuks. Taa pie vakarinju galda dabonam parunaat mazliet vairaak spaaniski.
Taaks kas veel. Par Kito laikam neko veel nestaastiiju. Nu ta varbuut neko arii nestaastiishu, ja jau ieprieksh nekas nav staastiits. Paliksim konsistenti. Man Kito patiik. Te ir vecpilseeta ar katedraaleem, viena no taam ljoti smuka, naktii ar apgaismojumu, nesen celta gotiskajaa stilaa. vecpilseetaa daudz laukumu, kuros notiek dazhaadas aktivitaates un priekshnesumi (viikendos). Pilseeta izpleshas arii kalnos, Ir te arii viena liela statuja kalnaa uz kuru mums palaimeejaas aizbraukt un noskaidrot, ka vinja ir diezgan negliita, laigan no taaluma izskataas OK. Shai pilseetaa ir arii gaisa tramvajs - ljoti augsts (no Kito liimenja 2600 m liidz 4100m). Diemzheel tajaa dienaa, kad uzbraucaam, kalns bija maakonjos un neko no pìlseetas panoraamas virsotnee nevareeja redzeet. Te ir arii kaadi 4 parki un ljoti, ljoti daudz sporta laukumu. Un arii daudz cilveeku, kas sporto. Ljoti populaars ir Ekvadoras volejbols - 3 pret 3, ar augstaaku tiiklu un nemitiigaam mestaam bumbaam. Kaa noskaidroju gandriiz vienmeer tiek speeleets uz naudu, pie tam speelee nevis tur kautkaadi baigie atleeti, bet vechuki un naudu liek netikai tie kas speelee, bet arii skatiitaaji, kuru te ir ne mazums. Piemeeram tur kur es speeleeju tenisu, ir laukums volejbolam ar skatiitaaju tribiineeem, kuros vakaros savaacaas ap 200 vai vairaak skatiitaaju, katru dienu. Vispaar ekvadorieshi miil speeleet uz naudu, jo bez voleja ir arii futenis, gailju ciinjas un arii kaartis. Ljoti biezhi var redzeet, kaa dzheki parkaa speelee kaartis, apkaart skatiitaaji. Kas veel. Veel te gandriiz vienmeer paarbaaztajos trolejbusos shiveree zagleeni. Man arii nozaga kameru. Bet prieksh manis viss beidzaas labi, jo zagshanas briidii es par kaadiem 70 % biju paarliecinaats, ka mani apzog, taapeec peec tam, kad zaglis izkaapa no trolejbusa, man nebija nekaads paarsteigums, ka man biksees vairs nav kamera. Zagshanas briidii ieskatiijos vinjam aciis, un tagad zinu aa izskataas zaglja acis zagshanas briidii. Domaaju, ka vinsh arii saprata, ka es saprotu, ka vinsh mani apzog, bet vairs nevareeja apstaaties, jo nebija nekaads puskoka leeceejs - darbs jaapadara liidz galam. Karoche, nozaga man kameru, principaa diezgan profesionaali, jo es neko nejutu un nebija nemaz tik vioegli nozagt. Labi, ka man bija paranoja, ka man vareetu nozagt kameru, taapeec biju ljoti modrs, un, kad zaglis devaas aaraa naakamajaa pieturaa, vilkos vinjam pakalj. Pa celjam veel nochekoju, vai man nav nozagta kamera un kad noskaidrojaas, ka viss kaartiibaa - ir nozagta, vareeju droshi iet pie vinja iepaziities. Shkjiiraamies kaa draugi - vinsh man atdeva kameru un atzina bezierunu kapitulaaciju, es vinjam sadevu pa purnu un kaa saka - pa domam. Nee, nu labi neiedevu vinjam pa purnu. Vinsh man atdeva kameru, taads vechukinsh labsirdiigaam aciim, katrs aizgaajaaam uz savu pusi un laimiigu jauno gadu. Bet zagt te zog, jaabuut uzmaniigiem.
Veel sheit bijaam uz Mitad del Mundo parku, kas atrodas uz ekvatora un ir speciaali uztaisiits parks, lai tuuristi vareetu speeleeties - leekaat no vienas puslodes uz otru, noliktu (vistas) olu uz naglas (tas vieglaak izdaraams uz ekvatora nekaa citur), nosveertos (laikam bija taa, ka gravitaacijas deelj cilveeks uz ekvatora varbuut pat liidz 4 kg vieglaaks nekaa citaas vietaas), palasiitu par saules faazeem, zemes rotaaciju, iechekotu saules pulksteni un indiaanju dejas. Sheit satikaam arii vienu dienvidaafrikaanju meiteni ar indieshu izcelsmi, kas bija ljoti jauka, jo vinjai bija dzimshanas diena un mees vareejaam nahaljavu pieriities indieshu restoraanaa kopaa ar veel 2aam vinjas draudzeneem, kuraam arii tai dienaa paveicaas, jo arii vinjas vareeja na haljavu pieriities. Indieshiem diezgan asa virtuve, bet nu ja na haljavu, kaapeec ne. Vieniigi mazliet nozheeloju, ka vinja nepateica pirms tam, ka vinja izmaksaas, buutu pasuutiijis veel kautko.
Shonedeelj veel pamaaciisimies spaanju valodu un tad jau jaataisaas uz Peru pusi, jo mums tur gaidaams cieminsh - KK maasa, kas noziimee, ka atkal vareesim na haljavu pieriities, jo pie mums komandaa pienjemts, ka jauninjajiem jaamaksaa par pusdienaam. Buus arii beiudzot kaads kas gatavo garshiigas pusdienas un vakarinjas, un mazgaa traukus. Es savukaart apmainjaa vareeshu izliidzeet ar spaanju valodu. Veel pagaidaam taa tiiri teoreetiski izskataam iespeeju aizbraukt par sapraatiigu cenu uz Galapagosu, vietu kur ir pilns ar dziivniekiem un ja var ticeet, tad arii sheit Daarvins guva apstiprinaajumu savaam teorijaam par evoluuciju. Shii vieta ir pasaulee unikaala un slavena, bet nezheeliigi daarga. Principaa mani tur visvairaak interesee milziigaa juuras iguaana, bet varbuut citreiz.